Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mēs rīkojamies kā uzticīgi draugi un sabiedrotie". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.05.2001., Nr. 76 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20492

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par kopējo Eiropas drošības un aizsardzības politiku

Vēl šajā numurā

17.05.2001., Nr. 76

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Mēs rīkojamies kā uzticīgi draugi un sabiedrotie”

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa runa NATO kandidātvalstu valdību vadītāju konferencē Bratislavā 11.maijā

Premjerministra kungs,

dāmas un kungi!

Mēs esam sapulcējušies Bratislavā, lai no jauna apliecinātu kopīgu apņemšanos un savstarpēju atbildību sasniegt mūsu mērķi — vienotu un brīvu Eiropu. Vīzija par vienotu Eiropu balstās uz divu pīlāru pārveidošanu, kuri noteiks Eiropas nākotni jaunajā tūkstošgadē, — NATO un Eiropas Savienība.

Kaut gan paplašināšanās varbūt ir pats populārākais šodien lietotais termins, es labprātāk šeit runātu par Eiropas apvienošanu nekā par tās organizāciju ekspansiju. Pirmoreiz vēstures attīstības gaitā Eiropai ir iespēja apvienoties miermīlīgi un brīvprātīgi. Šis ir process, kas pilnībā izmainīs mūsu sociālās un politiskās dzīves veidošanas kārtību. Mēs, Eiropas atjaunotās demokrātijas, esam kopīgi atbildīgas par šī procesa veiksmi. Bez mūsu aktīva ieguldījuma jaunā Eiropa paliks neizveidota.

Tādēļ mēs uzmanīgi izstrādājam un ieviešam mūsu NATO dalības rīcības plānus un apzinīgi ieviešam Eiropas Savienības likumdošanas normas. Bet pirmām kārtām mēs rīkojamies kā uzticības cienīgi draugi un sabiedrotie — vienojot savus spēkus, lai gāztu pēdējos Eiropas diktatorus vai paustu politisko solidaritāti mūsu kopējo vērtību aizsardzībai un stiprināšanai globālā mērogā.

Dāmas un kungi!

Pēdējo piecdesmit gadu laikā NATO un Eiropas Savienība ir radījušas jaunu savstarpējo attiecību kultūru Eiropas nāciju starpā. Šī jaunā drošības kultūra tādus jēdzienus kā sarkanās līnijas, buferzonas un ietekmes sfēra novieto tieši tur, kur ir to īstā vieta: vēstures mēslainē. Spēka balanss, kas bija Eiropas politiskās dzīves pamatā gadsimtiem ilgi un kam par upuri 1939. gadā krita arī Latvija, šodien ir neiedomājams. Drošības kultūra, kas balstīta uz kopējām vērtībām un ticību, ka problēmām var tikt rasti risinājumi caur konsultācijām, sadarbību un savstarpēju atbalstu, noteikti ir tas, pēc kā tiecās mūsu valstis strādājot, lai pievienotos NATO un Eiropas Savienībai. Tas ir daudz vairāk, nekā iespējams aptvert, lasot tikai Vašingtonas līgumu vai Eiropas Savienības acquis communautaire .

Eiropas Savienība, kuras aizsākums bija tikai kā samierināšanas projekts, ir pārtapusi par integrācijas struktūru praktiski ikvienā pārvaldes sfērā. NATO — vienoto vērtību kopuma militārā izpausme — ir pierādījusi savu svarīgumu vienotas Eiropas nākotnei. Šīs institūcijas mums ir savstarpēji papildinošas un pastiprinošas, nevis viena otru aizstājošas.

Eiropas Savienībā ir arī drošības dimensija — liels skaits ciešu ekonomisko saikņu un arvien pieaugošā politiskā integrācija līdzdarbojas dalībvalstu drošības vairošanā. Tomēr nepārprotami Eiropas Savienība nespēj un nespēs paveikt visu. Eiropas aizsardzība ir attīstījusies caur NATO, un tikai NATO spēs piedāvāt piektajā paragrāfā nostiprinātās kolektīvās drošības garantijas.

Eiropas drošība var būt nodrošināta tikai stratēģiskā vienotībā, kurā vadošais spēks ir Savienotās Valstis. Šī patiesība ir apzināta Rietumeiropā, un tā ir arī patiesība mūsu atjaunotajām demokrātijām.

Nepārprotami, ja vairākums Rietumeiropas valstu NATO stabilizējošo lomu redz kā sev izdevīgu, ja Rietumeiropa uzskata, ka piektā paragrāfa garantijas vēl aizvien ir noderīgas, tad būtu muļķīgi Latvijai vai jebkurai citai valstij šajā telpā domāt citādi. Un galu galā NATO vēl joprojām ir galvenais drošības garants Eiropā. Tādēļ runāsim atklāti par savām saistībām, lai tās cerības, kuras mēs lolojam, tiktu piepildītas.

Dāmas un kungi!

Atvērt galvenās Eiroatlantiskās sabiedrības instititūcijas tiem, kam pusgadsimtu netaisni tika liegta līdzdalība tajās, bija tālredzīgs lēmums.

Trīs jaunu dalībvalstu uzņemšana NATO liecina par to realizēto reformu milzīgajiem panākumiem. Spert nākamos soļus ir gan morāla prasība, gan stratēģiska nepieciešamība visai Eiroatlantiskajai drošības sistēmai. Apvienošanās nav tikai stratēģiskais ieguvums un militāro spēju vairošana, tā ir arī vēstures netaisnību labošana.

Lai izdzēstu sarkano līniju, kuru novilka ļaunākie tirāni Eiropas vēsturē, Eiroatlantiskās telpas līderiem būs nepieciešams vēsturiskais taisnīgums un stratēģiska tālredzība.

Mēs esam pārliecināti, ka viņi pieņems šo izaicinājumu.

“Latvijas Vēstneša” (Artis Nīgals) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!