Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2010. gada 11. februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.02.2010., Nr. 30 https://www.vestnesis.lv/ta/id/205573

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2010. gada 11. februārī

Vēl šajā numurā

23.02.2010., Nr. 30

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2010. gada 11. februārī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2010.gada 11.februārī pulksten 17.00:

1. Deputātu Dz.Jaundžeikara, A.Bērziņa, J.Dukšinska, A.Mackeviča un A.Baštika jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (jautājumu reģistra Nr.188/J9)

“Par slēgtā konkursa stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādei likumību” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr.5495)

2. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājums finanšu ministram Einaram Repšem (jautājumu reģistra Nr.193/J9)

“Par progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa likmi denacionalizētajām vai likumīgajam īpašniekam atdotajām mājām” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

3. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, V.Buzajeva un M.Mitrofanova jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam (jautājumu reģistra Nr.194/J9)

“Par valsts piedalīšanos dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

4. Deputātu A.Golubova, A.Rubika, I.Ribakova, J.Tutina, A.Vidavska, J.Urbanoviča, V.Agešina, I.Pimenova, M.Zemļinska un V.Orlova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.195/J9)

“Par valsts speciālā budžeta aizdevumu” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

5. Deputātu N.Kabanova, J.Urbanoviča, A.Rubika, A.Golubova, V.Agešina, I.Pimenova, V.Orlova, S.Mirska, M.Zemļinska un B.Cileviča jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (jautājumu reģistra Nr.196/J9)

“Par bijušā Gvantanamo nometnes ieslodzītā turpmāko likteni Latvijā” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

Rīgā 2010.gada 8.februārī Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Pielikums

Par slēgtā konkursa stacionāro
un pārvietojamo fotoradaru iegādei likumību

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 119.panta pirmo un trešo daļu iesniedzam iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei adresētu steidzamu jautājumu.

Plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra decembra beigās stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādei, uzstādīšanai un apkalpošanai izsludinājusi slēgto konkursu, tādējādi radot pamatu bažām par iespējamu likuma pārkāpumu.

Frakcijas LPP/LC deputātiem nav izprotami Iekšlietu ministrijas apsvērumi šāda slēgtā konkursa rīkošanai, tādejādi rīkojoties pretēji Valdības rīcības plāna Deklarācijas par V.Dombrovska vadītā MK iecerētās darbības īstenošanai 3.2.punktā noteiktajam: palielināt sabiedrības pieeju informācijai par valsts un pašvaldību iestādēs pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām procedūrām jautājumos par finanšu līdzekļu un mantas izmantošanu.

Mūsuprāt, šāda slēgtā konkursa rīkošana šī brīža Latvijas ekonomiskajā situācijā un mēģinājums slēpt no sabiedrības konkursa pretendentus rada patiesas bažas par konkursa atbilstību likumdošanai, kā arī par konkursa komisijas darbības likumību. Pamatotas bažas arī izraisa slēgtā konkursa nolikumā minētie kandidātu atlases nosacījumi, kas ievērojami sašaurina iespējamo pretendentu skaitu un rada pamatu aizdomām par iespējamu kāda noteikta konkursa pretendenta interešu lobēšanu.

Šāda slēgtā konkursa rīkošana par nodokļu maksātāju naudu sabiedrībā raisa neizpratni un rada labvēlīgu augsni baumām, izdomājumiem un aizdomām par iespējamām nelikumībām.

Presē ir parādījusies arī informācija, ka fotoradaru konkursa nolikumā ir paredzēts, ka visas izmaksas par fotoradaru sistēmas ieviešanu, to uzstādīšanu un apkalpošanu segs konkursa uzvarētājs no saviem līdzekļiem, savukārt kā finansējuma avots fotoradaru iegādei līgumā minēts noteikts procents no iepriekšējā mēnesī valsts budžetā saņemto soda naudas maksājumu. Šobrīd neviens spēkā esošs normatīvs akts neparedz pilnvarojumu privātpersonai izmaksāt ienākumus no valsts budžetā iekasētās soda naudas par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

LPP/LC frakcijas deputāti uzskata par nepieņemamu to, ka Iekšlietu ministrija rīko iepirkuma konkursu par jaunu fotoradaru iegādi un uzstādīšanu laikā, kad Latvija pārdzīvo smagu ekonomisko krīzi un ir spiesta aizņemties naudu no starptautiskajiem aizdevējiem, bet sociālais atbalsts ģimenēm tiek dramatiski samazināts, palielinās bezdarbnieku skaits un palielinās no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju skaits.

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Kāds bija Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras pamatojums un lietderības apsvērumi šī brīža smagajā ekonomiskajā situācijā, pieņemot lēmumu rīkot slēgto, nevis atklāto konkursu stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādei, uzstādīšanai un apkalpošanai?

2) Cik lielus ienākumus valsts budžetā plānots iegūt pēc stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādes, uzstādīšanas un apkalpošanas?

3) Cik lielus izdevumus valsts budžetā radīs stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegāde, uzstādīšana un apkalpošana?

4) Kāds normatīvais akts atļauj privātpersonai izmaksāt ienākumus no valsts budžetā iekasētās soda naudas par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu?

5) Vai Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras decembra beigās izsludinātais konkurss atbilst Latvijas Republikas un Starptautiskā Valūtas fonda un citu starp­tautisko aizdevēju noslēgtiem dokumentiem?

Jautājums ir steidzams, jo 2010.gada 8.februārī beigsies termiņš pretendentu priekšlikumu iesniegšanai Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras izsludinātajā konkursā.

9.Saeimas deputāti: Dz.Jaundžeikars, A.Bērziņš,
Rīgā 2010.gada 27.janvārī J.Dukšinskis, A.Mackevičs, A.Baštiks

Par progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa likmi denacionalizētajām vai likumīgajam īpašniekam atdotajām mājām

No 2010.gada 1.janvāra ar grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.pantā tika ieviests principiāli jauns nodokļa veids uz mājokli. Ar minētā panta 2.punktu tika ieviesta progresīva nodokļa likme. Proti, vienģimenes un divģimeņu dzīvojamām mājām, daudzdzīvokļu mājām (to daļām) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un kuras (kuru daļas) netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:

a) 0,1 procents no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu,

b) 0,2 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu,

c) 0,3 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu.

No iepriekšminētā izriet, ka dzīvoklim, kas ir privātīpašumā, nodokļa likme vairumā gadījumu būs 0,1% no kadastrālās vērtības, bet daudzdzīvokļu mājām, tajā skaitā denacionalizētajām vai likumīgajam īpašniekam atdotajām mājām – 0,3%. Šis nodoklis visdrīzāk gulsies uz dzīvokļu īrnieku pleciem palielinātas īres maksas formā un īrnieks, kas īrē dzīvokli denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, jau tā būdams diskriminēts, tagad maksās arī trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma nodokli nekā parastu dzīvokļu īpašnieki.

2.februārī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, apspriežot grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, atbalstīja Jūsu priekšlikumu noteikt, ka likuma prasība izīrētājam vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres maksas palielināšanu nav jāievēro. Tas nozīmē, ka īrniekus nebrīdinās par īres maksas paaugstināšanu saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu.

Saskaņā ar to lūdzam iepazīstināt mūs ar statistiku par atsevišķu dzīvokļu un denacionalizēto vai likumīgajam īpašniekam atdoto daudzdzīvokļu māju aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli un atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai Jūs neuzskatāt, ka esošā nodokļa aplikšanas sistēma diskriminē īrniekus, kas īrē dzīvokļus denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotajās mājās?

2. Vai ministrijas plānos nav paredzēta šīs diskriminācijas novēršana, piemērojot daudzdzīvokļu mājām vai konkrēti denacionalizētām vai likumīgajam īpašniekam atdotām daudzdzīvokļu mājām viszemāko nodokļa likmi?

3. Vai, iesniedzot augstākminēto priekšlikumu likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, Jūs apzinājāties, kādas sekas tas var radīt denacionalizēto vai likumīgajam īpašniekam atdoto daudzdzīvokļu māju īrniekiem?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
Rīgā 2010.gada 4.februārī V.Buzajevs, V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs

Par valsts piedalīšanos dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā

2007.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.595 “Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā” paredz, ka paš­valdība, kura nākamajā budžeta gadā plāno izmaksāt atbrīvošanas pabalstus, līdz kārtējā gada 1.martam iesniedz Ekonomikas ministrijā informāciju par to personu skaitu, kas reģistrētas likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā izveidotajā atbrīvošanas pabalsta piešķiršanas reģistrā un informāciju par plānoto pašvaldības budžeta finansējumu, kas nepieciešams atbrīvošanas pabalsta izmaksai.

Ministrija izskata un apkopo minēto informāciju, kā arī sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā pieprasījumu atbrīvošanas pabalsta līdzfinansējumam no valsts budžeta.

Valsts piedalās atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā atbilstoši valsts budžetā kārtējam gadam šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem – 50% līdzekļu piešķir valsts, 50% – pašvaldības.

Kā var saprast no budžeta paskaidrojumiem, līdz šim augstākminētajiem mērķiem paredzētie līdzekļi tika atspoguļoti Ekonomikas ministrijas budžeta programmā – Mājokļu politikas ieviešana, apakšprogrammā – Mērķdotācijas pašvaldību budžetiem.

2008.gadā šīs apakšprogrammas finansējums bija 12 miljoni latu, 2009.gadā (pirms budžeta grozījumiem) – 7,956 milj., 2009.gadā (pēc budžeta grozījumiem) – 1,6 milj., 2010.gadā – 0,0 latu.

Saskaņā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai valsts vairāk nepiedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā, vai arī šis finansējums ir iekļauts citās budžeta pozīcijās? Lūdzam informēt par šo finansējumu kopumā.

2. Lūdzam sniegt mums informāciju par visiem pašvaldību pieteikumiem atbrīvošanas pabalsta finansiālajai nodrošināšanai, kas tika iesniegti 2007.–2010.gadā, izmantojot kā paraugu pielikumu MK noteikumiem Nr.595. Lūdzam sniegt informāciju par to, cik no pašvaldību pieteikumiem ir apmierināti.

3. Ja daži no pašvaldību pieteikumiem tika atsaukti, lūdzam sniegt mums informāciju arī par šiem pieteikumiem, norādot pieteikumu atsaukšanas iemeslus.

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
Rīgā 2010.gada 4.februārī V.Buhvalovs, V.Buzajevs, M.Mitrofanovs

Par valsts speciālā budžeta aizdevumu

Likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” paredzēts, ka 2010.gadā valsts speciālais budžets pēc neto rādītājiem plānots ar deficītu – 187 481 667 lati.

Sakarā ar to lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kad un cik liels aizdevums no valsts speciālā budžeta tika dots valsts pamatbudžetam? Kā šis aizdevums atspoguļots valsts budžeta izdevumos?

2. Kad un kādā apmērā minētais aizdevums atgriežams valsts speciālajā budžetā? Kā tas atspoguļots valsts budžeta ieņēmumos?

3. Uz kādiem nosacījumiem, tajā skaitā ar kādu procentu likmi, tika aizdoti valsts speciālā budžeta līdzekļi valsts pamatbudžetam?

4. Cik liela procentu summa ir aprēķināta un ieskaitīta valsts speciālajā budžetā? Kā tas atspoguļots valsts speciālā budžeta ieņēmumos?

5. Kura valsts institūcija veic šī aizdevuma administrēšanu?

9.Saeimas deputāti: A.Golubovs, A.Rubiks, I.Ribakovs, J.Tutins,
A.Vidavskis, J.Urbanovičs, V.Agešins,
Rīgā 2010.gada 4.februārī I.Pimenovs, M.Zemļinskis, V.Orlovs

Par bijušā Gvantanamo nometnes ieslodzītā turpmāko likteni Latvijā

2010.gada 2.februārī Jūs paziņojāt, ka Latvija uzņems vienu bijušo Gvantanamo nometnes ieslodzīto, Uzbekistānas pilsoni, kurš savulaik aizdomās par saistību ar terorismu ticis aizturēts Afganistānā.

Sakarā ar to lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds būs šīs personas tiesiskais statuss Latvijā?

2. No kādiem līdzekļiem un cik ilgu laika periodu tiks segtas šīs personas uzturēšanas izmaksas?

3. Ņemot vērā to, ka Latvija un Uzbekistāna vairākkārt ir apliecinājušas savas labās attiecības, kas ir nostiprinātas arī ar divpusējiem līgumiem, kā ietekmēs Latvijas un Uzbekistānas attiecības minētā Uzbekistānas pilsoņa uzturēšana Latvijā?

LR 9.Saeimas deputāti: N.Kabanovs, J.Urbanovičs, A.Rubiks,
A.Golubovs, V.Agešins, I.Pimenovs, V.Orlovs,
Rīgā 2010.gada 4.februārī S.Mirskis, M.Zemļinskis, B.Cilevičs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!