Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
EIROPAS SAVIENĪBAS UN AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU SAVSTARPĒJĀS TIESISKĀS PALĪDZĪBAS LĪGUMS. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.11.2005., Nr. 181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/203528

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Aizsargāta pakalpojuma likums

Vēl šajā numurā

11.11.2005., Nr. 181

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 25.06.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

EIROPAS SAVIENĪBAS UN AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU SAVSTARPĒJĀS TIESISKĀS PALĪDZĪBAS LĪGUMS

SATURS

Preambula

1.pants

Priekšmets un mērķis

2.pants

Definīcijas

3.pants

Šā līguma piemērošanas joma attiecībā uz divpusējiem savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumiem ar dalībvalstīm un gadījumos, ja šādu līgumu nav

4.pants

Banku informācijas identifikācija

5.pants

Apvienotās izmeklēšanas vienības

6.pants

Videokonferences

7.pants

Paātrināta lūgumu nosūtīšana

8.pants

Savstarpējā tiesiskā palīdzība administratīvajām iestādēm

9.pants

Lietošanas ierobežojumi personas datu un citu datu aizsardzības nolūkos

10.pants

Lūguma iesniedzējas valsts lūgums ievērot konfidencialitāti

11.pants

Apspriedes

12.pants

Pagaidu piemērošana

13.pants

Atkāpes neizmantošana

14.pants

Nākotnes divpusēji savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumi ar dalībvalstīm

15.pants

Nozīmēšana un paziņojumi

16.pants

Teritoriālā piemērošana

17.pants

Pārskatīšana

18.pants

Stāšanās spēkā un izbeigšanās

Paskaidrojums

 

EIROPAS SAVIENĪBA UN AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS,

VĒLĒDAMĀS arvien vairāk atvieglot sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm,

VĒLĒDAMĀS vēl efektīvāk apkarot noziedzību, lai aizsargātu savas demokrātiskās sabiedrības un kopīgās vērtības,

IEVĒROJOT personu tiesības un tiesiskumu,

ŅEMOT VĒRĀ garantijas, ko paredz to tiesību sistēmas, kas atzīst apsūdzētās personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tai skaitā tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā tiesā, kas izveidota saskaņā ar likumu,

VĒLĒDAMĀS noslēgt līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.

1.pants

Priekšmets un mērķis

Līgumslēdzējas puses apņemas saskaņā ar šā līguma noteikumiem stiprināt to sadarbību un to savstarpējo tiesisko palīdzību.

2.pants

Definīcijas

1. “Līgumslēdzējas puses” ir Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis.

2. “Dalībvalsts” ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

3.pants

Šā līguma piemērošanas joma attiecībā uz divpusējiem savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumiem ar dalībvalstīm un gadījumos, ja šādu līgumu nav

1. Eiropas Savienība atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību un Amerikas Savienotās Valstis nodrošina to, ka šā līguma noteikumus piemēro dalībvalstu un Amerikas Savienoto Valstu divpusējiem savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumiem, kas ir spēkā šā līguma spēkā stāšanās brīdī, ievērojot šādus nosacījumus:

a) līguma 4.pantu piemēro finanšu kontu un darījumu identifikācijai arī attiecībā uz tām iestādēm, kurām, šāda veida sadarbība nav paredzēta divpusējo līgumu ietvaros;

b) līguma 5.pantu piemēro, lai ļautu apvienoto izmeklēšanas vienību izveidi un darbību arī attiecībā uz tām iestādēm, kurām šāda veida sadarbība nav paredzēta divpusējo līgumu ietvaros;

c) līguma 6.pantu piemēro, lai ļautu nopratināt tādu personu, kas atrodas lūguma saņēmējā valstī, izmantojot videopārraides tehnoloģiju starp lūguma iesniedzēju valsti un lūguma saņēmēju valsti arī attiecībā uz tām iestādēm, kurām, šāda veida sadarbība nav paredzēta divpusējo līgumu ietvaros;

d) līguma 7.pantu piemēro, lai varētu izmantot paātrinātas saziņas līdzekļus arī attiecībā uz tām iestādēm, kurām, šāda veida sadarbība nav paredzēta divpusējo līgumu ietvaros;

e) līguma 8.pantu piemēro, lai atļautu savstarpējās tiesiskās palīdzības sniegšanu attiecīgajām administratīvajām iestādēm arī attiecībā uz tām iestādēm, kurām šāda veida sadarbība nav paredzēta divpusējo līgumu ietvaros;

f) ievērojot līguma 9.panta 4. un 5.punktu, 9.pantu piemēro divpusēju līgumu noteikumu vietā, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz informācijas vai pierādījumu lietošanu, kas sniegta lūguma iesniedzējai valstij, un kas paredz nosacījumus vai tiesības atteikt palīdzību, pamatojoties uz datu aizsardzību, vai, ja šādu noteikumu nav;

g) līguma 10. pantu piemēro, ja divpusēja līguma noteikumi nenosaka gadījumus, kādos lūguma iesniedzēja valsts var lūgt ievērot konfidencialitāti tās lūguma sakarā.

2. a) Eiropas Savienība atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību, nodrošina to, ka katra dalībvalsts rakstveidā instrumentā starp šo dalībvalsti un Amerikas Savienotajām Valstīm apstiprina savu spēkā esošo divpusējo līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par savstarpējo tiesisko palīdzību piemērošanu atbilstoši šā panta noteikumiem.

b) Eiropas Savienība atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību nodrošina to, ka jaunās dalībvalstis, kas pievienojas Eiropas Savienībai pēc šā līguma spēkā stāšanās un kas ir noslēgušas divpusējus savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumus ar Amerikas Savienotajām Valstīm, veic “a” apakšpunktā minētos pasākumus.

c) Līgumslēdzējas puses cenšas pabeigt “b” apakšpunktā minēto procesu pirms paredzētās jaunās dalībvalsts pievienošanās vai iespējami īsā laikā pēc tās pievienošanās. Eiropas Savienība paziņo Amerikas Savienotajām Valstīm jaunās dalībvalsts pievienošanās dienu.

3. a) Eiropas Savienība atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību un Amerikas Savienotās Valstis nodrošina arī to, ka šā līguma noteikumus piemēro tad, ja starp dalībvalsti un Amerikas Savienotajām Valstīm nav spēkā esoša divpusēja līguma par savstarpējo tiesisko palīdzību.

b) Eiropas Savienība atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību nodrošina to, ka šādas dalībvalstis rakstveidā instrumentā, ko sastāda starp šīm dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm, atzīst šā līguma noteikumu piemērošanu.

c) Eiropas Savienība atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību nodrošina to, ka jaunās dalībvalstis, kas pievienojas Eiropas Savienībai pēc šā līguma spēkā stāšanās un kas nav noslēgušas divpusējus savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumus ar Amerikas Savienotajām Valstīm, veic pasākumus, kas minēti “b” apakšpunktā.

4. Ja 2.punkta “b” apakšpunktā un 3.punkta “c” apakšpunktā minētais process nav pabeigts līdz pievienošanās dienai, šā līguma noteikumus piemēro Amerikas Savienoto Valstu un jauno dalībvalstu attiecībās no dienas, kad tās paziņojušas viena otrai un Eiropas Savienībai par šim nolūkam nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanu.

5. Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka šis līgums attiecas tikai uz savstarpējo tiesisko palīdzību starp attiecīgajām valstīm. Šā līguma noteikumi nedod tiesības nevienai privātpersonai iegūt, slēpt vai neatklāt pierādījumus vai kavēt lūguma izpildi, kā arī nepaplašina un neierobežo tiesības, ko piešķir valstu tiesību akti.

4.pants

Banku informācijas identifikācija

1. a) Pēc lūguma iesniedzējas valsts lūguma lūguma saņēmēja valsts saskaņā ar šā panta noteikumiem nekavējoties noskaidro, vai bankām, kas atrodas tās teritorijā, ir informācija par to, vai identificētai fiziskai vai juridiskai personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, ir bankas konts vai konti. Lūguma saņēmēja valsts nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējai valstij tās izmeklēšanas rezultātus.

b) Darbības, kas minētas “a” apakšpunktā, var piemērot arī ar mērķi identificēt:

i) informāciju par fiziskām vai juridiskām personām, kas notiesātas vai citādi iesaistītas noziedzīgos nodarījumos;

ii) finanšu iestāžu, kas nav bankas, rīcībā esošu informāciju; vai

iii) finanšu darījumus, kas nav saistīti ar bankas kontiem.

2. Šā panta 1.punktā minētajā lūgumā ietver:

a) norādi par fiziskas vai juridiskas personas identitāti, kas ļauj noteikt šo kontu vai darījumu atrašanās vietu; un

b) pietiekamu informāciju, kas ļauj lūguma saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm:

i) pamatoti uzskatīt, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir iesaistīta noziedzīgā nodarījumā un ka bankām vai finanšu iestādēm, kas nav bankas, lūguma saņēmējas valsts teritorijā varētu būt pieprasītā informācija; un

ii) secināt, ka meklētā informācija attiecas uz kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

c) ciktāl iespējams, informāciju par to, kura banka vai finanšu iestāde, kas nav banka, varētu būt iesaistīta, kā arī citu informāciju, kuras pieejamība varētu palīdzēt samazināt izmeklēšanas apjomu.

3. Lūgumus saskaņā ar šo līgumu nosūta:

a) centrālās iestādes, kas dalībvalstīs ir atbildīgas par savstarpējo tiesisko palīdzību, vai dalībvalstu iestādes, kas ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, kas nozīmētas saskaņā ar 15.panta 2.punktu; un

b) Amerikas Savienoto Valstu iestādes, kas ir atbildīgas par noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, kas nozīmētas saskaņā ar 15.panta 2.punktu.

Pēc šā līguma stāšanās spēkā Līgumslēdzējas puses diplomātisko notu apmaiņas ceļā var vienoties mainīt kanālus lūgumu nosūtīšanai saskaņā ar šo pantu.

4. a) Saskaņā ar “b” apakšpunktu valsts, ievērojot 15.pantu, var ierobežot tās pienākumu sniegt palīdzību, paredzot, ka palīdzības sniegšana attiecas uz:

i) noziedzīgiem nodarījumiem, par ko paredzēts sods gan saskaņā ar lūguma iesniedzējas, gan lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem;

ii) noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem paredzētais maksimālais sods ietver brīvības atņemšanu vai apcietinājumu uz vismaz četriem gadiem lūguma iesniedzējā valstī, un vismaz uz diviem gadiem lūguma saņēmējā valstī; vai

iii) iepriekš norādītiem smagiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas sodāmi saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts, gan lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

b) Valsts, kas ierobežo tās pienākumu saskaņā ar “a” apakšpunkta “ii” vai “iii” apakšpunktu, ļauj vismaz identificēt kontus, kas saistīti ar teroristiskām darbībām vai tādu ienākumu legalizēšanu, kas iegūti no virknes smagu noziedzīgu nodarījumu, kas sodāmi gan saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts, gan lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

5. Saskaņā ar šo pantu palīdzību nevar liegt, pamatojoties uz pienākumu ievērot banku noslēpumu.

6. Lūguma saņēmēja valsts atbild uz lūgumu uzrādīt dokumentus, kas saistīti ar kontiem vai darbībām, kas identificētas saskaņā ar savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma noteikumiem, kas ir spēkā starp attiecīgajām valstīm, vai, ja šāda līguma nav, saskaņā ar tās iekšējo tiesību noteikumiem.

7. Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no pārmērīga apgrūtinājuma uzlikšanas lūguma saņēmējām valstīm šā panta piemērošanā. Ja tomēr lūguma saņēmējai valstij ir jācieš pārmērīgs apgrūtinājums, tai skaitā bankām, vai tāpēc, ka izmanto saziņas līdzekļus, kas paredzēti šajā pantā, Līgumslēdzējas puses nekavējoties uzsāk apspriedes, lai atvieglotu šā panta piemērošanu, tai skaitā veicot nepieciešamos pasākumus ar mērķi samazināt pastāvošos un turpmākos apgrūtinājumus.

5.pants

Apvienotās izmeklēšanas vienības

1. Ja Līgumslēdzējas puses to vēl nav nodrošinājušas, tās veic nepieciešamos pasākumus, lai ļautu apvienoto izmeklēšanas vienību izveidi un darbību katras attiecīgās dalībvalsts un Amerikas Savienoto Valstu teritorijā, lai atvieglotu kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, kurā piedalās viena vai vairākas dalībvalstis vai Amerikas Savienotās Valstis, ja attiecīgā dalībvalsts un Amerikas Savienotās Valstis to uzskata par nepieciešamu.

2. Par kārtību, saskaņā ar kuru šī vienība darbojas, piemēram, sastāvu, darbības ilgumu, atrašanās vietu, organizēšanu, funkciju, mērķi, kā arī vienības locekļa piedalīšanos izmeklēšanas darbībās, kas notiek citas valsts teritorijā nevis viņa valstī, vienojas kompetentās iestādes, kuru pienākums ir veikt izmeklēšanu vai noziedzīgo nodarījumu kriminālvajāšanu, kā to noteikušas attiecīgās valstis.

3. Katras valsts nozīmētās kompetentās iestādes sazinās tieši viena ar otru, lai izveidotu vienības un nodrošinātu to darbību, izņemot gadījumus, kad valstis var nolemt izmantot citus piemērotus saziņas veidus, proti, kad lietas īpašas sarežģītības, tās mēroga vai citu apstākļu dēļ, būtu nepieciešama centralizētāka koordinācija saistībā ar dažiem aspektiem vai to kopumu.

4. Ja apvienotai izmeklēšanas vienībai jāveic izmeklēšanas pasākumi vienā no valstīm, kas ir piedalījusies vienības izveidošanā, šīs valsts vienības dalībnieks var lūgt savas kompetentās iestādes veikt šos pasākumus, un citām valstīm nav jāiesniedz savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgums. Nepieciešamais tiesiskais standarts, lai nodrošinātu izmeklēšanas pasākumu izpildi šajā valstī, ir standarts, ko piemēro izmeklēšanas darbībām šajā valstī.

6.pants

Videokonferences

1. Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu ikvienas dalībvalsts un Amerikas Savienoto Valstu starpā videopārraides tehnoloģiju izmantošanu lūguma saņēmējā valstī atrodošos liecinieku un ekspertu nopratināšanai, kas ir pieļaujama savstarpējās tiesiskās sadarbības ietvaros tādā mērā, kādā šāda sadarbība pašreiz nav iespējama. Ciktāl tas neizriet no šā panta, šāda veida sadarbības kārtībai ir piemērojami attiecīgo valstu starpā noslēgtie spēkā esošie tiesiskās palīdzības līgumu noteikumi vai lūguma saņēmējas valsts tiesību aktu noteikumi.

2. Izņemot gadījumus, kad lūguma saņēmēja un lūguma iesniedzēja valsts vienojas par pretējo, lūguma iesniedzēja valsts sedz izmaksas, kas saistītas ar videopārraides izveidi un darbību. Pārējās izmaksas, kas rodas palīdzības sniegšanas laikā, (tai skaitā tās, kas ir saistītas ar dalībnieku pārvietošanos lūguma saņēmējā valstī), sedz saskaņā ar savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma noteikumiem, kas piemērojami starp attiecīgajām valstīm, vai, ja šāda līguma nav, saskaņā ar vienošanos starp lūguma iesniedzēju valsti un lūguma saņēmēju valsti.

3. Lūguma iesniedzēja un lūguma saņēmēja valsts var apspriesties, lai atvieglotu tādu tiesisku, tehnisku vai apgādes jautājumu kārtošanu, kas var rasties lūguma izpildes sakarā.

4. Neierobežojot kompetenci, ko var paredzēt lūguma iesniedzējas valsts tiesību akti, jebkāds nepatiess apgalvojums vai cits tīšs liecinieka vai eksperta pārkāpums videokonferences laikā ir sodāms lūguma saņēmējā valstī tāda pašā veidā, ja šādi nodarījumi būtu izdarīti valsts iekšējā procesa laikā.

5. Šis pants neierobežo iespēju izmantot citus pieejamos līdzekļus, lai iegūtu liecību lūguma saņēmējā valstī, pamatojoties uz piemērojamo līgumu vai tiesību aktiem.

6. Šis pants neierobežo divpusēju savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu starp dalībvalstīm un Amerikas Savienotājām Valstīm piemērošanu, kas uzliek pienākumu vai atļauj izmantot videokonferences tehnoloģiju mērķiem, kas nav 1. punktā minētie mērķi, tai skaitā personu vai priekšmetu identifikācijai vai izmeklēšanas ziņojumu iegūšanai. Ja tas nav jau paredzēts saskaņā ar piemērojamo līgumu vai tiesību aktiem, valsts var atļaut videokonferences tehnoloģijas izmantošanu šajos gadījumos.

7.pants

Paātrināta lūgumu nosūtīšana

Savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumus un ar tiem saistītos paziņojumus var nosūtīt ar paātrinātas saziņas līdzekļiem kā, piemēram, fakss vai elektroniskais pasts; oficiāls apstiprinājums jānosūta, ja to lūdz lūguma saņēmēja valsts. Lūguma saņēmēja valsts var atbildēt, izmantojot šos pašus paātrinātas saziņas līdzekļus.

8.pants

Savstarpējā tiesiskā palīdzība administratīvajām iestādēm

1. Valsts administratīvā iestāde, kas veic izmeklēšanu ar mērķi uzsākt kriminālvajāšanu vai nodot lietu iestādēm, kas veic kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, atbilstoši tās administratīvai vai citādi noteiktai kompetencei un pilnvarām veikt šādu izmeklēšanu arī ir tiesīga īstenot savstarpējo tiesisko palīdzību. Šādos apstākļos arī citas administratīvas iestādes var īstenot savstarpējo tiesisko palīdzību. Savstarpējā tiesiskā palīdzība nav pieļaujama, kad ir paredzams, ka kriminālvajāšana vai lietas nodošana izskatīšanai netiks veikta.

2. a) Palīdzības lūgumus saskaņā ar šo pantu nosūta starp centrālajām iestādēm, kas ir nozīmētas atbilstoši attiecīgajiem spēkā esošajiem divpusējo savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu noteikumiem, vai citām iestādēm, par kurām vienojas centrālās iestādes.

b) Ja līguma nav, lūgumus nosūta starp Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamentu un dalībvalsts Tieslietu ministriju vai, ievērojot 15.panta 1.punktu, līdzvērtīgu dalībvalsts ministriju, kas atbildīga par savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu nodošanu, vai starp tādām citām iestādēm, par kurām var vienoties Tieslietu departaments un šāda ministrija.

3. Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no pārmērīga apgrūtinājuma uzlikšanas lūguma saņēmējām valstīm šā panta piemērošanā. Ja tomēr lūguma saņēmējai valstij ir jācieš pārmērīgs apgrūtinājums, vai tāpēc, ka izmanto saziņas līdzekļus, kas paredzēti šajā pantā, Līgumslēdzējas puses nekavējoties uzsāk apspriedes, lai atvieglotu šā panta piemērošanu, tai skaitā veicot nepieciešamos pasākumus ar mērķi samazināt pastāvošos un turpmākos apgrūtinājumus.

9.pants

Lietošanas ierobežojumi personas datu un citu datu aizsardzības nolūkos

1. Lūguma iesniedzēja valsts var izmantot jebkādus pierādījumus vai informāciju, kas iegūta no lūguma saņēmējas valsts:

a) kriminālizmeklēšanas un kriminālvajāšanas nolūkos;

b) lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus tās sabiedrības drošībai;

c) ārpus kriminālprocesuālajām vai administratīvi procesuālajām darbībām, kas tieši saistītas ar izmeklēšanu vai tiesvedību:

i) kas minētas “a” apakšpunktā; vai

ii) par kurām sniegta savstarpējā tiesiskā palīdzība saskaņā ar 8. pantu.

d) jebkādos citos nolūkos, ja informācija vai pierādījumi ir darīti zināmi atklātībai tiesas procesos, kam tie tika paredzēti un nosūtīti, vai jebkurā no “a”, “b” un “c” apakšpunktā minētiem gadījumiem; un

e) jebkādos citos nolūkos — tikai ar lūguma saņēmējas valsts iepriekšēju piekrišanu.

2. a) Šis pants neierobežo lūguma saņēmējas valsts iespēju noteikt papildu nosacījumus īpašos gadījumos, kad attiecīgo palīdzības lūgumu nevar izpildīt bez šo nosacījumu ievērošanas. Ja saskaņā ar šo punktu ir noteikti papildu nosacījumi, lūguma saņēmēja valsts var lūgt lūguma iesniedzējai valstij sniegt informāciju par pierādījumu vai informācijas izmantošanu.

b) Lūguma iesniedzējas valsts kā “a” apakšpunktā minēto nosacījumu pierādījumu vai informācijas izsniegšanai var izvirzīt vispārējus ierobežojumus, kas ir saistīti ar lūguma saņēmējas valsts tiesiskajiem standartiem personas datu apstrādes jomā.

3. Ja lūguma saņēmēja valsts pēc paziņošanas lūguma iesniedzējai valstij uzzina apstākļus, kas varētu pamatot papildu nosacījuma noteikšanu konkrētajā lietā, tā var uzsākt apspriedes ar lūguma iesniedzēju valsti, lai noteiktu, ciktāl var aizsargāt pierādījumus un informāciju.

4. Šā panta vietā lūguma saņēmēja valsts var piemērot spēkā esošā divpusējā savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma noteikumus par pierādījumu un informācijas izmantošanas robežām, ja tā rezultātā pierādījumu un informācijas izmantošanas ierobežojumi būs mazāki nekā tie, ko paredz šis pants.

5. Ja šā līguma parakstīšanas brīdī spēkā esošs divpusējs savstarpējās tiesiskās palīdzības līgums starp dalībvalsti un Amerikas Savienotajām Valstīm ierobežo pienākumu sniegt palīdzību attiecībā uz atsevišķiem nodarījumiem nodokļu jomā, attiecīgā dalībvalsts 3.panta 2.punktā paredzētajā instrumentu apmaiņas brīdī ar Amerikas Savienotājām Valstīm var norādīt, ka attiecībā uz šiem nodarījumiem tā turpinās piemērot līguma noteikumus par pierādījumu un informācijas izmantošanas ierobežojumiem.

10.pants

Lūguma iesniedzējas valsts lūgums ievērot konfidencialitāti

Lūguma saņēmēja valsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu lūguma un tā satura konfidencialitāti, ja to lūdz lūguma iesniedzēja valsts. Ja lūgumu nevar izpildīt, nepārkāpjot konfidencialitātes lūgumu, lūguma saņēmējas valsts centrālā iestāde par to informē lūguma iesniedzēju valsti, kas tad lemj par to, vai tomēr ir nepieciešams izpildīt lūgumu.

11.pants

Apspriedes

Vajadzības gadījumā Līgumslēdzējas puses apspriežas, lai veicinātu iespējami efektīvu šā līguma izmantošanu, tai skaitā, lai veicinātu ikviena strīda risināšanu attiecībā uz tā interpretāciju vai piemērošanu.

12.pants

Pagaidu piemērošana

1. Šo līgumu piemēro noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti gan pirms, gan pēc tā stāšanās spēkā.

2. Šo līgumu piemēro savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumiem, kas iesniegti pēc tā stāšanās spēkā. Tomēr līguma 6. un 7.pantu piemēro lūgumiem, kas atrodas izskatīšanā lūguma saņēmējā valstī, brīdī, kad šis līgums stājas spēkā.

13.pants

Atkāpes neizmantošana

Ievērojot 4.panta 5.punktu un 9.panta 2.punkta “b” apakšpunktu, šis līgums neliedz lūguma saņēmējai valstij atsaukties uz savstarpējās tiesiskās palīdzības atteikuma iemesliem, kas paredzēti divpusējā savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumā, vai, ja šāda līguma nav, uz tās piemērojamajiem tiesību principiem, tai skaitā tad, ja lūguma izpilde ietekmē tās suverenitāti, drošību, tās sabiedrisko kārtību vai citas būtiskas intereses.

14.pants

Nākotnes divpusēji savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumi ar dalībvalstīm

Šis līgums neliedz pēc tā stāšanās spēkā noslēgt divpusējus līgumus starp dalībvalsti un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas nav pretrunā ar šo līgumu.

15.pants

Nozīmēšana un paziņojumi

1. Ja, piemērojot 8.panta 2.punkta “b” apakšpunktu, ir nozīmēta ministrija, kas nav Tieslietu ministrija, Eiropas Savienība par to paziņo Amerikas Savienotajām Valstīm pirms 3.panta 3.punktā paredzētās rakstveida instrumentu apmaiņas starp dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm.

2. Līgumslēdzējas puses, pamatojoties uz savstarpējām apspriedēm par atbilstoši 4.panta 3.punktam nozīmējamām atbildīgajām valsts iestādēm par noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, savstarpēji paziņo par nozīmētajām valsts iestādēm pirms 3.panta 2. un 3.punktā paredzētās rakstveida instrumentu apmaiņas starp dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm. To dalībvalstu vārdā, kurām nav savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienība Amerikas Savienotajām Valstīm pirms minētās apmaiņas paziņo par 4.panta 3.punktā centrālām iestādēm.

3. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par katru pierādījumu un informācijas izmantošanas ierobežojumu, kas minēts 4.panta 4.punktā, pirms 3.panta 2. un 3.punktā paredzētās rakstveida instrumentu apmaiņas starp dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm.

16.pants

Teritoriālā piemērošana

1. Šo līgumu piemēro:

a) Amerikas Savienotajās Valstīs;

b) Eiropas Savienībā:

— dalībvalstīs;

— teritorijās, par kuru ārējām attiecībām ir atbildīga kāda dalībvalsts, vai valstīs, kas nav dalībvalstis, attiecībā uz kurām kādai dalībvalstij ir citi pienākumi ārējo attiecību jomā, ja par to ir panākta vienošanās, apmainoties ar diplomātisku notu starp Līgumslēdzējām pusēm, un ja to ir apstiprinājusi attiecīgā dalībvalsts.

2. Šā līguma piemērošanu teritorijā vai valstī paplašinātā apmērā saskaņā ar 1.punkta “b” apakšpunktu var pārtraukt katra no Līgumslēdzējām pusēm, sešus mēnešus iepriekš paziņojot par to rakstiski otrai Līgumslēdzējai pusei, izmantojot diplomātiskos kanālus, ja par šādu kārtību ir vienojusies attiecīgā dalībvalsts un Amerikas Savienotās Valstis.

17.pants

Pārskatīšana

Līgumslēdzējas puses vienojas kopīgi pārskatīt šo līgumu ne vēlāk kā piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā. Šo pārskatīšanu veic īpaši attiecībā uz līguma praktisko īstenošanu, un tā var būt saistīta arī ar tādiem jautājumiem kā šā līguma priekšmeta turpmākā attīstība Eiropas Savienībā.

18.pants

Stāšanās spēkā un izbeigšanās

1. Šis līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Līgumslēdzējas puses apmainās ar dokumentiem, kuros norādīts, ka tās ir pabeigušas šim nolūkam nepieciešamās iekšējās procedūras. Šajos dokumentos arī norāda par 3.panta 2. un 3.punktā minēto pasākumu izpildi.

2. Katra no Līgumslēdzēja pusēm var izbeigt šo līgumu jebkurā laikā, par to rakstiski informējot otru Līgumslēdzēju pusi. Izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas.

Iepriekš minēto apliecinot, šo līgumu ir parakstījušas tam attiecīgi pilnvarotas personas.

Sastādīts Vašingtonā, divi tūkstoši trešā gada divdesmit piektajā jūnijā divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu, un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Por la Unión Europea

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

For the European Union

Pour l’Union européenne

Per l’Unione europea

Voor de Europese Unie

Pela União Europeia

Euroopan unionin puolesta

På Europeiska unionens vägnar

[Eiropas Savienības vārdā]

01.JPG (4853 bytes)

Por los Estados Unidos de América

For Amerikas Forenede Stater

Für die Vereinigten Staaten von Amerika

For the United States of America

Pour les États-Unis d’Amérique

Per gli Stati Uniti d’America

Voor de Verenigde Staten van Amerika

Pelos Estados Unidos da América

Amerikan yhdysvaltojen puolesta

På Amerikas förenta staters vägnar

[Amerikas Savienoto Valstu vārdā]

02.JPG (2384 bytes)

 

Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma paskaidrojums

Šis paskaidrojums atspoguļo vienošanos par dažu Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu līguma par savstarpējo tiesisko palīdzību noteikumu piemērošanu, par kuriem vienojušās Līgumslēdzējas puses.

Par 8.pantu

Attiecībā uz savstarpējo tiesisko palīdzību administratīvajām iestādēm saskaņā ar 8.panta 1.punktu, minētā punkta pirmais teikums uzliek pienākumu sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību Amerikas Savienoto Valstu federālajām administratīvajām iestādēm un dalībvalstu administratīvajām iestādēm, kas to lūdz. Saskaņā ar minētā punkta otro teikumu savstarpējo tiesisko palīdzību var sniegt arī citām administratīvajām iestādēm, kas nav federāla līmeņa vai kas ir vietēja līmeņa iestādes. Izvēle par šo iespēju tomēr ir lūguma saņēmējas valsts ziņā.

Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka saskaņā ar 8.panta 1.punkta pirmo teikumu savstarpējo tiesisko palīdzību piešķirs lūguma iesniedzējai administratīvajai iestādei, kas lūguma iesniegšanas brīdī veic izmeklēšanu par faktiem kriminālvajāšanas uzsākšanas nolūkā vai, lai tos nodotu izskatīšanai iestādēm, kuras ir kompetentas veikt izmeklēšanu saskaņā ar to likumīgo mandātu, kā tas precizēts iepriekš. Fakts, ka lūguma iesniegšanas brīdī šī iestāde plāno kriminālvajāšanas pasākumus, neizslēdz to, ka rezultātā veiktie pasākumi var attiekties tikai uz sankcijām, kam nav krimināla rakstura. Līdz ar to, pamatojoties uz savstarpējā tiesiskā palīdzības lūguma izpildi atbilstoši 8.panta 1.punktam, lūguma iesniedzēja administratīvā iestāde var secināt, ka kriminālvajāšana vai krimināllietas nodošana izskatīšanai nebūtu piemērota. Šādas iespējamās sekas nekādi neietekmē Līgumslēdzēju pušu pienākumu sniegt palīdzību, pamatojoties uz šo pantu.

Tomēr lūguma iesniedzēja administratīvā iestāde nevar atsaukties uz 8.panta 1.punktu, lai lūgtu savstarpēju palīdzību, ja tā neplāno veikt kriminālvajāšanu vai krimināllietas nodošanu izskatīšanai, vai lietās, kurās jautājumi, par kuriem veic izmeklēšanu, nav pakļauti kriminālsankcijām vai krimināllietas nodošanai izskatīšanai, pamatojoties uz lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem.

Eiropas Savienība atgādina, ka šā līguma priekšmets ietilpst noteikumos par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kas noteikta VI sadaļā līgumā par Eiropas Savienību, un ka līgums ir noslēgts, pamatojoties uz šiem noteikumiem.

Par 9.pantu

Līguma 9.panta 2.punkta “b” apakšpunkta mērķis ir nodrošināt, ka palīdzības atteikumu, pamatojoties uz datu aizsardzību, būtu iespējams izdarīt tikai izņēmuma gadījumos. Šāda situācija varētu rasties, ja, līdzsvarojot nozīmīgākās intereses, kas ir saistītas ar konkrēto lietu, (sabiedrības intereses, tai skaitā efektīva tieslietu organizācija, no vienas puses, un privāto interešu aizsardzība, no otras puses), lūguma iesniedzējas valsts lūgto konkrēto datu nodošana radītu tik būtiskas grūtības, ka lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka tiek skartas tās būtiskākās intereses, un šādi pamato atteikumu. Līdz ar to ir izslēgts, ka lūguma saņēmēja valsts atsaka sadarbību, pamatojoties uz plašu, kategorisku vai sistemātisku datu aizsardzības piemērojumu. Tādējādi faktu, ka lūguma iesniedzējai un lūguma saņēmējai valstij ir dažādas datu konfidencialitātes aizsardzības sistēmas, (piemēram, kad lūguma iesniedzējā valstī nav īpašas datu aizsardzības iestādes), vai faktu, ka tām ir dažādi personas datu aizsardzības līdzekļi (piemēram, lūguma iesniedzēja valsts izmanto citus līdzekļus nekā datu izdzēšana, lai saglabātu tādu personas datu konfidencialitāti vai pareizību, kas ir tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā), nevar uzlikt kā papildu nosacījumu, piemērojot 9.panta 2.punkta “a” apakšpunktu.

Par 14.pantu

Līguma 14.pants paredz, ka šis līgums neliedz pēc tā stāšanās spēkā noslēgt divpusējus līgumus par savstarpējo tiesisko palīdzību starp dalībvalsti un Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstoši šā līguma noteikumiem.

Ja kāds no līgumā paredzētajiem noteikumiem rada darbības grūtības Amerikas Savienotajām Valstīm un vienai vai vairākām dalībvalstīm, šādas grūtības vispirms ir jāatrisina, ja iespējams, attiecīgajai dalībvalstij vai dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm apspriežoties, vai, ja tas nepieciešams, izmantojot līgumā paredzētās apspriešanās procedūras. Ja nav iespējams atrisināt šādas darbības grūtības tikai apspriežoties, tad tiek uzskatīts par atbilstošu līgumam tas, ka turpmāko divpusējo līgumu starp dalībvalsti vai dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm darbībai būtu jānodrošina realizējams alternatīvs mehānisms, kas atbilst konkrētu noteikumu mērķiem, kuru dēļ rodas grūtības.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!