• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Konkurences padomes 2010. gada 14. janvāra lēmums Nr. E02-2 "Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.02.2010., Nr. 18 https://www.vestnesis.lv/ta/id/204463

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.65

Par Latvijas Republikas un Starptautiskās Jūras organizācijas sadarbības memorandu par dalību brīvprātīgajā Starptautiskās Jūras organizācijas dalībvalstu auditā

Vēl šajā numurā

02.02.2010., Nr. 18

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Konkurences padome

Veids: lēmums

Numurs: E02-2

Pieņemts: 14.01.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Konkurences padomes lēmums Nr.E02-2

Lēmuma publiskojamā versija

Rīgā 2010.gada 14.janvārī (prot. Nr.1, 3.§)

Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

Lieta Nr.699/09/05/6
Par Konkurences likuma 15.panta otrās daļas pārkāpumu SIA "Ostas flote" darbībās

SIA "LSF Holdings" (turpmāk – LSF) 22.12.2008. iesniedza Konkurences padomei iesniegumu, kurā lūdza izvērtēt un sniegt atzinumu par SIA "Ostas flote" un SIA "PKL" apvienošanās likumību, ievērojot to, ka pastāv iespēja, ka apvienošanās tirgus dalībnieku kopējais apgrozījums Latvijas teritorijā 2007.gadā pārsniedza 25 miljonus latu, un tādējādi apvienošanās dalībnieki pārkāpuši Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā noteikto paziņošanas pienākumu. Konkurences padome pārbaudīja LSF 22.12.2008. iesniegumā norādīto informāciju un, ņemot vērā LSF 25.03.2009. iesniegumā par tirgus dalībnieku apvienošanos (turpmāk – Iesniegums) izteikto lūgumu, saskaņā ar Konkurences likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu un 8.panta pirmās daļas 1.punktu 30.04.2009. ierosināja lietu Nr.699/09/05/6 "Par Konkurences likuma 15.panta otrās daļas pārkāpumu SIA "Ostas flote" darbībās" (turpmāk – Lieta).

Konkurences padome, pamatojoties uz Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 4.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu, 15.panta otro daļu un 16.panta sesto daļu, 27.06.2009. ierosināja lietu Nr.p/09/05/9 "Par SIA "Ostas flote" un AS "PKL Flote" apvienošanos". Izvērtējot minēto apvienošanos, Konkurences padome 22.10.2009. pieņēma lēmumu Nr.37 par SIA "Ostas flote" un AS "PKL Flote" apvienošanos (turpmāk – 22.10.2009. lēmums Nr.37).

SIA "Ostas flote" 27.10.2009. ar vēstuli Nr.1950 tika nosūtīts Lietā esošās informācijas un iegūto faktu izvērtējums, uzaicinot SIA "Ostas flote", pamatojoties uz Konkurences likuma 26.panta sesto daļu, iepazīties ar lietā esošajiem materiāliem, kā arī izteikt savu viedokli. SIA "Ostas flote" pārstāvis 03.11.2009. iepazinās ar Lietas materiāliem un Konkurences padomē 09.11.2009. un 18.12.2009. tika saņemta SIA "Ostas flote" 06.11.2009. vēstule Nr.1-16/147 un 18.12.2009. vēstule Nr.1-16/157, kurās tā sniedza savu viedokli. SIA "Ostas flote" un Konkurences padomes pārstāvju tikšanās notika 2009.gada 10.novembrī.

SIA "LSF Holdings" ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr.41203017496, juridiskā adrese: Dzintaru iela 50, Ventspils.

SIA "Ostas flote" ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr.40003308507, juridiskā adrese: Dzintaru iela 20a, Ventspils.

Izvērtējot Iesniegumā ietverto un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. Ierosinot Lietu, tika ņemti vērā sekojoši fakti:

SIA "Ostas flote" un SIA "PKL"1 (turpmāk – PKL) apvienošanās notika 2008.gada 21.novembrī, SIA "Ostas flote" iegūstot 50% balsstiesību SIA "PKL" (skatīt 22.10.2009. lēmuma Nr.37 2.punktu).

Konkurences likuma 15.panta otrā daļa2 uz apvienošanās brīdi noteica "tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem latu". Ņemot vērā Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā noteikto un faktu, ka apvienošanās notika 2008.gadā – apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums aprēķināms par iepriekšējo finanšu gadu, proti, 2007.

Aprēķinot SIA "Ostas flote" kopējo apgrozījumu (atbilstoši Noteikumu Nr.800 III. nodaļai), tika ņemts vērā, ka SIA "Ostas flote" dalībnieki ir Beleggingsmaatschappij Geit B.V. (reģ. Nr.33254226) (turpmāk – GEIT) ar 48,5% kapitāldaļu, Beleggingsmaatschappij Geit II B.V. (reģ. Nr.33193963) ar 48,5% kapitāldaļu un SIA "LSF Holdings" ar 3% kapitāldaļām. Uz apvienošanās brīdi 2008.gada novembrī par SIA "LSF Holdings" 3% kapitāldaļu īpašumtiesībām noritēja tiesvedība un balsstiesības šīm daļām uz tiesvedības laiku bija apturētas. Tādējādi uz SIA "Ostas flote" un PKL apvienošanās brīdi GEIT un GEIT II īsteno kopīgu izšķirošo ietekmi SIA "Ostas flote".

Ņemot vērā GEIT izšķirošo ietekmi citos tirgus dalībniekos Latvijā, SIA "Ostas flote" saistītie tirgus dalībnieki ir AS "Ventspils tirdzniecības osta" (turpmāk – VTO) (*), AS "Kālija parks" (*), SIA "Mineral-Trans-Serviss" (turpmāk – MTS) (GEIT pieder 90% kapitāldaļu), SIA "Seastar" (GEIT pieder 90% kapitāldaļu) (skatīt 22.10.2009. lēmuma Nr.37 1.punktu).

Atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.800 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos" (turpmāk – Noteikumi Nr.800) 9. un 13.punktam, aprēķinot SIA "Ostas flote" kopējo apgrozījumu, tika ņemts vērā arī VTO, AS "Kālija parks", SIA "Seastar", MTS 2007.gada apgrozījums.

SIA "Ostas flote" viedoklis.

SIA "Ostas flote" uzskata, ka atšķirībā no 2007.gada situācijas, kad SIA "Ostas flote" iesniedza ziņojumu pa apvienošanos, bija virkne izmaiņu faktiskajos un tiesiskajos apstākļos, kuru dēļ SIA "Ostas flote" uzskata, ka tai ziņojums par 2008.gada novembra apvienošanos ar SIA "PKL" Konkurences padomē jāiesniedz nebija. SIA "Ostas flote" norāda, ka bija mainījies Konkurences likuma regulējums un nebija jāņem vērā tirgus daļas kritērijs, bija jāņem vērā apvienošanās dalībnieku apgrozījums tikai Latvijas teritorijā. Kā faktisko apstākļu maiņu SIA "Ostas flote" norāda izmaiņas SIA "Ostas flote" dalībnieku struktūrā. GEIT transakcijas ceļā, atsavinot daļu tai piederošās SIA "Ostas flote" daļu, kļuva par mazākuma dalībnieku, pārstāvot 48,5% no SIA "Ostas flote" pamatkapitāla ar balsstiesībām.

Konkurences padome norāda, ka Konkurences likuma regulējums gan pirms likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 16.04.2008., gan pēc tiem kā apvienošanās paziņošanas kritēriju noteica tirgus dalībnieku 25 miljonu latu kopējo apgrozījumu. Pirms Konkurences likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 16.04.2008., likumā bija noteikti divi paziņošanas kritēriji (apgrozījuma un tirgus daļas kritēriji), lai apvienošanās būtu paziņojama, vajadzēja izpildīties vienam no diviem kritērijiem. Atbilstoši Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumu Nr.897 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos" (spēkā līdz 30.09.2008.) 8.punktā noteiktajam, ka tirgus dalībnieka neto apgrozījumu aprēķina, summējot iepriekšējā finanšu gada ieņēmumus no tirgus dalībnieka darbības, preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas Latvijas teritorijā, izvērtējot 25 miljonu apgrozījuma kritērija izpildīšanos, tika ņemts vērā tirgus dalībnieka apgrozījums Latvijas teritorijā. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka atbilstoši SIA "Ostas flote" norādītajam uz apvienošanās brīdi būtu būtiski mainījušies tiesiskie apstākļi attiecībā uz ziņojuma par apvienošanos iesniegšanu, salīdzinot ar Konkurences likuma regulējumu pirms 16.04.2008.

Līdz ar to Konkurences padomei ir pamats uzskatīt, ka, 2007.gadā SIA "Ostas flote" un SIA "PKL" iesniedzot ziņojumu par apvienošanos, pamatojoties tai skaitā arī uz 25 miljoni latu apgrozījuma kritērija izpildīšanos (Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1.punkts), SIA "Ostas flote" savu kopējo apgrozījumu bija aprēķinājusi, ņemot vērā apvienošanās tiešo dalībnieku un tās saistīto tirgus dalībnieku apgrozījumu Latvijas teritorijā, attiecinot visu apgrozījumu uz Latvijas teritoriju.

Saistībā ar norādīto faktisko apstākļu maiņu, Konkurences padome norāda, ka, kaut gan GEIT ietekme SIA "Ostas flote" mainījās no vienas personas izšķirošas ietekmes uz kopīgu izšķirošu ietekmi, GEIT saistīto tirgus dalībnieku apgrozījums bija jāņem vērā, ievērojot Noteikumu Nr.800 13.5.apakšpunktu.

SIA "Ostas flote" norāda, ka GEIT un GEIT II neīsteno kopīgu izšķirošu ietekmi, jo atbilstoši Komerclikuma 212.panta otrajai daļai, ja dalībnieku sapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtoti sasauktā sapulce ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita. Tādēļ, ja GEIT neierodas uz kādu dalībnieku sapulci, atkārtotā sapulce būs lemttiesīga arī tad, ja tajā ieradīsies tikai GEIT II, un GEIT II varēs pieņemt visus lēmumus dalībnieku sapulcē pēc sava ieskata.

SIA "LSF Holdings" piedalās SIA "Ostas flote" dalībnieku sapulcē un izdara balsojumus. Tiesvedības dēļ šie balsojumi tiek vērtēti ar juridiskām atrunām.

Personas, kas īsteno izšķirošu ietekmi GEIT un GEIT II ir dažādas personas, kuras savā starpā nesadarbojas un nav vienojušās kopīgi realizēt izšķirošu ietekmi.

Konkurences padome norāda, ka SIA "Ostas flote" nav iesniegusi lietā pierādījumus, ka dalībnieku sapulce faktiski būtu pieņēmusi lēmumus kvoruma trūkuma apstākļos, proti, atbilstoši SIA "Ostas flote" norādītajam, dalībnieku sapulcē lēmumi pieņemti, atkārtoti izsludinot dalībnieku sapulces sasaukšanu.

Ņemot vērā, ka tiesvedības strīda laikā saistībā ar SIA "Ostas flote" 3% kapitāla daļu īpašumtiesībām, SIA "LSF Holdings" piedalījās dalībnieku sapulcēs un izdarīja balsojumus, bet tās balsojumiem nebija tiesiska spēka. Tādējādi šādi balsojumi nebija uzskatāmi par ietekmes īstenošanu SIA "Ostas flote".

Kopīgas izšķirošas ietekmes īstenošanai nav nepieciešams, lai tirgus dalībnieku, kas īsteno kopīgu izšķirošu ietekmi, dalībnieki būtu vienas un tās pašas personas. Kopīga izšķiroša ietekme nav tirgus dalībnieka subjektīva attieksme, bet tā tiek konstatēta, pamatojoties vai nu uz dalībnieku līgumu vai juridiskiem apstākļiem, t.i., vienādu kapitāldaļu skaitu, kas tās īpašniekiem dod vienādu balsu skaitu. Nepastāvot pierādījumiem par pretējo pie konkrētajiem tiesiskajiem apstākļiem, uzskatāms, ka laikā, kad notika SIA "Ostas flote" un PKL apvienošanās, abi tās dalībnieki – GEIT un GEIT II īstenoja kopīgu izšķirošu ietekmi.

2. Izvērtējot paziņošanas kritērija izpildīšanos, tika ņemts vērā sekojošais:

Konkurences padome 03.04.2009. (vēstule Nr.650) pieprasīja Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt SIA "Ostas flote", VTO, AS "Kālija parks", MTS, SIA "Seastar", PKL ikmēneša "Pievienotās vērtības nodokļu deklarācijas" (ar visiem pielikumiem) par laika periodu 2007.gada janvāris – decembris, kas tika saņemtas 16.04.2009., 20.04.2009., 22.04.2009. un 27.04.2009. no vairākām Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajām iestādēm. Minētajās deklarācijās katra komercsabiedrība saskaņā ar Ministru kabineta 10.01.2006. noteikumiem Nr.42 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju" norāda tos darījumus, kuros preču vai pakalpojumu kopējā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir 500 latu vai vairāk, kā arī komercsabiedrību, ar kuru noticis minētais darījums. Saskaņā ar iepriekš minētajos dokumentos sniegto informāciju tika izanalizēti SIA "Ostas flote" saistīto uzņēmumu darījumi, t.sk. to savstarpējie darījumi, lai nosakot to neto apgrozījumu Latvijas Republikas teritorijā 2007.gadā, aprēķinā neņemtu vērā šo komercsabiedrību savstarpējos darījumus. Šāda prasība ir noteikta Noteikumu Nr.800 9.punktā.

Atbilstoši Noteikumu Nr.800 III. nodaļas prasībām SIA "Ostas flote" un tās saistīto tirgus dalībnieku 2007.gada apgrozījums: SIA "Ostas flote" – LVL (*), VTO – LVL (*), AS "Kālija parks" – LVL (*), SIA "Seastar" – LVL (*), MTS – (*). Kopā: LVL 39 966 176.

Attiecīgo tirgus dalībnieku gada pārskatos norādītie saimnieciskās darbības veidi:

– VTO – kravu iekraušana un izkraušana, glabāšana, noliktavu saimniecība Ventspils brīvostā;

– AS "Kālija parks" – kālija hlorīda un citu minerālmēslojumu pārkraušanas pakalpojumi Ventspils brīvostā;

– SIA "Seastar" – kuģu aģentēšana, kuģu dokumentu noformēšana, ienākot ostā, sakaru un transporta pakalpojumi, viesnīcu pakalpojumu organizēšana, medicīnisko pakalpojumu organizēšana un citi. Apkalpo sauskravas kuģus ar kravām: akmeņogles, minerālmēsli, graudi, krāsainie metāli;

– SIA "Mineral-Trans-Serviss" – dzelzceļa kravu ekspeditēšana;

– SIA "Ostas flote" – velkoņu pakalpojumu sniegšana ostā ienākošiem kuģiem;

– SIA "PKL" – velkoņu pakalpojumu sniegšana vietējiem un ārzemju kuģiem, galvenokārt Rīgas brīvostas akvatorijā.

Ņemot vērā minēto, SIA "Ostas flote" 2007.gada kopējais apgrozījums, kas aprēķināts atbilstoši Noteikumu Nr.800 III. nodaļā noteiktajam, veido LVL 39 966 176. Savukārt SIA "PKL" apgrozījums saskaņā ar 2007.gada pārskata datiem – LVL 2 604 244. Minētais norāda, ka apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums pārsniedz Konkurences likumā noteikto 25 miljoni apgrozījuma kritēriju.

Līdz ar to Konkurences padomei bija pietiekams pamats secināt, ka apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums, kas aprēķināts atbilstoši Noteikumu Nr.800 prasībām, pārsniedz Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā noteikto kritēriju – 25 miljonus latu, un tādēļ Konkurences padomē bija iesniedzams ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos.

Eiropas Komisijas konsolidētā juridiskā paziņojuma (saskaņā ar Padomes Regulu Nr.139/2004 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli)3 196.punkts ietver vispārīgu noteikumu – apgrozījums jāattiecina uz vietu, kur klientam/pakalpojuma saņēmējam tiek sniegts pakalpojums. Pamatprincips ir tāds, ka apgrozījums jāattiecina uz vietu, kur ir konkurence ar alternatīviem piegādātājiem. Šī vieta parasti ir arī vieta, kur ir jāveic raksturīgā darbība (šajā gadījumā, kravas uzglabāšana, kravas pārkraušana) saskaņā ar konkrēto līgumu, t.i., kur faktiski sniedz pakalpojumu un faktiski piegādā produktu.

Minētajā Eiropas Komisijas paziņojumā (199., 200.punkts) arī norādīts, ka pakalpojumi, kas ietver pārrobežu elementus, iedalās trīs vispārīgās kategorijās. Pirmajā kategorijā ietilpst gadījumi, kad pārvietojas pakalpojumu sniedzējs, otrajā kategorijā – gadījumi, kad pārvietojas klients. Trešajā kategorijā ietilpst gadījumi, kuros pakalpojumu sniedzējs un klients atrodas dažādās valstīs un tie nepārvietojas. Pirmajās divās kategorijās radītais apgrozījums ir jāattiecina uz personas, kura pārvietojas, galamērķa vietu, t.i., vietu, kurā pakalpojumu faktiski sniedz klientam. Trešajā kategorijā apgrozījums parasti ir jāattiecina uz klienta atrašanās vietu.

Transportējot kravu no ražotāja līdz pircējam, kravas īpašnieks vai aģents saņem dažādus pakalpojumus, kas no piedāvājuma un pieprasījuma viedokļa veido dažādus konkrētās preces tirgus. Šajā gadījumā uzskatāms, ka, lai saņemtu konkrēto pakalpojumu, kravas īpašnieks vai aģents izvēlas pakalpojumu sniedzēju no konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū strādājošiem konkurentiem.

Tādējādi, aprēķinot apgrozījumu atbilstoši Konkurences likuma prasībām, ir pamats uzskatīt, ka tirgus dalībnieka apgrozījums no kravu pārkraušanas, iekraušanas, izkraušanas, glabāšanas, noliktavu saimniecības, kuģu aģentēšanas, kuģu dokumentu noformēšanas, ienākot ostā, kravas ekspeditēšanas Latvijas teritorijā un velkoņu pakalpojumu sniegšanas veidojas Latvijas teritorijā.

SIA "Ostas flote" viedoklis.

Paziņošanas kritērijs 25 miljoni izpildās tikai ņemot vērā GEIT saistīto tirgus dalībnieku kopējo apgrozījumu. Šo tirgus dalībnieku apgrozījums nav ņemams vērā vispār, jo GEIT ir mazākuma akcionārs SIA "Ostas flote".

Ja arī saistīto tirgus dalībnieku apgrozījums šajā lietā ir jāņem vērā, tad Konkurences padomes 27.10.2009. vēstulē norādītā apgrozījuma summa ir aprēķināta nepareizi.

Konkurences padome norāda, ka ņemot vērā, ka uz SIA "Ostas flote" un PKL apvienošanās brīdi abiem SIA "Ostas flote" dalībniekiem – GEIT un GEIT II pieder vienāds balsu skaits (kamēr SIA "LSF Holdings" piederošās 3% balsstiesības uz tiesvedības laiku ir apturētas), noraidāms ir SIA "Ostas flote" apgalvojums, ka GEIT un GEIT II nav kopīgas izšķirošas ietekmes SIA "Ostas flote" un GEIT ir mazākuma dalībnieks. Aprēķinot tirgus dalībnieka kopējo apgrozījumu, ir jāņem vērā kopīgas izšķirošas ietekmes tirgus dalībnieku saistīto tirgus dalībnieku apgrozījums atbilstoši Noteikumu Nr.800 13.punktā un tā apakšpunktos noteiktajam.

Konkurences padomes aprēķinātais apgrozījums SIA "Ostas flote" un tās saistītajiem tirgus dalībniekiem ir aprēķināts atbilstoši Konkurences likumā un Noteikumos Nr.800 noteiktajam – izvērtējot minēto tirgus dalībnieku pakalpojuma sniegšanas vietu (vietu, kur notiek konkurence ar alternatīviem pakalpojuma sniedzējiem) un ņemot vērā apgrozījumu, kas attiecināms uz Latvijas teritoriju. Konkurences padomes 27.10.2009. vēstulē Nr.1950 SIA "Ostas flote" tika norādīts SIA "Ostas flote" saistīto tirgus dalībnieku apgrozījums, ko Konkurences padome ieguva pati, atrēķinot saistīto tirgus dalībnieku savstarpējos darījumus. Tomēr, vienlaikus, jānorāda, ka tirgus dalībniekiem ir pienākums iesniegt apgrozījuma aprēķinu atbilstoši Noteikumos Nr.800 noteiktajam.

SIA "Ostas flote" viedoklis.

– SIA "Ostas flote" norāda, ka AS "Kālija parks" nodarbojas ar beramo minerālmēslojumu pārkraušanu. Uzņēmuma specializācija ir kālija sāls, kas pēdējos gados ir sastādījusi aptuveni 90% no uzņēmuma kravu apgrozījuma. (*). Tātad AS "Kālija Parks" klientu izcelsmes valstis ir Krievijas Federācija un Baltkrievijas Republika.

Augstākminēto kālija minerālmēslojumu ražotāju produkcija tiek pārkrauta specializētos terminālos Sanktpēterburgas, Klaipēdas, Nikolajevas un Kaļiņingradas ostās, kas faktiski ir AS "Kālija parks" galvenie konkurenti. AS "Kālija Parks" nav konkurentu Ventspils vai citās Latvijas ostās. Tuvākais konkurents atrodas Klaipēdā, Lietuvā.

Tāpat AS "Kālija Parks" sadarbojas arī ar lielākajiem postpadomju teritorijā esošajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslojumu ražotājiem. Šādu rūpnīcu skaits ir vairāk nekā 20 un AS "Kālija Parks" periodiski sadarbojas ar daļu no tām – visi no AS "Kālija Parks" klientiem atrodas ārpus Latvijas.

(*).

Lielākie VTO klienti un konkurenti ir sekojoši. Ogļu pārvadāšanā un pārkraušanā lielākais klients (*), konkurentu ostas Krievijas Federācijā – Luga, Visocka, Murmanska, Sanktpēterburga, Igaunijā – Muugu. Metāla pārvadāšanā un pārkraušanā – klienti ir no Krievijas Federācijas centrālajiem rajoniem, konkurenti Krievijas Federācijā: Kaļiņingrada, osta "Dienvidu" ("Южный"), Ustj-Luga, Sanktpēterburga, Lietuvā – Klaipēdas osta. Kazahstānas piegādātāji (krāsaini metāli) pārvadāšanā un pārkraušanā izvēli izdara starp VTO Latvijā un ostām Sanktpēterburgā, Rīgā un Klaipēdā. Ukrainas piegādātāji (melnie metāli, kokss, ogles, čuguns) pārvadāšanā un pārkraušanā izvēli izdara starp VTO Latvijā un Ukrainas ostām – "Dienvidu" ("Южный"), Iļjičevska, Nikolajeva, Kerča.

Attiecībā uz citām ārzemju kravām galvenie VTO konkurenti no ostām ir Ukrainas ostas – "Dienvidu" ("Южный"), Novorossijska, Iļjičevska, Nikolajeva, Kerča, kā arī Sanktpēterburgas osta, Klaipēdas osta.

Attiecībā uz jautājumu par konkurenci ar alternatīvajiem piegādātājiem, VTO norāda, ka kravu īpašnieki/piegādātāji izvēli par labu pakalpojumu sniedzējam izdara savā atrašanās vietā, veicot aprēķinu par ekonomiski izdevīgākajiem pārvadāšanas un pārkraušanas tarifiem, salīdzinot VTO tarifus ar Krievijas, Ukrainas, Klaipēdas un Igaunijas ostu uzņēmumu piedāvāto cenu, tātad konkurence Latvijā nenotiek.

Izvērtējot SIA "Ostas flote" viedokli, Konkurences padome norāda, ka AS "Kālija parks" (apgrozījums, kas attiecas uz kālija sāls pārkraušanu Ventspils ostā) un VTO (apgrozījums, kas veidojas no ogļu un metāla kravu pārkraušanas) apgrozījums ir attiecināms uz Latvijas teritoriju.

AS "Kālija parks" un VTO sniedz pārkraušanas pakalpojumus Ventspils ostā un tās pakalpojumus izmanto kuģu īpašnieki vai kuģu kravas aģenti, kas nosūtījuši attiecīgo kravu caur Ventspili. Konkurences padome norāda, ka Ventspils osta konkurē ar Klaipēdas, Sanktpēterburgas u.c. ostām. Fakts, ka AS "Kālija parks" un VTO ir vienīgie tirgus dalībnieki, kas Ventspilī pārkrauj beramo minerālmēslojumu (kālija sāls), ogles vai metālu, to klientu (kravas nosūtītāja vai saņēmēja) atrašanās ārpus Latvijas nepamato to, ka konkrētais tirgus ir plašāks kā Ventspils osta.

Konkurences likuma jurisdikcija nenoliedzami ir Latvijas teritorija. Bet fakts, ka pēc apvienošanās dalībnieku ieskata apvienošanās neietekmē konkurenci Latvijā tirgos, kuros tie darbojas, nav pamats, lai neiesniegtu ziņojumu Konkurences padomē. Saskaņā ar Konkurences likuma 2.pantu likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs. Līdz ar to, ja izpildās ziņojuma iesniegšanas pienākuma kritēriji, ziņojums par apvienošanos ir iesniedzams, neskatoties uz to, ka tirgus dalībnieku ieskatā apvienošanās neietekmē konkurenci Latvijā vai konkrētais tirgus ir plašāks par Latvijas teritoriju. Savukārt Konkurences padome ir kompetentā iestāde, kas izvērtē apvienošanās iespējamās sekas un tās iespējamo ietekmi uz konkurenci ne tikai tirgos, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, bet arī ar šiem tirgiem saistītajos, ietekmētajos tirgos. Līdz ar to ziņojuma neiesniegšana liedz Konkurences padomei efektīvi veikt likumā noteiktos preventīvos konkurences aizsardzības pasākumus un rada draudus konkurences kavēšanai, ierobežošanai vai deformācijai.

MTS: 2007. gadā MTS pamatdarbības bija minerālvedējvagonu noma un subekspeditora pakalpojumi. Galvenie klienti vagonu nomas tirgū (*). Subekspeditēšanas pakalpojumu tirgū galvenais klients (*).

SIA "Mineral – Trans – Serviss" piederošie vagoni veidoja (*) no Latvijas uzņēmumiem kopumā piederošo vagonu skaita. Turklāt jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmumi – vagonu īpašnieki galvenokārt vagonus izmanto savām saimnieciskās darbības vajadzībām, dažādu kravu pārvadājumiem, nevis piedalās vagonu nomas biznesā. Vagonu nomas biznesā ir jāstrādā ar starptautiskajiem klientiem, līdz ar to uzņēmums strādā starptautiskas konkurences apstākļos.

Klients, kurš izmanto AS "Kālija parks", VTO, MTS sniegtos pakalpojumus (klients pieņem un/vai nodod kravu u.c.), pakalpojuma saņemšanas laikā ir katra konkrētā tirgus dalībnieka klients, kas izvēlas attiecīgo pakalpojuma sniedzēju starp norādītajiem tirgus dalībniekiem Ventspils brīvostas teritorijā. Līdzīgi tas ir ar AS "PKL flote" klientiem Rīgas brīvostas teritorijā.

Saskaņā ar iepriekš minēto par vietu, kur pakalpojuma saņemšanas brīdī veidojas konkurence, uzskatāma Latvijas ģeogrāfiskā teritorija. Tādējādi apgrozījums, kāds SIA "Ostas flote", tās saistītajiem tirgus dalībniekiem un SIA "PKL flote" veidojas no iepriekš minēto pakalpojumu sniegšanas, Konkurences likuma izpratnē ir uzskatāms par apgrozījumu Latvijas ģeogrāfiskajā teritorijā.

(*)

Ņemot vērā minēto secināms, ka VTO, AS "Kālija parks" un MTS sniedz pakalpojumus, kas ietilpst augstāk aprakstītajā trešajā kategorijā, kur pakalpojumu sniedzējs un klients atrodas dažādās valstīs un tie nepārvietojas un šādos gadījumos apgrozījums ir jāattiecina uz klienta atrašanās vietu, kas ir Krievijas Federācija, Ukraina, Baltkrievija, Kazahstāna. Savukārt, izvērtējot caur otru Konkurences padomes norādīto kritēriju – apgrozījums ir jāattiecina uz vietu, kur ir konkurence ar alternatīvajiem piegādātājiem, secināms, ka Latvijas konkurence ar alternatīvajiem piegādātājiem (pakalpojumu sniedzējiem) faktiski nav, jo Ventspilī atrodošās komercsabiedrības konkurē ar uzņēmumiem, kas strādā Krievijas Federācijas, Ukrainas, Lietuvas un Igaunijas ostās, potenciālajiem VTO, AS "Kālija parks" un MTS klientiem, izdarot izvēli starp pārkraušanas uzņēmējiem kravas atrašanās vietā, t.i., konkurence veidojas ārpus Latvijas teritorijas.

Konkurences padome norāda, ka VTO, AS "Kālija parks" un MTS darbojas katra savā konkrētajā preces tirgū Latvijā, kas kravas transportēšanā no/uz Krievijas Federāciju, Ukrainu, Baltkrieviju vai Kazahstānu ir tikai viens no posmiem jeb pakalpojumiem, ko saņem kravas īpašnieks, aģents vai nosūtītājs.

Precīzāk ir norādīt, ka Ventspils osta ar tās pozīciju, pieejamību un infrastruktūru konkurē ar citām ostām. Savukārt, tirgus dalībnieki, kas darbojas ostas ietvaros veido konkurenci konkrētajos tirgos attiecīgās ostas iekšienē. Fakts, ka attiecīgais uzņēmums ir vienīgais attiecīgā pakalpojuma sniedzējs ostā, nenozīmē, ka tas nav atzīstams par konkrētā tirgus dalībnieku (proti, tas ir vērtējams kā tirgus dalībnieks, kas atrodas dominējošā stāvoklī) un, attiecīgi, to apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas ir attiecināms uz Latvijas teritoriju.

Attiecībā uz OF un SIA "PKL" apgrozījumu, OF ir vērsies Valsts ieņēmumu dienestā, lai saņemtu atbildi vai VID ieskatā apgrozījums no velkoņu pakalpojumu sniegšanas var tikt attiecināts uz Latvijas teritoriju. VID savā 14.05.2009. skaidrojumā atbalsta OF nostāju un pamato, ka pievienotās vērtības nodokļa 0% likme tiek piemērota starptautiskajā satiksmē kursējošiem kuģiem un kuģiem, kas veic glabāšanas vai palīdzības darbus jūrā. Citiem vārdiem sakot, 0% likme tiek piemērota ne tikai tādēļ, ka pakalpojumu saņēmējs nav Latvijas nodokļu rezidents, bet arī tādēļ, ka pašam pakalpojumam raksturīgs, ka tas netiek sniegts Latvijas teritorijā, bet gan starptautiskā satiksmē kursējošiem kuģiem vai jūrā.

Konkurences padome norāda, ka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta otrā daļa nosaka – ja preces tiek ievestas iekšzemē, nodokli maksā jebkura persona, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, bet 23.pants – ja preču pārkraušanas vai uzglabāšanas vai citi ar preču transportēšanu Eiropas Savienības teritorijā saistītie pakalpojumi tiek sniegti pakalpojuma saņēmējam, kurš ir reģistrējies kā apliekamā persona citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tad par pakalpojuma sniegšanas vietu uzskata to dalībvalsti, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

Pievienotās vērtības nodoklis (patēriņa nodoklis) pēc būtības tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā un faktiski to samaksā preces vai pakalpojuma galīgais patērētājs. Lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu un nodokļu nemaksāšanu, kas varētu radīti konkurences apstākļu kropļojumi un kavētu eksportu un importu, Eiropas Kopienā pievienotās vērtības nodokļu sistēma tiek saskaņota starp dalībvalstīm, savukārt attiecībās ar trešajām valstīm tiek slēgti attiecīgi starpvalstu līgumi.

Secināms, ka pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu regulējošie normatīvie akti paredz to, ka Latvijas Republikas teritorija šī likuma izpratnē nav identiska Latvijas Republikas ģeogrāfiskajai teritorijai, un par pakalpojumu sniegšanas vietu tiek uzskatīta tā vieta, kur tiek tie sniegti, un tas skaidrojams ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta otro daļu. Lai izvairītos no vairākkārtēja viena un tā paša sniegtā pakalpojuma aplikšanas ar pievienotās vērtības nodokli, tas tiek piemērots pakalpojuma saņēmējam – personai, kas iegūst faktisku pievienoto vērtību no tai sniegtajiem pakalpojumiem. Tādējādi arī pakalpojuma saņēmēja kā nodokļa maksātāja reģistrācijas vieta tiek uzskatīta par vietu, kur tiek sniegts konkrētais pakalpojums.

Ņemot vērā atšķirīgi pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas mērķi, noraidāmi argumenti, ka Konkurences padomei vajadzētu vadīties no normatīvo aktu, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas sistēmu, principiem.

SIA "Ostas flote" pamato savu pozīciju atsaucoties arī uz Konkurences padomes 28.05.2008. lēmumu Nr.62 "Par AS "Tartu Veski" un AS "Dobeles dzirnavnieks" apvienošanos".

Konkurences padome norāda, ka minētajā gadījumā no AS "Dobeles dzirnavnieka" apgrozījuma tika izslēgts apgrozījums, ko minētais tirgus dalībnieks bija guvis no miltu realizācijas ārpus Latvijas. Apgrozījums no preču realizācijas ārpus Latvijas ir uzskatāms par eksportu, un apgrozījums no šo preču pārdošanas rodas AS "Dobeles dzirnavnieks" konkurējot ar tirgus dalībniekiem, kas attiecīgajā valstī konkrētajam pircējam piedāvā miltus.

Norādītajā gadījumā konkrētā prece tiek faktiski izvesta un realizēta ārpus Latvijas, kur attiecīgā produkcija konkurē ar tur uz vietas saražoto un realizējamo produkciju.

3. SIA "Ostas flote" viedoklis.

Nav jāiesniedz atkārtoti ziņojums par apvienošanos, jo 2007.gada 16.februārī OF un SIA "PKL" iesniedza apvienošanās ziņojumu Konkurences padomē. Izvērtējot minēto ziņojumu, Konkurences padome 27.06.2007. pieņēma lēmumu Nr.80, ar kuru aizliedza paziņoto apvienošanos. 16.02.2007. ziņojums ir lietas Nr. p/09/05/9 materiālos, kas tur pievienots 08.07.2009. Tāpēc nav pamatots Konkurences padomes vēstulē norādītais, ka OF līdz 22.10.2009. nav iesniegusi ziņojumu par apvienošanos. Tādējādi tas ir iesniegts kopš 16.02.2007.

03.08.2009. Konkurences padomē tiek saņemts un pievienots lietai OF un SIA "PKL" vēstules, kas satur pieprasīto informāciju. Kopš šī datuma Konkurences padome nekādu citu informāciju no apvienošanās dalībniekiem nav pieprasījusi. SIA "Ostas flote" pamatojoties uz minēto secina, ka atbilstoši Noteikumu Nr.800 4.punktam, izriet, ka par ziņojuma saņemšanas dienu Konkurences padome var uzskatīt 03.08.2009., bet nekādā gadījumā 22.10.2009. OF paliek pie ieskata, ka ziņojums Konkurences padomei iesniegts 16.02.2007.

Nav pamats uzskatīt, ka OF apzināti nesniedza ziņojumu par apvienošanos ar SIA "PKL", ar nodomu vai neuzmanības, neievērojot Konkurences likumā noteikto.

Nosakot dienu, līdz kurai SIA "Ostas flote" bija pienākums iesniegt ziņojumu par apvienošanos, Konkurences padome ņēma vērā, ka 2008.gada 21.novembrī dalībnieku izmaiņas tika apstiprinātas sabiedrības dalībnieku reģistrā. Uzskatāms, ka ar šo datumu SIA "Ostas flote" ieguva 50% balsstiesību SIA "PKL flote", proti, ieguva iespēju izšķiroši ietekmēt lēmumus, nosakot tirgus dalībnieka stratēģisko uzvedību tirgū. Tādējādi brīdis, kad bija jāiesniedz Konkurences padomē ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos, ievērojot Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā noteikto un Noteikumu Nr.800 prasības, bija 2008.gada 20.novembris.

Konkurences padome norāda, ka Konkurences padomē 16.02.2007. tika iesniegts ziņojums par tirgus dalībnieku – SIA "Ostas flote" un SIA "PKL" – apvienošanos, kas pēc būtības bija cits darījums, t.i., kopuzņēmuma izveidošana, un to bija paredzēts veikt būtiski atšķirīgos tirgus apstākļos, kad apvienošanās dalībnieki atradās dominējošā stāvoklī katrs savā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. Pēc tirgus situācijas un iespējamo seku izvērtēšanas Konkurences padome pieņēma lēmumu neatļaut paredzēto darījumu. Lietas Nr.p/09/05/9 ietvaros Konkurences padome izvērtēja situāciju velkoņu pakalpojumu tirgū 2008.gadā, kā arī tās attīstību 2009.gadā, un pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, kas tika īstenota kā vienā tirgus dalībnieka – SIA "Ostas flote" – izšķirošas ietekmes iegūšana citā tirgus dalībniekā – AS "PKL Flote".

Nav pamata uzskatīt, ka tirgus dalībnieku apvienošanās 16.02.2007. ziņojums un tā izmantošana šīs apvienošanās lietas izpētē pats par sevi norāda, ka SIA "Ostas flote" ir iesniegusi ziņojumu par apvienošanos atbilstoši Noteikumos Nr.800 noteiktajām prasībām. Konkurences padome norāda, ka ziņojumam par tirgus dalībnieku apvienošanos, katra paziņojama darījuma gadījumā, kā jau iepriekš norādīts, ir jāatbilst Noteikumos Nr.800 noteiktajām prasībām. Ņemot vērā, ka 16.02.2007. ziņojums neatbilst minētajām prasībām attiecībā uz 2008.gada novembrī notikušo apvienošanos, 2007.gada ziņojums lietā Nr.p/09/05/9 ir izmantojams tikai kā informācija (kas ir Konkurences padomes rīcībā), nevis uzskatāms par Konkurences likumā un Noteikumos Nr.800 noteiktajā kārtībā iesniegtu atbilstošu ziņojumu.

Konkurences padome norāda, ka SIA "Ostas flote" tika informēta gan par lietas Nr.p/09/05/9, gan lietas Nr.699/09/05/6 ierosināšanu. Tāpat norādāms, ka SIA "Ostas flote" vairākkārt tika aicināta iesniegt ziņojumu, ko tā ignorēja. Tādējādi ir noraidāms SIA "Ostas flote" apgalvojums, ka ziņojuma neiesniegšana ir bijusi neapzināta.

4. Administratīvā akta izdošana un soda aprēķināšana

4.1. Konkurences likuma 17.panta pirmā daļa nosaka, "ja ziņojums par apvienošanos nav iesniegts šajā likumā noteiktajos gadījumos, Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošas ietekmes ieguvējam līdz 1000 latiem par katru dienu, skaitot no dienas, kad ziņojumu vajadzēja iesniegt".

Konkurences likuma 17.panta trešā daļa nosaka, ka naudas soda samaksa neatbrīvo attiecīgos tirgus dalībniekus no pienākuma izpildīt Konkurences likuma noteikumus un Konkurences padomes lēmumu. Proti, attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ir pienākums iesniegt apvienošanās ziņojumu, jo, lasot šo normu kopsakarā ar Konkurences likuma 17.panta ceturto daļu, tiek noteikts, "kad Konkurences padome ir konstatējusi, ka jaunais tirgus dalībnieks vai izšķirošas ietekmes ieguvējs ir izbeidzis šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto nelikumīgo darbību, un pieņēmusi attiecīgu lēmumu, tā pārtrauc šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā naudas soda aprēķināšanu".

Konkurences likums pieprasa, lai tirgus dalībnieku apvienošanās tiek paziņota pirms apvienošanās, lai tādējādi būtu iespējams veikt efektīvu kontroli pār apvienošanās procesiem tirgū un nepieciešamības gadījumā varētu savlaicīgi novērst apvienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci tirgū. Tādējādi administratīvā akta izdošana šajā lietā ir nepieciešama, lai atturētu gan pašu SIA "Ostas flote", gan citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma pārkāpšanas. Konkurences padome secina, ka ar citiem līdzekļiem, kas mazākā mērā ierobežotu privātpersonas tiesības, tiesisko mērķi šajā lietā sasniegt nav iespējams.

Turklāt Konkurences likuma 17.panta pirmā daļa neparedz, ka naudas sods uzliekams tikai gadījumos, ja apvienošanās rezultātā iestājušās nelabvēlīgas sekas. Naudas sods ir uzliekams par attiecīgo pārkāpumu, kas izriet no likumā definētā pārkāpuma sastāva (sk. Administratīvās apgabaltiesas 28.05.2009. sprieduma lietā Nr.A43001308 11.3.punktu).

4.2. Konstatējot, ka ir nepieciešams pieņemt lēmumu, Konkurences padome izvērtēja soda apmēra samērīgumu, ņemot vērā, ka Konkurences likuma 17.panta pirmā daļa paredz naudas soda uzlikšanu līdz 1000 latiem par katru dienu, skaitot no dienas, kad ziņojumu vajadzēja iesniegt.

Kā norādīts lēmuma 3.punktā, apvienošanās ziņojuma, kas atbilst Noteikumos Nr.800 noteiktajām prasībām, iesniegšanas termiņš Konkurences padomē bija 2008.gada 20.novembris. Ņemot vērā, ka tirgus dalībnieku apvienošanās ziņojums netika iesniegts līdz pat lēmuma pieņemšanai 22.10.2009., tādējādi kopējais nokavēto dienu skaits ir 336 dienas (21.11.2008.–22.10.2009.). Konkurences padome 27.06.2009. ierosināja lietu Nr.p/09/05/9, ar kuru uzsāka apvienošanās lietas izvērtēšanu. Ņemot vērā lietas Nr.699/09/05/6 izpētes ietvaros iegūto informāciju, Konkurences padome secina, ka tā bija sākotnēji pietiekama, lai uzsāktu SIA "Ostas flote" un PKL apvienošanās un tās ietekmes izvērtēšanu (tirgus struktūra, izmaiņas u.c.). Tādējādi pie šādiem apstākļiem ir pamats noteikt, ka kopējais nokavēto dienu skaits, par kuru ir piemērojams naudas sods ir 218 dienas (21.11.2008.–26.06.2009.).

SIA "Ostas flote" viedoklis ir, ka Konkurences padome 18.03.2009. noformulējusi savu viedokli un lēmuma pieņemšana 22.10.2009. nav pamatota, kā arī, ka Ostas flote ir pilnībā sadarbojusies ar Konkurences padomi, iesniedzot noteiktajos termiņos visu pieprasītos dokumentus. Ņemot vērā, ka velkoņu tirgus ir pētīts, papildus izpēte šajā lietā nebija nepieciešama. Visbeidzot, Ostas flote norāda, ka Konkurences padome novilcinājusi lēmuma pieņemšanu, lai konstatētu lielāku nokavēto dienu skaitu un Ostas flote pie šāda kavējuma nav vainojama.

Konkurences padomes 12.03.2009. (nevis kā kļūdaini norādījusi SIA "Ostas flote" – 18.03.2009.) vēstulē Nr.471 "Par ziņojuma iesniegšanu par SIA "Ostas flote" un SIA "PKL" apvienošanos" tika norādīts nevis uz apvienošanās ietekmes konkrētajos tirgos izvērtēšanu saistītiem faktiem, bet gan sākotnējs informācijas un faktu apkopojumu, kas liecināja, ka SIA "Ostas flote" un PKL apvienošanās bija paziņojama, Konkurences padomē iesniedzot ziņojumu.

Konkurences padome uzskata, ka ziņojuma par tirgus dalībnieku apvienošanos neiesniegšana normatīvajos aktos noteiktā termiņā un kartībā, vēl jo vairāk, zinot, ka Konkurences padome ir ierosinājusi lietu un uzaicinājusi SIA "Ostas flote" iesniegt norādīto ziņojumu, nevar tikt novērtēta kā sadarbība ar Konkurences padomi.

Konkurences padome nepiekrīt SIA "Ostas flote", jo, lai arī konkrētos tirgus Konkurences padome bija pētījusi iepriekš citu Konkurences padomes ierosināto lietu sakarā, lēmums par papildus izpētes uzsākšanu šajā lietā ir pamatots. Kā izriet no iepriekšējām šo tirgu izpētēm un konkrētās apvienošanās lietas, situācija šajos tirgos ir mainīga un komplicēta, un tādēļ jo īpaši vērtējama katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus (tirgus daļas apvienošanās brīdī un perspektīvā, komersanta dalībniekus un to ietekmi u.c.). Savukārt SIA "Ostas flote" apgalvojumi nav pamatoti ar reāliem faktiem.

SIA "Ostas flote" jebkurā brīdī varēja, iesniedzot ziņojumu, pārtraukt pārkāpumu, tādējādi pārtraucot naudas soda aprēķinu par nepaziņotu apvienošanos. Pie tam termiņš, par kādu aprēķināms naudas sods, ir atkarīgs nevis no Konkurences padomes pieņemtajiem lēmumiem citās lietās, bet no paša tirgus dalībnieka ar likumu noteikto prasību ievērošanas konkrētajā gadījumā.

4.3. Lai noteiktu naudas soda apmēru, kāds SIA "Ostas flote" nosakāms par katru nokavēto dienu par Ziņojuma neiesniegšanu pirms apvienošanās un Ziņojuma neiesniegšanu līdz pat brīdim, kad Konkurences padome 27.06.2009. pieņēma lēmumu par lietas Nr.p/09/05/9 ierosināšanu, kuras ietvaros tika izvērtēta konkrētās apvienošanās ietekme uz konkurenci, Konkurences padome, izvērtējot konstatētos lietas apstākļus kopsakarā ar Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem, jo īpaši lēmuma par personas sodīšanu pieņemšanas samērīgumu un atbilstību, konkrētajā gadījumā ņēma vērā šādus faktus un apsvērumus.

Konkurences padomes praksē par ziņojuma par apvienošanos, kuru Konkurences padome vēlāk ir atļāvusi, iesniegšanas termiņa nokavējumu tirgus dalībnieki ir sodīti ar naudas sodu līdz 150 latiem par katru dienu, kad netika iesniegts ziņojums.

Šī lieta, ziņojuma nesniegšana līdz pat apvienošanās lēmuma pieņemšanai, ir būtiski atšķirīga no līdzšinēji konstatētajiem pārkāpumiem, kā rezultātā naudas sodu par katru nokavēto dienu var noteikt līdz pat 1000 latiem.

Tādējādi ņemot vērā, ka piemērojamajam naudas sodam ir jābūt atbilstošam nodarītā pārkāpuma smaguma pakāpei un tirgus dalībnieku un sabiedrības interesēs ir sagaidīt tirgus dalībnieku godīgu darbību, kopsakarā ar tālāk norādītajiem apsvērumiem Konkurences padome nosaka naudas sodu 250 latus par katru nokavēto dienu, jo:

– apvienošanās neradīja koncentrāciju (tirgus dalībnieki darbojas dažādās ostās);

– apvienošanās neradīja negatīvas sekas (t.i., netika būtiski samazināta konkurence konkrētajos tirgos);

– apvienošanās tika atļauta, nepiemērojot apvienošanās dalībniekiem tiesiskos pienākumus.

Ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus par naudas soda apmēra noteikšanu par katru nokavēto dienu, Konkurences padome nosaka naudas sodu 250 latus par katru nokavēto dienu, kas kopā par 218 dienām veido 54 500 latus.

Tomēr Konkurences padome uzskata par pamatotu naudas soda apmēru samazināt šādu apsvērumu dēļ:

1) piemērojamajam naudas sodam ir jābūt samērīgam ar tiešo apvienošanās dalībnieku apgrozījumu;

2) ietekmētajos tirgos, kuros notika apvienošanās, darbojas neliels tirgus dalībnieku skaits un kopējais tirgu apgrozījums ir neliels. Visbeidzot, tiek ņemts vērā, ka konkrētie tirgi, kuros notika apvienošanās un kurus apvienošanās skar, nav sociāli nozīmīgi lielai sabiedrības (gala patērētāju) daļai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vienlaikus ievērojot, ka piemērojamajām sankcijām jābūt pietiekami efektīvām un atturošām no pārkāpuma izdarīšanas un atbilstošām Konkurences likumā noteikto tiesisko mērķu sasniegšanai, Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt naudas sodu no 54 500 latiem uz 27 250 latiem.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 15.panta otro daļu, 17.panta pirmo un ceturto daļu, Administratīvā procesa likuma 13.pantu un 66.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.800 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos" 3., 8., 9. un 13.punktu, Konkurences padome

nolēma:

1. Konstatēt, ka, neiesniedzot ziņojumu pirms apvienošanās, kas notika 21.11.2008., SIA "Ostas flote" ir pārkāpusi Konkurences likuma 15.panta otro daļu.

2. Uzlikt SIA "Ostas flote" naudas sodu 27 250 (divdesmit septiņi tūkstoši divsimt piecdesmit) latu apmērā. Uzlikto naudas sodu 45 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē, reģ.Nr.90000050138, konta Nr.LV93TREL1060001010900, Latvijas Banka, kods TRELLV22), norādot lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru un datumu, un 10 dienu laikā pēc naudas soda samaksas paziņot par to Konkurences padomei, iesniedzot normatīvos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

 

(*) – Ierobežotas pieejamības informācija

1 No 24.11.2008. SIA "PKL flote", no 01.04.2009. AS "PKL flote".

2 Konkurences likuma 15.panta otrās daļas redakcija spēkā no 16.04.2008. – 01.01.2009.

3 Publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 16.04.2008. C95, 1.lp.

 

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!