Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par attīstības sadarbības komisāra veicamajiem darbiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.02.2010., Nr. 25 https://www.vestnesis.lv/ta/id/205117

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Zinātņu akadēmija: Par LZA 2010.gada Lielās medaļas laureātiem

Vēl šajā numurā

12.02.2010., Nr. 25

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par attīstības sadarbības komisāra veicamajiem darbiem

Sākoties Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu jaunās komandas pilnvaru laikam, Andris Piebalgs pārņem attīstības sadarbības portfeli, kas ir nozīmīga ES ārpolitikas joma. Viņam būs jāsadarbojas ar ES augsto pārstāvi ārlietās Ketrinu Eštoni un humānās palīdzības komisāri Kristalīnu Georgijevu.

Eiropai šobrīd ir divi svarīgi uzdevumi: definēt attīstības politiku un rast optimālu risinājumu attīstības palīdzības sadales un nodrošināšanas jautājumā.

Attīstības politikai ir centrālā vieta topošajā stratēģijā “Eiropa 2020”, kuras pamatidejas jau ir izklāstījis priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu. Mēs vēlamies veidot “globālu Eiropu”. Laikā, kad attīstību panākt ir sarežģīti, ES var kļūt par vienu no globālās pārvaldības līderiem, risinot problēmas, kas saistītas ar ekonomikas atveseļošanu, klimata pārmaiņām, migrāciju, pārtikas nekaitīgumu un tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu.

Eiropas Komisija jau izmanto savu pieredzi attīstības jomā un gādā par attīstības politikas, zinātnieku, dalībvalstu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības tuvināšanos.

Ir sākta iniciatīva “Eiropas pētniecības mobilizēšana attīstības politikas veicināšanai”, un ar pirmo gada ziņojumu par nestabilajām valstīm iepazīstināja 2009.gada attīstības dienu pasākumā, kas ir gadskārtējs forums, kur norisinās diskusijas par attīstību starp politikas veidotājiem, pilsonisko sabiedrību un izciliem līderiem.

Lai sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus, ir svarīgi, lai ES īstenotu savus plānus attiecībā uz lielāku dažādu jomu politikas saskaņotību (politikas saskaņotība par labu attīstībai) un, saskaņojot ES dalībvalstu valdību rīcību, gādātu par efektīvāku atbalstu.

Uzdevums nav no vieglajiem, jo ES ir lielākā palīdzības sniedzēja pasaulē. Tā sniedz aptuveni 60% no kopējās oficiālās attīstības palīdzības Āzijai, Klusā okeāna valstīm, Tuvo Austrumu reģiona valstīm, Āfrikas, Karību jūras un Latīņamerikas valstīm (49 miljardi eiro 2008.gadā, proti, 100 eiro uz vienu Eiropas iedzīvotāju).

Uzlabojot atbalsta prognozējamību un darba sadalījumu (tie ir divi galvenie efektīvas atbalsta nodrošināšanas principi), ES varētu samazināt saņēmējvalstu nastu un ietaupīt aptuveni 3–6 miljardus eiro gadā (2009.gada atbalsta efektivitātes pētījums).

Turklāt palīdzības sniegšana jaunattīstības valstīm ekonomiskās lejupslīdes laikā un arī pēc tās būs galvenā jaunā attīstības komisāra prioritāte.

Lielākā daļa šo valstu piedzīvo eksporta, ieņēmumu, kapitāla ieplūdes samazināšanos, tajā pašā laikā tām trūkst savu resursu. Pēdējos gados arvien pieaugošo pārtikas preču cenu dēļ gandrīz 100 miljoni cilvēku nonākuši nabadzībā un cieš no bada un nepietiekama uztura, un pēc Pasaules Bankas aprēķiniem nesenās krīzes dēļ šāds liktenis piemeklēs vēl 50–90 miljonus cilvēku, galvenokārt Dienvidāzijā un Subsahāras Āfrikā.

2002.gadā attīstītās valstis un jaunattīstības valstis parakstīja partnerības nolīgumu, t.s. Monterejas konsensu, kura mērķis ir pētīt veidus, kā sniegt attīstības finansējumu, kas sekmētu tūkstošgades attīstības mērķu izpildi.

Darīt cilvēkiem zināmu, ko konkrēti ES dara pasaules attīstības labā, būs viena no jaunā komisāra prioritātēm.

Pieredzējušais Latvijas politiķis Andris Piebalgs, kurš ir ieņēmis nozīmīgus posteņus kā valsts, tā Eiropas mērogā, vienmēr ir gādājis un arī turpmāk gādās par intelektuālo resursu apvienošanu un atbalstu inovatīvām idejām.

Veikdams enerģētikas komisāra pienākumus iepriekšējā Komisijā, viņš ir vadījis konkurētspējīgākas, ilgtspējīgākas un drošākas Eiropas energosistēmas attīstīšanas darbu. Britu nedēļraksts “The Economist” 2007.gadā piešķīra viņam “Gada eirokrāta” titulu, atzinīgi novērtējot viņa darbu un spēju enerģētikas jautājumus izvirzīt ES politikas veidošanas centrā.

Viņa pieredze, kas gūta, iepriekš pārzinot enerģētikas sadaļu Āfrikas un ES partnerībā, kā arī pildot Latvijas finanšu ministra pienākumus, ir noderīga ekonomiskās un politiskās pārejas laikā un būs noderīga arī viņa jaunajā attīstības komisāra amatā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!