• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 18. februāra sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.03.2010., Nr. 34 https://www.vestnesis.lv/ta/id/205917

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 2010. gada 18. februāra sēdes stenogramma (nobeigums)

Vēl šajā numurā

02.03.2010., Nr. 34

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 18. februāra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

A.Latkovskis

(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien “Jaunā laika”, “Pilsoniskās Savienības” un “Sabiedrības citai politikai” deputāti parakstīja un iesniedza grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju”, ar kuriem paredz samazināt priekšvēlēšanu izdevumus.

Pašlaik likums nosaka, ka šajās Saeimas vēlēšanās politiskās partijas varēs tērēt vairāk par pusmiljonu latu. Laikā, kad valstī valda krīze, uzņēmējiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, partijas ir iecerējušas tērēt šādus lielus līdzekļus. Protams, ir jautājums – no kurienes šādi līdzekļi rodas.

Loģiski, ka mēs ierosinām samazināt priekšvēlēšanu tēriņu limitu un to noteikt 270 000 latu apmērā, kas ir pietiekami liela summa. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, mēs aicinām šajos grozījumos iekļaut arī normu, kura paredz, ka šajos priekšvēlēšanu tēriņos tiek iekļauti arī citi izdevumi, kas ir saistīti ar priekšvēlēšanu kampaņas reklāmu sagatavošanu un izvietošanu, kā arī cilvēku nodarbināšanu šādās reklāmās. Līdz šim limits attiecās tikai uz šādas reklāmas izvietošanu masu medijos.

Trešais ir piedāvājums no to deputātu vidus, kuri parakstīja iesniegumu, – samazināt arī limitu summai, kādu viens cilvēks var ziedot politiskajai partijai gada laikā. Pašlaik likums atļauj ziedot 18 000 latu. Mēs ierosinām šo summu samazināt divkārt, un tātad ne vairāk kā 9000 latu jebkurš iedzīvotājs varētu ziedot kādai politiskajai partijai.

Mēs iesniedzām arī grozījumus, kuri paredz 30 dienas pirms Saeimas vēlēšanām noteikt reklamēšanās moratoriju jeb aizliegumu attiecībā uz reklāmām televīzijā un radio. Es domāju, ka ir beidzot arī Latvijai pienācis laiks aizliegt – tāpat kā lielākajā daļā Eiropas moderno valstu – iedzīvotāju smadzeņu skalošanu ar politiskajām reklāmām.

Es ļoti ceru, ka pārējās politiskās partijas, kas ir pārstāvētas Saeimā, atbalstīs šos grozījumus, kurus mēs šodien iesniedzām (atkārtošu vēlreiz – “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā Savienība” un “Sabiedrība citai politikai”), kā arī priekšlikumu par 30 dienu ilgu reklāmas aizliegumu, ko parakstīja apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vadītājs Grīnblata kungs. Es ceru, ka pārējās partijas mūs atbalstīs, kad nākamajā ceturtdienā šie mūsu piedāvātie grozījumi jau nonāks izskatīšanai Saeimā.

I.Čepāne

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Vispirms es gribu pieminēt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā izdarītos grozījumus. Šodien tika pagarināts termiņš, proti, līdz šā gada beigām, attiecībā uz Rīgas domes tiesībām izskatīt atsevišķus zemes privatizācijas iesniegumus, ar kuriem dome nebija paspējusi tikt galā. To var arī saprast, jo Rīgas pilsētā šādu iesniegumu savulaik tika iesniegts ļoti daudz un pašvaldībai nebija tādu resursu, lai to varētu izdarīt līdz pagājušā gada beigām.

Bez tam es gribu pakavēties pie vēlēšanu likuma projekta, proti, tā, kurš tika izskatīts gan Juridiskās komisijas sēdē, gan arī partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas sēdē. Juridiskās komisijas sēdē šis projekts tika sagatavots otrajam lasījumam, un es gribu teikt, ka radikāli grozījumi pašreizējā kārtībā... tomēr komisijas sēdē tika nolemts, ka tādi netiek paredzēti.

Es gribu piebilst, ka Tautas partijas frakcijas deputāts Leiškalna kungs bija iesniedzis vairākus priekšlikumus, kuri partijām dotu tiesības visos vēlēšanu apgabalos pieteikt vienādu kandidātu sarakstu, bet tika atsaucis. Viņš norādīja, ka viņš tomēr ir nedaudz kļūdījies, un mēs tam piekritām. “Pilsoniskā Savienība” tomēr uzskata, ka arī Saeimas vēlēšanās būtu jāatgriežas pie vēlētāju reģistra, jo pašreizējai kārtībai, proti, tai, ka balsošanas fakta atzīmēšana notiek pasēs (ar spiedogu), ir vairāki būtiski negatīvi aspekti un, iespējams, ļoti smagas konsekvences, ja tiek konstatēta viltus balsošana pat nelielos apmēros. Piemēram, likumā, neskatoties uz Augstākās tiesas Senāta spriedumu un blakuslēmumu, joprojām nav paredzēts, kas notiek tādos gadījumos, ja vēlēšanas visā valstī vai atsevišķos reģionos tiek atzītas par nelikumīgām.

Nākamais, par ko gribu nedaudz parunāt. Par to, par ko runāja Latkovska kungs. Proti, viņš pilnīgi pareizi norādīja, ka vēlēšanas, kuru rezultātus būtiski ietekmē negodīga konkurence, nav uzskatāmas par brīvām vēlēšanām un politiskie spēki, kurus materiāli atbalsta bagāti cilvēki, pastiprināti caur reklāmām ietekmē vēlētājus nevis ar savu racionālo argumentu kvalitāti, bet gan ar savu argumentu prezentācijas kvantitāti, un tātad mēs varam bažīties, ka demokrātija, proti, tautas vara, tiek pārvērsta par plutokrātiju, tas ir, par naudas varu.

Pašās beigās gribu piebilst, ka vakar mums, visiem deputātiem, bija ļoti priecīga un jauka diena, jo lielākoties visiem bija no skolām ieradušās tā sauktās ēnas. Un gribu teikt, ka mēs varam cerīgi skatīties uz mūsu jaunatni, kas ir tik atvērta visam, kas šeit notiek. Šī jaunatne varēja pārliecināties, ka deputātu darbs patiešām nav tāds, kā dažkārt to atspoguļo plašsaziņas līdzekļi, proti, ka mēs te sanākot nedēļā vienu reizi, pa ceturtdienām, uz dažām stundām un nospiežot pogas. Šie skolēni bija pārsteigti, ka šis darbs... piemēram, vakar darbs notika tik intensīvi no pulksten 9.00 līdz pulksten 16.00, ka viņiem bija palicis pavisam maz brīva laika. Manas “ēnas”, kas bija no Gulbenes puses un no Talsu puses, teica, ka viņām ir tagad daudz lielāka interese par politiku; viņas runāšot ar pārējiem savas skolas skolēniem par to un varbūt, ja Dievs dos, viņas pašas būšot kādreiz nākotnē deputātes. Tas mani ļoti priecina.

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Svētdien atklātībā nāca ziņas, ka dēļ “cauruma”, kas bija Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kāda cilvēku grupa ieguva vairāk nekā 7 miljonus dokumentu – datus no VID sistēmas. Šī informācija aptver ziņas par atalgojumu valsts un privātajās institūcijās, kā arī biznesa datus jeb komercinformāciju, un nav zināms, kādiem mērķiem tiks izmantota noplūdusī informācija, tāpēc, mūsuprāt, nepieciešama steidzama visu apstākļu noskaidrošana.

Diemžēl Saeimas vairākums šodien noraidīja steidzamības statusa piešķiršanu LPP/LC frakcijas un apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu pieprasījumam Ministru prezidentam Dombrovskim “Par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas”. Un līdz ar to pieprasījums tiks skatīts ierastajā kārtībā: sākotnēji – komisijā, vēlāk – Saeimas sēdē. Ja tas tomēr būtu ticis atbalstīts, tad šis jautājums būtu bijis jāskata jau Saeimas šodienas sēdes laikā, turklāt atkarībā no rezultāta mēs būtu varējuši pievērsties jautājumam par uzticības balsojuma veikšanu attiecībā uz atsevišķām valsts amatpersonām, kuras netiek galā ar saviem pienākumiem.

B.Rivža

(ZZS frakcija):

Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka Zaļo un Zemnieku savienība priekšvēlēšanu tēriņu limitu aicina samazināt uz pusi (salīdzinājumā ar to, kāds tas šobrīd ir, – pāri par pusmiljonu).

Otrkārt, no tiem likumprojektiem, kas šodien tika skatīti un nu jau vairākkārt pieminēti, es gribu vērst jūsu uzmanību uz likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, jo šodien mēs to pieņēmām trešajā lasījumā. Bet te ir ievadīta diskusija, kas noteikti turpināsies arī Augstākās izglītības likuma sakarā, un tas ir jautājums par akadēmisko personālu augstskolās. Šobrīd likums noteic, ka no visiem akadēmiskajos amatos ievēlētajiem ir jābūt vismaz 20 procentiem doktoru parastajās augstskolās, akadēmijās – 30 procentiem un universitātēs – vismaz 50 procentiem. Taču Šadurska kungs rosina domu, ka gan augstskolu, gan arī akadēmiju akadēmiskajā personālā doktoru īpatsvaram ir jābūt vismaz 50 procentiem.

Protams, mēs visi esam ieinteresēti, lai augstskolas būtu spēcīgas, lai tur būtu labs akadēmiskais personāls, lai doktoru īpatsvars augtu. Bet šobrīd... Kā mēs zinām, daļa profesūras, mācībspēki, kas bija cienījamos gados, aizgāja pensijā vasarā pēc Pensiju likuma grozījumiem, un tā aktīvā jaunās mācībspēku paaudzes, jaunās doktorantūras veidošana, kurai ir arī savs atbalsts no Eiropas fondiem (proti, šobrīd ir Eiropas stipendijas doktorantūras studiju programmu sagatavošanā un doktora disertāciju sagatavošanā), tikai vēl notiek. Un tāpēc prasība, ka augstskolās 50 procentiem mācībspēku jābūt ar doktora grādu, praktiski šobrīd ir nereāla. Tāpēc mēs palikām pie esošā – ka jābūt augstskolās 20 procentiem, akadēmijās – 30 procentiem un universitātēs, kur ir doktorantūra un kur zinātniskā darbība ir aktīvāka nekā augstskolā (tajā hierarhijā universitāte būtu augstākā pakāpe, virsotne visu augstskolu hierarhijā), vismaz pusei akadēmiskā personāla ir jābūt doktoriem.

Bet, protams, mums visiem ir jācenšas, lai ienāktu jauna paaudze profesūrā un tātad arī jauni doktori ienāktu augstskolās.

Vēl viens jautājums, kam es gribu pievērst jūsu uzmanību, ir tas, ka mēs pieņēmām šodien grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Te lielāks akcents tiek likts uz bezdarba riskam pakļauto cilvēku apmācību par Eiropas fondu līdzekļiem, un tika uzsvērts, ka nedrīkst būt jebkāda diskriminācija. Bet, protams, deputāti šodien uzsvēra, ka valsts valoda ir jāzina, tas ir noteikti pamats visam.

Es savā un visas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā gribu teikt ļoti lielu paldies visiem skolēniem, kas vakar Ēnu dienas ietvaros bija izvēlējušies Saeimu. Arī man pašai bija “ēnas”, un mēs arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tā sirsnīgi izrunājāmies, uzzinājām, no kādām pilsētām ir skolēni atbraukuši. Bija pārstāvēti visi Latvijas novadi. Es gribu teikt, ka jaunieši ir ļoti motivēti, zinoši, aktīvi. Var teikt, ka mūsu nākotne ir drošās rokās.

J.Dobelis

(TB/LNNK frakcija):

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK patlaban darbojas divos galvenajos virzienos jeb pamatvirzienos, proti, kā vienmēr, nacionālajā lauciņā un, protams, šodien tik ļoti vajadzīgajā ekonomiskajā lauciņā.

Esam izveidojuši divas pamatgrupas, kas gatavo kārtējos priekšlikumus gan vienā, gan otrā. Runājot par otro lauciņu, uzsver atbalstu tiem godīgajiem kredītņēmējiem, kuriem ir grūtības šodien atdot kredītus, un, protams, skar arī nodarbinātības jautājumu, skar to, kā tikt galā ar bezdarbu.

Šīs divas pamatgrupas izstrādās dokumentus, un mūsu kongress, ko esam iecerējuši organizēt šā gada 17.aprīlī, protams, pieliks punktu šim darbam.

Neapšaubāmi, cenšamies strādāt arī Saeimā un cenšamies panākt zināmu atbalstu vairākos jautājumos. Kā pēdējais ir mūsu ierosinājums veikt izmaiņas Zemessardzes likumā.

Pirmajā lasījumā Saeima pieņēma likumprojektu, kurš paredz to, ka pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas zemessargs vairs nevar būt aktīvajā zemessardzē. Tas, pēc mūsu domām, nebūtu pareizi, jo pēc tā pieņemšanas pirmajā lasījumā ārkārtīgi daudzi zemessargi ir vērsušies mūsu frakcijā un pie manis personīgi, uzsvērdami to, ka, piemēram, mednieki vai šoferi tur var strādāt, darboties pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas un ka galvenais rādītājs ir veselības stāvoklis. Arī to mēs esam iestrādājuši savā priekšlikumā – ja veselība atļauj, tad jebkurš zemessargs var darboties tik ilgi, cik viņš pats to vēlas.

Un vēl. Es aicinu tomēr ieskatīties mūsu priekšlikumā, kas paredz Satversmes grozījumus par mācībām latviešu valodā skolās, kuras finansē vai nu valsts, vai pašvaldība. Aicinu iedziļināties un saprast, kāpēc tāds priekšlikums ir radies. Jo valsts valodas – latviešu valodas – apdraudējumu mēs jūtam ik dienas. To mēs izjutām arī šodien Saeimas sēdes laikā.

O.Kastēns

(LPP/LC frakcija):

Es gribu sākt ar divām lietām, kas varbūt tieši neskāra mūsu šodienas sēdes darba kārtību.

Vispirms es gribu apsveikt – mūsu frakcijas un visu sportu mīlošo deputātu vārdā – brāļus Šicus ar izcīnīto sudraba medaļu Vankūverā.

Otra lieta, ko es gribu šodien pieminēt, ir tā, ka ievērības vērta bija Lietuvas parlamenta spīkeres vizīte Saeimā. Viņa pagodināja mūs ar īsu vizīti, pamāja deputātiem un devās uz sarunām ar Daudzes kungu.

Runājot par šodienas sēdes darba kārtību, kā samērā kuriozu jautājumu es gribu pieminēt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”. Debates par Kaņiera ezera nosaukumu sašķēla koalīciju, parādīja to, ka ezeru nosaukumu jautājumos laikam mums šeit, Saeimā, vienotību grūti rast.

Runājot par darba kārtības jautājumiem, es gribu piezīmēt, ka mūsu frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu un pieprasījumu premjeram Valdim Dombrovskim. Respektīvi, mēs gribam iegūt vairāk paskaidrojumu par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Finanšu ministrijā. Medijos ir izskanējušas ziņas, ka Finanšu ministrijas vadība pretēji valdības lēmumam ir palielinājusi darbinieku skaitu un paaugstinājusi arī to atalgojumu. Valsts kontroles ziņojumā ir konstatēts, ka Finanšu ministrijā uz diviem strādājošajiem ir viens priekšnieks. Es domāju, ka šādi skaitļi galīgi nav attaisnojami, it sevišķi, ja tas ir tik svarīgā institūcijā kā Finanšu ministrija, kurai būtu jārūpējas par visas valsts finansiālo stāvokli.

Šokējoši ir arī tas, ka Finanšu ministrijas mājaslapā, atšķirībā no citām valsts iestādēm, līdz šim nav bijusi informācija par budžeta izdevumu un nodarbināto skaita izmaiņām 2009.gadā. Un Valsts kontroles revīzijas ziņojumā ir arī norādīts, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi kvalitatīvu resursu plānošanu, Eiropas Savienības fondu administrēšanas funkciju izpildi un veicamo funkciju izvērtējumu.

Un nobeigumā savā un LPP/LC frakcijas deputātu vārdā es gribu paust sašutumu par pēdējo dienu notikumiem Valsts ieņēmumu dienestā, respektīvi, par pusotru gadu ilgušo datu noplūdi no Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Tas ir noziedzīgi, ka nezināmas personas ir ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apjomā. Ir noplūdusi informācija ne vien par valsts augstākajām amatpersonām, par ministrijām, par aģentūrām, bet arī par uzņēmējiem un citām privātpersonām. Mūsu frakcijas deputāti uzskata, ka ar šo nolaidību ir pārkāptas nodokļu maksātāju tiesības uz šīs informācijas konfidencialitāti un ir klaji ignorēts tiesiskās paļāvības princips, kas paredz, ka nodokļu administrācijai nodotie dati netiks izmantoti likumos neparedzētiem mērķiem.

Nav skaidrs, kādas būs šā nodarījuma sekas, un tāpēc mēs gribam noskaidrot, kas ir plānots, lai aizsargātu gan amatpersonas, gan privātpersonas no eventuāliem zaudējumiem. Mūs šokē arī tas, ka vēl līdz šim neviens nav uzņēmies atbildību par šo pusotru gadu ilgušo bezdarbību un noplūdušo informāciju, un mēs tiešām gaidām atbildi uz saviem jautājumiem.

Mēs esam arī pārsteigti, ka par šo valsts mēroga drošības apdraudējumu sabiedrība uzzināja tikai no masu medijiem. Kopš “Jaunā laika” ministra Einara Repšes īstenotajām haotiskajām reformām Valsts ieņēmumu dienestā valda haoss, un mums joprojām ir daudz neskaidru jautājumu par to, kas tad īsti notika Valsts ieņēmumu dienestā. Tāpēc mēs arī esam steidzamības kārtā iesnieguši pieprasījumu premjeram Dombrovskim. Mēs uzskatām, ka šis jautājums ir ļoti nopietns un ka pēc iespējas ātrāk ir jārīkojas, jo šāds solis pieprasa no valdības ne vien vārdus, bet arī nekavējošu rīcību.

V.Buzajevs

(PCTVL frakcija):

Šodien Saeimai vispār nebija par ko spriest, izņemot PCTVL frakcijas priekšlikumus bezdarbnieku atbalsta likumā. Bezdarbs šobrīd ir nacionālais posts numur viens, kas skar desmitiem tūkstošu cilvēku likteni. Diemžēl šim postam piemīt arī etnisks raksturs. Vismaz 15 gadu laikā relatīvais bezdarba līmenis etnisko minoritāšu vidū vienmēr bijis augstāks nekā latviešu vidū. 2009.gadā šis līmenis bija par 20–30 procentiem augstāks. Vēl vairāk! Starp ilgstošiem bezdarbniekiem tas ir pusotras reizes augstāks, starp pirmspensijas vecuma cilvēkiem – divas reizes augstāks, bet starp bijušajiem ieslodzītajiem – trīs reizes augstāks.

Krievu bezdarbnieku vidū personas, kurām nav pietiekama valsts valodas prasme, lai pilnvērtīgi piedalītos bezdarba mazināšanas pasākumos, sastāda aptuveni 40 procentus. Tā ir 80 tūkstošu cilvēku liela armija, kuriem nodarbības notiek vai nu pa pusei, vai arī pilnīgi pa tukšo. Bet visas šīs pārkvalifikācijas tika īstenotas galvenokārt par Eiropas finanšu līdzekļiem. Eiropas Savienības amatpersonas vienkārši nezina, kur tērē šos līdzekļus, kas tiek ņemti no Itālijas un Vācijas nodokļu maksātāju kabatām, un cik noziedzīgā kārtā tos izlieto Latvijā. Diemžēl visi mūsu priekšlikumi sekot veselajam saprātam un apmācīt šos cilvēkus krieviski šodien tika noraidīti.

Iepriekšminētie statistikas dati liecina par netiešu mazākumtautību pārstāvju diskrimināciju darba tirgū, balstoties uz viņu etnisko piederību. Ir arī tieša diskriminācija, jo nepilsoņi salīdzinājumā ar pilsoņiem, uzkrājot darba stāžu ārpus Latvijas padomju laikā, pilnīgi vienādos apstākļos saņem mazāku bezdarba pabalstu nekā pilsoņi.

Šodien aprit gads kopš Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma pasludināšanas lietā “Andrejeva pret Latviju”. Tiesa nosprieda, ka atšķirīgā attieksme pret Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem, nepielīdzinot nepilsoņu apdrošināšanas stāžam bijušās PSRS teritorijā uzkrātos darba periodus, veido diskrimināciju uz pilsonības pamata. Valdība un Saeima spriedumu joprojām ignorē, it kā mēs vispār nebūtu Eiropā, bet kaut kur Centrālāfrikā.

Vēl vairāk! Valdība gribēja arī latviešu pensionāriem atņemt tiesības uz šo darba stāžu. Paldies Dievam un PCTVL, ka pagaidām tas neiznāca.

Tieši visi šie diskriminētie cilvēki ir jūsu kaimiņi vai draugi. Valdošā elite atkal izmanto principu “skaldi un valdi”, lai izvairītos no atbildības par visu padarīto... par krīzi.

PCTVL, aizstāvot diskriminēto krievu intereses, aizstāv arī jūs, jo tikai kopā mēs varam pārvarēt kopējās grūtības.

J.Porietis

(Tautas partijas frakcija):

Es gan te uzreiz gribu oponēt Buzajeva kungam, jo, kā mūs Saeimas sēdē informēja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Staķa kungs, bezdarbnieku skaita ziņā tomēr latviešu īpatsvars ir lielāks nekā cittautiešu. Tā ka acīmredzot ir jāizvēlas, kurai informācijai ticēt.

Kas attiecas uz pārējiem jautājumiem Saeimas šīsdienas sēdē, es gribu pieskarties Augstskolu likumam, grozījumiem Augstskolu likumā, par kuriem jau runāja Rivžas kundze. Un šajā likumā deputāts Kārlis Šadurskis bija iesniedzis tādus ļoti radikālus un uz nākotni vērstus priekšlikumus, kurus gan Saeima šobrīd neatbalstīja, jo likumprojekts bija atvērts tikai tāpēc, lai izslēgtu no šā likuma Latvijas Policijas akadēmiju. Tomēr Šadurska kunga ideja par to, ka augstskolu, teiksim, šī latiņa, šī kvalitātes latiņa, ir jāceļ, tika atbalstīta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Runa ir par doktoru skaita procentuālajām attiecībām augstskolās. Protams, šobrīd viņu skaits varbūt ir par mazu, tāpēc šis doktoru procentuālais sastāvs augstskolās ir jāpalielina, bet tas viss, protams, ir ļoti rūpīgi jāizsver, kā tas komisijā arī tika vērtēts, lai mēs varbūt kvalitātes meklējumu gaitā neiebrauktu otrā grāvī, kad, teiksim, doktorus augstskolās paģērē tik daudz, ka tas var radīt kaut kādus pazeminātus doktora grāda ieguves pamatprincipus. Un tādēļ komisija izdiskutēja šo jautājumu. Un arī pats Šadurska kungs atsauca savus priekšlikumus, saprotot, ka šis jautājums ir jārisina Augstākās izglītības likumā, kas pašlaik arī ir darba noslēguma stadijā, un tad jau faktiski šajā likumā pat universitātēs tiks pieprasīts pat lielāks doktoru skaits, nekā to vēlējās deputāts Kārlis Šadurskis.

Un vēl es gribu, protams, pateikties visām “ēnām”, kas vakar bija Saeimā. Arī tām, kas sekoja man. Un pats būtiskākais, ko ieguva, es domāju, “ēnas”, ir tas, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs var piedalīties likumu izveidē, jo gan visi likumprojekti, kas ir Saeimas mājaslapā, gan arī, teiksim, visi normatīvie akti, kas tiek pieņemti Ministru kabinetā vai tiek virzīti uz to, ir pieejami internetā, un tikai no mums katra ir atkarīgs tas, cik daudz mēs par to interesējamies un cik lielā mērā mēs šo likumu izveidē un labā vēlamies piedalīties.

Uz šādas nots man gribas arī beigt savu uzstāšanos, jo tādējādi katrs iedzīvotājs var piedalīties likumu izstrādē, ne tikai cerot uz to, ka to darīs ministri un deputāti.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!