Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Labklājības ministrija: Par finansējuma izlietojumu bezdarba samazināšanai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.01.2010., Nr. 6 https://www.vestnesis.lv/ta/id/203555

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Labklājības ministrija: Par pensiju izmaksu pensionāriem, kuri dzīvo ES dalībvalstīs

Vēl šajā numurā

13.01.2010., Nr. 6

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Labklājības ministrija: Par finansējuma izlietojumu bezdarba samazināšanai

 Labklājības ministrija (LM) nepiekrīt vairākiem Valsts kontroles (VK) Revīzijas ziņojumā iekļautajiem apgalvojumiem, tajā skaitā par nelietderīgu finansējuma izlietojumu aktīvajiem nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvajiem pasākumiem.

LM uzsver, ka bezdarbniekiem paredzēto aktīvo nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu izmaksas pērn ir samazinājušās, nevis pieaugušas gandrīz astoņas reizes, kā to, salīdzinot ar 2008.gadu, apgalvo Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā.

Šajā gadījumā VK izmantoto aprēķina metodoloģiju var piemērot, tikai pamatojoties uz principu, ka viss cits tautsaimniecībā paliek nemainīgs, t.sk., ekonomiskās izaugsmes, bezdarba, darba ražīguma, brīvo darba vietu un citi rādītāji, 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, nav mainījušies. Tas savukārt ir pilnīgi neadekvāts salīdzinājums, ņemot vērā ekonomiskās krīzes apmērus pērn.

Tāpat LM norāda, ka bezdarbnieku apmācības pasākumu efektivitāti vairs nav iespējams novērtēt tikai ar bezdarbnieku skaitu, kuri pēc līdzdalības pasākumā iekārtojušies darbā. Tas skaidrojams ar to, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai un situācijai darba tirgū, mainījies arī aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu efektivitātes noteikšanas mehānisms.

Pēc LM domām, apmācībām krīzes situācijā ir divu veidu ietekme – tās vienlaikus nodrošina gan darba ražīguma, gan bezdarbnieku aktivizāciju. Ekonomiskās krīzes apstākļos savlaicīga bezdarbnieku aktivizācija ar konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem ir būtiska, pat ja pēc dalības šādos pasākumos darbā spēs iekārtoties tikai maza daļa no apmācītajiem. Šādi pasākumi nepieciešami, lai novērstu šo cilvēku degradāciju un konkurētspējas zudumu, jo vēlāk šādu cilvēku atgriešanas darba tirgū izmaksas būs daudz dārgākas.

Šādu viedokli izteikuši arī starptautiska līmeņa eksperti, tostarp pārstāvji no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas iepriekš saskārušās ar ievērojama apjoma līdzīgām krīzēm.

Tādējādi LM uzsver, ka, vērtējot pasākumu efektivitāti, ir jāņem vērā arī tā ietekme ilgtermiņā un potenciālās nākotnes izmaksas, ja šādi pasākumi netiek īstenoti.

LM piekrīt izvērtēt Valsts kontroles apgalvojumu par iespējamo funkciju pārklāšanos starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) un Nodarbinātības valsts aģentūru, kā arī izvērtēt ieteikumu nodot bezdarbnieka statusa piešķiršanas funkciju VSAA.

Lai to īstenotu, 11.janvārī labklājības ministrs Uldis Augulis ir parakstījis rīkojumu par darba grupas izveidi tādu jautājumu risināšanai kā iestāžu sadarbība ar bezdarbnieka statusa piešķiršanu saistītos jautājumos u.c.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!