Finanšu ministrija: Par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem piešķiršanu 

Lai budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas sistēmu padarītu vēl efektīvāku un caurspīdīgāku, Finanšu ministrija (FM) jau ir veikusi vairākus pasākumus, kā arī plāno vēl jaunus.

 “Finanšu ministrija Valsts kontroles aizrādījumus atzīst par pamatotiem, turpmāk fiskālajai disciplīnai valstī ir jābūt stingrākai un nozaru ministriem savi budžeti ir jāplāno piešķirto līdzekļu ietvaros. Turpmāk nepieļaujami ir tādi gadījumi kā 2009.gada beigās, kad valsts iestāžu nodokļu maksājumi un komunālo maksājumu parādi ārkārtas kārtībā bija jāsedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem,” norāda finanšu ministrs Einars Repše.

2009.gadā finansējums no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tika piešķirts saskaņā ar MK noteikumiem par līdzekļu piešķiršanas kārtību. Turklāt gadījumā, ja bija nepieciešams apropriācijas palielinājums, saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam” tika arī saņemta Saeimas Budžeta un finanšu komisijas atļauja.

Katrs ministriju iesniegtais līdzekļu pieprasījums no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tika izskatīts gan FM, gan Ministru kabinetā, un izvērtēti iemesli, kāpēc radusies papildu līdzekļu nepieciešamība, kā arī tika vērtēts, vai no kādas konkrētas funkcijas var atteikties vai pārtraukt attiecīgā pakalpojuma sniegšanu. FM vienmēr ļoti rūpīgi izvērtē visus ministriju pieprasījumus, tiek pieprasīti detalizēti aprēķini. FM savos atzinumos regulāri ir norādījusi, ka, palielinot apropriāciju, attiecīgi palielināsies arī valsts budžeta finansiālais deficīts un saskaņā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību valdība ir apņēmusies panākt budžeta deficīta samazināšanu.

Lai līdzekļu neparedzētiem gadījumiem piešķiršanas sistēmu padarītu vēl efektīvāku un caurspīdīgāku, FM jau ir veikusi šādus pasākumus:

• MK 2008.gada 29.decembrī pieņēma rīkojumu Nr.882 “Par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem”, kas noteica, ka ministrija veic nepieciešamās darbības, lai minimizētu maksājumu parādu (piemēram, nodokļu parādi, noteiktajos termiņos neveiktie maksājumi atbilstoši līgumam) rašanās iespējas;

• 2009.gada 14.aprīlī MK sēdē tika pieņemts lēmums, ka ministriem, ministriju valsts sekretāriem, ministriju padotības iestāžu vadītājiem, kā arī citu centrālo valsts iestāžu vadītājiem ir jānodrošina, ka netiek veidoti maksājumu parādi, nodrošinot finanšu darbības uzraudzību;

• 2009.gada 22.decembrī pieņemti jauni MK noteikumi Nr.1644 “Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” līdzekļus”;

• likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” 27.pantā ir noteikti papildu ierobežojumi apropriācijas palielināšanai. “Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,5 procentus no šā likuma 16.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma, palielinājumā neieskaitot šā likuma 32.pantā noteiktajā gadījumā un sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem nepieciešamo finansējumu. Par šīs apropriācijas palielināšanu finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.”

FM uzskata, ka, pieņemot lēmumus par līdzekļu piešķiršanu no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, turpmāk stingrāk jāizvērtē līdzekļu pieprasījumu atbilstība Likumā par budžetu un finanšu vadību paredzētajiem mērķiem, ņemot vērā arī FM atzinumus. Problēma, ka programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apjoms ievērojami tiek palielināts gada laikā pēc budžeta apstiprināšanas, īstermiņā tiks risināta, nosakot arī turpmāk gadskārtējā valsts budžeta likumā ierobežojumus apropriācijas palielināšanai. Savukārt ilgtermiņā FM plāno atgriezties pie sistēmas, ka līdzekļus neparedzētiem gadījumiem drīkst tērēt tikai gadskārtējā valsts budžetā likumā noteiktajā apjomā un normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments