Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.2001., Nr. 74 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20321

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai sabiedrība būtu saliedēta un patriotiska

Vēl šajā numurā

15.05.2001., Nr. 74

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns:

Runa nacionālajā konferencē “Sabiedrības integrācija Latvijā: aspekti, viedokļi, perspektīva” Rīgā, Valsts kancelejas Sarkanajā zālē, 2001.gada 11.maijā

Cienījamie konferences dalībnieki un viesi! Dāmas un kungi!

Šīsdienas konferencē mēs runājam par dažādiem sabiedrības integrācijas aspektiem. Kā izglītības un zinātnes ministrs pievērsīšos vienam no galvenajiem un efektīvākajiem sabiedrības integrācijas instrumentiem — izglītībai. Izglītībai ir tik liela nozīme tādēļ, ka tā ietekmē visus sabiedrības slāņus, visas interešu grupas, visdažādāko viedokļu un profesiju pārstāvjus. Galu galā gandrīz vai ikviens mūsu sabiedrības pārstāvis mācās pats vai arī mācās viņa bērni vai mazbērni.

Sabiedrības integrācija Latvijā tiek vērtēta atšķirīgi gan dažādos politiskos saietos, gan ekspertu atzinumos, gan masu saziņas līdzekļos. Nesen populārajā televīzijas raidījumā “Tādi esam” par šo tēmu tika aptaujāti vairāki krievu un latviešu tautības vidusskolēni. Šobrīd krievu jaunieši labi pārvalda latviešu valodu, arī jauniešu savstarpējā saskarsmē bieži tiek izmantota latviešu valoda. Par to liecina arī veiktās pārbaudes un ārzemju speciālistu vērojumi — izglītības nozarē sabiedrības integrācijas programmas ietvaros ir paveikts daudz, dodot iespēju cittautiešiem apgūt latviešu valodu.

Valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” sadaļā “Izglītība, valoda, kultūra” ir definēti vairāki mērķi. Viens no pirmajiem ir nodrošināt latviešu valodas apguvi tādā līmenī, lai visi Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši jaunā paaudze, spētu to lietot kā savstarpējas saziņas līdzekli. Sākot ar šo gadu, Izglītības un zinātnes ministrija ir uzņēmusies galveno atbildību par Latviešu valodas apguves valsts programmas izpildi, tai skaitā par finansējuma nodrošināšanu un starptautisko atbalstu.

Nosaukšu vairākus jau iepriekšējos gados uzsāktos darbus, kuru īstenošanā sasniegti būtiski rezultāti.

• Mēs rīkojam latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanas metodikas kursus sākumskolas un vidusskolas pedagogiem, kā arī augstskolu docētājiem.

• Ir izveidoti un izdoti mācību līdzekļi, kas nodrošinājuši pilnīgi jaunu mācību saturu 5.–9.klasei, esam sagatavojuši mācību grāmatas un audiokasetes, mācību materiālus skolēniem un metodiskos materiālus skolotājiem.

• Daudz paveikts latviešu valodas mācību programmu izveidē pieaugušajiem. Televīzijas un video versija latviešu valodas apguvei pieaugušajiem “Palīgā” guvusi panākumus, ieinteresējusi auditoriju ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, par šo programmu priecājas arī igauņi un lietuvieši, arī latvieši paši. Tātad filma ne tikai palīdz apgūt valodu, bet veicina arī savstarpēju saskaņu un cieņu dažādu tautu vidū.

• Integrācijas procesā liela nozīme ir vasaras nometnēm, kurās valoda ir tiešs savstarpējās saziņas līdzeklis ne tikai starp bērniem un skolotājiem, bērniem un vecākiem, bet — to noteikti gribu uzsvērt — arī starp skolotājiem, pārrunājot profesionālas problēmas. Tas ļoti palīdz skolotāju leksikas bagātināšanai, jo viens no mazākumtautību skolu kurioziem ir tas, ka skolēni latviešu valodu pārvalda daudz labāk nekā viņu skolotāji. Tas ietekmē izglītības kvalitāti katrā atsevišķā skolā.

• Par visām Latviešu valodas apguves valsts programmas aktivitātēm var uzzināt informatīvajā izdevumā “Tagad”, kur atsevišķa nodaļa veltīta tieši integrācijai.

Ļoti nozīmīgs ieguldījums latviešu valodas popularizēšanā mūsu valstī un Eiropā ir nesen atklātais Eiropas valodu gads. Valodu gada ietvaros notiek daudz pasākumu: starptautiska mēroga konferences, grāmatu izstādes un zinātniski semināri, kuru galvenā tematika ir mazās valodas, tai skaitā arī latviešu valoda. Vienlaikus šo pasākumu mērķis ir parādīt valodu daudzveidību Latvijā. Šī valodu daudzveidība ir Latvijas bagātība, un mums jāapzinās sava atbildība par Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valodu nākotni. Līdztekus tam valstī jābūt vienai kopīgai valodai — tas ir sekmīgas sabiedrības integrācijas pamatnosacījums. Latvijā tā ir latviešu valoda. Kopjot latviešu valodu, mums jādomā par valodas kultūru. Nedrīkstam ļaut valodai piesārņoties, nedrīkstam pieļaut tās noplicināšanos. Te daudz darāmā skolotājiem, vecākiem, kultūras darbiniekiem, masu medijiem.

Vienota izglītības sistēma veido pamatu pilsoniskas sabiedrības vērtību apziņai, starpnacionālai tolerancei un politiskajai kultūrai. Šajā jomā ir izstrādāts Pilsoniskās audzināšanas programmas projekts, izveidoti sociālo zinību priekšmetu standarti un mācību programmas projekts. Darbs noris sekmīgāk, kopš to atbalsta “Sorosa fonds — Latvija” un Pasaules banka. Latvijas centienus iekļauties Eiropas Savienībā sekmē starptautisko ekspertu palīdzība.

Vissvarīgākais vienotas izglītības sistēmas izveidē ir pārdomāta mazākumtautību izglītības politika. Šeit noteiktu pieeju iezīmēja 1995. gada Izglītības likuma grozījumi, nosakot, ka pamatizglītības posmā vismaz divi mācību priekšmeti, bet vidusskolā vismaz trīs mācību priekšmeti jāmāca latviešu valodā. Ar šo prasību minoritāšu skolās sākās nozīmīgas pārmaiņas, kuras konsekventi turpinātas jaunajā Izglītības likumā. 1998.gadā pieņemtais Izglītības likums nosaka, ka pamatā valsts finansē izglītību valsts valodā un atbalsta mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības ministrija norāda valsts valodā apgūstamos mācību priekšmetus.

Šobrīd Latvijā mazākumtautību bērniem ir iespēja izvēlēties dažādus apmācības veidus. Var mācīties skolā, kura īsteno izglītības programmu latviešu valodā, tātad mācīties latviešu skolā. Var mācīties arī skolā, kura piedāvā pati savu licencētu izglītības programmu. Var mācīties skolā, kura piedāvā mazākumtautību izglītības programmu. Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi četrus bilingvālās izglītības modeļus, un skola pēc saviem ieskatiem izvēlas vienu no tiem.

Ministrija ar četriem minoritāšu izglītības programmu paraugiem piedāvā dažādus metodiskos ceļus, kā mācību procesā izmantot divas mācībvalodas: dzimto un valsts valodu. Jāatgādina, ka jau 1996./97. mācību gadā tika sākts teorētisks pētījums par bilingvālo izglītību pasaulē, apzināta pieredze Latvijā, kā arī izvērstas plašas diskusijas ar mazākumtautību izglītības iestādēm. Aktīvi palīdzēja Eiropas Padomes eksperti.

Šobrīd vairāki pētījumu un sabiedrisko aptauju dati liecina par pozitīvu attieksmi pret pārmaiņām mazākumtautību izglītībā. Jau 1999. gadā veiktā aptauja liecina, ka 65% vecāku, 63% skolotāju un 60% skolēnu atbalsta pakāpenisku latviski apgūstamo mācību priekšmetu skaita palielināšanu un atzīst bilingvālās izglītības priekšrocības. Pakāpeniska pāreja uz mācību priekšmetu apguvi latviešu valodā paaugstina konkurences iespējas darba tirgū un dod lielāku iespēju turpināt izglītību augstākajās mācību iestādēs.

Arī 2000. gadā šīs tendences ir saglabājušās. To apliecina Izglītības un zinātnes ministrijas veiktais pētījums “Bilingvālās izglītības ieviešanas izpēte: skolotāju darbs. 1.gads”. Pētījums raksturo situāciju un norāda galvenās risināmās problēmas. Lielākā daļa mazākumtautību skolu (65% skolu) izvēlējušās un īsteno programmas, paredzot pakāpenisku pāreju 1.—9.klasē no mācībām dzimtajā valodā uz mācībām latviešu valodā, vai arī mācības notiek pamatā latviešu valodā. Tas apliecina vecāku un skolotāju pozitīvo attieksmi un konstruktīvu situācijas izpratni.

Ir skolas, kurās bilingvālās programmas tiek realizētas īpaši sekmīgi. Rīgas Ukraiņu vidusskolā līdztekus latviešu valodas sekmīgai apguvei tiek koptas tēvutēvu tradīcijas un cieņā turēta nacionālā kultūra. Interesanti, ka latviešu valodu tur māca Ukrainā izglītojies ukraiņu tautības skolotājs, savukārt ukraiņu nacionālās dejas pasniedz latvietis.

Ir izveidoti bilingvālās izglītības centri Latvijas reģionos — Liepājā, Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē. Tos atbalsta pašvaldības, palīdz arī nevalstiskās organizācijas. Kā jau minēju, ļoti svarīga ir pašu skolotāju tālākizglītība.

Izglītības un zinātnes ministrijas galvenie sadarbības partneri šajā jomā ir Latviešu valodas apguves valsts programma, pedagogu tālākizglītības centri, kuriem no valsts budžeta piešķirti 10 tūkstoši latu, un jau minētais “Sorosa fonds — Latvija” ar savu megaprojektu “Atvērtā skola”, kura ietvaros gadā tiek investēti apmēram 20 tūkstoši latu.

Tas ir nozīmīgs atbalsts mazākumtautību izglītības attīstībā un visas sabiedrības, īpaši jaunās paaudzes, integrācijas veicināšanā.

Pēc valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” apstiprināšanas šī gada februārī Ministru kabinetā tiek īstenota arī valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju koordinēta sadarbība. Tas ļauj mērķtiecīgi piesaistīt un izlietot valsts un pašvaldību līdzekļus, kā arī koordinēt starptautisko atbalstu un palīdzību.

Mēs visi labi apzināmies, ka izglītība ir tā joma, kurā ieguldījums pēc vairākiem gadiem atmaksāsies daudzkārt.

Mūsu bērniem būs jārisina globālas problēmas vienotā pasaulē, problēmas, kuras mēs šobrīd pat neapzināmies. Risinājumu prasīs tādas zināšanas un spējas, kuras mēs šobrīd tikai sākam apjaust. Ieguldīt visus ispējamos resursus bērnu attīstībā un izglītībā ir mūsu morāls pienākums, un tas ir galvenais, kas mums šobrīd jādara nākotnes vārdā.

Paldies par uzmanību!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!