Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Koncepcija par elektronisko komerciju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.2001., Nr. 74 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20336

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.333

Par darba uzsākšanu ar ASYCUDA sistēmu

Vēl šajā numurā

15.05.2001., Nr. 74

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Koncepcija par elektronisko komerciju

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 13.marta sēdes protokollēmuma 43.¤ 1.punktu

Saturā

1. Ievads

2. Koncepcijas sasaiste ar programmām

un citiem dokumentiem

3. Jaunās ekonomikas izaicinājums

3.1. Jaunā ekonomika

3.2. E-komercijas galveno jēdzienu skaidrojumi

3.2.1. B2B

3.2.2. B2C

3.3. Ārvalstu un starptautisko organizāciju

pieredze e-komercijas politikas izstrādē

un ieviešanā

4. Situācija e-komercijas jomā Latvijā

4.1. B2B modelis

4.2. B2B modeļa statistika

4.3. B2C modelis

4.4. B2C modeļa statistika

4.5. E-komercijas risinājumu izstrāde

un uzturēšana

4.6. Attīstības prognozes

5. Valsts politika e-komercijā —

vīzija un mērķi

6. E-komercijas politikas galvenās nostādnes

un uzdevumu grupas

6.1. E-komercijas infrastruktūras attīstība

6.1.1. Telekomunikāciju pamatpakalpojumi

6.1.2. Datortehnoloģijas

6.1.3. Interneta pieslēguma pakalpojumi

6.1.4. Banku un elektroniskie finansu

pakalpojumi

6.1.5. Domēnu pārvaldīšana

6.1.6. Standarti

6.1.7. Preču piegāde iespējami īsā laikā

6.1.8. Pasta pakalpojumi

6.2. E-komercijas “spēles noteikumu”

(pamatlikumu) noteikšana

6.2.1. Eiropas Parlamenta un Padomes

2000. gada 8. jūnija Direktīva

2000/31/EC par elektronisko

tirdzniecību

6.2.2. Intelektuālā īpašuma tiesību

aizsardzība

6.2.3. Patērētāju tiesību aizsardzība

6.2.4. Nodokļi

6.2.5. Elektroniskā grāmatvedība

6.3. Uzticības veidošana e-komercijā

6.3.1. Privātums. Personas datu aizsardzība

6.3.2. Pasākumi valsts un sabiedrības

drošības aizsardzībai sakarā ar

informācijas sabiedrības pakalpojumu

izmantošanu

6.3.3. Informācijas filtrēšana

6.3.4. Kibernoziegumi

6.3.5. Elektroniskie paraksti. Sertificēšanas

institūcijas

6.3.6. Elektronisko dokumentu arhivēšana

6.4. Jaunās ekonomikas radīto ieguvumu

maksimizēšana

6.4.1. Izglītības attīstība

6.4.2. E- robežšķirtne

6.4.3. Atbalsts maziem un vidējiem

uzņēmumiem (MVU)

7. Prognoze par sekām, kas radīsies,

ja netiks risinātas attiecīgās problēmas

8. Nepieciešamie pasākumi

1. Ievads

Informācijas vākšanas, apstrādes, pārraides un glabāšanas tehnoloģiju straujā attīstība pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusi cilvēku dzīves veidu, kā rezultātā norisinās informācijas sabiedrības veidošanās process.

Informācijas sabiedrību raksturo jauna vide cilvēku savstarpējās sazināšanās, darījumu kārtošanas un citām attiecībām, kurās aizvien mazāku lomu spēlē darījumos vai citos projektos iesaistīto personu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, jo daudz svarīgāka par to kļūst kvalitatīvu moderno komunikācijas tehnoloģiju pieejamība, kas nodrošina globālu sadarbību reālā laikā. Līdz ar informācijas sabiedrības attīstību parādās iespējas jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai un sniegšanai un jau esošo produktu un pakalpojumu radīšanas efektivitātes uzlabošanai.

Ekonomisti Interneta lomu mūsdienu ekonomiskajos procesos salīdzina ar efektu kādu radīja elektroenerģijas un dzelzceļa ienākšana pasaules ekonomikā

Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas piedāvā jaunas iespējas komerciālu operāciju efektivitātes palielināšanai un samazina ar komercdarbības procedūrām saistītās izmaksas, tādejādi palielinot to tirgus dalībnieku konkurences priekšrocības, kas ir gatavi izmantot jaunās komercdarbības metodes un tehnoloģijas.

Veicinot Latvijas salīdzinošo priekšrocību attīstību informācijas tehnoloģiju pakalpojumu jomā, izmantojot to radītās iespējas, ir iespējams strauji palielināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, kurā būtisku vietu ieņemtu e-komercijas izaugsme.

Koncepcijas vispārīgais mērķis:

· noteikt galvenās nostādnes un uzdevumus, kas jāietver valsts politikā e-komercijas jomā;

· būt par pamatu konkrētās rīcības plānošanai un nepieciešamo investīciju pamatošanai;

· izskaidrot valsts pārvaldes institūcijām, kā arī sabiedrībai kopumā Valdības nostādnes dotajā jautājumā.

Šīs koncepcijas izstrāde galvenokārt ir balstīta uz kompetentu starptautisko organizāciju un ekonomiski attīstīto valstu pieredzi un to izstrādātajiem dokumentiem, starp kuriem ir minami:

· UNCITRAL likuma modelis par e-komerciju

· PTO nostādnes;

· OECD rekomendācijas;

· UNCTAD ieteikumi;

· ES eEurope politiskā iniciatīva;

· ASV valdības E-komercijas darba grupas ikgadējie ziņojumi;

Koncepcijas izstrādē ir ņemtas vērā arī EM iepriekš izstrādātās sociāli ekonomiskās programmas eLatvija konceptuālās pamatnostādnes.

Tā kā Latvijas stratēģiskais mērķis ir integrācija ES, veidojot e-komercijas sfēru reglamentējošo normatīvo aktu sistēmu, Latvijai ir jāņem vērā ES attiecīgo direktīvu prasības. Latvijai ir jāsadarbojas ar atbildīgajām ES institūcijām ar e-komercijas jautājumiem saistītu pozīciju formulēšanā PTO un citās starptautiskās organizācijās.

Lai uzņēmēji un patērētāji varētu gūt maksimālu labumu no e-komercijas, daudzus valsts sektora sniegtos pakalpojumus būtu nepieciešams piedāvāt elektroniskā veidā, paaugstinot to kvalitāti un samazinot ar tiem saistītās izmaksas. No šiem apsvērumiem izriet nepieciešamība Latvijai jau vistuvākajā laikā izstrādāt un īstenot koncepciju par e-valdību.

Ņemot vērā informācijas sabiedrības straujo attīstību pasaulē un Eiropā, Latvija, aktīvi, savlaicīgi un kvalitatīvi nerisinot šajā koncepcijā minētos jautājumus, tehnoloģiskās un ekonomiskās attīstības ziņā riskē ievērojami atpalikt no valstīm, kas mērķtiecīgi īsteno jauno ekonomiku stimulējošu izglītības, zinātnes un pētniecības un investīciju politiku. Atpalikšana informācijas tehnoloģiju attīstības ziņā apdraud Latvijas starptautisko konkurētspēju un iespējas pilnvērtīgi integrēties ES un globālajā ekonomikā.

Turpmāk — vēl

“Latvijas Vēstneša” normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!