Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 4. februāra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien Saeimas sēde likās visai īsa, sēdes laikā tika izskatīti tikai 25 jautājumi, un tajā skaitā lielākā daļa bija par nodošanu komisijām... par to, kurus likumprojektus nodos komisijām.

Taču jāteic, ka šeit iezīmējās tāds jauns solis. Man liekas, ka ir jau sākusies liela priekšvēlēšanu cīņa un katra no partijām grib izrādīties tā labākā, tā, kura ātrāk iesniegs tautai labi saprotamus un tautu atbalstošus likumprojektus.

Tā, piemēram, Tautas partijas frakcijas pieci deputāti bija iesnieguši šodienas sēdes darba kārtībā grozījumus likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu minis­trijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, Militārpersonu izdienas pensiju likumā, un tā tālāk. Šos likumprojektus jau skatīja Sadarbības padome un nolēma, ka ir jānogaida, kādu lēmumu pieņems Sociālo un darba lietu komisija, kura paralēli strādā pie šiem likumprojektiem, bet... nu kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ! Saeima atbalstīja šodien šo likumprojektu nodošanu. Protams, tos visus vērtēs gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, gan Finanšu ministrija, gan Labklājības ministrija.

Vēl viens pārsteigums šodien bija tas, ka Latvijas Pirmās partijas deputāti iesniedza grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Proti, viesu izmitināšanas pakalpojumiem varētu tikt samazināts pievienotās vērtības nodoklis, jo paredz pāreju uz mazāku likmi – no 21 procenta uz 10 procentiem. Arī par šo likumprojektu jāteic, ka, protams, Finanšu ministrija jau strādā, lai izvērtētu visas iespējas un visus nosacījumus... lai izvērtētu, vai budžets pildīsies šādā gadījumā, un šķiet, ka tik tiešām tas tā varētu būt. Bet opozīcijas partija tātad, nesagaidot šo Finanšu ministrijas atzinumu, jau pasteidzās nodot komisijām šo likumprojektu, par kuru bija iestājusies arī Tautas partija jau Sadarbības padomē.

Bet nu labi vien ir! Likumprojektu esam nodevuši, strādāsim pie tā! Vienīgi jāteic, ka, atceroties manas ilgās gaitas Saeimā, man šis laika posms sāk atgādināt to laiku, kad bija Repšes valdība un kad Ēriks Jēkabsons kā Latvijas Pirmās partijas pārstāvis ārkārtīgi uzstājās par sadarbību ar opozīcijas partijām un boikotēja jebkuru Repšes valdības lēmuma projektu un vēlāk tika sacīts: Repše nometa varu pie kājām. Kaut kas līdzīgs veidojas arī tagad. Mans aicinājums ir koalīcijas partijām daudz rūpīgāk turēties kopā, izstrādāt līdz galam visus pamatojumus un tad iesniegt likumprojektus, nevis ātrā tempā bīdīt cauri ar sacensības motīviem: kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ.

Gribētos teikt, ka arī “Pilsoniskā Savienība” ļoti domā par to, ka vēlēšanas tuvojas. Mēs gatavojamies kongresam jeb, pareizāk sakot, partijas biedru pilnsapulcei šajā sestdienā, lai izlemtu, vai veidot vēlēšanu apvienību “Vienotība”. Un, ja biedru vairākums par to nobalsos, tad arī sāksim “Vienotības” gatavošanu, pēc tam būs līdzīgi pasākumi arī partijai “Jaunais laiks” un “Sabiedrība citai politikai”.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija):

Šodien diskusijas bija par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur paredzēts ir sods un atbildība par valsts karoga neizkāršanu svētku un atceres dienās. Kā zināms, šeit bija neliela diskusija pirms kāda laika, jo bija paredzēts tikai naudas sods. Tika izdarīti secinājumi, ka varētu būt arī brīdinājumi atsevišķos gadījumos, kad cilvēki vecuma vai veselības stāvokļa dēļ vai varbūt kādas aizmāršības dēļ karogu neizkar, un uzreiz uzlikt naudas sodu nebūtu vēlams. Tomēr uz otro lasījumu, mums par nepatiku, atbildīgā komisija šo piedāvāto risinājumu bija vēl vairāk mīkstinājusi; bija runa tikai par to, ka izsaka brīdinājumu pirmajā reizē un samazina sodu vēl arī otrajā reizē. Mūsu frakcijas deputāti un daļa nacionāli noskaņoto citu frakciju deputātu to neatbalstīja. Diemžēl ar “kreiso” deputātu un vairāku valdības partijas deputātu atbalstu šie grozījumi tika pieņemti. Mūsu frakcijas deputāti plāno vērsties pie Valsts prezidenta ar aicinājumu viņam izmantot savas likumā dotās iespējas šādus grozījumus neizsludināt, atdot Saeimai tos otrreizējai caurlūkošanai, jo nav šaubu, ka liela daļa gadījumu, kad karogi netiek izkārti... ka tie tomēr ir sistemātiski likumpārkāpēji, tas ir, personas, kas vienkārši neciena Latvijas valsti un Latvijas valsts simbolus.

Par to, ka ir sākta Satversmes grozījumu gatavošana. To ir iniciējis konkrēti mūsu frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs. Vairāki partijas biedri paredz pāreju uz valsts valodu pamatizglītībā, sākot ar 1.klasi, no 2012.gada 1.septembra. Šeit vairāk tika norādīts uz vienu – ka faktiski sāktu ar 1.klasi. Tas nozīmē to, ka 2012.gadā tā būtu tikai 1.klase, katrā nākamajā gadā – atkal 1.klase. Un tie, kas ar 1.klasi ir sākuši, turpinātu. Tātad faktiski šī pāreja notiktu visai pakāpeniski 12 gadu laikā, līdz ar to atsaukties uz ekonomisko krīzi vai steigu būtu nevietā. Un, mūsuprāt, tas ir tikai loģisks solis, tāpēc ka 2012.gadā būs jau astoņi gadi pagājuši kopš brīža, kad vidusskolas klasēs tika ieviesta apmācība 60 procentu apmērā latviešu valodā. Tātad ir tikai loģisks solis uz priekšu. Par to šobrīd iespējams ir parakstīties gan pie notāra, gan – tajās vietās, kur tā nav, – bāriņtiesā.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija):

Es gribu pieskarties trim svarīgākajiem momentiem, kas, manuprāt, pēdējā laikā notika un parādījās arī šodienas sēdē.

Pirmais. Tas ir tas, ka Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti pirmdien iesniedza un šodien aicināja iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā grozījumus likumā “Par pievienotās vērības nodokli”, kuri samazinātu nodokļa likmi izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs. Jāatzīst, ka pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana tūrisma nozarē bija kļūda un valsts kopējo ieņēmumu un izdevumu ziņā cieta no šā sektora zaudējumus.

Tūristu grupām lētāk nakšņot bija Igaunijā, kur PVN viesnīcām ir 9 procenti, bet Latvijai tās, labākajā gadījumā, izbrauktu vien cauri. Latvijā PVN likme viesu izmitināšanas pakalpojumiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā. Igaunijā tā ir 9, Polijā – 7, Lietuvā – 19 procenti.

Jāuzsver, ka tūrisma nozare ir tas sektors, kuru īsā laikā iespējams attīstīt visstraujāk, tādējādi visātrāk radot Latvijai tik ļoti nepieciešamās jaunās darba vietas un tādējādi samazinot bezdarba līmeni un dodot valsts un pašvaldību budžetos ieņēmumus attiecīgi no sociālā nodokļa un iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa; turklāt tiktu mazināta tādā veidā ēnu ekonomika.

LPP/LC ir gandarīta, ka arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pozitīvi ir novērtējis iespēju samazināt PVN tūrisma nozarei. Diemžēl vārdi un darbi ne vienmēr saskan: partijas “Jaunais laiks” frakcijas deputāti iebilda pret šā likumprojekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā. Taču pārējie deputāti lēma citādāk, un likumprojekts tomēr galu galā tika nodots komisijām.

LPP/LC cer, ka premjers un valdošā koalīcija šajā jautājumā tomēr ieturēs valstisku nostāju un pieņems grozījumus nekavējoties.

Otrs moments. Saeima šodien sprieda, vai nodot skatīšanai komisijās Tautas partijas frakcijas deputātu iesniegtos astoņus likumprojektus, kas paredz noteikt, ka ieturētā izdienas pensiju daļa atmaksājama maijā.

Iesniedzēji norāda, ka grozījumu mērķis ir, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu par vecuma pensijām, nodrošināt pensiju ieturējumu atmaksu arī izdienas pensiju saņēmējiem. Jāteic, ka šos likumprojektus gatavojās iesniegt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas pagājušajā nedēļā ar iestāžu un ministriju pārstāvjiem jau vienojās par gaidāmo izdevumu aprēķināšanas precizēšanu, lai nekavējoties varētu izstrādāt grozījumus šajos pašos likumos, paredzēt pilnu izdienas pensiju izmaksu jau ar 1.martu.

Mūsu frakcijas deputāti atbalstīja likumprojekta virzību, jo nav svarīgi, kurš tos iesniedza, būtiskākais ir steidzami risināt šos jautājumu.

LPP/LC frakcija jau tajā laikā, kad valdošā koalīcija pieņēma lēmumu samazināt pensijas, norādīja uz to, ka šādi grozījumi ir netaisnīgi un antikonstitucionāli.

Un trešais. Gribas atgādināt, ka vakar LPP/LC frakcija tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai kopīgi izstrādātu likumu grozījumus, kas pasargātu kredītņēmējus no bankas patvaļas. LPP/LC frakcija ierosina atgriezties pie diskusijas par likumdošanas izmaiņām, kas vērstas uz kredītņēmēju aizsardzību, ierobežojot komercbanku iespējas savas prasības pret maksātnespējīgiem kredītņēmējiem vērst līdz pilnīgai kredīta nomaksai. LPP/LC frakcija ierosina noteikt, ka maksātnespējīgi kredītņēmēji zaudētu ķīlu, pret kuru ir izsniegts kredīts, taču neturpinātu atmaksāt atlikušo kredīta summu. Mūsuprāt, ir absolūti netaisnīgi, ka cilvēki, kas atlaišanas vai algas samazināšanas dēļ zaudējuši savu mājokli, un uzņēmēji, kas palikuši bez uzņēmējdarbības pamatlīdzekļiem, bez traktortehnikas vai ražošanas iekārtām, tik un tā, iespējams, visu atlikušo mūžu turpinātu atmaksāt nedzēsto kredīta daļu, jo ķīlas vērtība šobrīd ir zemāka nekā kredīta piešķiršanas brīdī. Kur paliek banku atbildība, kuras piešķīra kredītu pret attiecīgu ķīlu?

Protams, atlikušās kredīta summas dzēšana nenotiktu automātiski, bet tikai Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā. Taču maksātnespējas procesam ir jābūt vienkāršam un arī reāli īstenojamam.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”):

Es gribu teikt, ka Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā nebija daudz jautājumu – tikai 25, tāpēc sēde ir jau beigusies. Tomēr mēs tajā pieņēmām vairākus svarīgus lēmumus, likumprojektus un piedzīvojām arī dažus pārsteigumus. Par tiem es arī runāju no Saeimas tribīnes.

Tas pirmais pārsteigums attiecas uz paralēli Sociālo un darba lietu komisijai izdarīto darbu. Proti, ir runa par iesniegtajiem likumprojektiem, grozījumiem izdienas pensiju likumos, tie mums ir pavisam astoņi. Manuprāt, kolēģis jau nupat ieskicēja šo problēmu, kas ir ar šiem likumprojektiem... To mērķis ir panākt, lai tiktu atdota atpakaļ ieturētā izdienas pensiju daļa un tiktu atcelti šie ierobežojumi. Tāpēc man šķiet, ka ir ļoti svarīgi, kādi šie likumprojekti ir – kādā kvalitātē iesniegti, cik precīzi. Tas patiešām ir ļoti nozīmīgi. Tāpēc Sociālo un darba lietu komisija pie šiem likumprojektiem strādā jau ilgāku laiku – jau no pagājušā gada beigām, kad bija pēdējā mūsu komisijas sēde pirms aiziešanas atvaļinājumā. Esam uzklausījuši visas ieinteresētās puses, esam sagatavojuši anotācijas, aprēķinus un visu pārējo nepieciešamo šiem likumprojektiem – visu to, kā nebija Tautas partijas frakcijas iesniegtajos dokumentos. Mēs bijām pārsteigti, ka paralēli darīts darbs, kaut gan nav nekad bijis nekādu pārmetumu Sociālo un darba lietu komisijai, ka tā netiktu ar šo operatīvo darbu galā. Mēs esam ļoti operatīvi reaģējuši uz jautājumu par netaisnības labošanu attiecībā pret pensionāriem invalīdiem un tikpat operatīvi esam reaģējuši un sagatavojuši, pamatojoties uz Satversmes tiesas lēmumu, grozījumus likumā par vecuma pensijām, un tie jau ir stājušies spēkā. Un tagad mums jau ir sagatavoti, faktiski jau gandrīz gatavi, arī šie izdienas pensiju likumu grozījumi. Skaidrs, ka ir svarīgi, kādi tie būs un kā mēs tos varēsim pēc iespējas labāk sagatavot. Jo, kā mēs zinām, šobrīd valdībai sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem nav tā stiprā argumenta, ka Satversmes tiesa tā ir lēmusi, lai šo ieturējumu un šo ierobežojumu atceltu. Tātad šiem likumprojektiem ir jābūt ļoti izsvērtiem, tur ir jābūt visiem aprēķiniem. Tam darbam pavisam nopietni jāpieiet.

Mēs zinām, ka šī ietekme ir 6 miljoni, tātad tas nav mazs skaitlis. Skaidrs, ka par to vajadzēs arī vienoties.

Mums likās, ka nav īpaši koleģiāli pret mūsu komisiju un arī pret komisijas vadītāju, kas ir Tautas partijas frakcijas biedre, ka nav saskaņots šis jautājums par iesniegšanu atsevišķi, kā mēs tikām informēti. Faktiski to jau nu gan varēja izdarīt.

Un treškārt. Mums šķiet dīvaina tāda prakse, jo tad jau arī mēs pārējie tā varētu katrā savā komisijā skatīties, cik tālu komisija ir tikusi ar kāda likuma grozījumiem, un tad no pārējām koalīcijas partijām, kad nu jau tas viss ir gatavības stadijā, izlēkt – pa biedru grupām – priekšā šādiem jau sagatavotiem likumprojektiem un nākt ar līdzīgām iniciatīvām. Tas izskatītos ne sevišķi gudri un ne sevišķi racionāli. Un varam iedomāties – nav jābūt īpaši ar lielu fantāziju apveltītam –, kā tas vispār izskatītos Saeimā, šajā likumdošanas procesā.

Un gribu piebilst, ka mēs aicinām savus kolēģus strādāt koalīcijā tomēr konstruktīvāk un, teiksim, arī profesionālāk. Jo mēs zinām arī to, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme... šis nodoklis tika sagandēts un šobrīd lielo piļu īpašnieki maksā tikai grašus par saviem lielajiem namiem. Un tā arī bija Tautas partijas iniciatīva, tāpat kā no šīs Saeimas tribīnes izskanējusī iniciatīva pacelt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Mēs redzam to, ka ienākumi... ka pietrūkst pašvaldībām naudas. Mēs atceramies, ka vēl nesen Tautas partijas kolēģi mēģināja novilcināt akceptu valdības darbam ar starptautiskajiem aizdevējiem un zem sitiena bija jau, jāsaka, arī vecuma pensijas izmaksas, kuras jāveic, pamatojoties uz Satversmes tiesas lēmumu. Lūk, tā! Mēs tiešām ceram, ka mūsu kolēģi ir profesionāļi, jo partija strādā jau ļoti ilgi Saeimā. Un ceram, ka turpmāk mūsu koalīcijas darbs būs daudz produktīvāks un lietišķāks, un profesionālāks.

Gribu beigās piebilst, ka bija būtiski arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā – par valsts karoga neizkāršanu dienās, kuras nosaka Ministru kabinets. Tos mēs bijām savulaik apsolījuši tiem cilvēkiem, kas bija uztraukušies, ka pašvaldības policija bieži vien izmanto šo iespēju – sodīt vecus cilvēkus, tos cilvēkus, kas ir komandējumā, tos, kas ir varbūt ar speciālām vajadzībām un nav spējīgi karogu izkārt. Proti, tagad ar šiem grozījumiem ir ieviesta tāda norma kā, teiksim, brīdinājums. Un tas nav vienīgais. Cilvēku var pabrīdināt, un ir arī samazināts sods par šādiem gadījumiem.

Paldies, kolēģi, par klausīšanos. Paldies klausītājiem. Un paldies par atbalstu mums.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija):

Jāteic, ka šī darba diena ir bijusi ļoti ražīga tādā nozīmē, ka ir atbalstītas pavisam deviņas Tautas partijas iniciatīvas.

Gribu teikt paldies visiem kolēģiem, kas atbalstīja Tautas partijas frakcijas deputātu sagatavotos grozījumus virknē likumu; šie grozījumi nodrošina ieturēto pensijas daļu izmaksu arī izdienas pensiju saņēmējiem. Šo grozījumu mērķis ir, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu par vecuma pensijām, nodrošināt pensiju ieturējumu atmaksu arī izdienas pensiju saņēmējiem. Līdz šim izdarītie likuma grozījumi neietvēra risinājumus visiem pensiju saņēmējiem. Līdz ar to izveidojās tāda situācija, ko nevar nosaukt par vienlīdzīgu.

Šo grozījumu rezultāts būs arī tas, ka tiks atslogota Satversmes tiesa. Kā zināms, Satversmes tiesa patlaban ir saņēmusi milzīgu skaitu iesniegumu, taču domāju, ka nebūtu mums jāgaida, kamēr Satversmes tiesa katrā konkrētā jautājumā ar pirkstu norādīs valdībai, kas labojams. Tāpēc esam rosinājuši to darīt un pateicamies visiem par atbalstu.

Vienīgi žēl, ka partijas “Jaunais laiks” politiķi diemžēl spilgti demonstrē politisko greizsirdību. Domāju, ka pats svarīgākais ir kopīgi pieņemt lēmumus savlaicīgi un saprātīgi un nemeklēt šeit kādus blakus apstākļus. Un tāda... nu, diezgan vienkāršota ķengāšanās laikam ir nevietā. Aicinām to nedarīt.

Gribu pieminēt arī mūsu iniciatīvu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu tūrismam. Tautas partija šo ideju pieteica jau pirms laba laika un koleģiāli vērsās pie koalīcijas partneriem. Taču koalīcijas partneru vilcināšanās (vai nu neizpratnes, vai arī tās pašas politiskās greizsirdības dēļ) atbalstīt mūsu iniciatīvu, kas būtu ļoti svarīga ekonomikas atlabšanas veicināšanai, noveda pie tādas situācijas, ka šo mūsu ideju ir pārtvērusi un atbalstījusi opozīcija. Tautas partija nav greizsirdīga un netur ļaunu prātu. Mūsuprāt, pats svarīgākais ir panākt, lai jautājuma risināšana iespējami ātri virzītos uz priekšu. Un rezultāts varētu būt tas, ka mēs samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi viesnīcu pakalpojumiem un tā stātos spēkā, un tūrisma industrija, kurā šobrīd jau tiek plānoti ceļojumu maršruti visai sezonai, saņemtu šādu pozitīvu ziņu. Tautas partijas eksperti un uzņēmēji jau vairākkārt ir pauduši, ka krīzes laikā ekonomiku vislabāk stimulē nodokļu samazināšana, nevis to paaugstināšana. Taču tūrisma jomā Latvija šobrīd ir valsts, kurā ir Eiropā otra augstākā pievienotās vērtības nodokļa likme. Eiropas Savienības 22 dalībvalstīs viesnīcu pakalpojumiem un Eiropas Savienības 12 dalībvalstīs restorānu pakalpojumiem tiek piemērota samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme. Mums šāda situācija jāanalizē un jāizdara pareizi secinājumi. Tātad lēmums, kas šodien tika pieņemts, atbalstot ideju par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu tūrisma jomai, ir pareizs, un par to mēs esam ārkārtīgi priecīgi.

Vakar notika Tautas partijas valdes padomes sēde, un mēs konstatējām, ka ir izveidojusies sarežģīta situācija pašvaldībās, jo ir ievērojams iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu deficīts. Tautas partijas valdes padome uzskata, ka ir iespējami ātri jākompensē pašvaldību janvārī neiegūtie nodokļa ieņēmumi un Finanšu ministrijai ir iespējami ātri jāgatavo lēmuma projekts un jāpieņem jau tuvākajā valdības sēdē.

Tautas partijas valdes padome uzskata, ka kavēšanās ar kompensācijas izmaksu varētu būtiski ietekmēt pašvaldību funkciju izpildi. Un ir arī skaidrs, ka janvārī Latvijas pašvaldībām ir bijuši par aptuveni trešdaļu zemāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, nekā tas bija plānots.

Nosacījumi, ka valstij ir jākompensē pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa deficīts, tika likumā iekļauti pēc Tautas partijas prasības šā gada valsts budžeta likuma pieņemšanas laikā.

Tautas partijas valdes padome, kas vakar sanāca uz tādu pirmo sēdi pirmo reizi, ir izveidota, lai nodrošinātu mūsu partijas saikni ar organizāciju visā Latvijā. Šeit mums darbojas 15 reģionālo nodaļu deleģēti pārstāvji, un tieši tāpēc mēs varam ļoti ātri un operatīvi noskaidrot, kāda ir situācija valstī.

Darīsim to arī turpmāk un centīsimies savas likumdošanas iniciatīvas sagatavot tādas, kas visvairāk atbilst mūsu sabiedrības interesēm.

B.Rivža (ZZS frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja grozījumus likumos par izdienas pensijām un šo likumprojektu nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Mēs arī uzskatām, ka jautājums ir maksimāli ātri jāatrisina.

Tā kā mani kolēģi jau ir izstāstījuši par tiem likumprojektiem, kādi šodien ir skatīti, es gribu dažus vārdus pateikt par ministru atbildēm, kas tiek dotas uz deputātu jautājumiem. Te ir divi tādi jautājumi, kas bieži vien sabiedrībā rada interesi un varbūt arī neskaidru situāciju, un tāpēc es gribu vēlreiz uzsvērt ministru atbildes uz šiem jautājumiem.

Viens jautājums ir ministram Uldim Augulim. Tas ir saistīts ar to, ka viens no Starptautiskajam Valūtas fondam dotajiem solījumiem no Ministru kabineta puses ir koncepcijas izstrāde līdz šā gada jūlijam par izmaiņām pensiju sistēmā. Un sabiedrībā ir viens jautājums, kas, kā var dzirdēt, tiek uzdots, – kā būs ar pensijas vecuma palielināšanu, tas ir, no cik gadiem mēs aizejam pensijā. Koncepcijā, pie kuras tiek strādāts, šis jautājums ir ietverts, bet nav paredzēts, ka šis pensionēšanās vecums – 65 gadi – būs no 2011., 2012., 2013.gada. Nē. Tajā koncepcijā tas variants ir iestrādāts tāds, ka no 2016.gada tas vecums tiek palielināts par pusgadu uz priekšu, un tātad 2021.gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus. 2021.gadā! Tāds ir viens no tiem variantiem, ko ministra kungs ir plānojis ietvert šajā koncepcijā. Tātad – 2021.gads.

Otrs jautājums. Tas bija uzdots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, un tas ir jautājums par privāto skolu dotēšanu, par to, kāda ir tā kārtība. Arī tas ir tāds jautājums, kas ļoti bieži tiek uzdots, sabiedrība interesējas arī par to. Mēs arī frakcijā esam bieži par to jautājumu runājuši. Es varu teikt, ka privātskolu dotēšana... ka tā ir tāda pati... ir vienlīdzības princips... Tāpat, kā tas ir ar pašvaldībām. Un šeit tas pamatjautājums ir bērnu skaits pret pedagoga mēneša darba algas likmi un arī tas, kāda ir tā minimālās algas likme un kāds ir finansējums, un kādas ir sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Vakar mēs saistībā arī ar skolām par vienu jautājumu runājām frakcijā, un tas ir jautājums par skolu autobusiem. Mēs uzklausījām Māri Krastiņu, un šeit piedalījās arī pašvaldību pārstāvji, jo sešdesmit paš­valdībām būtu jāsaņem 110 autobusi. Un finansējums nāk no Šveices. Tas ir Šveices finansējums. Un mēs gribējām noskaidrot, kāda ir situācija, jo te ir radušies sarežģījumi ar firmu izvēli. Mūsu frakcijas deputāti uzsvēra, ka galvenajam principam ir jābūt tam, ka ir jādara viss, lai tie autobusi būtu un bērni varētu nākamajā mācību gadā braukt ar tiem. Autobusu izvēlē jābalstās pirmām kārtām uz drošību, lai tiešām bērni būtu droši tajos autobusos. Lai tie būtu droši un lai nebūtu nekādu nelaimes gadījumu. Tātad tie ir tie pirmie nosacījumi – bērnu drošība un arī tas, ka šis jautājums jākārto atbilstoši likumdošanai, bet nevilcinoties, lai finansējumu mēs varētu izmantot un autobusus saņemt.

Paldies jums liels un skaistas brīvdienas, un priecāsimies par ziemu un balto sniegu!

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien “Saskaņas Centram”, sadarbojoties ar Saeimas Juridisko komisiju, ir izdevies atrisināt vienu konkrētu problēmu, par kuru mūsu frakciju Saeimā regulāri informē gados veci cilvēki, kuri ir privātmāju īpašnieki.

Proti, šodien trešajā, tātad galīgajā, lasījumā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.pantā tika iestrādātas mīkstinošas normas sodiem par Latvijas valsts karoga nepacelšanu noteiktajās dienās vai gadījumos. Šodien tika atbalstīts kopīgs deputāta Valērija Agešina un Juridiskās komisijas priekšlikums, saskaņā ar kuru par Latvijas valsts karoga nepacelšanu varēs izteikt tikai brīdinājumu. Un par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, atkal varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 30 latiem. Proti, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tātad ir iestrādātas divas svarīgas lietas. Pirmā ir tā, ka municipālā policija, kā arī administratīvās komisijas varēs cilvēku vispirms brīdināt un tikai pēc tam sodīt. Un otra lieta ir tā, ka no 50 līdz 30 latiem tika samazināts sods. Šis jautājums ir īpaši aktuāls gados veciem cilvēkiem un arī tiem, kuri, atrazdamies atvaļinājumā, nevar izkārt valsts karogu noteiktajā dienā un kurus līdz ar to līdz šim varēja nežēlīgi sodīt. Tagad, pašlaik, situācija jau mainās, jo likumprojekts ir pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Otrs jautājums, par kuru vēlos informēt, arī ir saistīts ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Vēlos informēt par to, ka par kontrabandu tiek plānots paredzēt transportlīdzekļa konfiskāciju. Proti: “Par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot šīs preces vai citas vērtības no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā”, varēs uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 5000 latiem, konfiscējot šīs preces vai citas vērtības un konfiscējot to pārvietošanai, pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekli vai bez tā konfiskācijas. Proti, par kontrabandu tiks palielināti sodi, un parādās iespēja konfiscēt transportlīdzekli.

Un nobeigumā vēlos pateikt sekojošo, cienījamie radioklausītāji. Skatoties uz to, ka varas partijas un koalīcija nemitīgi plēšas savā starpā, atceros, ko teicis kādreiz Sokrāts: “Daudz runāt un daudz pateikt nebūt nav viens un tas pats.”

V.Buzajevs (PCTVL frakcija):

Pirmkārt, paldies Baibai Rivžai par divu PCTVL jautājumu diviem ministriem reklāmu. Pirmais bija jautājums labklājības ministram par pensijas vecuma palielināšanu, un otrais bija izglītības un zinātnes ministrei – par skolotāju stāvokli.

Un, otrkārt, Saeimas sēde šodien bija pavisam tukša. Es labāk pastāstīšu jums par jaunām PCTVL iniciatīvām denacionalizēto namu īrnieku aizstāvībai.

PCTVL iesniedza Saeimas Juridiskajai komisijai priekšlikumu jauna likuma... likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” otrajam lasījumam. Grozījums paredz papildināt to sabiedrības vajadzību loku, kuru nodrošināšanas dēļ valsts var atsavināt privāto īpašumu bez īpašnieka piekrišanas. Proti, tas paredz atgriezt pašvaldību īpašumā tos denacionalizētos namus, kuru īpašnieki rada nepanesamus dzīves apstākļus saviem īrniekiem. Katra ēka ir jāatsavina ar atsevišķu likumu, kura projektu var iesniegt valdība vai Saeima pēc ieinteresētās pašvaldības iniciatīvas. Pirms likumprojekta iesniegšanas jārīko pārrunas starp namīpašnieku un pašvaldību. Likumā jāparedz saprātīga apmēra kompensācija nam­īpašniekam, kuras noteikšana jāizdara, pamatojoties uz neatkarīgu atsavināmā objekta vērtības ekspertīzi. Saeimas lēmumu var apstrīdēt Satversmes tiesā.

Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija ir izstrādājusi virkni ekstremālā tūrisma maršrutu Rīgā; to dalībnieki varētu konkrēti iepazīties ar mājokļiem bez apkures, elektrības, kanalizācijas un pat dzeramā ūdens. Paši izturīgākie tūristi varētu dažas stundas vai pat dažas diennaktis padzīvot šādos dzīvokļos. Asociācija nepiedāvā šādiem tūristiem veselības un dzīvības apdrošināšanu, tomēr uzstājīgi rekomendē to izdarīt.

Mēs pieprasījām uzaicināt uz komisijas sēdi asociācijas vadītājus Natāliju Jolkinu un Denisu Gorbu. PCTVL aicina piedalīties priekšlikumu apspriešanā arī citas ieinteresētās sabiedriskās organizācijas, tieši iesniedzot savus pieteikumus Saeimas Juridiskajai komisijai.

PCTVL deputāti neaprobežojās ar likumdošanas iniciatīvu un šodien iesniedza divus jaunus deputātu jautājumus – jautājumu ekonomikas ministram Artim Kamparam un finanšu ministram Einaram Repšem. Kampara kungam tiek jautāts par to, kur ir pazuduši pašvaldību pieteikumi un budžeta līdzekļi, kas ir paredzēti dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksām. 2008.gadā šīs programmas finansējums bija 12 miljoni latu, 2009.gadā – 8 miljoni, 2010.gadā – 0 latu.

Savukārt Repšes kungam tika uzdots jautājums par progresīvo nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas diskriminē denacionalizēto māju iemītniekus. Dzīvokļiem, kas ir privātīpašumā, nodokļa likme vairumā gadījumu būs 0,1 procents no kadastrālās vērtības, bet daudzdzīvokļu mājām, to skaitā denacionalizētajām, – 0,3 procenti. Šis nodoklis visdrīzāk gulsies uz dzīvokļu īrnieku pleciem palielinātās īres maksas formā. Un īrnieks, kas ir dzīvoklī denacionalizētā mājā, jau tā būdams diskriminēts, tagad maksās arī trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma nodokli nekā parastā dzīvokļa īpašnieki. Interesanti, ka gan valdību kopumā, gan abas minētās ministrijas kontrolē partijas “Jaunais laiks” biedri, kas priekšvēlēšanu periodā īpaši karsti solīja aizstāvēt denacionalizēto namu īrnieku intereses.