Mag. iur. Sandra Garsvāne,

Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra juriste, — "Latvijas Vēstnesim"

Aizvadītā gada 1. novembrī Strasbūrā savu darbu sāka jaunā Eiropas Padomes Cilvēktiesību tiesa, kas turpmāk uzņemsies visas tās funkcijas, ko līdz šim pildīja trīs institūcijas — Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Eiropas Cilvēktiesību komisija un Eiropas Padomes Ministru komiteja.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas darbības pamatā ir 1953.gada Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Šis dokuments nosaka katra indivīda tiesības un brīvības un uzliek par pienākumu valstīm garantēt šīs tiesības.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas reforma, ko paredz izmaiņas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, ir vērsta uz to, lai šīs institūcijas darbu padarītu efektīvāku. Līdzšinējās Eiropas Cilvēktiesību kontroles institūcijas, t.i., Eiropas Cilvēktiesību komisija un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, pārtrauks savu darbību, un prasības izskatīs jaunā Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Inaugurācijas ceremonijā tika apstiprināti 40 tiesneši, kuri pārstāv visas Eiropas Padomes dalībvalstis.

Pēdējos gados Eiropas Cilvēktiesību tiesa bija pārslogota, jo, Eiropas Padomei apvienojot 40 dalībvalstis, palielinājās iesniegto individuālo prasību skaits.

Paredzēts, ka saskaņā ar jauno kārtību Ministru komiteja vairs tik stingri nekontrolēs atsevišķu gadījumu izskatīšanu tiesā, bez tam tādas prasības, kas jau procesa sākotnējā stadijā tiks atzītas par nepamatotām, atsijās uzreiz, līdz ar to paātrinot tiesas darbu.

Katras Eiropas Padomes dalībvalsts indivīds, kurš uzskata, ka netiek respektētas viņa tiesības, var iesniegt Eiropas Cilvēktiesību tiesā prasību. Lēmumi, ko tiesa tādā gadījumā pieņem, ir saistoši valstij, par kuru tās pilsonis ir sūdzējies. Tiesa turpinās izskatīt arī starpvalstu prasības.

Kopumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir reģistrējusi un izskatījusi aptuveni 40 tūkstošus individuālu sūdzību, bet spriedumi izteikti tikai aptuveni 900 gadījumos.

Iesniedzot sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ir jāatceras, ka:

* vispirms jāmēģina atrisināt šo sūdzību savas valsts tiesu sistēmā. Latvijā tai jābūt izskatītai rajona (pilsētas) tiesā, apgabaltiesā un Augstākajā tiesā. Tikai gadījumā, ja visās šajās instancēs prasība nav atrisināta par labu iesniedzējam, sūdzību var iesniegt Eiropas Cilvēktiesību tiesā;

* sūdzība tiks rūpīgi pārbaudīta, lai noteiktu, vai pastāv cilvēktiesību pārkāpums, vai tā ir pamatota un ir piekritīga Eiropas Cilvēktiesību tiesai;

* gadījumā, ja sūdzība atzīta par piekritīgu, tiks rūpīgi pārbaudīti visi lietas fakti un abu pušu argumenti. Vispirms piedāvās atrisināt to mierizlīguma ceļā;

* ja sūdzību nebūs iespējams mierizlīguma ceļā atrisināt, lietu nodos tiesai, kur notiks tās publiskā noklausīšanās un tiks pasludināts spriedums. Šim tiesas lēmumam būs likuma spēks, un tas būs saistošs valstij, par kuru pilsonis sūdzējies.

Tiem, kas grasās iesniegt sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ir jārēķinās ar vairākus gadus garu savas lietas izskatīšanas gaidīšanu, un nav izslēgts, ka prasība tiks noraidīta kā Eiropas Cilvēktiesību tiesas kompetencei neatbilstoša.