ATSAUCĒ IETVERT:
"No zobena saule lēca". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.06.1999., Nr. 182/183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20407
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
"No zobena saule lēca"
Vakar redakcijā ienāca dzejnieks Valdis Rūja
ar savu jaunāko grāmatu "No zobena saule lēca"
Tā ir
grāmata par karavīriem, ko apliecina jau virsraksts. Bet
— ne tikai par cīnītājiem Latvijas valstiskuma rītausmā, ne
tikai par mūsu karavīriem citās zemēs, arī par dzejnieka paša
laikabiedriem un līdzgaitniekiem, par latviešiem tēvu zemē un
svešumā, gan paša vērotais, gan no citiem dzirdētais.
Tā ir grāmata arī par laiku, kas sākās no trešās Atmodas, par šī laika cilvēkiem. Dzejā un prozā, un vienmēr ar aizrautību. Grāmatas pirmajā lappusē autors ierakstījis: — Ļoti cienījamais "LV" galvenais redaktor Oskar Gerta kungs! Paldies par draudzīgo atbalstu, bez kura šīs grāmatas nebūtu! Saulainu vasaru vēlot Jums un "Latvijas Vēstnesim" — Jūsu Valdis Rūja 1999.gada 3.jūnijā.
Bet grāmatas pēcvārdā autors raksta:
Kad viņgad nāca klajā veltījums latviešu karavīriem ar pulkveža Jura Dalbiņa ievadvārdiem "Daugavas sargi", grāmata guva atbalsi Nacionālajos bruņotajos spēkos, Daugavas Vanagu, sirmo cīnītāju — leģionāru, zemessardzes padomnieku rotas rindās. Saņēmu rosinājumu darbu turpināt, sagaidot pulkveža Oskara Kalpaka uzvaras ceļa sākuma, slaveno Cēsu kauju un bermontiādes sagrāves 80.gadskārtu.
Tā radās "No zobena saule lēca" — mani labākie strēlniekiem veltītie dzejoļi, kā arī lappuses dzejā, prozā un foto attēlos no manas dienasgrāmatas. Lai lasītājs man piedod zināmu raibumu — taču tāda kontrastaina ir pati dzīve. Arī karavīriem nav svešs humors, interese par kultūrvēsturi, teātri, arodizglītību — pēc dienesta jādomā: palikt Latvijas sardzē vai jākļūst par savas valsts celtnieku.