Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes nolīgums par jūras transportu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.09.1996., Nr. 150 https://www.vestnesis.lv/ta/id/203935

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

IZSOLE

Vēl šajā numurā

06.09.1996., Nr. 150

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 04.09.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes nolīgums par jūras transportu


Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes (turpmāk - Līgumslēdzējas Puses), lai tālāk attīstītu draudzīgas attiecības starp abām valstīm un nostiprinātu sadarbību jūras transporta jomā uz vienlīdzības un savstarpējā izdevīguma principiem, vienojas par sekojošo:

1. pants Definīcijas

Šā Nolīguma ietvaros :

1. "Kompetenta jūrniecības iestāde" Latvijas Republika ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, Nīderlandes Karalistē - Transporta un Sabiedrisko lietu ministrijas Kuģniecības un Jūras lietu Ģenerāldirektorāts vai citos gadījumos - jebkura persona vai organizācija, kam uzticēta minēto institūciju šobrīd veicamo funkciju izpilde;

2. Termins "Līgumslēdzējas Puses kuģis" nozīme jebkuru jūras kuģi, kuru izmanto komercpakalpojumos, izņemot zvejas kuģus un zivju apstrādes kuģus, kas ir reģistrēti Līgumslēdzējas Puses teritorijā un brauc ar tās karogu saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem;

3. Termins "apkalpes loceklis" nozīme kuģa kapteini vai jebkuru personu, kura ir faktiski nodarbināta uz kuģa tā funkcionēšanai vai tehniskās apkopes-veikšanai un kas ir iekļauta apkalpes locekļu sarakstā, un kurai ir Šā Nolīguma 11.pantā minētais jūrnieka identitāti apliecinošais dokuments;

4, Terminam "Līgumslēdzējas Puses uzņēmums" ir tāda pati nozīme kā terminam "Līgumslēdzējas valsts uzņēmums", kas lietots 1994. gada 14. martā parakstītās Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes Vienošanās par nodokļu dubultās uzlikšanu un nodokļu nemaksāšanas novēršanu 8. pantā un kas ir definēts šis Vienošanās 3. un 4. pantā.

. "Līgumslēdzējas Puses kuģniecības uzņēmums" jāsaprot kā "Līgumslēdzējas Puses uzņēmums". 

2. pants Darbības lauks

Šā Nolīguma noteikumi piemērojami attiecībā uz starptautisko jūras transportu starp Līgumslēdzējām Pusēm, no vai uz trešajām valstīm un uz jebkuras Līgumslēdzējas Puses teritorijā attiecīgi veiktajiem kravu un pasažieru pārvadājumiem, ko veic Līgumslēdzējas Puses kuģis.

3. pants Vispārīgie noteikumi

Līgumslēdzējas Puses savstarpējās attiecībās apņemas veicināt jūras tirdzniecības brīvību un atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu kaitēt starptautiskās kuģošanas attīstībai

4. pants

1. Katra Līgumslēdzēja Puse šo Nolīgumu piemēro atbilstoši tas starptautiskajām saistībām. Šis Nolīgums piemērojams neatkarīgi no Eiropas Savienības tiesību normu piemērošanas Nīderlandes Karalistē kā Eiropas Savienības dalībvalstī.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse neatkarīgi no Nīderlandes Karalistes kā ANO Konvencijas par līnijkuģu konferenču vadības Kodeksu dalībnieces saistībām atturas no jebkuriem diskriminējošiem pasākumiem pret otras Līgumslēdzējas Puses kuģiem un sniedz otras Līgumslēdzējas Puses kuģiem ne mazāk labvēlīgu apkalpošanu attiecībā uz līniju, trampu un beramo kravu transportu, kā to darītu pret trešās valsts kuģiem sakarā ar transportu starp abām valstīm un vienu vai otru valsti un trešajām valstīm.

5. pants Jūras transporta attīstība un apmaina ar intelektuālo īpašumu

Līgumslēdzējas Puses vienojas:

a) veicināt jūras transporta attīstību savstarpējo interešu un sapratnes garā un likvidēt šķēršļus šajā jomā;

b) sekmēt tehnoloģijas un intelektuālā īpašuma apmainu, kā arī kopuzņēmumu dibināšanu kuģniecības jomā;

c) ka Līgumslēdzēju Pušu kuģniecības uzņēmumiem ir tiesības piedāvāt efektīvu visaptverošu transporta sistēmu (multimodālā transporta pakalpojumi) un iesaistīties kopuzņēmumu investīcijās;

d) ka attiecībā uz kuģniecības uzņēmumu darbību, kas nodrošina starptautisko jūras transportu, ieskaitot intermodālo darbību, kurā iekļauti pārvadājumi pa jūru, katrai Līgumslēdzējai Pusei jāpieļauj otras Puses komerciālā klātbūtne tās teritorijā pārstāvniecību vai nodaļu veidā, dibināšanas vai darbības apstākļos, kas ir ne mazāk labvēlīgi kā tie, kas ir noteikti attiecībā uz viņas pašas uzņēmumiem vai jebkuras trešās valsts sabiedrību pārstāvniecībām vai nodaļām atkarībā no tā, kas ir izdevīgāk.

6. pants Nacionālās tiesību normas

1. Katrai Līgumslādzējai Pusei ostās, kas atvērtas ārvalstu tirdzniecībai un navigācijai, attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses kuģiem jānodrošina tāda pati attieksme kā uz saviem. Šie noteikumi attiecas ari uz otras Līgumslēdzējas Puses kuģniecības uzņēmumu lietošanā esošiem kuģiem, kuri kuģo zem trešās valsts karoga, ja vien pret to neiebilst Līgumslēdzējas Puses kompetentā jūrniecības iestāde.

2. Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecas uz muitas formalitātēm, maksu un ostu nodevu ievākšanu, brīvu pieeju ostām un to izmantošanu, kā ari uz visām iespējām, kādas tiek dotas kuģošanai un komerciālai darbībai attiecībā uz kuģiem, apkalpes locekļiem, pasažieriem un kravām, īpaši tas attiecas uz enkurvietu .piešķiršanu kuģu piestātnēs, iekraušanas un izkraušanas iekārtām un ostas pakalpojumiem, ieskaitot loču un degvielas uzpildes pakalpojumus.

7. pants Atvieglojumi

Saskaņā ar savas valsts tiesību normām Līgumslēdzējas Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu un paātrinātu jūras satiksmi, lai novērstu nevajadzīgu kuģu aizkavēšanos un lai pēc iespējas paātrinātu un vienkāršotu muitas un citu formalitāšu kārtošanu.

8. pants Nodokļu nomaksa 

1. Ienākumi un pelna no Līgumslēdzējas Puses uzņēmuma īpašumā esošo vai nofraktētu, starptautiskā satiksmē strādājošu kuģu darbības ir apliekami ar nodokli tikai šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi ir attiecināmi ari uz tiem ieņēmumiem un peļņu, kuru iegūst, fraktējot kuģus, kas ir pilnīgi nodrošināti ar iekārtām, personālsastāvu un materiālo nodrošinājumu, neatkarīgi no fraktētajā valstiskās piederības.

3. Šā panta 1. un 2. punkta noteikumi ir attiecināmi ari uz ienākumiem un pelnu, ko saņem no piedalīšanās pūlā, kopuzņēmumā vai starptautiskas darbības aģentūrā.

4. Peļņa, kas iegūta, atsavinot vienas Līgumslēdzējas Puses uzņēmumam piederošus kuģus, kuri piedalās starptautiskajā jūras satiksmē, vai kustamo īpašumu, kas attiecas uz šādu kuģu izmantošanu, tiek aplikta ar nodokļiem tikai šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

5. Kapitāls, kuru pārstāv' Līgumslēdzējas Puses uzņēmuma kuģi, kas darbojas starptautiskajā satiksmē, un šādu kuģu darbībai nepieciešamais nekustamais īpašums tiek aplikts ar nodokli tikai šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

9. pants Ienākumu pārskaitīšana

Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina otras Līgumslēdzējas Puses kuģniecības uzņēmumam tiesības brīvi pārskaitīt konvertējamā valūtā savus ieguldījumus, kā ari summas, ko .Šis kuģniecības uzņēmums nav iztērējis pirmās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, uz kuģniecības uzņēmuma izvēlētu valsti un atpakaļ no tās.

Tiek garantēta iespēja Šādus pārvedumus veikt regulāri un pastāvīgi, un, ja nepastāv tekošo maksājumu oficiāli mainas kursi, tiem jābalstās uz tekošo maksājumu dominējošo mainas kursu tirgū. Šādiem pārvedumiem nevar tikt piemēroti citi mainas kursi, kā vien normālie banku kursi.

10. pants Kuģa dokumentu atzīšana

1. Līgumslēdzējas Puses savstarpēji atzīst kuģu valstisko piederību uz katras Puses kompetentas iestādes atbilstoši izdotas reģistrācijas apliecības pamata saskaņā ar šīs valsts attiecīgajām tiesību normām un noteikumiem.

2. Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar attiecīgām starptautiskām konvencijām bez kuģu pārmērīšanas savstarpēji atzīst vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentu iestāžu pienācīgā kārtā izdotas un otras Puses bez iebildumiem atzītas tonnažas apliecības un citus kuģu dokumentus. Visi ostu maksājumi un izdevumi tiek veikti, pamatojoties uz šiem dokumentiem.

11. pants Jūrnieku dokumenti

Līgumslēdzējas Puses atzīst jūrnieka identitātes dokumentus, ko izdevušas otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes.

Šie dokumenti ir:

a) Latvijas kuģu komandas locekļiem -Latvijas Republikas "Jūrnieka grāmatiņa'*;

b) Nīderlandes kuģu komandas locekļiem -Nīderlandes "Monsterboekje" (jūrnieku grāmatiņa).

12. pants Jūrnieku uzturēšanās tiesības

1. Laikā, kad vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses kuģis atrodas otras Līgumslēdzējas Puses ostā, katram šā kuģa apkalpes loceklim ir atļauts uz laiku izkāpt un uzturēties krastā bez vīzas, ja kuģa kapteinis kompetentām iestādēm ir iesniedzis kuģa apkalpes sarakstu saskaņā ar Šajā ostā spēkā esošajām tiesību normām.

2. Atstājot kuģi un atgriežoties uz tā, minētā persona tiek pakļauta šajā ostā spēkā esošajai pasu un muitas kontrolei.

13. pants

1. Apkalpes locekļiem ir tiesības neatkarīgi no transporta veida iebraukt otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā vai Šķērsot to, lai atgrieztos uz savu kuģi, tiktu pārvesti uz citu kuģi, atgrieztos savā valstī vai lai pārvietotos jebkurā citā nolūkā ar šās otras Līgumslēdzējas Puses kompetentu varas iestāžu piekrišanu.

2. Visos šā panta 1. punktā minētajos gadījumos jūrniekam ir jābūt vīzai, kādu pieprasa otra Līgumslēdzēja Puse. Kompetentām iestādēm šis dokuments ir jāizsniedz pēc iespējas ātrāk. 

3. Ja šā Nolīguma 11. pantā minētā jūrnieka identitātes dokumenta īpašnieks nav kādas vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad iebraukšanas un tranzīta vīzas, kas pieminētas šajā pantā, tiek izdotas iebraukšanai otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ar noteikumu, ka tiek garantēta tās īpašnieka atgriešanās tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur izdots identitātes dokuments.

4. Ja komandas loceklim jānokāpj krastā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā esošajā ostā veselības vai citu kompetentu iestāžu atzītu iemeslu dēļ, šīm iestādēm jānodrošina attiecīgas pilnvaras, kas ļautu komandas loceklim palikt to teritorijā medicīniskās aprūpes saņemšanai vai hospitalizācijai un atgriezties viņa mītnes valstī ar jebkuru transporta līdzekli vai doties uz citu ostu.

14. pants

1. Neraugoties uz šā Nolīguma 12. un 13. panta vispārīgo raksturu, ir piemērojamas attiecīgās Līgumslēdzējas Puses tiesību normas un noteikumi attiecībā uz ārvalstnieku iebraukšanu, uzturēšanos un izbraukšanu.

2. Šā Nolīguma 12. un 13. panta ietvertie noteikumi nenozīmē, ka tiek ierobežotas Līgumslēdzēju Pušu tiesības- atteikt jebkuram apkalpes loceklim iebraukšanu savā teritorijā. 

15. pants Nelaimes gadījumi jūrā

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģi avarē jūrā vai ar tiem notiek jebkāds cits nelaimes gadījums otras Līgumslēdzējas Puses teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos vai ostās, tai jāsniedz visa iespējamā palīdzība un gādība nelaimes gadījumā nokļuvušajiem kuģiem, apkalpes locekļiem, kravai un pasažieriem, un nekavējoties jāpaziņo par to attiecīgās Līgumslēdzējas Puses atbilstošajām varas iestādēm. Attiecībā uz radušos izdevumu apmaksu tiek piemērotas nacionālās tiesību normas. 

2. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses nelaimes gadījumā nokļuvušā kuģa kravu pirms tās atgriešanas uz kravas iekraušanas valsti vai pirms tās pārvešanas uz trešajām valstīm ir nepieciešams pārkraut un uz laiku uzglabāt otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, otrai Līgumslēdzējai Pusei jāatvieglo Šo darbu veikšana un jāatbrīvo šī krava no visām muitas nodevām, nodokļiem un maksājumiem.

16.pants Tiesvedība pret komandas locekli

1. Katras Līgumslēdzējas Puses kuģi un apkalpes locekli ievēro otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgās tiesību normas un noteikumus savas uzturēšanās laikā tās teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās. Katras Līgumslēdzējas Puses varas iestādes nerealizē savu jurisdikciju un neiejaucas otras Līgumslēdzēja Puses kuģu, kuri atrodas tās teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, iekšējās lietās, izņemot tādus gadījumus un tādā mērā, ko tieši paredz vispāratzītie starptautisko tiesību principi un noteikumi un starp Līgumslēdzējām Pusēm spēkā esošie līgumi.

2. Ja kādas Līgumslēdzējas Puses kuģa apkalpes loceklis izdara noziegumu uz šā kuģa klāja ptras Līgumslēdzējas Puses teritoriālajā jūrā, tad Šīs Līgumslēdzējas Puses kompetentās Varas iestādes nevar uzsākt tiesvedību pret viņu bez kuģa" kapteiņa vai bez Līgumslēdzējas Puses, uz kuras kuģa izdarīts noziegums, diplomātiskā vai konsulārā pārstāvja piekrišanas, izņemot gadījumus , kad:

a) nozieguma sekas iesniedzas tās teritorijā vai 

b) noziegumam ir tāds raksturs, kas traucē Šīs valsts mieru vai teritoriālās jūras normālo kārtību, vai 

c) saskaņā ar Šīs valsts likumiem noziegumam īr smags raksturs, vai

d) noziegums ir izdarīts pret ārvalstnieku, kas atradies uz kuģa klāja, vai

e) noziegums ir saistīts ar narkotisko vielu un psihotropo līdzekļu nelikumīgu transportēšanu. 

3. Šā panta 2. punkta noteikumi neietekmē abu Līgumslēdzēju Pušu tiesības veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar to tiesību normām, lai veiktu arestu vai izmeklēšanu uz ārzemju kuģa, kas pēc to iekšējo ūdeņu atstāšanas Šķērso to teritoriālo jūru.

17. pants Kopējā Komisija

1. Visus ar šā Nolīguma piemērošanu un izpildi saistītos jautājumus regulē Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes.

2. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas Puses nodibina Kopējo Komisiju.

3. Kopējā Komisija tiekas pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma un sastāv np abu Līgumslēdzēju Pušu kompetento iestāžu pārstāvjiem, kuri var uzaicināt jūrniecības nozares pārstāvjus piedalīties jebkurā tās sanāksmē. Kopējā Komisija pati izstrādā savu nolikumu un darbības kārtību.

4. Kopējā Komisija:

a) novērtē situāciju katras valsts jūras transportā ;

b) pēta veidus, kā pastiprināt sadarbību jūrniecības jomā;

c) apspriež jautājumus, kuri varētu rasties par šā Nolīguma piemērošanu, un visus citus jautājumus, kuri saistīti ar jūras transporta attiecību uzlabošanu, kā arī izstrādā atbilstošas rekomendācijas.

18. pants Nolīguma piemērošana

1. Šis Nolīgums attiecībā uz Latvijas Republiku tiek piemērots Latvijas Republikas teritorijā, bet attiecībā uz Nīderlandes Karalisti - Karalistes Eiropas daļā.

2. Šā Nolīguma piemērošana var tikt paplašināta attiecība uz Nīderlandes Antilu salām un Arubu.

19. pants Spēkā stāšanās un darbības laiks

Šis Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kurā Līgumslēdzējas Puses viena otru rakstiski informējušas par to, ka izpildītas visas konstitucionālās prasības, lai Nolīgums stātos spēkā.

Ja kāda no Līgumslēdzējam Pusēm vēlas denonsēt šo Nolīgumu, tai rakstiski jāpaziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei par to, un Nolīguma denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kad otra Līgumslēdzēja Puse Šo paziņojumu saņēmusi. Gadījumā, ja šā Nolīguma piemērojarnība tiek paplašināta līdz Nīderlandes Antiļu salām un/vai Arubu, Nīderlandei ir tiesības pārtraukt šā Nolīguma piemērošanu attiecībā uz jebkuru Karalistes sastāvdaļu.

TO APLIECINOT, mēs, apakša parakstījušies savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji, esam parakstījuši šo Nolīgumu divos eksemplāros angļu valodā, turklāt abi teksti ir autentiski.

PARAKSTĪTS Rīgā 1996. gada 4.septembrī

Latvijas Republikas vārdā:

Nīderlandes Karalistes vārdā:

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim