1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti, lietojot vienotus uzskaites pamatprincipus un grāmatvedības kontu plānu atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu pamatnostādnēm.

2. Budžeta iestādes uzskaita visus to īpašumā, valdījumā un turējumā esošos un piekrītošos ilgtermiņa ieguldījumus, apgrozāmos līdzekļus un saistības.

3. Šie noteikumi neattiecas uz nodokļu ieņēmumu uzskaiti un valsts finanšu uzskaiti Valsts kasē.

4. Lai konsekventi uzskaitītu darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus, budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē lieto grāmatvedības kontu plānu (pielikums). Katra budžeta iestāde atbilstoši darbības specifikai lieto grāmatvedības uzskaitei nepieciešamos kontus, kā arī papildina kontu detalizāciju analītiskajai uzskaitei, pievienojot papildu zīmes grāmatvedības kontu plānā norādītajiem kontu numuriem.

5. Ministrija, cita centrālā valsts iestāde vai pašvaldība izstrādā un apstiprina normatīvajiem aktiem grāmatvedības un budžeta jomā atbilstošu un nozares vai pašvaldības specifikai atbilstošu vienotu grāmatvedības uzskaites kārtību nozarei vai pašvaldībai. Vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību ievēro visas finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes.

6. Grāmatvedības uzskaites kārtība nosaka konkrētus principus, nostādnes, metodes, noteikumus un praksi (tai skaitā uzskaites pamatprincipus, kontu plānu un darījumu grāmatojumus), ko budžeta iestāde lieto, veicot grāmatvedības uzskaiti un sagatavojot finanšu pārskatus.

2. Finanšu pārskatu posteņu uzskaites vispārējie principi

2.1. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite

7. Ilgtermiņa ieguldījumi ir visu veidu resursi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot ilgāk nekā gadu, kā arī visu veidu aktīvi, kuru apmaksa paredzēta vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma.

8. Ilgtermiņa ieguldījumus iedala šādās grupās:

8.1. nemateriālie ieguldījumi;

8.2. pamatlīdzekļi;

8.3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumi.

9. Ilgtermiņa ieguldījuma atzīšanas datums ir diena, kad iestādei pāriet visi riski un gūstamie saimnieciskie labumi no attiecīgā aktīva.

10. Ilgtermiņa ieguldījumus atzīst, ja:

10.1. ir ticams, ka budžeta iestāde tos izmantos funkciju nodrošināšanai vai pakalpojumu sniegšanai;

10.2. to lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā 12 mēneši no pieņemšanas lietošanā (ekspluatācijā);

10.3. var ticami novērtēt to izmaksas.

11. Ilgtermiņa ieguldījumus sākotnēji atzīst to iegādes vai izveidošanas (ražošanas) vērtībā, kas ietver par attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidi samaksāto naudu (vai tās ekvivalentu) un visus izdevumus, kas tieši attiecas uz iegādāto objektu līdz dienai, kad tas nodots ekspluatācijā:

11.1. ilgtermiņa ieguldījuma pirkšanas cena, tai skaitā muitas nodeva, neatskaitāmie nodokļi, atskaitot saņemtās atlaides;

11.2. ilgtermiņa ieguldījuma piegādes un pārvietošanas izmaksas līdz tā izmantošanas vietai;

11.3. darba samaksa, kas tieši radusies ilgtermiņa ieguldījuma iegādes vai izveidošanas procesā;

11.4. ilgtermiņa ieguldījuma sagatavošanas paredzētajai izmantošanai izmaksas (ieviešanas, uzstādīšanas, montāžas izmaksas) līdz tā nodošanai un pieņemšanai lietošanā (ekspluatācijā);

11.5. profesionālo pakalpojumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidošanu.

12. Izmaksu iekļaušanu ilgtermiņa ieguldījuma (pamatlīdzekļa) vērtībā pārtrauc dienā, kad tas ir nodots lietošanā (ekspluatācijā).

13. Pamatlīdzekļus uzskaita, ievērojot šo noteikumu 7.punktā minētos nosacījumus un normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto pamatlīdzekļu vienības sākotnējās atzīšanas vērtību.

14. Ja vienas nefinanšu aktīva vienības iegādes vai izveidošanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā.

15. Bibliotēku fondus, izklaides, literāros un mākslas oriģināldarbus, dārgakmeņus un dārgmetālus, antīkos un citus kultūras un mākslas priekšmetus, citas vērtslietas un muzeja krājuma priekšmetus uzskaita pārējo pamatlīdzekļu sastāvā neatkarīgi no vienas aktīva vienības atzīšanas vērtības.

16. Pārskatā par budžeta iestādes finansiālo stāvokli (bilancē) (turpmāk – bilance) ilgtermiņa ieguldījumus norāda uzskaites (atlikušajā) vērtībā, no ilgtermiņa ieguldījumu iegādes (sākotnējās) vērtības atskaitot uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, vērtības samazinājumu, uzkrājumus nedrošajiem ilgtermiņa parādiem un nedrošajiem avansa maksājumiem par ilgtermiņa ieguldījumiem.

17. Pamatlīdzekļiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem amortizāciju (vērtības norakstīšanu) aprēķina atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam, sākotnējo vērtību sistemātiski sadalot pa periodiem, uzskaita kā uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) un atzīst pārskata perioda iestādes pamatdarbības izdevumos. Pamatlīdzekļiem nolietojumu aprēķina atbilstoši budžeta iestādēm normatīvajos aktos noteiktajām pamatlīdzekļu nolietojuma normām un to piemērošanas nosacījumiem. Nemateriālajiem ieguldījumiem lietderīgās lietošanas laiku nosaka budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā.

18. Ilgtermiņa ieguldījumu novērtē budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus. Komisija vai minētie speciālisti, izmantojot vispāratzītas vērtēšanas metodes vai šo noteikumu 32., 33., 34. un 35.punktā minētās metodes, novērtē ieguldījumu šādos gadījumos:

18.1. iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu esošu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.2. iekļaujot bilancē ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.3. iekļaujot bilancē maiņas ceļā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.4. nosakot ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumu.

19. Budžeta iestāde, kura nodod bez atlīdzības ilgtermiņa ieguldījumu citai budžeta iestādei, sniedz informāciju par ilgtermiņa ieguldījuma uzskaiti (pamatlīdzekļa piederību uzskaites kategorijai detalizācijā līdz apakšgrupai, sākotnējo vērtību, nolietojumu, atlikušo lietderīgās lietošanas laiku, attiecīgu norādi un vērtību, ja pamatlīdzekļa vērtība sākotnēji atzīta nākamo periodu ieņēmumos).

20. Budžeta iestāde, bez atlīdzības nododot ilgtermiņa ieguldījumu citai budžeta iestādei, izslēdz:

20.1. tā sākotnējo vērtību un nolietojumu (amortizāciju) un atzīst pārējos izdevumus ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā vērtībā;

20.2. izveidoto ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, kas attiecas uz šo ilgtermiņa ieguldījumu, un atzīst pārējos ieņēmumus;

20.3. nākamo periodu ieņēmumus, kas attiecas uz šo ilgtermiņa ieguldījumu, un atzīst pārējos ieņēmumus.

21. Budžeta iestāde, kura bez atlīdzības saņem ilgtermiņa ieguldījumu no citas budžeta iestādes, turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši saņemtajai informācijai par ilgtermiņa ieguldījumu.

22. Budžeta iestāde, bez atlīdzības saņemot ilgtermiņa ieguldījumu no citas budžeta iestādes:

22.1. atzīst tā sākotnējo vērtību, nolietojumu (amortizāciju) un ieņēmumus ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā vērtībā atbilstoši darījuma būtībai (ilgtermiņa ieguldījuma saņemšana no citas budžeta iestādes, padotībā esošas iestādes, valsts vai pašvaldības iestādes);

22.2. atzīst tā sākotnējo vērtību, nolietojumu (amortizāciju) un nākamo periodu ieņēmumus, ja iepriekšējā budžeta iestādē ilgtermiņa ieguldījuma vērtība sākotnēji uzskaitīta nākamo periodu ieņēmumos;

22.3. turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši saņemtajai informācijai no iepriekšējās budžeta iestādes par ilgtermiņa ieguldījumu.

23. Šo noteikumu 18.1. un 18.2.apakšpunktā minētajos gadījumos zemes un ēku vērtības noteikšanai var izmantot to kadastrālo vērtību, bet mežaudzēm – Meža valsts reģistra datus.

24. Muzeju krājuma, kā arī bibliotēku fonda grāmatvedības uzskaites nodrošināšanai izmanto normatīvajos aktos muzeju krājumu un bibliotēku fondu jomā noteikto uzskaites sistēmu datus.

25. Budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošus valsts un pašvaldību nekustamos īpašumus nododot turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, uzskaita to sākotnējo vērtību un uzkrāto nolietojumu atsevišķos kontos pamatlīdzekļu sastāvā.

26. Budžeta iestāde īpašumā un valdījumā esošiem valsts un pašvaldību nekustamajiem īpašumiem, kas nodoti turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, turpina aprēķināt nolietojumu pamatlīdzekļu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši budžeta iestādēm normatīvajos aktos noteiktajām pamatlīdzekļu nolietojuma normām un to piemērošanas nosacījumiem.

27. Budžeta iestāde katra pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu nav noteikts citādi) beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda uz ilgtermiņa ieguldījumu vērtības būtisku samazinājumu. Budžeta iestāde izvērtē šādas pazīmes:

27.1. ievērojami samazinājies vai nepastāv pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo ilgtermiņa ieguldījumu;

27.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada būtiskas negatīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

27.3. ilgtermiņa ieguldījums ir novecojis vai fiziski bojāts;

27.4. ilgtermiņa ieguldījuma paredzētajā lietojumā notikušas būtiskas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē budžeta iestādes darbību;

27.5. pieņemts lēmums apturēt ilgtermiņa ieguldījuma izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā).

28. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu 27.punktā minētā pazīme, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, vispirms izvērtē, vai iespējams noteikt ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas.

29. Patiesā vērtība:

29.1. ir summa, par kādu aktīvu iespējams apmainīt starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām;

29.2. atskaitot atsavināšanas (pārdošanas) izmaksas, ir summa, kādu iespējams iegūt aktīva atsavināšanas (pārdošanas) darījumā starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām.

30. Ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību iespējams noteikt šādos gadījumos:

30.1. nesaistītu personu darījumā noslēgtā līgumā (saistošā pārdošanas līgumā) ir zināma ilgtermiņa ieguldījuma cena, kas koriģēta par izmaksām, kas tieši attiecas uz ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu;

30.2. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi, bet ilgtermiņa ieguldījums ir tirgots aktīvā tirgū, tad patiesā vērtība ir ilgtermiņa ieguldījuma tirgus vērtība (pašreizējā piedāvājuma cena). Ja pašreizējās piedāvājuma cenas nav pieejamas, ilgtermiņa ieguldījuma patiesās vērtības noteikšanā piemēro pēdējā darījuma cenu, pieņemot, ka aktīvu tirgū nav notikušas būtiskas izmaiņas starp darījuma datumu un aprēķinu veikšanas datumu;

30.3. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi un nepastāv aktīvs tirgus, patieso vērtību nosaka atbilstoši pieejamai informācijai par vērtību, kādu iestāde varētu iegūt no ilgtermiņa ieguldījuma pārdošanas nesaistītai personai aprēķinu datumā. Šīs vērtības noteikšanai var izvērtēt nesenu līdzīgu darījumu tajā pašā nozarē vai saimnieciskās darbības jomā.

31. Šo noteikumu 30.punktā minētajos gadījumos budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, nosaka ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas, un lietošanas vērtību:

31.1. ja ilgtermiņa ieguldījuma patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, pārsniedz ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtību neaprēķina un ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumu neveic;

31.2. ja ilgtermiņa ieguldījuma patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, ir mazāka par ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, nosaka lietošanas vērtību.

32. Ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtības noteikšanai piemēro šādas metodes:

32.1. amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi;

32.2. atgūstamās vērtības metodi (atjaunošanas izmaksu metodi), ja nav iespējams piemērot šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minēto metodi;

32.3. pakalpojuma vienību metodi, ja nav iespējams piemērot šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minēto metodi.

33. Piemērojot amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi, atlikušā pakalpojuma pieprasījuma pašreizējo vērtību nosaka, amortizējot līdzvērtīga ilgtermiņa ieguldījuma vērtību atbilstoši esošā ilgtermiņa ieguldījuma nolietojumam.

34. Piemērojot atgūstamās vērtības metodi, atlikušā pakalpojuma pieprasījuma pašreizējo vērtību nosaka, no ilgtermiņa ieguldījuma pašreizējām atlikušā pakalpojuma pieprasījuma (pirms vērtības samazināšanās) aizvietošanas izmaksām atskaitot aprēķinātās ilgtermiņa ieguldījuma atjaunošanas izmaksas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu tā pakalpojumu pieprasījumu tādā līmenī, kāds tas bija pirms vērtības samazināšanās.

35. Piemērojot pakalpojuma vienību metodi, atlikušā pakalpojuma pieprasījuma pašreizējo vērtību nosaka, samazinot atlikušā pakalpojuma pieprasījuma pašreizējās izmaksas pirms vērtības samazināšanās atbilstoši samazinātajam pakalpojuma vienību skaitam.

36. Atbilstoši šo noteikumu 32.punktā minētajiem nosacījumiem aprēķināto ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtību salīdzina ar tā patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas. Ilgtermiņa ieguldījumu novērtē atgūstamā vērtībā, kas ir lielākā no šīm abām vērtībām.

37. Ja ilgtermiņa ieguldījuma atgūstamā vērtība bilances datumā ir zemāka par tā uzskaites (atlikušo) vērtību un vērtības samazinājums, ko nosaka kā uzskaites vērtības un atgūstamās vērtības starpību, ir ilgāks par gadu, ilgtermiņa ieguldījumu novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai.

38. Ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājumu uzskaita nolietojuma un amortizācijas kontu grupu sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus. Pēc ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājuma atzīšanas tam turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

39. Budžeta iestāde katra pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu nav noteikts citādi) beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda, ka iepriekšējos pārskatu periodos atzītie ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājumi vairs nepastāv vai ir mazinājušies. Budžeta iestāde izvērtē šādas pazīmes:

39.1. ievērojami palielinājies vai atjaunojies pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo ilgtermiņa ieguldījumu;

39.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada būtiskas pozitīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

39.3. pārskata perioda laikā veikti ilgtermiņa ieguldījuma uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu ilgtermiņa ieguldījuma darbību;

39.4. ilgtermiņa ieguldījuma paredzētajā lietojumā notikušas būtiskas ilgtermiņa izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē budžeta iestādes darbību;

39.5. pieņemts lēmums atsākt ilgtermiņa ieguldījuma izveidi, kas iepriekš apturēta vai pārtraukta pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā).

40. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu 39.punktā minētā pazīme, budžeta iestāde no jauna veic šo noteikumu 28., 30., 31., 36. un 37.punktā minētās darbības.

41. Ja ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājums ir mazinājies vai vairs nepastāv, palielina ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, samazinot izveidoto vērtības samazinājumu un atzīstot pārējos ieņēmumus. Palielinātā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikusī) vērtība nedrīkst pārsniegt uzskaites vērtību, kas būtu noteikta (atskaitot amortizāciju un nolietojumu), ja ilgtermiņa ieguldījumam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti zaudējumi no vērtības samazinājuma.

42. Pēc ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājuma koriģēšanas turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

43. Izveidotos ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumus var koriģēt tikai par konkrētā ilgtermiņa aktīva vērtības samazinājuma izmaiņu vērtību.

44. Izslēdzot no uzskaites ilgtermiņa ieguldījumu, kam veikts vērtības samazinājums, atzīst pārējos izdevumus ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušajā) vērtībā, norakstot arī izveidoto vērtības samazinājumu, kas attiecas uz izslēgto ilgtermiņa ieguldījumu.

45. Bioloģiskos un pazemes aktīvus sākotnēji uzskaita to iegādes vai izveidošanas vērtībā.

46. Veicot meža inventarizāciju atbilstoši Meža likumam, veic mežaudžu vērtības aktualizāciju atbilstoši Meža valsts reģistra datiem. Mežaudzes vērtības palielinājumu atzīst ieņēmumos.

47. Ja iepriekš pārvērtētam ilgtermiņa ieguldījumam konstatē pazīmes, kas liecina par vērtības samazinājumu, šā ilgtermiņa ieguldījuma sākotnējās vērtības samazinājumu attiecina uz ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi var samazināt tikai par konkrētā ilgtermiņa aktīva pārvērtēšanas rezerves summu. Ja pārvērtēto ilgtermiņa aktīvu izslēdz no uzskaites, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, kas attiecas uz izslēgto aktīvu, atzīst pārskata perioda ieņēmumos.

48. Izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli (pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma uzskaites vērtībā (kapitalizē).

49. Budžeta iestāde, iekļaujot kapitalizētās izmaksas pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma uzskaites vērtībā, palielina pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma uzskaites vērtību. Sākot ar nākamo mēnesi, nolietojumu (amortizāciju) aprēķina no jaunās pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma vērtības.

50. Budžeta iestāde, veicot kapitālos ieguldījumus valsts un pašvaldību nekustamajos īpašumos, kas nodoti turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, palielina to sākotnējo vērtību par valsts vai pašvaldību kapitālo ieguldījumu daļu. Kapitālsabiedrību veikto kapitālo ieguldījumu daļu turējumā saņemtajos nekustamajos īpašumos neatzīst budžeta iestādes uzskaitē.

51. Pamatlīdzekļus, kas sastāv no komplektējošām daļām (tai skaitā rezerves daļām un apkalpošanas iekārtām), kuras nevar izmantot atsevišķi, uzskaita kā vienu pamatlīdzekli.

52. Pamatlīdzekļus, kas sastāv no komplektējošām daļām, kuras var izmantot atsevišķi (piemēram, datorsistēmas bloks, monitors, printeris), uzskaita kā atsevišķus pamatlīdzekļus.

53. Pamatlīdzekļa komplektējošo daļu periodisku vai regulāru nomaiņu atzīst pamatdarbības izdevumos.

54. Ja pamatlīdzeklim ilgstoši lietojamu daļu aizstāj ar jaunu komplektējošo daļu, kuru nevar izmantot atsevišķi, no jauna uzstādītās daļas vērtību pievieno attiecīgā pamatlīdzekļa vērtībai. Nomainītās daļas sākotnējo vērtību un aprēķināto nolietojumu izslēdz no uzskaites vērtības.

55. Ja nomainītās pamatlīdzekļa daļas uzskaites vērtība nav atsevišķi aprēķināta, tas ir, ja izslēdzamā pamatlīdzekļa daļa nav nolietota atsevišķi no pārējā pamatlīdzekļa, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, nosaka izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vērtību atbilstoši amortizētajām aizstāšanas izmaksām. Amortizētās aizstāšanas izmaksas ir pamatlīdzekļa vērtība, kas aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga pamatlīdzekļa iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā pamatlīdzekļa nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu tik ilgu laiku, cik ilgi budžeta iestāde lietojusi aizstāto pamatlīdzekli.

56. Izmaksas, kas radušās, saglabājot vai uzturot pamatlīdzekļu esošo stāvokli, kā arī remontējot vai labojot pamatlīdzekļus, atzīst kā pamatdarbības izdevumus periodā, kad tās radušās.

57. Ņemot uzskaitē lietotu pamatlīdzekli (izņemot tādu, kas saņemts bez atlīdzības no citas budžeta iestādes), budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, nosaka pamatlīdzekļa paredzamo atlikušo lietderīgās lietošanas laiku un atbilstošās nolietojuma normas.

58. Iegādājoties lietotu pamatlīdzekli, kuru var izmantot paredzētajam mērķim tikai pēc rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas, attiecīgās izmaksas pieskaita pamatlīdzekļa uzskaites vērtībai tādā apmērā, lai pamatlīdzekļa vērtība pēc šo izmaksu pievienošanas nepārsniegtu tā aizvietošanai nepieciešama līdzvērtīga pamatlīdzekļa vērtību.

59. Atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības budžeta iestādēm) paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus līdz to atsavināšanai uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā. Ilgtermiņa ieguldījumus uzskaita kā atsavināšanai paredzētus, ja tie pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai atsavināšanai un pakļauti normatīvajos aktos noteiktajiem atsavināšanas nosacījumiem un to atsavināšana ir ticama. Ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu uzskata par ticamu, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

59.1. atsavināšana ir pamatota ar normatīvo aktu vai iestādes vadības lēmumu;

59.2. atsavināšanas process ir uzsākts;

59.3. ir pārliecība par atsavināšanas procesa pabeigšanu.

60. Atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības budžeta iestādēm) paredzētajiem ilgtermiņa ieguldījumiem pārtrauc aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), ja atsavināšanai paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus nav paredzēts turpmāk izmantot budžeta iestādes darbības nodrošināšanai un to vērtība var tikt atgūta atsavināšanas darījumā.

61. Atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības budžeta iestādēm) paredzētos aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā to atlikušajā vērtībā. Atsavināšanai paredzētos aktīvus apgrozāmo līdzekļu sastāvā novērtē atbilstoši to zemākajai vērtībai, uzskaites (atlikušo) vērtību salīdzinot ar patieso vērtību (atskaitot atsavināšanas izmaksas) saskaņā ar šo noteikumu 28.punktā minētajiem nosacījumiem. Katra pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu nav noteikts citādi) beigās pārbauda, vai nav samazinājusies aktīva vērtība, un, ja nepieciešams, atzīst aktīva vērtības samazinājumu atbilstoši šo noteikumu 28., 30., 31., 36. un 37.punktam.

62. Atsavināšanai paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus, kas uzskaitīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā, atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, ja neparedzētu (vai iepriekš neparedzamu) apstākļu dēļ atsavināšanas process netiek pabeigts un ir vadības lēmums atsavināšanai paredzēto aktīvu turpināt izmantot budžeta iestādes darbības nodrošināšanai. Atsavināšanai paredzēto aktīvu atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atlikušajā vērtībā un nolieto (amortizē) atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši iepriekš noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam, sākot no nākamā mēneša pēc aktīva atjaunošanas ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā.

63. Ja ilgtermiņa ieguldījumi tiek likvidēti vai atsavināti (pārdoti, mainīti, ieguldīti kapitālsabiedrībā vai nodoti bez atlīdzības (izņemot nodošanu bez atlīdzības starp budžeta iestādēm), un tādēļ īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam), vai iznīcināti prettiesiskas darbības dēļ, budžeta iestāde izslēdz ilgtermiņa ieguldījumus no uzskaites, atzīstot pamatdarbības izdevumus ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušajā) vērtībā.

64. Ilgtermiņa ieguldījumu nomu klasificē atbilstoši iznomātā aktīva īpašuma tiesībām raksturīgo risku un atlīdzības sadalījumam starp iznomātāju un nomnieku. Klasifikāciju nosaka darījuma būtība, nevis līguma juridiskā forma. Nomu klasificē kā finanšu nomu (līzingu) vai operatīvo nomu.

65. Nomu klasificē kā finanšu nomu, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

65.1. nomātā aktīva īpašuma tiesības tiks nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām;

65.2. nomniekam ir iespēja nopirkt aktīvu par cenu, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būtu pietiekami zemāka par aktīva patieso vērtību, lai nomas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos;

65.3. nomas termiņš ir vismaz 75 procenti no aktīva lietderīgās lietošanas laika, kas noteikts atbilstoši normatīvajos aktos par budžeta iestāžu nolietojuma normām noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam, pat tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas;

65.4. minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība nomas uzsākšanas datumā ir vismaz 90 procentu no iznomātā aktīva patiesās vērtības;

65.5. iznomātie aktīvi ir tik specifiski, ka tos, būtiski nepārveidojot, var lietot tikai nomnieks.

66. Nomu klasificē kā finanšu nomu arī tad, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

66.1. nomnieks nomu var atcelt, sedzot ar nomas atcelšanu saistītos iznomātāja zaudējumus;

66.2. guvumi vai zaudējumi no aktīva patiesās vērtības svārstībām attiecas uz nomnieku;

66.3. nomnieks var turpināt nomu nākamajā periodā un maksāt tādu nomas maksu, kas ir būtiski zemāka par tirgū pastāvošo nomas maksu.

67. Izņēmuma gadījumā nomu klasificē kā operatīvo nomu, ja papildus kādam no šo noteikumu 65. vai 66.punktā minētajiem nosacījumiem pastāv citas pazīmes, kas liecina, ka nomā netiek nodoti visi īpašuma tiesībām raksturīgie riski un atlīdzības.

68. Nomu klasificē nomas uzsākšanas datumā. Ja nomas laikā groza nosacījumus, kas nomu klasificētu citādi, ja tādi nosacījumi būtu bijuši spēkā nomas sākumā, tad pārskatītais līgums uzskatāms par jaunu līgumu tā termiņa laikā.

69. Pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, kurus iegādājas saskaņā ar finanšu nomas (līzinga) nosacījumiem, nolietojumu (amortizāciju) rēķina atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem, kādi piemērojami pārējiem īpašumā esošiem tās pašas grupas aktīviem.

70. Pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus, kas iegūti operatīvās nomas ietvaros, uzskaita zembilancē.

71. Izdevumus par nomu uzskaita atbilstoši nomas darījuma klasifikācijai:

71.1. ja noma klasificēta kā finanšu noma (līzings), nomas termiņa sākumā nomnieks atzīst gan nomāto aktīvu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, gan ilgtermiņa un īstermiņa saistības veicamo nomas maksājumu summās, kas vienādas ar nomātā aktīva patieso vērtību vai minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību, ja tā ir zemāka;

71.2. ja noma klasificēta kā operatīvā noma, izdevumus par nomu atzīst pamatdarbības izdevumos saskaņā ar uzkrāšanas principu, izdevumus atzīstot pārskata periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas samaksas.

72. Nomāto aktīvu, kura vērtība pārskata datumā ir samazinājusies, novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai saskaņā ar šo noteikumu 28., 30., 31., 36. un 37.punktu.

73. Ja budžeta iestāde, veicot mantisko ieguldījumu, iegūst kapitālsabiedrības kapitāla daļas, tad:

73.1. saskaņā ar budžeta iestādes vadības lēmumu konkrēto aktīvu izslēdz no ilgtermiņa ieguldījumu sastāva un atzīst apgrozāmo līdzekļu sastāvā ieguldījuma atlikušajā vērtībā;

73.2. saskaņā ar pieņemšanas un nodošanas aktu aktīvu izslēdz no apgrozāmo līdzekļu sastāva un atzīst atbilstošos pārējos izdevumus;

73.3. iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas atzīst finanšu ieguldījumos un ieņēmumos kapitāla daļu patiesajā vērtībā;

73.4. ja iepriekš mantiskajam ieguldījumam atzīta pārvērtēšanas rezerve, pārvērtēšanas rezervi izslēdz un atzīst ieņēmumus.

74. Ja budžeta iestāde kapitālsabiedrības kapitāla daļas iegūst, kapitalizējot nodokļus, kapitāla daļu iegādes vērtība ir kapitalizēto nodokļu vērtība.

75. Budžeta iestādes bilancē līdzdalību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos novērtē un norāda saskaņā ar izmaksu vai pašu kapitāla metodi.

76. Līdzdalību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos saskaņā ar izmaksu metodi uzskaita to iegādes vērtībā. Iegādes vērtībā neiekļauj profesionālo pakalpojumu izmaksas.

77. Ja lieto izmaksu metodi:

77.1. valsts budžeta iestādes saņemtos maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu iekļauj budžeta ieņēmumos;

77.2. pašvaldības saņemtos maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu iekļauj pašvaldības ieņēmumos;

77.3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtības samazinājumu nosaka un uzskaita atbilstoši šo noteikumu 28., 30., 31., 36. un 37.punktam.

78. Līdzdalības radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos vērtību saskaņā ar pašu kapitāla metodi nosaka, reizinot valstij (pašvaldībai) piederošo ieguldījuma daļu ar kapitālsabiedrības pašu kapitāla vērtību ieguldījuma daļu iegūšanas dienā. Ja informācija par kapitālsabiedrības pašu kapitāla vērtību ieguldījuma daļu iegūšanas dienā nav pieejama, ieguldījumu turpina uzskaitīt iegādes vērtībā līdz dienai, kad pieejami pēc iegādes pirmie kapitālsabiedrības pārskati. Turpmāk veic ikgadējo ieguldījumu pārvērtēšanu saskaņā ar pašu kapitāla metodi.

79. Ja lieto pašu kapitāla metodi, budžeta iestāde:

79.1. katra pārskata gada beigās līdzdalību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos palielina vai samazina atbilstoši līdzdalības daļas vērtības izmaiņām kapitālsabiedrības pašu kapitālā pārskata gadā, izmantojot kapitālsabiedrības gada pārskatā norādīto informāciju. Aprēķinos neņem vērā kapitālsabiedrības pašu kapitāla sastāvā iekļauto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas rezerves vērtību un šo noteikumu 79.6.apakšpunktā minētās prasības. Līdzdalības vērtības izmaiņas nosaka, reizinot kapitālsabiedrības pārskata gada rezultātu ar valstij vai pašvaldībai piederošo daļu procentu;

79.2. kapitāla līdzdalības daļas vērtības pieaugumu vai samazinājumu kapitālsabiedrības pašu kapitālā pārskata gadā uzskaita kā pārskata gada finanšu ieņēmumus vai izdevumus un izmaiņas ilgtermiņa finanšu ieguldījumos. Ja kapitālsabiedrībai ir negatīva pašu kapitāla vērtība, budžeta iestādes ieguldījumu šajā kapitālsabiedrībā samazina līdz nullei un turpmāk zaudējumus no ieguldījuma kapitālsabiedrībā neatzīst;

79.3. ieguldījumu iegādes dienā iegādes izmaksu pārsniegumu pār ieguldījuma daļu radniecīgās vai asociētās kapitālsabiedrības aktīvu, saistību vai iespējamo saistību neto patieso vērtību uzskaita kā nemateriālo vērtību;

79.4. pozitīvu nemateriālo vērtību iekļauj ieguldījuma uzskaites vērtībā. Katra pārskata perioda beigās šo vērtību novērtē atbilstoši šo noteikumu 27., 28., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37. un 38.punktam. Ja atgūstamā vērtība ir zemāka par pārsnieguma vērtību, aprēķina nemateriālās vērtības samazinājumu un grāmato pārskata perioda pārējos izdevumos;

79.5. negatīvu nemateriālo vērtību izslēdz no ieguldījuma uzskaites vērtības un atzīst ieņēmumos pārskata periodā, kurā negatīvais pārsniegums rodas;

79.6. ja kapitālsabiedrības pašu kapitālā ir notikušas izmaiņas, kas netika iekļautas kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējuma aprēķinā (aktīvu pārvērtēšana, ko uzreiz iekļauj kapitālsabiedrības pašu kapitālā), vērtības izmaiņas iekļauj budžeta iestādes pašu kapitālā pārējās rezervēs, kā arī uzskaita kā izmaiņas ilgtermiņa finanšu aktīvos;

79.7. maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu iekļauj attiecīgajos ieņēmumos. Maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu uzskaita kā samazinājumu ieguldījuma vērtībā.

80. Gada beigās aprēķina, pārgrāmato un atsevišķi norāda finanšu ieguldījumus, kuru termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. Finanšu ieguldījumus, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus plāno realizēt nākamo 12 mēnešu laikā, norāda kā īstermiņa finanšu ieguldījumus.

81. Ilgtermiņa prasībās uzskaita prasības, kuru atmaksa (dzēšana) atbilstoši sākotnējiem (līgumu) nosacījumiem pārsniedz gadu no bilances datuma. Ilgtermiņa prasības uzskaita ilgtermiņa finanšu ieguldījumu sastāvā.

82. Ja ilgtermiņa ieguldījumus pārdod, starpību starp attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtību un saņemtās atlīdzības vērtību atzīst kā pārējos ieņēmumus vai izdevumus no ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas.

2.2. Apgrozāmo līdzekļu uzskaite

83. Apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot gada laikā vai kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā uzskaita arī:

83.1. aktīvus, ja vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vērtību;

83.2. lauksaimniecības krājumus, valsts stratēģiskās rezerves, speciālo un militāro inventāru (neatkarīgi no lietošanas laika) un atsavināšanai paredzētus ilgtermiņa ieguldījumus.

84. Apgrozāmos līdzekļus iedala šādās grupās:

84.1. krājumi;

84.2. debitori (prasības);

84.3. nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem;

84.4. īstermiņa finanšu ieguldījumi;

84.5. naudas līdzekļi;

84.6. administrējamo iestāžu finansēšana.

85. Apgrozāmos līdzekļus sākotnēji novērtē iegādes vai ražošanas pašizmaksā:

85.1. iegādes pašizmaksu aprēķina, aktīvu iegādes cenai pieskaitot ar pirkumu saistītos izdevumus;

85.2. ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu un materiālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un ražojumu izgatavošanas izmaksām. Pārdošanas izmaksas neiekļauj ražošanas pašizmaksā.

86. Krājumi ir budžeta iestādes īstermiņa aktīvi, kas paredzēti tās darbības nodrošināšanai, atsavināšanai un materiālu vai izejvielu veidā atrodas vai tiks izlietoti saimnieciskās darbības procesā. Budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē krājumu novērtēšanai piemēro "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) metodi.

87. Ja krājumi ir bojāti, pilnīgi vai daļēji novecojuši vai to patiesā vērtība ir kļuvusi zemāka par to iegādes vērtību, krājumu vērtību samazina.

88. Ja krājumu patiesā vērtība ir mazāka par krājumu iegādes (izmaksu) vērtību, budžeta iestāde krājumus uzskaita patiesajā vērtībā (atskaitot atsavināšanas izmaksas), norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes (izmaksu) un patieso vērtību (atskaitot atsavināšanas izmaksas).

89. Krājumu patieso vērtību nosaka saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu.

90. Ja krājumu, kas paredzēti budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, izplatīšanai bez maksas vai par minimālu samaksu vai šādu krājumu izgatavošanai, aizvietošanas izmaksas ir zemākas par šo krājumu iegādes (izmaksu) vērtību, budžeta iestāde krājumus uzskaita aizvietošanas izmaksu vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes (izmaksu) un aizvietošanas vērtību.

91. Ja krājumus izlieto, atsavina vai noraksta, budžeta iestāde izslēdz krājumus no grāmatvedības uzskaites, norakstot to vērtību pārskata perioda pamatdarbības izdevumos. Krājumus noraksta, novērtējot tos saskaņā ar "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) metodi.

92. Krājumus (izņemot speciālo militāro inventāru) atzīst pamatdarbības izdevumos periodā, kurā tos nodod lietošanā, atsavina vai pārceļ citā aktīvu uzskaites grupā. Budžeta iestāde nodrošina inventāra uzskaiti (daudzuma vienībās) arī pēc atzīšanas izdevumos līdz faktiskajai to norakstīšanai. Kurināmo, degvielu un smērvielas atzīst pamatdarbības izdevumos periodā, kurā tos faktiski izlieto.

93. Speciālo militāro inventāru uzskaita un noraksta Ministru kabineta instrukcijā noteiktajā kārtībā.

94. Lauksaimniecības krājumus novērtē iegādes vērtībā, ja tos iegādājas par samaksu, vai ražošanas pašizmaksā.

95. Lauksaimniecības krājumus atzīst pamatdarbības izdevumos dienā, kad gūst ar šiem aktīviem saistītos ieņēmumus, atsavināšanas datumā vai tos likvidējot.

96. Ja krājumus pārdod, pārdošanas dienā atzīst debitoru prasības atlīdzības apmērā un norāda ieņēmumus no pārdošanas, klasificējot tos saskaņā ar budžeta ieņēmumu klasifikāciju.

97. Budžeta iestāde pārskata perioda beigās izvērtē prasības un samaksātos avansus un uzskata tos par nedrošiem (šaubīgiem), ja:

97.1. prasību apmaksas vai avansu nosacījumu izpildes termiņš ir nokavēts 90 dienas un vairāk;

97.2. pastāv strīds par prasību atmaksu vai līguma izpildi, par kuru veikts avansa maksājums;

97.3. pret debitoru ir ierosināta lieta par maksātnespēju;

97.4. ir pamatoti iemesli, kas liek apšaubīt parāda atgūšanu.

98. Prasībām un samaksātajiem avansiem, kuri klasificēti kā nedroši (šaubīgi), budžeta iestādes veido uzkrājumus apšaubāmās summas apmērā. Izveidoto uzkrājumu vērtību iekļauj pārskata perioda pārējos izdevumos. Prasības un samaksātos avansus bilancē norāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot izveidotos uzkrājumus.

99. Budžeta iestāde katrā pārskata datumā novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi prasību un samaksāto avansu saņemšanai, izvērtējot (ja tas ir iespējams) katru parādnieku un katru darījumu. Ja šādi pierādījumi pastāv, izdevumus uzkrājumiem novērtē nedrošās (apšaubāmās) summas apmērā vai procentos no parāda vērtības.

100. Prasības, kuru piedziņa saskaņā ar tiesību normām ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris vai ir pagājis parāda piedziņas iespējamības termiņš, izslēdz no budžeta iestādes bilances, norakstot no nedrošiem (šaubīgiem) parādiem izveidotajiem uzkrājumiem vai iekļaujot pārējos izdevumos, ja uzkrājumu summa nav pietiekama vai ja uzkrājumi nav izveidoti.

101. Prasībām un samaksātajiem avansiem, kuru saņemšanas termiņš vai nosacījumu izpildes (preces piegādes, pakalpojuma saņemšanas) datums nav pienācis, uzkrājumus neveido.

102. Ja ir spēkā šo noteikumu 97.1.apakšpunktā minētie nosacījumi, prasības un samaksātos avansus sadala grupās pēc to apmaksas vai izpildes termiņa kavējuma un atbilstoši tām nosaka uzkrājumu apmēru:

102.1. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 91–180 dienas, uzkrājumus veido 25 procentu apmērā no parādu vērtības;

102.2. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 181–270 dienas, uzkrājumus veido 50 procentu apmērā no parādu vērtības;

102.3. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 271–365 dienas, uzkrājumus veido 75 procentu apmērā no parādu vērtības;

102.4. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta ilgāk par 365 dienām, uzkrājumus veido 80 procentu apmērā no parādu vērtības.

103. Ja ir spēkā šo noteikumu 97.2., 97.3. un 97.4.apakšpunktā minētie nosacījumi, uzkrājumus veido uzreiz apšaubāmās summas apmērā.

104. Novērtējot prasību un avansu neatmaksas risku un secinot, ka sākotnēji izveidotie uzkrājumi nav nepieciešami, budžeta iestāde samazina uzkrājumus un atzīst pārējos ieņēmumus no uzkrājumu samazinājuma.

105. Ja pārskata periodā atmaksā (dzēš) prasību vai samaksāto avansu, kam sākotnēji bija izveidoti uzkrājumi, budžeta iestāde samazina izveidotos uzkrājumus un atzīst pārējos ieņēmumus no uzkrājumu samazinājuma, kā arī samazina atbilstošo aktīva kontu, kurā uzskaitīta prasība vai avanss, un atzīst pārējos izdevumus.

106. Debitoru prasības klasificē īstermiņa un ilgtermiņa prasībās to rašanās dienā:

106.1. īstermiņa prasībās (debitoros) iekļauj prasību summas, kuras atmaksās budžeta iestādes parastā darbības cikla ietvaros vai kuru atmaksas termiņš pārskata perioda beigās nepārsniegs gadu no bilances datuma;

106.2. ilgtermiņa prasībās uzskaita prasības, kuru paredzētā atmaksa pārsniedz gadu no bilances datuma;

106.3. pārskata perioda (gada) beigās aprēķina un debitoru sastāvā norāda ilgtermiņa prasību īstermiņa daļu.

107. Debitoru (prasību) sastāvā kā uzkrātos ieņēmumus uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem attiecas uz iepriekšējiem periodiem, bet kuru saņemšanas termiņš vēl nav pienācis vai par kuriem nav iegrāmatots debitoru prasību norēķinu dokuments (rēķins).

108. Īstermiņa finanšu ieguldījumi ir ieguldījumi, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus paredzēts paturēt ne ilgāk par gadu, kā arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumi, kurus paredzēts pārdot un kuri pārklasificēti par īstermiņa ieguldījumiem. Šos īstermiņa finanšu ieguldījumus finanšu pārskatos norāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā.

109. Īstermiņa finanšu ieguldījumos ietvertos biržā kotētos vērtspapīrus, kuri pakļauti kursa svārstībām atzītā biržā, var novērtēt pēc biržas kursa bilances datumā. Atbilstoši patiesās vērtības izmaiņām atzīst pamatdarbības ieņēmumus vai izdevumus.

110. Aizdevuma procentu ieņēmumus un saistību maksas ieņēmumus saskaņā ar noslēgtajiem aizdevumu līgumiem par neizmantoto aizdevuma summu uzskaita aizdevuma valūtā pēc uzkrāšanas principa, pamatdarbības ieņēmumus atzīstot periodā, kad tie nopelnīti, neatkarīgi no naudas saņemšanas (uzkrātie saistību maksas un procentu ieņēmumi). Naudas saņemšanas dienā tos attiecina uz iepriekš uzkrātajiem procentu un saistību maksas ieņēmumiem.

111. Pārskata perioda beigās, bet ne retāk kā reizi gadā veic aizdevuma neatmaksas riska novērtēšanu. Ja konstatē risku, ka aizdevums netiks atmaksāts vai netiks atmaksāts pilnā apmērā, veido uzkrājumus šiem parādiem nedrošās (šaubīgās) summas apmērā.

112. Pārskata perioda beigās budžeta iestāde atsevišķi norāda uzkrājumus ilgtermiņa un īstermiņa prasībām.

113. Ja attiecīgajos tiesību aktos paredzēts, ka aizdevums vai daļa no aizdevuma netiks atmaksāta (dzēsta) vai daļa no uzkrātajiem procentiem netiek atprasīta, attiecīgo summu noraksta pamatdarbības izdevumos.

114. Saņemamo soda naudu (kavējuma naudu) uzskaita zembilancē no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības piedzīt attiecīgo soda naudu, bet bilancē – no dienas, kad soda naudas saņemšana ir droši ticama.

115. Saņemto naudas sodu uzskaita kā pamatdarbības ieņēmumus dienā, kad to ieskaita budžeta iestādes norēķinu kontā.

116. Saņemot rēķinu par avansa maksājumiem, to līdz apmaksas dienai uzskaita kā zembilances saistības. Katru avansa maksājumu vai nākamo periodu izdevumu veidu uzskaita analītiski.

117. Samaksātos avansus klasificē tās aktīvu grupas sastāvā, par kuriem avansi maksāti. Avansu aktīva iegādei norāda tajā pašā bilances kontu grupā, kur pēc darījuma izpildes uzskaitīs iegūto aktīvu. Atsevišķi izdala avansus nemateriālajiem ieguldījumiem, avansus pamatlīdzekļu iegādei, avansus finanšu ieguldījumiem un avansus krājumiem. Pārējos avansus klasificē kopā ar īstermiņa aktīvu daļu.

118. Nākamo periodu izdevumu kontā atzītos maksājumus iekļauj pamatdarbības izdevumos pēc uzkrāšanas principa, izdevumus atzīstot periodā, uz kuru tie attiecas. Izdevumus atzīst tad, kad budžeta iestāde ir saņēmusi pakalpojumu. Nākamo periodu izdevumus noraksta ne retāk kā reizi pārskata periodā.

119. Ja pakalpojumus, par kuriem iepriekš bija samaksāts, saņem pa daļām vai vairāku mēnešu garumā, samaksātos nākamo periodu izdevumus uzskaita attiecīgajā pamatdarbības izdevumu kontā pa daļām. Izdevumos atzīstamā summa ir tā nākamo periodu izdevumu daļa, kas proporcionāli attiecas uz konkrēto periodu.

2.3. Pašu kapitāla uzskaite

120. Pašu kapitāls (neto aktīvs) ir budžeta iestādes aktīvu atlikusī daļa pēc visu tās saistību atskaitīšanas.

121. Pašu kapitālu iedala šādās grupās:

121.1. rezerves;

121.2. iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts;

121.3. pārskata gada budžeta izpildes rezultāts.

122. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve ir veidota no budžeta iestādes ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas.

123. Pārējās rezerves atzīst, ja notiek finanšu ieguldījumu novērtēšana saskaņā ar pašu kapitāla metodi un kapitālsabiedrībai pašu kapitālā ir tādas izmaiņas, kuras nenorāda šīs kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējuma aprēķinā. Pārējās rezervēs iekļautas arī mežaudžu sākotnējās atzīšanas vērtības budžeta iestādes uzskaitē atbilstoši Meža valsts reģistra datiem. Budžeta iestāde pārskatos detalizēti paskaidro pārējo rezervju izmaiņas.

124. Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu un pārskata gada budžeta izpildes rezultātu uzskaita sadalījumā pa budžetu veidiem.

2.4. Uzkrājumu, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu uzskaite

125. Uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuras attiecas uz pārskata gada vai iepriekšējo gadu darījumiem un pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru vērtība vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav precīzi zināms.

126. Uzkrājumus var neveidot, ja tie rodas saistībā ar budžeta iestādes sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, par kuriem tiešā veidā no šo pakalpojumu saņēmējiem nesaņem atlīdzību, kas aptuveni vienāda ar sniegto pakalpojumu vērtību. Uzkrājumus neveido pensijām un citu veidu valsts pabalstiem.

127. Uzkrājumi nedrošiem parādiem (prasībām, samaksātajiem avansiem) ir aktīvu vērtības korekcijas, kuru uzskaite noteikta šo noteikumu 98.punktā.

128. Skaidri zināmas norēķinu summas ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, ja pārskata perioda pēdējā dienā vēl nav saņemts attiecīgs norēķinu dokuments, neatzīst par uzkrājumiem, bet par uzkrātajām saistībām, kuru uzskaite noteikta šo noteikumu 168.punktā.

129. Uzkrājumus budžeta iestāde atzīst tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

129.1. budžeta iestādei ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), kuru izraisījis pagātnes notikums;

129.2. ir ticams, ka šā pienākuma izpildei būs nepieciešama resursu aizplūšana no budžeta iestādes;

129.3. pienākuma izpildei nepieciešamās summas var ticami novērtēt.

130. Lai noteiktu, vai bilances datumā pašreizējs pienākums pastāv, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, izvērtē pieejamos pierādījumus, kā arī notikumus pēc bilances datuma:

130.1. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā pastāv, budžeta iestāde atzīst uzkrājumus atbilstoši šo noteikumu 134.punktam;

130.2. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā nepastāv, budžeta iestāde atklāj informāciju par iespējamām saistībām zembilancē. Ja resursu aizplūšanas iespēja ir neliela, informāciju par šo pienākumu var neatklāt.

131. Budžeta iestādes vadības lēmums bilances datumā nerada pienākumu, ja vien šis lēmums pirms bilances datuma nav paziņots personām, kuras tas ietekmē, dodot tām pamatotu iemeslu sagaidīt no budžeta iestādes pienākumu izpildi.

132. Budžeta iestādes uzskaitē uzkrājumus neatzīst:

132.1. saistībām un izmaksām, kuras radīsies nākotnē;

132.2. zaudējumiem, kuri radīsies budžeta iestādes nākotnes darbības dēļ un ir nākotnes pamatdarbības zaudējumi. Paredzamie budžeta iestādes nākotnes pamatdarbības zaudējumi liecina par budžeta iestādes aktīvu vērtības samazinājumu, un šādos gadījumos veic šo aktīvu vērtības samazinājuma pārbaudi.

133. Budžeta iestādes bilancē nenorāda:

133.1. iespējamās saistības atbilstoši šo noteikumu 147.punktam (informāciju par iespējamām saistībām norāda budžeta iestādes zembilancē);

133.2. iespējamos aktīvus atbilstoši šo noteikumu 149.punktam, jo to atzīšana var radīt ieņēmumus, kuri nekad nerealizēsies (informāciju par iespējamiem aktīviem norāda budžeta iestādes zembilancē). Tikai tad, ja ieņēmumi ir pilnīgi droši, aktīvu atzīst bilancē un to vairs neuzskata par iespējamu aktīvu.

134. Uzkrājumus atzīst vērtībā, kas atbilst izdevumu iespējami precīzākajam novērtējumam bilances datumā, kuru nosaka budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus. Iespējami precīzāko novērtējumu nosaka, piemērojot vispāratzītas vērtēšanas metodes un veicot šādas darbības:

134.1. nosaka iespējami precīzāko novērtējumu, tas ir, summu, kādu budžeta iestāde pamatoti maksātu, lai izpildītu pašreizēju pienākumu bilances datumā vai arī nodotu tā izpildi trešajai personai bilances datumā;

134.2. veic uzkrājumu vērtības novērtējumu, izmantojot pieejamo informāciju, pierādījumus un pieredzi. Ja nav iespējams veikt ticamu uzkrājumu novērtējumu, uzkrājumus neatzīst, bet zembilancē norāda informāciju par iespējamām saistībām;

134.3. aprēķinot uzkrājumu iespējami precīzāko novērtējumu, ņem vērā riskus un nenoteiktības, kas ietekmēs uzkrājumu segšanai nepieciešamo resursu vērtību;

134.4. ja budžeta iestādei ir vairāki vienveidīgi pienākumi (piemēram, garantiju līgumi), tad pienākuma izpildei nepieciešamo summu nosaka visam šo saistību kopumam. Uzkrājumus atzīst arī tad, ja resursu aizplūšanas varbūtība katram atsevišķam saistību gadījumam ir neliela, bet kopumā līdzekļu aizplūšana ir ticama;

134.5. ja novērtējamie uzkrājumi ietver lielu posteņu skaitu, tad, lai pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamās summas novērtējumā ņemtu vērā pastāvošās nenoteiktības, aprēķina visus iespējamos iznākumus atbilstoši tiem piemītošajām varbūtībām.

135. Uzkrājumu vērtība nedrīkst pārsniegt nepieciešamo summu, kādu budžeta iestāde maksātu pārskata datumā, lai segtu saistības.

136. Ja ir paredzams, ka ar pienākuma izpildi saistītos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, budžeta iestāde izvērtē savu atbildību par saistībām un veic šādas darbības:

136.1. ja budžeta iestāde ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu neatkarīgi no tā, vai trešā persona atlīdzinās vai neatlīdzinās izdevumus, budžeta iestāde atzīst uzkrājumus visai saistību summai;

136.2. ja trešā persona ir pilnībā atbildīga par minēto saistību izpildi (budžeta iestāde nav atbildīga), budžeta iestāde šīs saistības neatzīst kā uzkrājumus;

136.3. ja budžeta iestāde ir solidāri un atsevišķi atbildīga par pienākumu, tad to pienākumā ietverto saistību daļu, kuru paredzēts segt citai personai, norāda kā iespējamās saistības. Uzkrājumus atzīst tikai tai pienākuma daļai, kas atbilst šo noteikumu 129.punktā minētajiem uzkrājumu atzīšanas nosacījumiem.

137. Ja ir paredzēts, ka uzkrājumos ietverto saistību nokārtošanai nepieciešamos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, izdevumu atlīdzināšanu atzīst tikai tad, kad izdevumi ir atlīdzināti. Izdevumu atlīdzināšanai atzītā summa nedrīkst pārsniegt uzkrājumu summu.

138. Ar uzkrājumiem saistītos izdevumus un ieņēmumus no izdevumu atlīdzināšanas norāda atsevišķi, norādot izdevumus un gūtos ieņēmumus no šo izdevumu atlīdzināšanas.

139. Uzkrājumu vērtību koriģē vienīgi par tiem izdevumiem, kuriem uzkrājumi bija sākotnēji atzīti.

140. Uzkrājumus budžeta iestādes pārstrukturēšanas izdevumiem atzīst tikai tad, ja ievēro šo noteikumu 129.punktā minētos uzkrājumu atzīšanas nosacījumus. Par pārstrukturēšanu šajos noteikumos uzskata budžeta iestādes pārveidošanas plānu, kuru ir izstrādājusi un kontrolē budžeta iestādes vadība un kurš būtiski maina budžeta iestādes darbības jomu vai veidu, kādā šo darbību veic.

141. Šajos noteikumos par budžeta iestādes darbības pārstrukturēšanu uzskata budžeta iestādes:

141.1. darbības veida pārtraukšanu;

141.2. darbības norises vietas slēgšanu kādā reģionā vai budžeta iestādes darbības pārvietošanu no viena reģiona uz citu;

141.3. būtiskas vadības struktūras pārmaiņas;

141.4. reorganizāciju, kurai ir būtiska ietekme uz budžeta iestādes darbības veidu.

142. Prakses radīts pienākums veikt pārstrukturēšanu rodas tikai tad, ja budžeta iestāde ir izstrādājusi detalizētu oficiālu pārstrukturēšanas plānu, kā arī ir uzsākusi šā plāna īstenošanu vai paziņojusi šā plāna galvenās iezīmes personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs un kurām tāpēc ir pamatots iemesls sagaidīt, ka budžeta iestāde veiks šo pārstrukturēšanu. Budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāns ietver vismaz šādu informāciju:

142.1. budžeta iestādes darbība vai tās daļa, uz ko attieksies pārstrukturēšana;

142.2. galvenās budžeta iestādes darbības atrašanās vietas, uz kurām attieksies pārstrukturēšana;

142.3. to darbinieku darbavieta, amats un aptuvens skaits, kuri saņems kompensāciju par darba attiecību izbeigšanu;

142.4. paredzamie izdevumi;

142.5. plāna īstenošanas laiks (termiņi).

143. Ja budžeta iestāde uzsāk pārstrukturēšanas plāna īstenošanu vai paziņo par plāna galvenajām iezīmēm personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs, pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas, budžeta iestāde atklāj informāciju par šo pārstrukturēšanu finanšu pārskata pielikumā. Ja pārstrukturēšana nav tik nozīmīga, ka informācijas neatklāšana ietekmētu finanšu pārskata lietotāju spēju pienācīgi izvērtēt un pieņemt lēmumus, informāciju par šo pārstrukturēšanu var nesniegt.

144. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, ņem vērā tikai tiešos izdevumus, kas radīsies budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā. Tiešie izdevumi ir izdevumi, kas nenovēršami rodas budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā un nav saistīti ar budžeta iestādes pašreizējo darbību, kā arī neattiecas uz budžeta iestādes turpmāko darbību.

145. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā guvumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas, kas ir budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāna sastāvdaļa. Novērtējot pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā nosakāmus turpmākās darbības zaudējumus.

146. Šajos noteikumos noteikto informāciju par uzkrājumiem un iespējamām saistībām sniedz sadalījumā pa līdzīgu uzkrājumu un līdzīgu iespējamo saistību veidiem atbilstoši šo noteikumu pielikumā minētajiem kontiem.

147. Iespējamās saistības (tai skaitā galvojumi) ir budžeta iestādes:

147.1. iespējams pienākums, kas radies pagātnes notikumu rezultātā un kura pastāvēšana ir atkarīga no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde nevar kontrolēt;

147.2. pašreizējs pienākums, kas radies pagātnes notikumu rezultātā, bet nav ticams, ka šā pienākuma izpildē būs nepieciešams budžeta iestādes resursu patēriņš, vai arī nav pietiekama pamatojuma saistību vērtības ticamam novērtējumam.

148. Ja budžeta iestāde ir noslēgusi līgumus par nākotnes ieguldījumiem pamatlīdzekļos vai nemateriālajos ieguldījumos un līdz bilances datumam nav veikta darbu izpilde, šīs saistības norāda zembilancē. Saistību vērtību aprēķina, saskaitot pēc bilances datuma paredzētos maksājumus atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

149. Iespējamais aktīvs ir aktīvs, kas var rasties pagātnes notikumu rezultātā un kura pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde nevar kontrolēt.

2.5. Kreditoru uzskaite

150. Kreditori ir budžeta iestādes pašreizējās saistības (pienākumi), kuras radušās pagātnes notikumu (darījumu) rezultātā un kuru apmaksai budžeta iestādei vajadzēs lietot tās resursus (piemēram, naudas samaksa, citu aktīvu nodošana, pakalpojumu sniegšana).

151. Kreditorus iedala šādās grupās:

151.1. ilgtermiņa saistības;

151.2. īstermiņa saistības.

152. Īstermiņa saistības ir saistības, kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma. Bilancē kā ilgtermiņa un īstermiņa kreditorus norāda šādas saistības:

152.1. aizņēmumi;

152.2. saistības par saņemtajiem avansiem;

152.3. parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem;

152.4. saistības par ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem un projektiem;

152.5. norēķini par darba samaksu un ieturējumiem;

152.6. nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi;

152.7. nākamo periodu ieņēmumi.

153. Pārskata perioda (gada) beigās budžeta iestāde aprēķina un atsevišķi norāda saistību īstermiņa un ilgtermiņa daļas.

154. Budžeta iestāde, saņemot preces vai pakalpojumus, atzīst ilgtermiņa vai īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem atbilstoši to apmaksas termiņam.

155. Saņemto priekšapmaksu par aktīviem (precēm), kuru piegāde notiks nākamajos periodos, budžeta iestāde uzskaita kā ilgtermiņa vai īstermiņa saistības par saņemtajiem avansiem.

156. Aizņēmuma procentu izdevumus un saistību maksājumus par piešķirtajām, bet neizmantotajām aizņēmuma summām uzskaita saskaņā ar uzkrāšanas principu, finanšu izdevumus atzīstot periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no tā, vai nauda ir samaksāta.

157. Budžeta iestāde uzkrāj un aprēķina aizņēmumu procentu un saistību maksājumus saskaņā ar noslēgtajiem aizņēmumu līgumiem. Aprēķinot procentus, tos atzīst kā finanšu izdevumus pārskata periodā un uzskaita kā uzkrātās saistības.

158. Maksājamo soda naudu (kavējuma naudu) uzskaita kā budžeta iestādes izdevumus dienā, kad darījuma otrai pusei radušās likumīgas tiesības piedzīt soda naudu. Budžeta iestāde uzskaita pamatdarbības izdevumus un palielina uzkrātās saistības.

159. Uzkrājumus maksājamiem naudas sodiem uzskaita līdz dienai, kad tos samaksā vai darījuma otrai pusei vairs nav likumīgu tiesību piedzīt attiecīgās naudas sodu. Izveidotos uzkrājumus reversē, samazinot uzkrāto naudas sodu, un atzīst kā pamatdarbības ieņēmumus.

160. Aizņēmumu saņemšanas izmaksas atzīst budžeta iestādes pamatdarbības izdevumos dienā, kad saņem rēķinu par saņemtajiem pakalpojumiem, vai saskaņā ar līguma nosacījumiem.

161. Finanšu nomas (līzinga) procentu maksājumus atzīst budžeta iestādes finanšu izdevumos saskaņā ar uzkrāšanas principu, procentu izdevumus atzīstot periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no tā, vai nauda ir samaksāta. Naudas samaksas dienā tos attiecina uz bilancē iepriekš uzkrātajām procentu saistībām.

162. Ja finanšu nomas (līzinga) maksājumu sadalījums (finanšu izmaksas, līzinga procenti un saistību samazinājums) nav norādīts finanšu nomas (līzinga) maksājumu plūsmā, finanšu izmaksas sadala pa pārskata periodiem visa finanšu nomas (līzinga) perioda laikā tā, lai tās atbilstu konstantai procentu likmei no atlikušajām saistībām.

163. Ja maksājumu veic ārvalstu valūtā, maksājuma summu pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas kursa darījuma dienā. Atlikumus darījuma valūtā (ja tā nav lati) pārskata perioda beigās pārvērtē pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas kursa perioda pēdējā dienā, atzīstot kā finanšu ieņēmumus vai izdevumus no valūtas kursu svārstībām.

164. Ieņēmumus, kas saņemti pirms pārskata perioda slēgšanas (bilances) datuma, par konkrētiem pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajos (pārskata periodam sekojošos) periodos, uzskaita kā nākamo periodu ieņēmumus.

165. Nākamo periodu ieņēmumos uzskaita arī saņemto ārvalstu finanšu palīdzību, saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, ja saskaņā ar vismaz vienu no dāvinājuma vai pušu vienošanās līguma nosacījumiem:

165.1. saņemtie līdzekļi paredzēti ilgtermiņa ieguldījuma objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai;

165.2. saņemtie līdzekļi tiks izlietoti tikai nākamajā pārskata gadā noteiktu nākamā pārskata gada izdevumu segšanai vai budžeta iestādes funkciju izpildes nodrošināšanai;

165.3. nosacījumu neizpildes gadījumā saņemtie līdzekļi nākamajos gados jāatmaksā.

166. Nākamo periodu ieņēmumos sākotnēji uzskaitīto saņemtās finanšu palīdzības vērtību iekļauj attiecīgo pārskata periodu ieņēmumos:

166.1. atbilstoši ilgtermiņa ieguldījuma kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summām, ja saņemtā finanšu palīdzība vai finansiālais atbalsts pilnībā sedz attiecīgā objekta vērtību;

166.2. atbilstoši ilgtermiņa ieguldījuma kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu daļai, kas attiecas uz saņemto finanšu palīdzību, ja saņemtā finanšu palīdzība sedz tikai daļu no attiecīgā objekta vērtības;

166.3. ja iepriekšējā pārskata gadā saņemtā finanšu palīdzība izlietota pārskata gada izdevumu segšanai vai budžeta iestādes funkciju izpildes nodrošināšanai;

166.4. ja izpildīti nosacījumi, kuru neizpildes gadījumā saņemtie līdzekļi būtu jāatmaksā;

166.5. pakāpeniski nosacījumu izpildes laikā.

167. Nākamo periodu ieņēmumos atzītos maksājumus iekļauj ieņēmumu un izdevumu pārskatā pēc uzkrāšanas principa, ieņēmumus atzīstot periodā, uz kuru tie attiecas. Attiecīgi ieņēmumus atzīst dienā, kad budžeta iestāde ir sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi darījumā paredzēto aktīvu vai atbilstoši sniegtā pakalpojuma apjomam ne retāk kā reizi pārskata periodā.

168. Uzkrātās saistības atzīst, ja saistību lielums un apmaksas termiņi ir samērā precīzi aprēķināmi un nenoteiktības pakāpe ir daudz mazāka nekā uzkrājumiem. Pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu vai budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā nav noteikts citādi) beigās budžeta iestāde iegrāmato uzkrātās saistības. Uzkrāto saistību summu nosaka saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, tāmēm, saņemtajiem rēķiniem vai pēc iepriekšējās pieredzes par izdevumu apmēru. Aprēķināto summu iegrāmato pamatdarbības vai finanšu izdevumos un uzkrātajās saistībās. Ja nākamajos periodos nepieciešams samazināt iepriekš aprēķināto uzkrāto saistību summu, samazina iepriekš izveidotos izdevumus un uzkrātās saistības.

169. Uzkrātās saistības budžeta iestādes darbinieku ikgadējiem atvaļinājumiem:

169.1. atzīst, aprēķinot budžeta iestādes saistības pret darbinieku par neizmantotajām atvaļinājuma dienām pārskata datumā, neatkarīgi no darbinieka izlietoto atvaļinājuma dienu skaita pēc pārskata datuma;

169.2. aprēķina katram darbiniekam atsevišķi, nosakot darbinieka līdz pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi) beigām neizmantoto atvaļinājuma dienu skaitu, reizinot to ar darbinieka dienas vidējo izpeļņu saskaņā ar Darba likuma prasībām un aprēķinot attiecīgos darba devēja sociālās apdrošināšanas maksājumus;

169.3. saskaitot uzkrāto saistību summu katram darbiniekam, aprēķina kopējo uzkrāto saistību summu budžeta iestādes darbinieku neizmantotajiem atvaļinājumiem.

3. Budžeta izpildes rezultāta aprēķina uzskaites vispārīgie principi

3.1. Ieņēmumu un izdevumu uzskaite

170. Ieņēmumus un izdevumus uzskaita pēc uzkrāšanas principa, ieņēmumus un izdevumus atzīstot periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas saņemšanas vai samaksas. Ieņēmumu un izdevumu korekcijas pieļaujamas tikai pārskata perioda ietvaros. Konstatētās iepriekšējo periodu uzskaites kļūdas, neprecizitātes un grāmatvedības uzskaites kārtības maiņas ietekmi uzskaita kā pārskata perioda ieņēmumu un izdevumu korekcijas.

171. Budžeta iestādes ieņēmumus un izdevumus uzskaita atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta klasifikāciju jomā.

172. Ieņēmumus ārvalstu valūtā uzskaita latos to atzīšanas dienā. Ieņēmumus, kas rodas no valūtas kursu svārstībām ieņēmumu atzīšanas dienā un naudas saņemšanas dienā, uzskaita kā finanšu ieņēmumus vai izdevumus no valūtas kursu svārstībām.

173. Ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas uzskaita, atskaitot pievienotās vērtības nodokli un atlaides, kas tieši saistītas ar to realizāciju.

174. Dienā, kad budžeta iestāde saņem rēķinu par pakalpojumiem vai cita veida darījumiem, kas nosaka izdevumu rašanos, budžeta iestādes grāmatvedībā uzskaita izdevumus, klasificējot tos pēc ekonomiskās būtības.

175. Asignējumu (dotāciju) piešķiršanas (saņemšanas) dienā budžeta iestāde atzīst pamatdarbības ieņēmumus no saņemtajām dotācijām un palielina naudas līdzekļu konta atlikumu.

176. Budžeta iestāde pārskata perioda (gada) beigās saskaņā ar uzkrāšanas principu koriģē atzītos pamatdarbības ieņēmumus par piešķirto valsts budžeta asignējumu (dotāciju) neizmantoto daļu (slēgtajiem budžeta asignējumiem), kā arī samazinot naudas līdzekļu atlikumus.

177. Transferta pārskaitījuma dienā budžeta iestāde, kas saņem transferta pārskaitījumu, palielina naudas atlikumu norēķinu kontā un atzīst ar iestādes pamatdarbību saistītos ieņēmumus no saņemtajiem transfertiem. Budžeta iestāde, kas veic transferta pārskaitījumu, samazina naudas līdzekļu atlikumu norēķinu kontā un atzīst ar iestādes pamatdarbību saistītos izdevumus no transferta pārskaitījumiem.

178. Nenodokļu ieņēmumu rēķina izsniegšanas dienā atzīst pamatdarbības ieņēmumus un prasības. Izsniedzot rēķinu par nenodokļu ieņēmumu priekšapmaksu, nerodas pamatojums aktīvu vai saistību atzīšanai bilancē. Izsniegtos rēķinus par priekšapmaksu reģistrē saskaņā ar budžeta iestādes dokumentu plūsmas reģistrācijas kārtību.

179. Saņemtos dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus uzskaita attiecīgā aktīvu grupā, atzīstot ieņēmumus un (vai) nākamo periodu ieņēmumus no dāvinājumiem un ziedojumiem tādā vērtībā, kas noteikta ar dāvinājumu vai ziedojumu saņemšanu saistītajos dokumentos vai kādā novērtēti attiecīgie dāvinājumi, ziedojumi vai mantojumi.

3.2. Pārskata perioda slēguma uzskaite

180. Pārskata perioda beigās budžeta iestāde apkopo grāmatvedības uzskaites informāciju no slēguma procesiem un darbībām, kā arī pārliecinās par visu grāmatvedības procedūru izpildi (pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma (amortizācijas) aprēķins un uzskaite, nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un krājumu vērtības samazinājuma aprēķins un uzskaite, inventarizācijas, valūtas kursu svārstību dēļ radušos ieņēmumu vai izdevumu aprēķins un uzskaite, uzkrāto ieņēmumu un izdevumu aprēķins un uzskaite, uzkrājumu aprēķins un uzskaite, aktīvu un saistību īstermiņa un ilgtermiņa daļas noteikšana un uzskaite, kontu slēgšana un pārskata gada rezultāta noteikšana un uzskaite).

181. Pārskata perioda beigās slēdz visus pārskata gada ieņēmumu un izdevumu kontus atbilstoši budžeta veidiem un grāmato bilances pasīva kontā "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts".

182. Grāmatojot pārskata gada rezultātu, bilances pasīva kontu "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" slēdz tikai ar ieņēmumu un izdevumu kontiem.

183. Nākamajā gadā konta "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" atlikumu pārgrāmato uz bilances pasīva kontu "Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts".

4. Finanšu instrumentu novērtēšana patiesajā vērtībā

184. Šajā nodaļā minētie nosacījumi piemērojami tikai pašvaldību grāmatvedības uzskaitē.

185. Šajos noteikumos lietotie termini "finanšu instrumenti" un "atvasināti finanšu instrumenti" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem. Finanšu instrumentus (arī atvasinātus finanšu instrumentus) novērtē patiesajā vērtībā, ievērojot šajā punktā un šo noteikumu 186.punktā minētos nosacījumus. Līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece un kuri paredz abām pusēm tiesības norēķināties naudā vai ar kādu citu finanšu instrumentu, ir atvasināti finanšu instrumenti, izņemot gadījumu, ja spēkā ir visi šie nosacījumi:

185.1. līgums ir noslēgts saskaņā ar budžeta iestādes plānotajām preču, izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iepirkuma vai izlietojuma vajadzībām un joprojām tām atbilst;

185.2. līgums jau sākotnēji bijis paredzēts šo noteikumu 185.1.apakšpunktā minētajām vajadzībām;

185.3. līgumsaistības ir paredzēts nokārtot ar preču piegādi.

186. Novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kuras ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras ir radušās no atvasinātiem finanšu instrumentiem.

187. Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kuri nav atvasināti finanšu instrumenti, aizdevumus un debitoru prasības, kuras netiek turētas tirdzniecībai, un līdzdalību iestāžu radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālā, kā arī citus finanšu instrumentus, kurus nepakļauj novērtēšanai patiesajā vērtībā.

188. Papildus šo noteikumu 184.punktā minētajiem nosacījumiem patiesajā vērtībā novērtē ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteni, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts postenis, vai arī noteiktu šāda posteņa daļu, ja tas nepieciešams atbilstoši iestādē pieņemtajai risku ierobežošanas procedūrai.

189. Finanšu instrumentu novērtējumam patiesajā vērtībā jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm:

189.1. finanšu instrumentiem, kuriem ir publicēti cenas kotējumi aktīvajā publiskajā vērtspapīru tirgū, patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz tirgus cenu. Ja finanšu instrumentam nav minētās tirgus cenas, bet šāda cena ir atsevišķām tā komponentēm vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, šā instrumenta tirgus cenu var noteikt, ņemot vērā tā komponenšu vai līdzīgo finanšu instrumentu tirgus cenu;

189.2. ja nav iespējams noteikt finanšu instrumentu tirgus cenu, to patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītas un piemērotas novērtēšanas metodes, ja aprēķinātā vērtība parāda šo instrumentu iespējamo tirgus cenu.

190. Finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas, kas radušās, veicot novērtēšanu saskaņā ar šajos noteikumos minētajām metodēm, iekļauj finanšu ieņēmumos vai izdevumos.

191. Ja finanšu instruments ir klasificēts kā riska ierobežošanas instruments, atbilstoši iestādes pieņemtajai risku ierobežošanas procedūrai dažas (vai visas) šā instrumenta patiesās vērtības izmaiņas neietver ieņēmumos vai izdevumos un uzskaita kā finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi.

192. Ja finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas ir atkarīgas no valūtas kursa izmaiņām saistībā ar iestādes naudas ilgtermiņa ieguldījumu ārvalsts jurisdikcijā esošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to neietver ieņēmumos vai izdevumos un uzskaita kā finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi.

193. Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu (ja šie aktīvi nav atvasināti finanšu instrumenti) patiesās vērtības izmaiņas iestāde uzskaita kā finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi.

194. Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi iekļauj finanšu ieņēmumos vai izdevumos periodā, kurā attiecīgais finanšu instruments atsavināts vai kurā samazinājusies finanšu aktīva vērtība.

5. Noslēguma jautājumi

195. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumus Nr.867 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 187.nr.; 2007, 200.nr.; 2009, 18.nr.).

196. Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo un piekrītošo zemi, kas līdz šim nav iekļauta bilancē, ņem uzskaitē atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem un tajā noteiktajām vērtībām līdz 2010.gada 30.decembrim atbilstoši likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" noteiktajam termiņam. Iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu zemi, atzīst aktīvu un ieņēmumus.

197. Budžeta iestādes līdz 2010.gada 31.decembrim veic zemes (izņemot iegādāto zemi) pārvērtēšanu pēc kadastrālās vērtības uz 2010.gada 1.novembri, uzskaitot šādi:

197.1. ja zemes kadastrālā vērtība ir lielāka nekā uzskaites vērtība, palielinājumu atzīst pārējos ieņēmumos;

197.2. ja zemes kadastrālā vērtība ir mazāka nekā uzskaites vērtība, to atzīst pārējos izdevumos;

197.3. ja zemes kadastrālā vērtība ir mazāka nekā uzskaites vērtība un zemes vērtība iepriekš bijusi pārvērtēta un atzīta ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervēs, izslēdz konkrēto pārvērtēšanas rezervi un samazina zemes vērtību līdz kadastrālajai vērtībai.

198. Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim nodrošina šo noteikumu 25. un 26.punktā minēto prasību ieviešanu grāmatvedības uzskaitē.

199. Muzeju krājuma sastāvā esošos nekustamos īpašumus budžeta iestādes ņem uzskaitē līdz 2012.gada 31.decembrim to kadastrālajā vērtībā, uzskaitot līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to lietojumam un analītiskajā uzskaitē nodalot atsevišķi. Kultūras un dabas pieminekļiem, kultūras un mākslas priekšmetiem, muzeja krājuma priekšmetiem, kā arī citām kultūrvēsturiskajām vērtībām nolietojumu neaprēķina.

200. Muzeju krājuma sastāvā esošos pārējos aktīvus (izņemot nekustamos īpašumus) budžeta iestādes ņem uzskaitē saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu" 56.¹ punktā minētajiem krājuma esības pārbaužu termiņiem un nosaka muzeja krājuma priekšmetu vērtību vienlaikus ar krājuma esības pārbaudēm, novērtējot aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtībā, ja tā ir zināma. Ja aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtība nav zināma, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, nosaka:

200.1. aktīvu patieso vērtību (ja tas ir iespējams) atbilstoši šo noteikumu 28.punktam;

200.2. krājumu vienības un, ja aktīvu patieso vērtību nav iespējams noteikt, katru novērtē viena lata vērtībā. Aktīvus uzskaita līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to lietojumam un analītiskajā uzskaitē nodala atsevišķi.

201. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs E.Repše

Pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 15.decembra noteikumiem Nr.1486

Grāmatvedības kontu plāna shēma un kontu apraksts

I. Kontu plāna shēma

Kontu grupas līmeņi				Konta numurs	Konta nosaukums
1.	2.		3.
1	2		3	4	5
AKTĪVS
1000					Ilgtermiņa ieguldījumi
		1100			Nemateriālie ieguldījumi
			1110		Attīstības pasākumi un programmas
			1120		Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības
				1121	Datorprogrammas
				1122	Pārējās licences
				1123	Koncesijas
				1124	Patenti
				1125	Licences datorprogrammām
				1129	Pārējās nemateriālo ieguldījumu tiesības
			1130		Pārējie nemateriālie ieguldījumi
			1140		Nemateriālo ieguldījumu izveidošana
			1160		Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi
			1180		Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem
				1181	Avansa maksājumi par attīstības pasākumiem un programmām
				1182	Avansa maksājumi par licencēm, koncesijām un patentiem, preču zīmēm un tamlīdzīgām tiesībām
				1184	Avansa maksājumi par derīgo izrakteņu izpēti un citiem līdzīgiem neražotiem nemateriālajiem ieguldījumiem
				1185	Avansa maksājumi par pārējiem nemateriālajiem ieguldījumiem
				1187	Uzkrājumi nedrošiem avansiem par nemateriālajiem ieguldījumiem
			1190		Nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājums
				1191	Attīstības pasākumu un programmu uzkrātā amortizācija
				1192	Pārējo licenču, koncesiju un patentu, preču zīmju un tamlīdzīgu tiesību uzkrātā amortizācija
				1193	Pārējo nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija
				1195	Datorprogrammu uzkrātā amortizācija
				1196	Derīgo izrakteņu izpētes un citu līdzīgu neražoto nemateriālo aktīvu uzkrātā amortizācija
				1199	Nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājums
		1200			Pamatlīdzekļi
			1210		Zeme, ēkas un būves
				1211	Dzīvojamās ēkas
				1212	Nedzīvojamās ēkas
				1213	Transporta būves
				1214	Zeme zem ēkām un būvēm
				1215	Kultivētā zeme
				1216	Atpūtai un izklaidei izmantojamā zeme
				1217	Pārējā zeme
				1218	Inženierbūves
				1219	Pārējais nekustamais īpašums
			1220		Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas
			1230		Pārējie pamatlīdzekļi
				1231	Transportlīdzekļi
				1232	Saimniecības pamatlīdzekļi
				1233	Bibliotēku fondi
				1234	Izklaides, literārie un mākslas oriģināldarbi
				1235	Dārgakmeņi un dārgmetāli
				1236	Antīkie un citi kultūras un mākslas priekšmeti
				1237	Citas vērtslietas
				1238	Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika
				1239	Iepriekš neklasificētie pārējie pamatlīdzekļi
			1240		Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība
				1241	Pamatlīdzekļu izveidošana
				1242	Nepabeigtā būvniecība
			1250		Turējumā nodotie valsts un pašvaldību nekustamie īpašumi
				1251	Turējumā nodotā valsts un pašvaldību zeme
				1252	Turējumā nodotās valsts un pašvaldību ēkas un būves
				1259	Turējumā nodotie valsts un pašvaldību citi nekustamie īpašumi
			1260		Bioloģiskie un pazemes aktīvi
				1261	Pazemes aktīvi
				1262	Augļu dārzi un citi regulāri ražojošu koku stādījumi
				1263	Mežaudzes
				1264	Turējumā nodotie valsts un pašvaldību bioloģiskie un pazemes aktīvi
				1269	Pārējie bioloģiskie aktīvi
			1270		Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos
			1280		Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem
				1281	Avansa maksājumi par zemi, ēkām un būvēm
				1282	Avansa maksājumi par tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām
				1283	Avansa maksājumi par pārējiem pamatlīdzekļiem
				1286	Avansa maksājumi par bioloģiskajiem un pazemes aktīviem
				1287	Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pamatlīdzekļiem
				1289	Pārējie avansa maksājumi
			1290		Pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums
				1291	Ēku un būvju uzkrātais nolietojums
				1292	Tehnoloģisko iekārtu un mašīnu uzkrātais nolietojums
				1293	Pārējo pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums
				1295	Turējumā nodoto valsts un pašvaldību ēku un būvju uzkrātais nolietojums
				1297	Ilgtermiņa ieguldījumu nomātajos pamatlīdzekļos uzkrātais nolietojums
				1299	Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums
		1300			Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
			1310		Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā un vērtības samazinājums radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
				1311	Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
				1319	Vērtības samazinājums radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
			1320		Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā un vērtības samazinājums asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
				1321	Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
				1329	Vērtības samazinājums asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
			1330		Ilgtermiņa aizdevumi
				1331	Ilgtermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām
				1332	Ilgtermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām
				1339	Citi ilgtermiņa aizdevumi
			1340		Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
				1341	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros
				1342	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros
				1349	Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
			1350		Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
				1351	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās
				1352	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā
				1353	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā
				1354	Ilgtermiņa prasības par 2.līmeņa fondētajām pensijām
				1359	Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
			1360		Ilgtermiņa prasības
			1380		Avansi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
				1381	Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu radniecīgajās kapitālsabiedrībās
				1382	Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu asociētajās kapitālsabiedrībās
				1383	Avansa maksājumi par vērtspapīriem
				1384	Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā
				1385	Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā
				1389	Avansa maksājumi par pārējiem finanšu ieguldījumiem
			1390		Uzkrājumi nedrošiem ilgtermiņa aizdevumiem un prasībām
2000					Apgrozāmie līdzekļi
		2100			Krājumi
			2110		Izejvielas un materiāli
				2111	Materiāli mācību, zinātniskiem un citiem mērķiem
				2112	Pārtikas produkti
				2113	Medikamenti, zāles un medicīnas materiāli
				2114	Saimniecības materiāli un kancelejas piederumi
				2115	Kurināmais, degviela, smērvielas
				2116	Mašīnu iekārtas un rezerves daļas
				2119	Pārējie materiāli
			2120		Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi
			2130		Gatavie ražojumi, pasūtījumi un krājumi atsavināšanai
				2131	Gatavie ražojumi
				2132	Krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanai
				2133	Gatavie pasūtījumi
			2140		Lauksaimniecības krājumi
				2141	Darba un produktīvie dzīvnieki
				2142	Lopbarība un sēklas
				2149	Pārējie lauksaimniecības krājumi
			2150		Stratēģiskās rezerves
			2160		Inventārs
				2161	Ātri nolietojamais inventārs
				2162	Apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi
				2169	Pārējais inventārs
			2170		Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošana
				2171	Speciālais militārais inventārs
				2179	Speciālā militārā inventāra izveidošana
			2180			Avansa maksājumi un uzkrājumi avansiem par krājumiem
				2181		Avansa maksājumi par krājumiem
				2187		Uzkrājumi nedrošiem avansiem par krājumiem
			2190			Krājumu vērtības samazinājums
		2300				Debitori
			2310			Prasības pret pircējiem un pasūtītājiem
				2312		Prasības starp budžeta iestādēm un/vai no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām
				2313		Prasības starp padotībā esošām budžeta iestādēm
				2314		Prasības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm
				2315		Prasības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksu iestādēs
				2316		Prasības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām
				2317		Prasības pret asociētajām kapitālsabiedrībām
				2318		Prasības pret pārējām kapitālsabiedrībām
				2319		Pārējās prasības pret pircējiem un pasūtītājiem
			2320			Prasības par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem, izņemot Kohēzijas fonda projektus
			2330			Uzkrājumi nedrošām prasībām
				2331		Uzkrājumi prasībām pret pircējiem un pasūtītājiem
				2332		Uzkrājumi prasībām ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem
				2333		Uzkrājumi prasībām pret personālu
				2334		Uzkrājumi izsniegtajiem īstermiņa aizdevumiem
				2339		Uzkrājumi pārējām prasībām
			2340			Prasības par nodokļiem un nodevām
				2341		Prasības par nekustamā īpašuma nodokli
				2342		Prasības par iedzīvotāju ienākuma nodokli
				2343		Prasības par pievienotās vērtības nodokli
				2349		Pārējās prasības par nodokļiem un nodevām
			2350			Prasības par Kohēzijas fonda projektiem
				2351		Prasības pret citiem budžetiem par Kohēzijas fonda projektiem
				2352		Prasības pret Eiropas Savienību par Kohēzijas fonda projektiem
				2353		Prasības pret darbuzņēmējiem par Kohēzijas fonda projektiem
			2360			Uzkrātie ieņēmumi
				2361		Uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem Valsts kasē
				2362		Pārējie uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem
				2363		Uzkrātie procentu ieņēmumi par aizdevumiem
				2364		Uzkrātie ieņēmumi par maksas pakalpojumiem
				2365		Uzkrātie ieņēmumi no atvasinātajiem finanšu instrumentiem
				2369		Pārējie uzkrātie ieņēmumi
			2370			Pārmaksātie nodokļi
				2371		Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
				2372		Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
				2373		Pievienotās vērtības nodoklis
				2379		Pārējie nodokļi
			2380			Prasības pret personālu
				2381		Darbiniekiem izsniegtie avansi
				2382		Prasības par iztrūkumiem
				2389		Pārējās prasības pret personālu
			2390			Pārējās prasības
				2391		Prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiem
				2399		Pārējās iepriekš neklasificētās prasības
		2400				Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem
			2410			Nākamo periodu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem
				2411		Nākamo periodu izdevumi Kohēzijas fonda projektiem
				2419		Pārējie nākamo periodu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem
			2420			Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem
				2421		Avansi par pakalpojumiem
				2422		Nākamo periodu izdevumi darba samaksas norēķiniem
				2423		Nākamo periodu izdevumi sociālajiem norēķiniem
				2427		Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pakalpojumiem
				2429		Pārējie nākamo periodu izdevumi
		2500				Īstermiņa finanšu ieguldījumi
			2510			Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
			2520			Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
			2530			Īstermiņa aizdevumi un ilgtermiņa aizdevumu īstermiņa daļa
				2531		Īstermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām
				2532		Īstermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām
				2539		Citi īstermiņa aizdevumi
			2540			Īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
				2541		Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros
				2542		Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros
				2549		Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
			2550			Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi
				2551		Īstermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās
				2552		Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā
				2553		Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā
				2554		Īstermiņa prasības par 2.līmeņa fondētajām pensijām
				2559		Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi
			2570			Avansi par īstermiņa finanšu ieguldījumiem
				2571		Avansi par īstermiņa finanšu ieguldījumiem
				2577		Uzkrājumi nedrošiem avansiem par īstermiņa finanšu ieguldījumiem
		2600				Naudas līdzekļi
			2610			Kase
				2611		Pamatbudžeta līdzekļi
				2612		Speciālā budžeta līdzekļi
				2613		Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi
				2614		Citu budžetu līdzekļi
			2620			Norēķinu konti Valsts kasē vai kredītiestādēs
				2621		Pamatbudžeta līdzekļi
				2622		Speciālā budžeta līdzekļi
				2623		Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi
				2624		Citu budžetu līdzekļi
			2630			Termiņnoguldījumi
				2631		Pamatbudžeta līdzekļi
				2632		Speciālā budžeta līdzekļi
				2633		Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi
				2634		Citu budžetu līdzekļi
			2670			Nauda ceļā
				2671		Pamatbudžeta līdzekļi
				2672		Speciālā budžeta līdzekļi
				2673		Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi
				2674		Citu budžetu līdzekļi
		2700				Administrējamo iestāžu finansēšana
			2710			Asignējumi pašvaldību budžeta iestādēm

PASĪVS
3000				Pašu kapitāls
	3300			Rezerves
		3310		Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve
		3320		Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve
		3360		Pārējās rezerves
	3500			Budžeta izpildes rezultāti
		3510		Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts
			3511	Iepriekšējo pārskata gadu pamatbudžeta izpildes rezultāts
			3512	Iepriekšējo pārskata gadu speciālā budžeta izpildes rezultāts
			3513	Iepriekšējo pārskata gadu ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts
			3514	Iepriekšējo pārskata gadu citu budžetu izpildes rezultāts
		3520		Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts
			3521	Pārskata gada pamatbudžeta izpildes rezultāts
			3522	Pārskata gada speciālā budžeta izpildes rezultāts
			3523	Pārskata gada ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts
			3524	Pārskata gada citu budžetu izpildes rezultāts
4000				Uzkrājumi
	4200			Uzkrājumi paredzamajām saistībām
5000				Kreditori
	5100			Ilgtermiņa saistības
		5110		Ilgtermiņa aizņēmumi
			5111	Ilgtermiņa aizņēmumi no Latvijas kredītiestādēm
			5112	Ilgtermiņa aizņēmumi no Valsts kases
			5113	Ilgtermiņa aizņēmumi no ārvalstu institūcijām
			5119	Pārējie ilgtermiņa aizņēmumi
		5120		Ilgtermiņa saistības par saņemtajiem avansiem
		5130		Ilgtermiņa parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem
		5140		Ilgtermiņa uzkrātās saistības
		5150		Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi
			5151	Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi par pakalpojumiem
			5152	Aprēķinātās, bet neizmaksātās pensijas un pabalsti
			5153	Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi Eiropas Savienības finansētajiem projektiem
			5154	Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem
			5159	Citi ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi
		5160		Ilgtermiņa saistības par struktūrfondu projektiem
			5161	Ilgtermiņa saistības par Eiropas Savienības piešķirto finansējumu struktūrfondu projektiem
			5162	Ilgtermiņa saistības par valsts piešķirto finansējumu struktūrfondu projektiem
			5163	Ilgtermiņa saistības par depozītu procentiem struktūrfondu projektiem
			5164	Ilgtermiņa saistības pret darbuzņēmējiem par struktūrfondu projektiem
			5165	Pārējās ilgtermiņa saistības par struktūrfondu projektiem

		5170		Ilgtermiņa saistības par Eiropas Savienības piešķirto Kohēzijas fonda projektu finansējumu
			5171	Ilgtermiņa saistības par Eiropas Savienības piešķirto Kohēzijas fonda projektu depozītu procentiem
			5172	Ilgtermiņa saistības par valsts piešķirto Kohēzijas fonda projektu finansējumu
			5174	Ilgtermiņa saistības pret darbuzņēmējiem par Kohēzijas fonda projektiem
			5179	Pārējās ilgtermiņa saistības par Kohēzijas fonda projektiem
		5180		Ilgtermiņa saistības par pārējiem Eiropas Savienības finansētajiem projektiem un ārvalstu finanšu palīdzību
			5181	Ilgtermiņa saistības par Eiropas Savienības piešķirto finansējumu pārējiem Eiropas Savienības finansētajiem projektiem un ārvalstu finanšu palīdzību
			5182	Ilgtermiņa saistības par valsts piešķirto finansējumu pārējiem Eiropas Savienības finansētajiem projektiem un ārvalstu finanšu palīdzību
			5183	Ilgtermiņa saistības par pārējo Eiropas Savienības finansēto projektu un ārvalstu finanšu palīdzības depozītu procentiem
			5184	Ilgtermiņa saistības pret darbuzņēmējiem par pārējiem Eiropas Savienības finansētajiem projektiem un ārvalstu finanšu palīdzību
		5190		Pārējās ilgtermiņa saistības
			5191	Ilgtermiņa finanšu nomas (līzinga) saistības
			5199	Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības
	5200–5900			Īstermiņa saistības
	5200	5210		Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa
			5211	Īstermiņa aizņēmumi no Latvijas kredītiestādēm
			5212	Īstermiņa aizņēmumi no Valsts kases
			5213	Īstermiņa aizņēmumi no ārvalstu institūcijām
			5219	Pārējie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa
	5300	5310		Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
			5311	Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
			5312	Saistības starp budžeta iestādēm un/vai no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām
			5313	Saistības starp padotībā esošām budžeta iestādēm
			5314	Saistības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm
			5315	Saistības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksu iestādēs
			5316	Saistības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām
			5317	Saistības pret asociētajām kapitālsabiedrībām
			5318	Saistības pret pārējām kapitālsabiedrībām
			5319	Pārējās iepriekš neklasificētās saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
	5400	5410		Īstermiņa saistības par saņemtajiem avansiem
		5420		Īstermiņa uzkrātās saistības
			5421	Uzkrātās saistības norēķiniem ar darbiniekiem
			5422	Uzkrātās saistības norēķiniem par nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem
			5423	Uzkrātās saistības procentu maksājumiem par aizņēmumiem
			5424	Uzkrātās saistības norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem
			5425	Uzkrātās saistības procentu maksājumiem un apkalpošanas maksai par aizņēmumiem no Valsts kases
			5429	Pārējās uzkrātās saistības
	5500			Īstermiņa saistības par ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem
		5520		Īstermiņa saistības par Kohēzijas fonda projektiem
			5521	Īstermiņa saistības par Eiropas Savienības piešķirto Kohēzijas fonda projektu finansējumu
			5522	Īstermiņa saistības par valsts piešķirto Kohēzijas fonda projektu finansējumu
			5523	Īstermiņa saistības par Kohēzijas fonda projektu depozītu procentiem
			5524	Īstermiņa saistības pret finansējuma saņēmējiem par Kohēzijas fonda projektiem
			5525	Pārējās īstermiņa saistības par Kohēzijas fonda projektiem
		5540		Īstermiņa saistības par struktūrfondu projektiem
			5541	Īstermiņa saistības par Eiropas Savienības piešķirto finansējumu struktūrfondu projektiem
			5542	Īstermiņa saistības par valsts piešķirto finansējumu struktūrfondu projektiem
			5543	Īstermiņa saistības par depozītu procentiem struktūrfondu projektiem
			5544	Īstermiņa saistības pret finansējuma saņēmējiem par struktūrfondu projektiem
			5545	Pārējās īstermiņa saistības par struktūrfondu projektiem
		5550		Īstermiņa saistības par pārējiem Eiropas Savienības finansētajiem projektiem un ārvalstu finanšu palīdzību
			5551	Īstermiņa saistības par Eiropas Savienības piešķirto finansējumu pārējiem Eiropas Savienības finansētajiem projektiem un ārvalstu finanšu palīdzību
			5552	Īstermiņa saistības par valsts piešķirto finansējumu pārējiem Eiropas Savienības finansētajiem projektiem un ārvalstu finanšu palīdzību
			5553	Īstermiņa saistības par pārējo Eiropas Savienības finansēto projektu un ārvalstu finanšu palīdzības depozītu procentiem
			5554	Īstermiņa saistības pret finansējuma saņēmējiem par pārējiem Eiropas Savienības finansētajiem projektiem un ārvalstu finanšu palīdzību
			5555	Pārējās īstermiņa saistības par pārējiem Eiropas Savienības finansētajiem projektiem un ārvalstu finanšu palīdzību
	5600			Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)
		5610		Norēķini par darba samaksu
			5611	Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesī
			5612	Norēķini par deponēto darba samaksu
		5620		Norēķini par ieturējumiem no darba samaksas (izņemot nodokļus)
			5621	Ieturējumi pēc izpildrakstiem
			5622	Norēķini par apdrošināšanu
			5629	Citi ieturējumi
	5700	5720		Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi
			5721	Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
			5722	Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
			5723	Pievienotās vērtības nodoklis
			5729	Pārējie nodokļi
	5800	5810		Pārējās īstermiņa saistības
			5811	Citas saistības pret personālu
			5812	Norēķini par stipendijām
			5813	Saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiem
			5814	Īstermiņa finanšu nomas (līzinga) saistības
			5815	Saistības pret budžetu
			5816	Īstermiņa operatīvās nomas saistības
			5817	Pārējo ilgtermiņa saistību pret finanšu institūcijām īstermiņa daļa
			5819	Pārējās īstermiņa saistības
	5900	5910		Nākamo periodu ieņēmumi
			5911	Nākamo periodu ieņēmumi par pakalpojumiem
			5912	Aprēķinātās, bet neizmaksātās pensijas un pabalsti
			5913	Nākamo periodu ieņēmumi Eiropas Savienības finansētajiem projektiem
			5914	Nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem
			5915	Nākamo periodu ieņēmumi par procentu ieņēmumiem
			5919	Citi nākamo periodu ieņēmumi
IEŅĒMUMI UN IZDEVUMI
6000				Pamatdarbības ieņēmumi
7000				Pamatdarbības izdevumi
8000				Dažādi ieņēmumi un izdevumi
	8100			Finanšu ieņēmumi
		8110		Ieņēmumi no valūtas kursu svārstībām
			8111	Pamatbudžeta valūtas kursu svārstību ieņēmumi
			8112	Speciālā budžeta valūtas kursu svārstību ieņēmumi
			8113	Ziedojumu un dāvinājumu valūtas kursu svārstību ieņēmumi
			8114	Citu budžeta līdzekļu valūtas kursu svārstību ieņēmumi
		8120		Procentu ieņēmumi
			8121	Pamatbudžeta procentu ieņēmumi
			8122	Speciālā budžeta procentu ieņēmumi
			8123	Ziedojumu un dāvinājumu procentu ieņēmumi
			8124	Citu budžeta līdzekļu procentu ieņēmumi
		8130		Ieņēmumi no kapitāla daļu pārdošanas, vērtspapīru tirdzniecības un pārvērtēšanas
		8140		Ieņēmumi no ieguldījumu radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās pārvērtēšanas vai pārsnieguma
		8150		Ieņēmumi no mantiska ieguldījuma radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās
	8200			Finanšu izdevumi
		8210		Izdevumi no valūtas kursu svārstībām
			8211	Pamatbudžeta valūtas kursu svārstību izdevumi
			8212	Speciālā budžeta valūtas kursu svārstību izdevumi
			8213	Ziedojumu un dāvinājumu valūtas kursu svārstību izdevumi
			8214	Citu budžeta līdzekļu valūtas kursu svārstību izdevumi
		8220		Procentu izdevumi
			8221	Pamatbudžeta procentu izdevumi
			8222	Speciālā budžeta procentu izdevumi
			8223	Ziedojumu un dāvinājumu procentu izdevumi
			8224	Citu budžeta līdzekļu procentu izdevumi
		8230		Izdevumi no kapitāla daļu pārdošanas, vērtspapīru pārdošanas un pārvērtēšanas
		8240		Izdevumi no ieguldījumu radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās pārvērtēšanas
			8242	Izdevumi no ieguldījumu radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās vērtības samazinājuma
	8300			Saņemtie un sniegtie ziedojumi un dāvinājumi
		8310		Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem
			8311	Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem naudā
			8312	Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem naturālā veidā
		8320		Izdevumi no ziedojumiem un dāvinājumiem
			8321	Izdevumi no ziedojumiem un dāvinājumiem
	8400			Bezatlīdzības ceļā saņemtās un nodotās materiālās vērtības
		8410		Ieņēmumi no bezatlīdzības ceļā saņemtajām materiālajām vērtībām
			8411	Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas
			8412	Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm
			8413	Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm
			8414	Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā no pārējām personām
		8420		Izdevumi no bezatlīdzības ceļā nodotām materiālajām vērtībām
			8421	Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas
			8422	Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm
			8423	Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm
			8424	Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā pārējām personām
	8500			Pārējie ieņēmumi
		8510		Saņemtā atlīdzība no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu pārdošanas
		8520		Ieņēmumi no lauksaimniecības krājumu pārdošanas un pārvērtēšanas
		8530		Ieņēmumi no saistību dzēšanas
		8540		Inventarizācijās konstatētie pārpalikumi
			8541	Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu pārpalikumi
			8542	Finanšu ieguldījumu pārpalikumi
			8543	Krājumu pārpalikumi
			8544	Debitoru pārpalikumi
			8549	Pārējie pārpalikumi
		8550		Ieņēmumi no izveidoto uzkrājumu samazināšanas
			8551	Ieņēmumi no nedrošiem avansa maksājumiem par nemateriāliem ieguldījumiem izveidoto uzkrājumu samazināšanas
			8552	Ieņēmumi no nedrošiem avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem izveidoto uzkrājumu samazināšanas
			8553	Ieņēmumi no nedrošiem avansa maksājumiem par finanšu ieguldījumiem izveidoto uzkrājumu samazināšanas
			8554	Ieņēmumi no nedrošiem avansa maksājumiem par krājumiem izveidoto uzkrājumu samazināšanas
			8555	Ieņēmumi no nedrošajām prasībām un avansiem izveidoto uzkrājumu samazināšanas
			8556	Ieņēmumi no uzkrājumu iespējamām saistībām samazinājuma
		8570		Ieņēmumi no krājumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē
		8580		Ieņēmumi no ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē
			8581	Ieņēmumi no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās atzīšanas
			8582	Ieņēmumi no finanšu ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē
			8589	Ieņēmumi no pārējo ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē
		8590		Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi
			8591	Ieņēmumi no mežaudžu vērtības palielinājuma
			8592	Ieņēmumi no ilgtermiņu ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves samazinājuma
			8599	Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi
	8600			Pārējie izdevumi
		8610		No uzskaites izslēgto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtība
		8620		Izdevumi no lauksaimniecības krājumu norakstīšanas un pārvērtēšanas
		8630		Izdevumi no prasību norakstīšanas un aizdevumu dzēšanas
		8640		Inventarizācijās konstatētie iztrūkumi
			8641	Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iztrūkumi
			8642	Finanšu ieguldījumu iztrūkumi
			8643	Krājumu iztrūkumi
			8644	Debitoru iztrūkumi
			8649	Pārējie iztrūkumi
		8650		Izdevumi uzkrājumu veidošanai
			8651	Izdevumi uzkrājumu veidošanai nedrošiem avansa maksājumiem par nemateriāliem ieguldījumiem
			8652	Izdevumi uzkrājumu veidošanai nedrošiem avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem
			8653	Izdevumi uzkrājumu veidošanai nedrošiem avansa maksājumiem par finanšu ieguldījumiem
			8654	Izdevumi uzkrājumu veidošanai nedrošiem avansa maksājumiem par krājumiem
			8655	Izdevumi uzkrājumu veidošanai nedrošajām prasībām un avansiem
			8656	Izdevumi uzkrājumu veidošanai iespējamām saistībām
		8690		Pārējie iepriekš neklasificētie izdevumi
			8691	Izdevumi no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma
			8692	Izdevumi no finanšu ieguldījumu vērtības samazinājuma
			8693	Izdevumi no krājumu vērtības samazinājuma
			8699	Pārējie iepriekš neklasificētie izdevumi
ZEMBILANCE
				Nomātie aktīvi
				Zembilances aktīvi
				Iespējamie aktīvi
				Prasības par dividendēm un saņemamie maksājumi par kapitāla daļu izmantošanu
				Saņemamās soda un kavējuma naudas
				Prasības par prettiesiskā ceļā atsavinātiem aktīviem
				Citi zembilances aktīvi
				Zembilances pasīvi
				Nākotnes maksājumi saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem
				Nākotnes maksājumi saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par pamatlīdzekļu iegādi, izņemot tos, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem
				Saņemtie, bet neapmaksātie avansa rēķini
				Nākotnes nomas maksājumi
				Nākotnes saistības
				Izsniegtie galvojumi
				Citas zembilances saistības

II. Grāmatvedības kontu apraksts

1. Kontu grupā "1100 Nemateriālie ieguldījumi" uzskaita nemateriālos ieguldījumus, kuri paredzēti budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, pakalpojumu sniegšanai vai iznomāšanai un kuru paredzētais lietošanas laiks ir ilgāks par gadu.

2. Kontā "1110 Attīstības pasākumi un programmas" uzskaita attīstības pasākumu un programmu izdevumus, ja zināms, ka projektu pabeigs un īstenos:

2.1. kontā uzskaita:

2.1.1. attīstības pasākumu (piemēram, administratīvo teritoriju attīstības plānu) un programmu izmaksas, kas ir pētniecības darbā iegūto zināšanu, atklājumu vai citu zināšanu izmantošana jaunu (vai būtiski uzlabotu) materiālu, ierīču, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu ražošanas plānā vai izstrādē pirms komerciālas ražošanas vai lietošanas uzsākšanas;

2.1.2. tehniskās izstrādes, kas pētniecības rezultātu sagatavo līdz izmēģinājuma paraugam;

2.2. kontā neuzskaita:

2.2.1. pētniecības darbu izmaksas (atzīst izdevumos);

2.2.2. attīstības pasākumu izmaksas, ja projekts vai programma netiks pabeigta un īstenota (atzīst izdevumos);

2.2.3. projektēšanas un plānošanas izmaksas pēc projekta apstiprināšanas (iekļauj citās projekta izmaksās vai ilgtermiņa aktīva iegādes (izveidošanas) vērtībā).

3. Kontu grupā "1120 Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības" uzskaita licences, koncesijas, patentus, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības.

4. Kontā "1121 Datorprogrammas" uzskaita datorprogrammas, kuru lietošanas tiesības noteiktas ar licenci vai kuras speciāli izstrādātas konkrētas budžeta iestādes vajadzībām.

5. Kontā "1122 Pārējās licences" uzskaita licences, kuras ir autora vai autora tiesību īpašnieka atļauja par samaksu izmantot ar normatīvajiem aktiem aizsargātu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu, kā arī licences, kuras ir valsts institūciju, pašvaldību, profesionālo apvienību izdotas atļaujas darbībai kādā jomā (izņemot datorprogrammu izmantošanas licences).

6. Kontā "1123 Koncesijas" uzskaita koncesijas, kuras ir līgumi, ar ko valsts (pašvaldība) uz noteiktu laiku un noteiktiem nosacījumiem nodod juridiskai personai par samaksu valstij (pašvaldībai) piederošās tiesības uz dabas bagātībām vai kādu saimniecisku objektu.

7. Kontā "1124 Patenti" uzskaita izgudrojuma un dizainparauga patentus.

8. Kontā "1125 Licences datorprogrammām" uzskaita atsevišķi no datorprogrammām iegādātas licences.

9. Kontā "1129 Pārējās nemateriālo ieguldījumu tiesības" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās nemateriālo ieguldījumu tiesības: preču zīmes, pakalpojumu zīmes, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras lieto kādas preces vai pakalpojumu atšķirībai no citu ražotāju vai tirgotāju precēm un pakalpojumiem,un citas tamlīdzīgas tiesības.

10. Kontā "1130 Pārējie nemateriālie ieguldījumi" uzskaita iepriekš neklasificētus nemateriālos aktīvus, kuri atbilst nemateriālo ieguldījumu definīcijai: pastāv iespēja nākotnes ekonomisko labumu plūsmai un var ticami novērtēt aktīva vērtību (piemēram, specializētas zināšanas, franšīzes).

11. Kontā "1140 Nemateriālo ieguldījumu izveidošana" uzskaita budžeta iestādes izmaksas, kas tieši attiecas uz nemateriālo ieguldījumu izveidošanu un sagatavošanu plānotajai izmantošanai līdz nemateriālā ieguldījuma nodošanai lietošanā.

12. Kontā "1160 Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi" uzskaita izdevumus par naftas un dabasgāzes, naftas atradņu izpēti (derīgo izrakteņu atrašanās vieta, daudzuma un kvalitātes noteikšana), faktisko izmēģinājumu un mērījumu izmaksas, kā arī transportēšanas izmaksas un citas ar izmēģinājumiem tieši saistītās izmaksas.

13. Kontā "1180 Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par nemateriālo ieguldījumu iegādi.

14. Kontā "1181 Avansa maksājumi par attīstības pasākumiem un programmām" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par attīstības pasākumiem un programmām.

15. Kontā "1182 Avansa maksājumi par licencēm, koncesijām un patentiem, preču zīmēm un tamlīdzīgām tiesībām" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par licencēm, koncesijām, patentiem, preču zīmēm un tamlīdzīgām tiesībām.

16. Kontā "1184 Avansa maksājumi par derīgo izrakteņu izpēti un citiem līdzīgiem neražotiem nemateriālajiem ieguldījumiem" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par derīgo izrakteņu izpēti un citiem līdzīgiem neražotiem nemateriālajiem ieguldījumiem.

17. Kontā "1185 Avansa maksājumi par pārējiem nemateriālajiem ieguldījumiem" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par pārējiem iepriekš neklasificētajiem nemateriālajiem ieguldījumiem.

18. Kontā "1187 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par nemateriālajiem ieguldījumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem par nemateriālajiem ieguldījumiem.

19. Kontu grupā "1190 Nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājums" uzskaita nemateriālo ieguldījumu aprēķināto vērtības samazinājumu un amortizāciju, kas aprēķināta atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam.

20. Kontā "1191 Attīstības pasākumu un programmu uzkrātā amortizācija" uzskaita attīstības pasākumu un programmu aprēķināto amortizāciju.

21. Kontā "1192 Pārējo licenču, koncesiju un patentu, preču zīmju un tamlīdzīgu tiesību uzkrātā amortizācija" uzskaita pārējo licenču (izņemot datorprogrammu licences), licenču datorprogrammām, koncesiju un patentu, preču zīmju un tamlīdzīgu tiesību aprēķināto amortizāciju.

22. Kontā "1193 Pārējo nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija" uzskaita pārējo nemateriālo ieguldījumu aprēķināto amortizāciju.

23. Kontā "1195 Datorprogrammu uzkrātā amortizācija" uzskaita datorprogrammu aprēķināto amortizāciju.

24. Kontā "1196 Derīgo izrakteņu izpētes un citu līdzīgu neražoto nemateriālo aktīvu uzkrātā amortizācija" uzskaita derīgo izrakteņu un citu līdzīgu neražoto nemateriālo aktīvu aprēķināto amortizāciju.

25. Kontā "1199 Nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājums" uzskaita aprēķināto vērtības samazinājumu nemateriālajiem ieguldījumiem.

26. Kontu grupā "1200 Pamatlīdzekļi" uzskaita budžeta iestādes materiāli lietiskos aktīvus, kuri paredzēti budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, administratīviem nolūkiem, pakalpojumu sniegšanai, preču ražošanai (piegādei) vai iznomāšanai un kuru paredzētais lietošanas laiks ir ilgāks par gadu. Pamatlīdzekļa vienības sākotnējās atzīšanas vērtība noteikta atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta izdevumu klasifikāciju jomā.

27. Kontu grupā "1210 Zeme, ēkas un būves" uzskaita valstij vai pašvaldībai īpašumā, valdījumā esošu vai piekrītošu zemi zem ēkām un būvēm, kultivēto zemi, atpūtai un izklaidei izmantojamo zemi, visas budžeta iestādes ēkas un būves, ieskaitot aprīkojumu, ierīces un iekārtas, kas ir šo ēku un būvju neatņemama sastāvdaļa. Šajā kontā uzskaita zemesgabalus, ēkas un būves, ja tās paredzētas budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, pakalpojumu sniegšanai vai iznomāšanai un to paredzētais lietošanas laiks ir ilgāks par vienu gadu:

27.1. analītiskajā uzskaitē nodala pašu vajadzībām lietojamo zemi, ēkas un būves no izīrējamiem un iznomājamiem īpašumiem. Zemi uzskaita zemes vienībās atbilstoši piešķirtajam zemes vienības kadastra apzīmējuma numuram. Daļēji izīrējamos un iznomājamos īpašumus uzskaita kā izīrējamos un iznomājamos īpašumus, ja izīrējamo vai iznomājamo platību var pārdot vai iznomāt atsevišķi un var atdalīt grāmatvedības uzskaitē. Ja tas nav iespējams, daļēji izīrējamos un iznomājamos īpašumus uzskaita kā izīrējamus un iznomājamus īpašumus tikai tad, ja pašu vajadzībām izmantojamā īpašuma daļa nav būtiska;

27.2. ēkas un būves, kas ir kultūras (arhitektūras) pieminekļi, uzskaita līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to pielietojumam (piemēram, dzīvojamās ēkas, nedzīvojamās ēkas, būves), analītiskajā uzskaitē nodalot atsevišķi. Kultūras pieminekļiem nolietojumu neaprēķina;

27.3. ēku un būvju konstrukcijas, aprīkojumu, ierīces un iekārtas, kas ir to neatdalāma sastāvdaļa, uzskaita kopā ar attiecīgo ēku vai būvi.

28. Kontā "1211 Dzīvojamās ēkas" uzskaita ēkas, no kuru izmantojamās platības vismaz pusi izmanto dzīvošanai. Ja dzīvošanai izmanto mazāk par pusi no ēkas kopējās izmantojamās platības, to klasificē kā nedzīvojamo ēku saskaņā ar tās projektā noteikto lietošanas mērķi.

29. Kontā "1212 Nedzīvojamās ēkas" uzskaita ēkas, kuras netiek izmantotas vai nav paredzētas dzīvošanai. Šajā kontā uzskaita administrācijas ēkas, rūpniecības un tirdzniecības ēkas, viesnīcas, restorānus, izglītības iestāžu, ārstniecības un sociālās aprūpes ēkas, kā arī vēsturiskās ēkas, kuras nav domātas dzīvošanai (piemēram, muzejus).

30. Kontā "1213 Transporta būves" uzskaita ielas, autoceļus, ietves, stāvvietas, lidlauku skrejceļus, sliežu ceļu konstrukcijas, tiltus, satiksmes pārvadus, tuneļus, ostu un piestātņu būves un konstrukcijas un citus tamlīdzīgus objektus.

31. Kontā "1214 Zeme zem ēkām un būvēm" uzskaita zemi, uz kuras uzbūvētas ēkas, būves vai to pamati, kas ir īpašumā, valdījumā vai piekrītoši valstij un pašvaldībai. Šeit uzskaita arī pagalmus, dārzu teritorijas un iebrauktuves, kuras uzskata par ēkas vai būves neatdalāmu sastāvdaļu.

32. Kontā "1215 Kultivētā zeme" uzskaita zemi, kuru izmanto lauksaimniecībā (ieskaitot zemi stādījumiem un augļu dārziem).

33. Kontā "1216 Atpūtai un izklaidei izmantojamā zeme" uzskaita parku teritorijas un atpūtas vietas kopā ar tām piegulošajiem virszemes ūdeņiem.

34. Kontā "1217 Pārējā zeme" uzskaita iepriekš neklasificēto zemi (piemēram, karjerus, kapu teritorijas, meža zemi).

35. Kontā "1218 Inženierbūves" uzskaita visu veidu inženierbūves (izņemot transporta būves) – ūdens uzkrāšanas un novadīšanas būves un konstrukcijas, meliorācijas sistēmas, sakaru un elektropārvades līnijas, naftas un gāzes cauruļvadus, ūdensvadus, siltumtrašu un kanalizācijas tīklus, celtnes un būves.

36. Kontā "1219 Pārējais nekustamais īpašums" uzskaita iepriekš neklasificēto nekustamo īpašumu – pārējās celtnes un būves, kuras nav iespējams klasificēt kā ēkas, transporta vai inženierbūves (piemēram, vēsturiskos pieminekļus, sporta un atpūtas būves).

37. Kontā "1220 Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas" uzskaita tehnoloģiskās iekārtas, mēraparatūru, regulēšanas ierīces, laboratoriju un medicīnas iekārtas un mašīnas, kuras lieto budžeta iestādes funkciju izpildes vai sniegto pakalpojumu nodrošināšanai:

37.1. tehnoloģisko iekārtu un mašīnu sastāvā neuzskaita transportlīdzekļus un datortehniku;

37.2. tehnoloģisko iekārtu un mašīnu rezerves daļas un palīgierīces, kurām ir patstāvīga nozīme saimnieciskajā procesā un kas uzskatāmas par pamatlīdzekļiem, ietver pamatlīdzekļu sastāvā kā atsevišķus pamatlīdzekļu uzskaites objektus. Pārējās rezerves daļas un palīgierīces uzskaita krājumu sastāvā un noraksta izdevumos tad, kad tās faktiski patērē (izlieto).

38. Kontu grupā "1230 Pārējie pamatlīdzekļi" uzskaita budžeta iestādes transportlīdzekļus, saimniecības pamatlīdzekļus, datortehniku, sakaru un biroja tehniku, bibliotēku fondus, mākslas darbus un mākslas priekšmetus, vērtslietas, kultūras un mākslas priekšmetus, muzeju krājuma sastāvā esošos aktīvus (izņemot nekustamos īpašumus) un pārējos iepriekš neklasificētus pamatlīdzekļus.

39. Kontā "1231 Transportlīdzekļi" uzskaita transportlīdzekļus kravas vai cilvēku pārvadāšanai (kravas un pasažieru automobiļus, autobusus, trolejbusus, motociklus, velosipēdus, piekabes un puspiekabes, ūdens transportlīdzekļus, dzelzceļa vilces iekārtas, dzelzceļa un tramvaju ritošos sastāvus, gaisa transportlīdzekļus un citus transportlīdzekļus).

40. Kontā "1232 Saimniecības pamatlīdzekļi" uzskaita pamatlīdzekļus, kurus izmanto budžeta iestādes saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

41. Kontā "1233 Bibliotēku fondi" uzskaita likumā noteiktajā kārtībā reģistrētu bibliotēku krājumu veidojošās grāmatas (tai skaitā mācību grāmatas) un citus iespieddarbus, mikrofilmas, skaņu ierakstus un citus informācijas nesējus.

42. Kontā "1234 Izklaides, literārie un mākslas oriģināldarbi" uzskaita oriģinālfilmas, skaņu ierakstus, manuskriptus un mākslas darbus.

43. Kontā "1235 Dārgakmeņi un dārgmetāli" uzskaita dārgmetālus un dārgakmeņus, kurus neizmanto ražošanas procesos.

44. Kontā "1236 Antīkie un citi kultūras un mākslas priekšmeti" uzskaita gleznas, skulptūras un citus mākslas priekšmetus, kas atzīti par mākslas darbiem, kā arī antīkos priekšmetus. Šajā kontā uzskaita arī likumā noteiktajā kārtībā reģistrētus muzeju krājuma sastāvā esošos kultūras un mākslas priekšmetus, kuri nav uzskaitīti citos pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to pielietojumam, neatkarīgi no to vērtības.

45. Kontā "1237 Citas vērtslietas" uzskaita iepriekš neklasificētās vērtslietas, kolekcijas un juvelierizstrādājumus.

46. Kontā "1238 Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika" uzskaita datorus, serverus, kopētājus, faksa aparātus, telefonus, telefoncentrāles un citu biroja tehniku un tās aprīkojumu. Šajā kontā var uzskaitīt arī datorprogrammas, bez kurām datori un serveri nevar darboties.

47. Kontā "1239 Iepriekš neklasificētie pārējie pamatlīdzekļi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos pamatlīdzekļus.

48. Kontā "1240 Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība" uzskaita izmaksas, kas attiecas uz konkrēta objekta izveidošanu vai celtniecību līdz dienai, kad objektu nodod lietošanā (ekspluatācijā). Šajos kontos uzskaita arī to iekārtu un mašīnu vērtības, kas ir saņemtas, bet vēl nav uzstādītas un nav nodotas lietošanā.

49. Kontā "1241 Pamatlīdzekļu izveidošana" uzskaita izmaksas, kas attiecas uz konkrēta pamatlīdzekļa izveidošanu līdz tā nodošanai lietošanā (ekspluatācijā), un saņemto, bet vēl neuzstādīto pamatlīdzekļu vērtību līdz to nodošanai lietošanā.

50. Kontā "1242 Nepabeigtā būvniecība" uzskaita būvniecības izmaksas līdz pamatlīdzekļa nodošanai lietošanā (ekspluatācijā).

51. Kontu grupas "1250 Turējumā nodotie valsts un pašvaldību nekustamie īpašumi" kontos "1251 Turējumā nodotā valsts un pašvaldību zeme", "1252 Turējumā nodotās valsts un pašvaldību ēkas un būves" un "1259 Turējumā nodotie valsts un pašvaldību citi nekustamie īpašumi" uzskaita valsts un pašvaldību nekustamos īpašumus, kas nodoti turējumā kapitālsabiedrībām.

52. Kontu grupā "1260 Bioloģiskie un pazemes aktīvi" uzskaita pazemes aktīvus, ilggadīgos stādījumus (augļu dārzus, regulāri ražojošos koku un krūmāju stādījumus, parkus, mežaudzes) un citus līdzīgus aktīvus, kuriem raksturīga atjaunošanās un vērtības izmaiņas augšanas rezultātā.

53. Kontā "1261 Pazemes aktīvi" uzskaita izpētītus minerālo atradņu krājumus, kas atrodas zem zemes virsmas un ir ekonomiski izmantojami, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģiju un atbilstošās cenas.

54. Kontā "1262 Augļu dārzi un citi regulāri ražojošu koku stādījumi" uzskaita kokus (ieskaitot vīnogulājus un krūmājus), kurus audzē ražas iegūšanai.

55. Kontā "1263 Mežaudzes" uzskaita mežaudzes, kuru vērtība mainās, tām augot.

56. Kontā "1264 Turējumā nodotie valsts un pašvaldību bioloģiskie un pazemes aktīvi" uzskaita valsts un pašvaldību bioloģiskos un pazemes aktīvus, kas nodoti turējumā kapitālsabiedrībām.

57. Kontā "1269 Pārējie bioloģiskie aktīvi" uzskaita parkus, ilggadīgos stādījumus un citus līdzīgus aktīvus, kuru vērtība mainās, tiem augot, un kuri nav uzskatāmi par pazemes aktīviem, mežaudzēm, augļu dārziem un citiem regulāri ražojošiem koku stādījumiem.

58. Kontā "1270 Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos" uzskaita kapitālos ieguldījumus ēkās vai citos pamatlīdzekļos (ēku rekonstrukcija, uzlabošana, atjaunošana), kas nav iestādes īpašumā, ja tādi ieguldījumi ir atļauti īres, nomas vai apsaimniekošanas līgumos vai paredzēti investīciju projektos. Attiecīgos ieguldījumus uzskaita kā nomātā īpašuma uzlabojumus.

59. Kontā "1280 Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par pamatlīdzekļu iegādi.

60. Kontā "1281 Avansa maksājumi par zemi, ēkām un būvēm" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par zemes, ēku un būvju iegādi.

61. Kontā "1282 Avansa maksājumi par tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par iekārtu un mašīnu iegādi.

62. Kontā "1283 Avansa maksājumi par pārējiem pamatlīdzekļiem" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par transportlīdzekļu, datortehnikas, sakaru un biroja tehnikas, bibliotēku fondu, mākslas darbu un priekšmetu un citu iepriekš neklasificētu pamatlīdzekļu iegādi.

63. Kontā "1286 Avansa maksājumi par bioloģiskajiem un pazemes aktīviem" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par bioloģisko un pazemes aktīvu iegādi.

64. Kontā "1287 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pamatlīdzekļiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem (priekšapmaksām) par pamatlīdzekļiem.

65. Kontā "1289 Pārējie avansa maksājumi" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās samaksātās priekšapmaksas.

66. Kontu grupas "1290 Pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums" kontos "1291 Ēku un būvju uzkrātais nolietojums", "1292 Tehnoloģisko iekārtu un mašīnu uzkrātais nolietojums", "1293 Pārējo pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums", "1295 Turējumā nodoto valsts un pašvaldību ēku un būvju uzkrātais nolietojums" un "1297 Ilgtermiņa ieguldījumu nomātajos pamatlīdzekļos uzkrātais nolietojums" uzskaita katras pamatlīdzekļu grupas aprēķināto un uzkrāto nolietojumu.

67. Kontā "1299 Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums" uzskaita aprēķināto vērtības samazinājumu pamatlīdzekļiem.

68. Kontu grupā "1300 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts turēt ilgāk par gadu no bilances datuma.

69. Kontā "1310 Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā un vērtības samazinājums radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder vairāk par 50 procentiem kapitāla (meitas kapitālsabiedrības), un vērtības samazinājumu no radniecīgo kapitālsabiedrību kapitāla izvērtējuma.

70. Kontā "1311 Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder vairāk par 50 procentiem kapitāla (meitas kapitālsabiedrības).

71. Kontā "1319 Vērtības samazinājums radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita vērtības samazinājumu no radniecīgo kapitālsabiedrību kapitāla izvērtējuma.

72. Kontā "1320 Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā un vērtības samazinājums asociēto kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder 20–50 procentu kapitāla (asociētās kapitālsabiedrības), un vērtības samazinājumu no asociēto kapitālsabiedrību kapitāla izvērtējuma.

73. Kontā "1321 Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder 20–50 procentu kapitāla (asociētās kapitālsabiedrības).

74. Kontā "1329 Vērtības samazinājums asociēto kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita vērtības samazinājumu no asociēto kapitālsabiedrību kapitāla izvērtējuma.

75. Kontu grupā "1330 Ilgtermiņa aizdevumi" uzskaita aizdevumus, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

76. Kontā "1331 Ilgtermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes izsniegtos aizdevumus radniecīgajām kapitālsabiedrībām, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

77. Kontā "1332 Ilgtermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes izsniegtos aizdevumus asociētajām kapitālsabiedrībām, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

78. Kontā "1339 Citi ilgtermiņa aizdevumi" uzskaita budžeta iestādes izsniegtos aizdevumus, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma un kurus neuzskaita kontos 1331 un 1332.

79. Kontu grupā "1340 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros" uzskaita finanšu ieguldījumus vērtspapīros, kuru paredzētais turēšanas vai dzēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

80. Kontā "1341 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošos Latvijas valsts emitētos vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

81. Kontā "1342 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošos ilgtermiņa pašvaldību emitētos vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

82. Kontā "1349 Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros" uzskaita ilgtermiņa vērtspapīrus (vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma), kas nav iekļauti kontos 1341 un 1342.

83. Kontu grupā "1350 Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita pārējos finanšu ieguldījumus (piemēram, finanšu ieguldījumus starptautiskajās finanšu institūcijās, finanšu ieguldījumus biržās kotētu un nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā), kuru paredzētais turēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

84. Kontā "1351 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās" uzskaita kapitāla daļas starptautiskajās finanšu institūcijās (Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), Pasaules Bankā (PB), Eiropas Padomes Attīstības bankā (EPAB), Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūrā (DIGA), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB)), ja valsts ir iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ilgāk par gadu no bilances datuma.

85. Kontā "1352 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus to kapitālsabiedrību kapitālā, kurās budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem kapitāla un kuru akcijas tiek kotētas fondu biržā, ja valsts iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ilgāk par gadu no bilances datuma.

86. Kontā "1353 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus to kapitālsabiedrību kapitālā, kurās budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem kapitāla un kuru akcijas netiek kotētas fondu biržās, ja valsts iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ilgāk par gadu no bilances datuma.

87. Kontu "1354 Ilgtermiņa prasības par 2.līmeņa fondētajām pensijām" lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

88. Kontā "1359 Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos finanšu ieguldījumus.

89. Kontā "1360 Pārējās ilgtermiņa prasības" uzskaita pārējās prasības, kuru sākotnējais saņemšanas termiņš ir noteikts vairāk par gadu no bilances datuma.

90. Kontu grupas "1380 Avansi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem" kontos "1381 Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu radniecīgajās kapitālsabiedrībās", "1382 Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu asociētajās kapitālsabiedrībās", "1383 Avansa maksājumi par vērtspapīriem", "1384 Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā", "1385 Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā" un "1389 Avansa maksājumi par pārējiem finanšu ieguldījumiem" uzskaita avansa maksājumus (samaksātās priekšapmaksas) par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu iegādi.

91. Kontā "1390 Uzkrājumi nedrošiem ilgtermiņa aizdevumiem un prasībām" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem aizdevumiem un prasībām, kuru apmaksas (dzēšanas) termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

92. Kontu grupā "2100 Krājumi" uzskaita budžeta iestādes īstermiņa aktīvus, kas paredzēti tās darbības nodrošināšanai vai atsavināšanai budžeta iestādes darbības ietvaros.

93. Kontu grupā "2110 Izejvielas un materiāli" uzskaita izejvielas un materiālus, mācību un zinātniskiem mērķiem paredzētus materiālus, pārtikas produktus, zāles, medikamentus, medicīnas materiālus, saimniecības materiālus, kancelejas piederumus, kurināmo, degvielu, smērvielas, mašīnu iekārtas un rezerves daļas (kuras nav pamatlīdzekļi), kā arī pārējos iepriekš neklasificētos materiālus un izejvielas.

94. Kontā "2111 Materiāli mācību, zinātniskiem un citiem mērķiem" uzskaita reaktīvus un ķimikālijas, stikla un citu materiālu laboratoriju traukus, metālus (ieskaitot dārgmetālus), elektromateriālus, radiomateriālus, fotopiederumus, papīru mācību programmu, mācību līdzekļu un zinātnisku darbu izdošanai, izmēģinājumu dzīvniekus un citus materiālus mācību vajadzībām un zinātniskās pētniecības darbiem.

95. Kontā "2112 Pārtikas produkti" uzskaita pārtikas produktus iestādēs, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus.

96. Kontā "2113 Medikamenti, zāles un medicīnas materiāli" uzskaita medikamentus, zāles, medicīnas un pārsienamos materiālus, bakterioloģiskos, imunobioloģiskos preparātus un citus tamlīdzīgus materiālus.

97. Kontā "2114 Saimniecības materiāli un kancelejas piederumi" uzskaita ikdienas vajadzībām lietojamos saimniecības materiālus (elektrospuldzes, ziepes, sukas, veļas pulverus un citus saimniecības materiālus), biroja un kancelejas piederumus, būvmateriālus kārtējam un kapitālajam remontam (piemēram, ķieģeļus, šīferi, cementu).

98. Kontā "2115 Kurināmais, degviela, smērvielas" uzskaita visu veidu kurināmo (malku, ogles, briketes, kūdru), degvielu, smērvielas (benzīnu, autoeļļas) un citus tamlīdzīgus krājumus.

99. Kontā "2116 Mašīnu iekārtas un rezerves daļas" uzskaita rezerves daļas, kuras paredzētas remontam un nolietoto daļu nomaiņai (piemēram, medicīnas iekārtām, traktoriem, kombainiem, transportlīdzekļiem, datoriem) un kuras nav pamatlīdzekļi.

100. Kontā "2119 Pārējie materiāli" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās izejvielas un materiālus (piemēram, taru).

101. Kontā "2120 Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi" uzskaita to ražojumu izmaksas, kuri atrodas izgatavošanas procesā, un to pasūtījumu (sniegto pakalpojumu) izmaksas, par kuriem vēl nav atzīti ieņēmumi.

102. Kontu grupā "2130 Gatavie ražojumi, pasūtījumi un krājumi atsavināšanai" uzskaita izgatavotos ražojumus, atsavināšanai (pārdošanai) paredzētās preces un ilgtermiņa ieguldījumus, kā arī gatavos (pabeigtos) pasūtījumus.

103. Kontā "2131 Gatavie ražojumi" uzskaita izgatavotos ražojumus (piemēram, budžeta iestāžu ražošanas (mācību) darbnīcās izgatavotos izstrādājumus, gatavos iespieddarbus), kuru ražošanas process ir pabeigts.

104. Kontā "2132 Krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanai" uzskaita preces un citus krājumus, kurus budžeta iestāde iegādājusies vai kuri paredzēti atsavināšanai (pārdošanai, nodošanai) bez tālākas pārstrādes. Šajā kontā uzskaita arī atsavināšanai paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus.

105. Kontā "2133 Gatavie pasūtījumi" uzskaita pabeigtos zinātnes un citus pasūtījumus un programmas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

106. Kontu grupā "2140 Lauksaimniecības krājumi" iekļauj darba un produktīvos dzīvniekus, mājlopus, sīklopus, lopbarību un sēklas, kā arī citus lauksaimniecības krājumus.

107. Kontā "2141 Darba un produktīvie dzīvnieki" uzskaita dzīvniekus, kurus budžeta iestāde tur lauksaimnieciskās ražošanas nolūkos, kā arī dzīvniekus dienesta vajadzībām.

108. Kontā "2142 Lopbarība un sēklas" uzskaita sēklas, sienu, auzas un citus lopbarības veidus, kas paredzēti dzīvnieku un lopu ēdināšanai un izmitināšanai.

109. Kontā "2149 Pārējie lauksaimniecības krājumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos lauksaimniecības krājumus.

110. Kontā "2150 Stratēģiskās rezerves" uzskaita valsts stratēģiskās rezerves (piemēram, graudu rezerves, pārtikas rezerves).

111. Kontu grupā "2160 Inventārs" uzskaita ātri nolietojamo inventāru un pārējo tamlīdzīgo inventāru.

112. Kontā "2161 Ātri nolietojamais inventārs" uzskaita īstermiņa aktīvus, kuri pēc savām funkcijām neatšķiras no pamatlīdzekļiem un neatbilst pamatlīdzekļa sākotnējās atzīšanas kritērijiem.

113. Kontā "2162 Apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi" uzskaita apģērbus, apavus, skatuves tērpus, veļu, gultas piederumus un tamlīdzīgus krājumus.

114. Kontā "2169 Pārējais inventārs" uzskaita pārējo iepriekš neklasificēto inventāru.

115. Kontu grupā "2170 Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošana" uzskaita speciālo militāro inventāru un tā izveidošanas izmaksas, kas nepieciešamas Nacionālo bruņoto spēku militāro uzdevumu un ar to saistīto apmācību izpildes nodrošināšanai un militāro spēju attīstīšanai.

116. Kontā "2171 Speciālais militārais inventārs" uzskaita speciālo militāro inventāru saskaņā ar normatīvajiem aktiem aizsardzības jomā.

117. Kontā "2179 Speciālā militārā inventāra izveidošana" uzskaita izmaksas, kas attiecas uz speciālā militārā inventāra izveidošanu līdz tā nodošanai lietošanā (ekspluatācijā).

118. Kontu grupā "2180 Avansa maksājumi un uzkrājumi par krājumiem" uzskaita avansa maksājumus par krājumu iegādi un nedrošiem avansa maksājumiem izveidotos uzkrājumus.

119. Kontā "2181 Avansa maksājumi par krājumiem" uzskaita avansa maksājumus (samaksātās priekšapmaksas) par krājumu iegādi.

120. Kontā "2187 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par krājumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem (priekšapmaksām) par krājumiem.

121. Kontā "2190 Krājumu vērtības samazinājums" uzskaita aprēķināto krājumu vērtības samazinājumu.

122. Kontu grupā "2300 Debitori" uzskaita prasības (debitoru parādus), kas radušās pagātnes darījumu (notikumu) rezultātā (piemēram, prasības par sniegtajiem pakalpojumiem, prasības par atsavinātajām precēm vai pamatlīdzekļiem, prasības par neapmaksātiem nodokļiem).

123. Kontu grupā "2310 Prasības pret pircējiem un pasūtītājiem" uzskaita budžeta iestādes prasības pret pircējiem un pasūtītājiem, kā arī parādus, kas izveidojušies, iestādei pārdodot produkciju vai preces, izpildot darbus vai pakalpojumus.

124. Kontā "2312 Prasības starp budžeta iestādēm un/vai no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām" uzskaita budžeta iestādes prasības starp budžeta iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu viena institucionālā sektora ietvaros.

125. Kontā "2313 Prasības starp padotībā esošām budžeta iestādēm" uzskaita budžeta iestādes prasības starp padotībā, pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm.

126. Kontā "2314 Prasības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm" uzskaita budžeta iestādes prasības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm

127. Kontā "2315 Prasības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksas iestādēs" uzskaita avansā izmaksātos pabalstus un pensijas. Šo kontu lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

128. Kontā "2316 Prasības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām" uzskaita prasības pret radniecīgām kapitālsabiedrībām, kurās budžeta iestādei pieder vairāk par 50 procentiem kapitāla.

129. Kontā "2317 Prasības pret asociētajām kapitālsabiedrībām" uzskaita prasības pret kapitālsabiedrībām, kurās budžeta iestādei pieder 20–50 procentu kapitāla.

130. Kontā "2318 Prasības pret pārējām kapitālsabiedrībām" uzskaita prasības pret kapitālsabiedrībām, kurās budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem kapitāla.

131. Kontā "2319 Pārējās prasības pret pircējiem un pasūtītājiem" uzskaita budžeta iestādes prasības, kas izveidojušās, pārdodot produkciju, preces vai pamatlīdzekļus, izpildot darbus un sniedzot pakalpojumus, un kuras nav iepriekš klasificētas.

132. Kontā "2320 Prasības par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem, izņemot Kohēzijas fonda projektus" uzskaita attiecīgo struktūrfondu projektu īstenošanas gaitā radušās prasības, analītiski nodalot katra finansēšanas instrumenta vai fonda prasības (piemēram, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta projektiem, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektiem, Eiropas Sociālā fonda projektiem, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem).

133. Kontā "2330 Uzkrājumi nedrošām prasībām" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošām (šaubīgām) prasībām, kuru apmaksas (dzēšanas) termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

134. Kontā "2331 Uzkrājumi prasībām pret pircējiem un pasūtītājiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošām (šaubīgām) pircēju un pasūtītāju prasībām.

135. Kontā "2332 Uzkrājumi prasībām ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus prasībām ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem.

136. Kontā "2333 Uzkrājumi prasībām pret personālu" uzskaita izveidotos uzkrājumus prasībām pret budžeta iestādes darbiniekiem.

137. Kontā "2334 Uzkrājumi izsniegtajiem īstermiņa aizdevumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus budžeta iestādes izsniegtajiem nedrošiem aizdevumiem, kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma.

138. Kontā "2339 Uzkrājumi pārējām prasībām" uzskaita izveidotos uzkrājumus pārējām nedrošām (šaubīgām) debitoru prasībām.

139. Kontā "2340 Prasības par nodokļiem un nodevām" uzskaita prasības par budžeta iestāžu nodokļiem un nodevām.

140. Kontā "2341 Prasības par nekustamā īpašuma nodokli" uzskaita prasības par nekustamā īpašuma nodokli.

141. Kontā "2342 Prasības par iedzīvotāju ienākuma nodokli" uzskaita prasības par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

142. Kontā "2343 Prasības par pievienotās vērtības nodokli" uzskaita prasības par pievienotās vērtības nodokli.

143. Kontā "2349 Pārējās prasības par nodokļiem un nodevām" uzskaita pārējās prasības par nodokļiem un nodevām.

144. Kontos "2351 Prasības pret citiem budžetiem par Kohēzijas fonda projektiem", "2352 Prasības pret Eiropas Savienību par Kohēzijas fonda projektiem" un "2353 Prasības pret darbuzņēmējiem par Kohēzijas fonda projektiem" uzskaita prasības Kohēzijas fonda projektu ietvaros pret darbuzņēmējiem, citiem budžetiem un Eiropas Savienību.

145. Kontu grupas "2360 Uzkrātie ieņēmumi" kontos "2361 Uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem Valsts kasē", "2362 Pārējie uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem", "2363 Uzkrātie procentu ieņēmumi par aizdevumiem", "2364 Uzkrātie ieņēmumi par maksas pakalpojumiem", "2365 Uzkrātie ieņēmumi no atvasinātajiem finanšu instrumentiem" un "2369 Pārējie uzkrātie ieņēmumi" uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus, kas attiecas uz iepriekšējiem periodiem, bet kuru saņemšanas termiņš vēl nav pienācis vai par kuriem nav iegrāmatots debitoru rēķins.

146. Kontu grupā "2370 Pārmaksātie nodokļi" uzskaita pārmaksātos un avansā samaksātos nodokļus atsevišķi pa nodokļu veidiem, izņemot pašvaldību administrēto nodokļu pārmaksas.

147. Kontos "2371 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis", "2372 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", "2373 Pievienotās vērtības nodoklis" un "2379 Pārējie nodokļi" uzskaita pārmaksātos un avansā samaksātos nodokļus, izņemot pašvaldību administrēto nodokļu pārmaksas.

148. Kontu grupā "2380 Prasības pret personālu" uzskaita norēķinus ar budžeta iestādes darbiniekiem par izsniegtajiem avansiem, iztrūkumiem un citas prasības pret personālu.

149. Kontā "2381 Darbiniekiem izsniegtie avansi" uzskaita visas prasības pret budžeta iestādes personālu par izsniegtajiem avansiem (piemēram, saimnieciskajiem izdevumiem, komandējumu izdevumiem, operatīvās darbības pasākumiem, operatīvās darbības pasākumu nodrošināšanas izdevumiem).

150. Kontā "2382 Prasības par iztrūkumiem" uzskaita budžeta iestādes prasības pret darbiniekiem par konstatētajiem iztrūkumiem.

151. Kontā "2389 Pārējās prasības pret personālu" uzskaita pārējās prasības pret budžeta iestādes personālu (izņemot darbiniekiem izsniegtos avansus un norēķinus par iztrūkumiem).

152. Kontu grupā "2390 Pārējās prasības" uzskaita prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiem un citas iepriekš neklasificētās prasības.

153. Kontā "2391 Prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiem" uzskaita prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiem. Šo kontu lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

154. Kontā "2399 Pārējās iepriekš neklasificētās prasības" uzskaita citas iepriekš neklasificētās prasības.

155. Kontu grupā "2400 Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem" uzskaita faktiskās izmaksas, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, un avansus (samaksātās priekšapmaksas) par pakalpojumiem un projektiem.

156. Kontu grupā "2410 Nākamo periodu izdevumi un avansa maksājumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem" uzskaita nākamo periodu izdevumus un avansa maksājumus ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem.

157. Kontā "2411 Nākamo periodu izdevumi Kohēzijas fonda projektiem" uzskaita nākamo periodu izdevumus un darbuzņēmējiem samaksātos avansa maksājumus par pakalpojumiem Kohēzijas fonda projektiem.

158. Kontā "2419 Pārējie nākamo periodu izdevumi un avansa maksājumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem" uzskaita nākamo periodu izdevumus un avansa maksājumus finansējuma saņēmējiem ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem un to īstenošanai (izņemot nākamo periodu izdevumus Kohēzijas fonda projektiem).

159. Kontā "2420 Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem" uzskaita faktiskās samaksas, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, un samaksātos avansus (priekšapmaksas) par pakalpojumiem (izņemot nākamo periodu izdevumus un avansa maksājumus ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem).

160. Kontā "2421 Avansi par pakalpojumiem" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par pakalpojumiem, kurus budžeta iestāde saņems nākamajos periodos.

161. Kontā "2422 Nākamo periodu izdevumi darba samaksas norēķiniem" uzskaita normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināto un samaksāto darba samaksu budžeta iestādes darbiniekiem par nākamajiem periodiem.

162. Kontā "2423 Nākamo periodu izdevumi sociālajiem norēķiniem" uzskaita normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķinātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par samaksāto darba samaksu budžeta iestādes darbiniekiem, samaksātās pensijas, pabalstus un citus maksājumus sociāliem mērķiem par nākamajiem periodiem.

163. Kontā "2427 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pakalpojumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem (priekšapmaksām) par pakalpojumiem.

164. Kontā "2429 Pārējie nākamo periodu izdevumi" uzskaita budžeta iestādes pārējos maksājumus, kuri atzīstami kā izdevumi nākamajos pārskata periodos.

165. Kontu grupā "2500 Īstermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita budžeta iestādes finanšu ieguldījumus, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus paredzēts turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma.

166. Kontā "2510 Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder vairāk par 50 procentiem kapitāla (meitas kapitālsabiedrības), ja budžeta iestāde ir iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot).

167. Kontā "2520 Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder 20–50 procentu kapitāla (asociētās kapitālsabiedrības), ja budžeta iestāde ir iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot).

168. Kontu grupā "2530 Īstermiņa aizdevumi un ilgtermiņa aizdevumu īstermiņa daļa" uzskaita budžeta iestādes izsniegtos īstermiņa aizdevumus un ilgtermiņa aizdevumu daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

169. Kontā "2531 Īstermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes radniecīgajām kapitālsabiedrībām izsniegtos īstermiņa aizdevumus un ilgtermiņa aizdevumu daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

170. Kontā "2532 Īstermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes asociētajām kapitālsabiedrībām izsniegtos īstermiņa aizdevumus un ilgtermiņa aizdevumu daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

171. Kontā "2539 Citi īstermiņa aizdevumi" uzskaita budžeta iestādes pārējām kapitālsabiedrībām un iestādēm izsniegtos īstermiņa aizdevumus un ilgtermiņa aizdevumu daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

172. Kontu grupā "2540 Īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošus īstermiņa vērtspapīrus un ilgtermiņa vērtspapīru daļu, kuru dzēšanas vai atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

173. Kontā "2541 Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošus Latvijas valsts emitētos īstermiņa vērtspapīrus un ilgtermiņa vērtspapīru daļu, kuru dzēšanas vai atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

174. Kontā "2542 Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošus pašvaldību emitētos īstermiņa vērtspapīrus un ilgtermiņa vērtspapīru daļu, kuru dzēšanas vai atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

175. Kontā "2549 Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros" uzskaita īstermiņa vērtspapīrus (vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma), kas nav ietverti kontos 2541 un 2542. Šajā kontā uzskaita arī attiecīgo ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtspapīros daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

176. Kontu grupā "2550 Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita budžeta iestādes īstermiņa finanšu ieguldījumus starptautiskajās finanšu institūcijās, biržās kotētu un nekotētu kapitālsabiedrību kapitālos, citus īstermiņa finanšu ieguldījumus un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu daļu, ja budžeta iestāde iegādājusies šos ieguldījumus un paredz tos turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma.

177. Kontā "2551 Īstermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās" uzskaita kapitāla daļas starptautiskajās finanšu institūcijās (Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), Pasaules Bankā (PB), Eiropas Padomes Attīstības bankā (EPAB), Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūrā (DIGA), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB) un citās), ja budžeta iestāde iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot).

178. Kontā "2552 Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus to kapitālsabiedrību kapitālā, kurās budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem kapitāla un kuru akcijas kotējas fondu biržā, ja budžeta iestāde iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot).

179. Kontā "2553 Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus to kapitālsabiedrību kapitālā, kurās budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem kapitāla un kuru akcijas nekotējas fondu biržā, ja budžeta iestāde iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot).

180. Kontu "2554 Īstermiņa prasības par 2.līmeņa fondētajām pensijām" lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

181. Kontā "2559 Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos īstermiņa finanšu ieguldījumus un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu daļu, kuru turēšanas vai dzēšanas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

182. Kontā "2571 Avansi par īstermiņa finanšu ieguldījumiem" uzskaita samaksātos avansa maksājumus par īstermiņa finanšu ieguldījumiem.

183. Kontā "2577 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par īstermiņa finanšu ieguldījumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem (priekšapmaksām) par īstermiņa finanšu ieguldījumiem.

184. Kontu grupā "2600 Naudas līdzekļi" uzskaita budžeta iestādes naudu kasē un norēķinu kontos, noguldījumus finanšu iestādēs sadalījumā pa budžetu veidiem, kā arī tos naudas līdzekļus, kas nav budžeta iestādes īpašums, bet uz noteiktu laiku atrodas budžeta iestādes kasē vai kontos (piemēram, konkursu/drošības naudu, vēlēšanu naudu, pansionātos dzīvojošo pensijas, aizturētām personām atsavinātos līdzekļus līdz tiesas lēmumam, debitoru parādus, kas veidojušies iepriekšējos pārskata periodos un iemaksājami valsts budžeta ieņēmumos, kā arī valsts amatpersonu atlīdzību par dāvanu izpirkšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, tikai valsts budžeta iestādēm ar Ministru kabineta rīkojumiem piešķirtos līdzekļus no valsts privatizācijas fonda, no citām budžeta iestādēm apropriācijas kārtībā saņemtos budžeta līdzekļus saskaņā ar finansēšanas plānu, klienta valdījumā esošos deponētos naudas līdzekļus).

185. Kontu grupas "2610 Kase" kontos "2611 Pamatbudžeta līdzekļi", "2612 Speciālā budžeta līdzekļi", "2613 Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi" uzskaita budžeta iestādes naudu kasē sadalījumā pa budžetu veidiem, kontā "2614 Citu budžetu līdzekļi" uzskaita arī budžeta iestādes saņemtos naudas līdzekļus, kas nav tās īpašums, ja tie atrodas budžeta iestādes kasē.

186. Kontu grupas "2620 Norēķinu konti Valsts kasē vai kredītiestādēs" kontos "2621 Pamatbudžeta līdzekļi", "2622 Speciālā budžeta līdzekļi" un "2623 Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi" uzskaita budžeta iestādes naudu norēķinu kontos Valsts kasē vai finanšu iestādēs (ieskaitot kontus, kuriem piesaistītas maksājumu kartes) sadalījumā pa budžetu veidiem. Kontā "2624 Citu budžetu līdzekļi" uzskaita arī budžeta iestādes saņemtos naudas līdzekļus, kas nav tās īpašums, ja tie atrodas budžeta iestādes norēķinu kontos.

187. Kontu grupas "2630 Termiņnoguldījumi" kontos "2631 Pamatbudžeta līdzekļi", "2632 Speciālā budžeta līdzekļi", "2633 Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi" uzskaita budžeta iestādes termiņnoguldījumus, naudas līdzekļu depozītus, kuri noguldīti uz konkrētu termiņu vai citiem nosacījumiem, sadalījumā pa budžetu veidiem. Kontā "2634 Citu budžetu līdzekļi" uzskaita arī budžeta iestādes saņemtos naudas līdzekļus, kas nav tās īpašums, ja tie noguldīti termiņnoguldījumos.

188. Kontu grupas "2670 Nauda ceļā" kontos "2671 Pamatbudžeta līdzekļi", "2672 Speciālā budžeta līdzekļi", "2673 Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi" uzskaita naudu ceļā sadalījumā pa budžetu veidiem. Kontā "2674 Citu budžetu līdzekļi" uzskaita arī naudas līdzekļus, kas nav budžeta iestādes īpašums. Naudu ceļā uzskaita, ja budžeta iestāde saņem naudu tās kontā īsi pēc pārskata perioda slēgšanas un ir saņemts apliecinājums, ka pārskaitījums veikts iepriekšējā periodā. Šajā gadījumā budžeta iestāde uzskata, ka darījums noticis iepriekšējā periodā un perioda beigās attiecīgo summu atzīst kā naudu ceļā. Naudu ceļā uzskaita, ja līgumā ir paredzēts, ka saistības uzskatāmas par dzēstām tikai tad, kad adresāts saņēmis naudu savā kontā.

189. Kontu grupā "2700 Administrējamo iestāžu finansēšana" uzskaita pašvaldību asignējumus administrējamo budžeta iestāžu finansēšanai.

190. Kontā "2710 Asignējumi pašvaldību budžeta iestādēm" uzskaita pašvaldību asignējumus budžeta iestāžu un institūciju finansēšanai.

191. Kontu grupā "3000 Pašu kapitāls" uzskaita budžeta iestādes pašu kapitālu (neto aktīvu), kuru nosaka kā budžeta iestādes aktīvu atlikušo daļu pēc visu tās saistību atskaitīšanas.

192. Kontu grupā "3300 Rezerves" uzskaita budžeta iestādes ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves un pārējās rezerves.

193. Kontā "3310 Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" uzskaita ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības palielinājumu.

194. Kontā "3320 Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve" uzskaita finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas gadījumos, kad tās uzskaita pašu kapitālā.

195. Kontā "3360 Pārējās rezerves" uzskaita ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas (pēc pašu kapitāla metodes) rezultātā radušos vērtības palielinājumu, ja kapitālsabiedrībā ir izmaiņas pašu kapitālā, kas neietekmē kapitālsabiedrības pārskata perioda rezultātu (pamatlīdzekļu pārvērtēšana). Pārējās rezervēs uzskaita arī mežaudžu sākotnējās atzīšanas vērtības atbilstoši Meža valsts reģistra datiem.

196. Kontu grupā "3500 Budžeta izpildes rezultāti" uzskaita pārskata un iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātus.

197. Kontu grupas "3510 Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts" kontos "3511 Iepriekšējo pārskata gadu pamatbudžeta izpildes rezultāts", "3512 Iepriekšējo pārskata gadu speciālā budžeta izpildes rezultāts", "3513 Iepriekšējo pārskata gadu ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts" un "3514 Iepriekšējo pārskata gadu citu budžetu izpildes rezultāts" uzskaita attiecīgā budžeta veida iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātus.

198. Kontu grupas "3520 Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" kontos "3521 Pārskata gada pamatbudžeta izpildes rezultāts", "3522 Pārskata gada speciālā budžeta izpildes rezultāts", "3523 Pārskata gada ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts" un "3524 Pārskata gada citu budžetu izpildes rezultāts" uzskaita attiecīgā budžeta veida pārskata gada budžeta izpildes rezultātu.

199. Kontā "4000 Uzkrājumi" uzskaita saistības, kurām nav precīzi zināms noteikts laiks un apjoms. Šīs saistības attiecas uz pārskata gada vai iepriekšējo gadu darījumiem un pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet to vērtība vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav precīzi zināms.

200. Kontā "4200 Uzkrājumi paredzamām saistībām" uzskaita uzkrājumus saistībām, kurām nav precīzi zināms apjoms vai laiks, kad maksājums būs jāveic.

201. Kontu grupā "5000 Kreditori" uzskaita budžeta iestādes pašreizējās saistības, kuras radušās pagātnes darījumu (notikumu) rezultātā un kuru apmaksai nepieciešams budžeta iestādes resursu patēriņš.

202. Kontu grupā "5100 Ilgtermiņa saistības" uzskaita budžeta iestādes saistības, kuru atmaksa paredzēta vēlāk nekā pēc gada no bilances datuma.

203. Kontu grupā "5110 Ilgtermiņa aizņēmumi" uzskaita budžeta iestādes aizņēmumus ar atmaksas termiņu, kas pārsniedz gadu no bilances datuma.

204. Kontos "5111 Ilgtermiņa aizņēmumi no Latvijas kredītiestādēm", "5112 Ilgtermiņa aizņēmumi no Valsts kases", "5113 Ilgtermiņa aizņēmumi no ārvalstu institūcijām" un "5119 Pārējie ilgtermiņa aizņēmumi" uzskaita no attiecīgās aizdevēju grupas saņemtos ilgtermiņa aizņēmumus neatkarīgi no aizņēmuma izmantošanas mērķa. Kontā "5112 Ilgtermiņa aizņēmumi no Valsts kases" uzskaita no Valsts kases ņemtos aizņēmumus un aizņēmumus, ko izsniedz Valsts kase, piesaistot starptautisko finanšu institūciju finansējumu, neatkarīgi no aizņēmuma izmantošanas mērķa.

205. Kontā "5120 Ilgtermiņa saistības par saņemtajiem avansiem" uzskaita ilgtermiņa saistības par saņemtajiem avansiem.

206. Kontā "5130 Ilgtermiņa parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita saistības par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, kuru apmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

207. Kontā "5140 Ilgtermiņa uzkrātās saistības" uzskaita saistības par izdevumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, bet par kuriem attaisnojuma dokuments pārskata periodā nav saņemts, vai tamlīdzīgas samērā precīzi aprēķināmas saistības, kuru atmaksa vai dzēšana paredzēta vēlāk nekā pēc gada no bilances datuma.

208. Kontā "5150 Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi" uzskaita ieņēmumus, kas atzīti (saņemti, nopelnīti) pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem periodiem, kuri būs vēlāk nekā pēc gada no bilances datuma.

209. Kontā "5151 Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi par pakalpojumiem" uzskaita ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumus par konkrētiem pakalpojumiem, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem periodiem. Šajā kontā uzskaita budžeta iestādes saņemto samaksu par pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajos periodos.

210. Kontā "5152 Aprēķinātās, bet neizmaksātās pensijas un pabalsti" uzskaita neizmaksātās pensijas un pabalstus, kuri attiecas uz ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumiem.

211. Kontā "5153 Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi Eiropas Savienības finansētajiem projektiem" uzskaita ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumus, kas radušies saistībā ar Eiropas Savienības finansētajiem projektiem.

212. Kontā "5154 Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" uzskaita ilgtermiņā saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, kuri attiecas uz nākamo periodu ieņēmumiem.

213. Kontā "5919 Citi ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumus.

214. Kontu grupās "5160 Ilgtermiņa saistības par struktūrfondu projektiem", "5170 Ilgtermiņa saistības par Eiropas Savienības piešķirto Kohēzijas fonda projektu finansējumu" un "5180 Ilgtermiņa saistības par pārējiem Eiropas Savienības finansētajiem projektiem" uzskaita ilgtermiņa saistības, kas radušās saistībā ar Eiropas Savienības finansētajiem projektiem un ārvalstu finanšu palīdzību. Šajos kontos neuzskaita saņemtos aizņēmumus Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošanai.

215. Kontu grupā "5190 Pārējās ilgtermiņa saistības" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās budžeta iestādes ilgtermiņa saistības.

216. Kontā "5191 Ilgtermiņa finanšu nomas (līzinga) saistības" uzskaita finanšu nomas (līzinga) saistības, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

217. Kontā "5199 Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības" uzskaita pārējās ilgtermiņa saistības, kuras nav uzskaitītas kontos 5111–5191.

218. Kontu grupās "5200–5900 Īstermiņa saistības" uzskaita budžeta iestādes saistības, kuru atmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma.

219. Kontu grupas "5210 Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa" kontos "5211 Īstermiņa aizņēmumi no Latvijas kredītiestādēm", "5212 Īstermiņa aizņēmumi no Valsts kases", "5213 Īstermiņa aizņēmumi no ārvalstu institūcijām" un "5219 Pārējie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa" uzskaita no attiecīgās aizdevēju grupas saņemtos īstermiņa aizņēmumus un ilgtermiņa aizņēmumu daļu, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma neatkarīgi no aizņēmuma izmantošanas mērķa. Kontā "5212 Īstermiņa aizņēmumi no Valsts kases" uzskaita no Valsts kases ņemtos aizņēmumus un aizņēmumus, ko izsniedz Valsts kase, piesaistot starptautisko finanšu institūciju finansējumu, neatkarīgi no aizņēmuma izmantošanas mērķa.

220. Kontu grupā "5310 Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita budžeta iestādes īstermiņa saistības par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, saistības par norēķiniem pret budžetu (pa budžetu veidiem) un citas īstermiņa saistības pret budžeta iestādēm, piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

221. Kontā "5311 Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita budžeta iestādes saistības par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

222. Kontā "5312 Saistības starp budžeta iestādēm un/vai no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām" uzskaita budžeta iestādes saistības starp budžeta iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu viena institucionālā sektora ietvaros.

223. Kontā "5313 Saistības starp padotībā esošām budžeta iestādēm" uzskaita budžeta iestādes saistības starp padotībā, pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm.

224. Kontā "5314 Saistības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm" uzskaita budžeta iestādes saistības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm.

225. Kontā "5315 Saistības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksu iestādēs" uzskaita norēķinus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un citām budžeta iestādēm par pensiju un pabalstu izmaksām.

226. Kontā "5316 Saistības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes saistības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām (vairāk par 50 procentiem kapitāla).

227. Kontā "5317 Saistības pret asociētajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes saistības pret asociētajām kapitālsabiedrībām (20–50 procentu kapitāla).

228. Kontā "5318 Saistības pret pārējām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes saistības pret pārējām kapitālsabiedrībām (mazāk par 20 procentiem kapitāla).

229. Kontā "5319 Pārējās iepriekš neklasificētās saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita budžeta iestādes saistības, kuras nav uzskaitītas kontos 5311–5317.

230. Kontā "5410 Īstermiņa saistības par saņemtajiem avansiem" uzskaita īstermiņa saistības par saņemtajiem avansiem.

231. Kontā "5420 Īstermiņa uzkrātās saistības" uzskaita saistības par izdevumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, bet par kuriem attaisnojuma dokuments (piemēram, rēķins) pārskata periodā nav saņemts, vai tamlīdzīgas samērā precīzi aprēķināmas saistības, kuru atmaksa vai dzēšana paredzēta gada laikā no bilances datuma.

232. Kontā "5421 Uzkrātās saistības norēķiniem ar darbiniekiem" uzskaita uzkrātās saistības budžeta iestādes norēķiniem ar darbiniekiem (piemēram, uzkrātās atvaļinājumu apmaksas).

233. Kontā "5422 Uzkrātās saistības norēķiniem par nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem" uzskaita budžeta iestādes uzkrātās saistības par aprēķinātajiem nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem.

234. Kontā "5423 Uzkrātās saistības procentu maksājumiem par aizņēmumiem" uzskaita uzkrātās saistības par budžeta iestādes aprēķinātajiem aizņēmumu procentu maksājumiem, izņemot kontā 5425 uzskaitītās saistības.

235. Kontā "5424 Uzkrātās saistības norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita uzkrātās saistības budžeta iestādes norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem (piemēram, saistības par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem nav veikta samaksa un nav saņemts rēķins vai nepastāv oficiāla vienošanās ar piegādātāju).

236. Kontā "5425 Uzkrātās saistības procentu maksājumiem un apkalpošanas maksai par aizņēmumiem no Valsts kases" uzskaita uzkrātās saistības procentu maksājumiem un apkalpošanas maksai par aizņēmumiem no Valsts kases un Finanšu ministrijas.

237. Kontā "5429 Pārējās uzkrātās saistības" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās budžeta iestādes uzkrātās saistības (piemēram, budžeta iestādes maksājamās soda naudas par aizņēmumiem).

238. Kontu grupas "5500 Īstermiņa saistības par ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem" kontos uzskaita īstermiņa saistības, kas radušās saistībā ar Eiropas Savienības finansētajiem projektiem.

239. Kontu grupā "5600 Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)" uzskaita budžeta iestādes saistības par darba samaksu un ieturējumiem.

240. Kontā "5611 Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesī" uzskaita budžeta iestādes saistības pret personālu par kārtējā mēneša darba samaksu.

241. Kontā "5612 Norēķini par deponēto darba samaksu" uzskaita budžeta iestādes saistības par deponēto (neizņemto) personāla darba samaksu.

242. Kontā "5621 Ieturējumi pēc izpildrakstiem" uzskaita aprēķinātos un vēl nepārskaitītos ieturējumus no darbinieku darba samaksas pēc tiesu lēmumiem.

243. Kontā "5622 Norēķini par apdrošināšanu" uzskaita aprēķinātos un vēl nepārskaitītos darbinieku apdrošināšanas maksājumus.

244. Kontā "5629 Citi ieturējumi" uzskaita ieturējumus no darbinieku darba samaksas, kuri nav uzskaitīti kontos 5621 un 5622 un kuri pienākas darba devējam.

245. Kontu grupas "5720 Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi" kontos "5721 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis", "5722 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", "5723 Pievienotās vērtības nodoklis" un "5729 Pārējie nodokļi" uzskaita budžeta iestādes saistības par nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumiem.

246. Kontu grupā "5810 Pārējās īstermiņa saistības" uzskaita citas iepriekš neklasificētās budžeta iestādes īstermiņa saistības.

247. Kontā "5811 Citas saistības pret personālu" uzskaita iepriekš neklasificētās saistības pret budžeta iestādes darbiniekiem, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

248. Kontā "5812 Norēķini par stipendijām" uzskaita budžeta iestādes saistības par stipendijām, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

249. Kontā "5813 Saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiem" uzskaita saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiem, kurus budžeta iestāde saņēmusi, rīkojot konkursus vai izsoles. Uzskaita saistības par vēlēšanu naudu, pensiju izmaksu pansionātos un medicīnas iestādēs dzīvojošajiem, aizturētām personām līdz tiesas lēmumam atsavinātajiem līdzekļiem vai citos gadījumos.

250. Kontā "5814 Īstermiņa finanšu nomas (līzinga) saistības" uzskaita finanšu nomas (līzinga) īstermiņa saistības vai ilgtermiņa saistību īstermiņa daļu.

251. Kontā "5815 Saistības pret budžetu" uzskaita budžeta iestādes saistības pret budžetu, kas radušās konstatēto iztrūkumu rezultātā, un par prasībām, kas veidojušās iepriekšējos pārskata periodos un iemaksājamas budžeta ieņēmumos, kā arī valsts amatpersonu atlīdzību par dāvanu izpirkšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

252. Kontā "5816 Īstermiņa operatīvās nomas saistības" uzskaita operatīvās nomas saistības vai ilgtermiņa saistību īstermiņa daļu.

253. Kontā "5817 Pārējo ilgtermiņa saistību pret finanšu institūcijām īstermiņa daļa" uzskaita ilgtermiņa saistību pret starptautiskajām un vietējām finanšu institūcijām īstermiņa daļu.

254. Kontā "5819 Pārējās īstermiņa saistības" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās saistības, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

255. Kontu grupā "5910 Nākamo periodu ieņēmumi" uzskaita ieņēmumus, kas atzīti (saņemti, nopelnīti) pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem periodiem.

256. Kontā "5911 Nākamo periodu ieņēmumi par pakalpojumiem" uzskaita ieņēmumus par konkrētiem pakalpojumiem, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem periodiem. Šajā kontā uzskaita budžeta iestādes saņemto samaksu par pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajos pārskata periodos.

257. Kontā "5912 Aprēķinātās, bet neizmaksātās pensijas un pabalsti" uzskaita neizmaksātās pensijas un pabalstus, kuri attiecas uz nākamajiem periodiem.

258. Kontā "5913 Nākamo periodu ieņēmumi Eiropas Savienības finansētajiem projektiem" uzskaita nākamo periodu ieņēmumus, kas radušies saistībā ar Eiropas Savienības finansētajiem projektiem.

259. Kontā "5914 Nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" uzskaita saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, kuri attiecas uz nākamajiem periodiem.

260. Kontā "5915 Nākamo periodu ieņēmumi par procentu ieņēmumiem" uzskaita saņemtos procentu ieņēmumus, kuri attiecas uz nākamajiem periodiem.

261. Kontā "5919 Citi nākamo periodu ieņēmumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos nākamo periodu ieņēmumus, tai skaitā pašvaldību administrētonodokļu pārmaksas.

262. Kontu grupā "6000 Pamatdarbības ieņēmumi" uzskaita budžeta iestādes pamatdarbības ieņēmumus atbilstoši budžeta ieņēmumu klasifikācijai.

263. Kontu grupā "7000 Pamatdarbības izdevumi" uzskaita budžeta iestādes pamatdarbības izdevumus atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

264. Kontu grupā "8000 Dažādi ieņēmumi un izdevumi" uzskaita budžeta iestādes ar finanšu darbību saistītos un citus to pamatdarbībai neraksturīgos ieņēmumus un izdevumus.

265. Kontu grupās "8110 Ieņēmumi no valūtas kursu svārstībām" un "8210 Izdevumi no valūtas kursu svārstībām" uzskaita finanšu ieņēmumus un izdevumus no ārvalstu valūtās uzskaitīto darījumu pārvērtēšanas. Šos ieņēmumus un izdevumus klasificē pa budžetu veidiem. Valūtas kursu svārstību ieņēmumus un izdevumus iekļauj budžeta grupā, uz kuru attiecas valūtā uzskaitītais aktīvs vai saistības.

266. Kontu grupās "8120 Procentu ieņēmumi" un "8220 Procentu izdevumi" uzskaita procentu ieņēmumus un izdevumus atbilstoši budžetu veidiem.

267. Kontu grupās "8130 Ieņēmumi no kapitāla daļu pārdošanas, vērtspapīru tirdzniecības un pārvērtēšanas" un "8230 Izdevumi no kapitāla daļu pārdošanas, vērtspapīru tirdzniecības un pārvērtēšanas" uzskaita pārvērtēšanas vai pārdošanas ieņēmumus vai izdevumus no vērtspapīru tirdzniecības un kapitāla daļu pārdošanas.

268. Kontā "8140 Ieņēmumi no ieguldījumu radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās pārvērtēšanas vai pārsnieguma" uzskaita rezultātus, kas rodas, veicot ieguldījumu uzskaiti pēc pašu kapitāla metodes, un ieņēmumus no līdzdalības vērtības pārsnieguma.

269. Kontā "8150 Ieņēmumi no mantiska ieguldījuma radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās" uzskaita ieņēmumus no finanšu ieguldījumu atzīšanas patiesajā vērtībā, ieguldot iestādes nefinanšu aktīvu.

270. Kontā "8242 Izdevumi no ieguldījumu radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās vērtības samazinājuma" uzskaita izdevumus, kas rodas, veicot ieguldījumu uzskaiti pēc pašu kapitāla metodes, no līdzdalības vērtības samazinājuma.

271. Kontu grupas "8300 Saņemtie un sniegtie ziedojumi un dāvinājumi" kontos "8310 Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem" un "8320 Izdevumi no ziedojumiem un dāvinājumiem" uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus no saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem un izdevumus no sniegtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem.

272. Kontā "8311 Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem naudā" uzskaita ieņēmumus no saņemtajiem ziedojumiem, dāvinājumiem un mantojumiem naudā. Kontā uzskaita uz pārskata periodu attiecināmo nākamo periodu ieņēmumu daļu, ja atbilstoši šo noteikumu prasībām atzīti nākamo periodu ieņēmumi.

273. Kontā "8312 Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem naturālā veidā" uzskaita ieņēmumus no saņemtajiem ziedojumiem, dāvinājumiem un mantojumiem naturālā veidā (piemēram, mantiskos). Kontā uzskaita uz pārskata periodu attiecināmo nākamo periodu ieņēmumu daļu, ja atbilstoši šo noteikumu prasībām atzīti nākamo periodu ieņēmumi.

274. Kontā "8321 Izdevumi no ziedojumiem un dāvinājumiem" uzskaita izdevumus no ziedojumiem un dāvinājumiem.

275. Kontu grupas "8400 Bezatlīdzības ceļā saņemtās un nodotās materiālās vērtības" kontos "8410 Ieņēmumi no bezatlīdzības ceļā saņemtajām materiālajām vērtībām" un "8420 Izdevumi no bezatlīdzības ceļā nodotajām materiālajām vērtībām" uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus un izdevumus no bezatlīdzības ceļā saņemtajām un nodotajām materiālajām vērtībām.

276. Kontā "8411 Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas" uzskaita ieņēmumus no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas viena institucionālā sektora ietvaros.

277. Kontā "8412 Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm" uzskaita ieņēmumus no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā, pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm.

278. Kontā "8413 Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm" uzskaita ieņēmumus no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm.

279. Kontā "8414 Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā no pārējām personām" uzskaita ieņēmumus no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā no pārējām juridiskām un fiziskām personām.

280. Kontā "8421 Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas" uzskaita izdevumus no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas viena institucionālā sektora ietvaros.

281. Kontā "8422 Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm" uzskaita izdevumus no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā, pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm.

282. Kontā "8423 Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm" uzskaita izdevumus no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm.

283. Kontā "8424 Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā pārējām personām" uzskaita izdevumus no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā pārējām juridiskām un fiziskām personām, kas nav iepriekš klasificēta.

284. Kontu grupās "8500 Pārējie ieņēmumi" un "8600 Pārējie izdevumi" kontos uzskaita budžeta iestādes pārējos iepriekš neklasificētos ieņēmumus un izdevumus.

285. Kontus "8510 Saņemtā atlīdzība no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu pārdošanas" un "8610 No uzskaites izslēgto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtība" lieto, uzskaitot norakstītos, likvidētos un pārdotos nemateriālos ieguldījumus un pamatlīdzekļus.

286. Kontā "8520 Ieņēmumi no lauksaimniecības krājumu pārdošanas un pārvērtēšanas" un "8620 Izdevumi no lauksaimniecības krājumu norakstīšanas un pārvērtēšanas" uzskaita ieņēmumus vai izdevumus, kas veidojas, pārvērtējot lauksaimniecības aktīvus, ieņēmumus no lauksaimniecības krājumu pārdošanas vai izdevumus no lauksaimniecības krājumu norakstīšanas.

287. Kontā "8530 Ieņēmumi no saistību dzēšanas" uzskaita ieņēmumus, kas rodas, ja budžeta iestādei nav jāatmaksā kāda no saistībām (piemēram, nodokļu kapitalizācija, parādu dzēšana) vai iestādes saistību atmaksu veic cita persona.

288. Kontu grupas "8540 Inventarizācijās konstatētie pārpalikumi" kontos "8541 Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu pārpalikumi", "8542 Finanšu ieguldījumu pārpalikumi", "8543 Krājumu pārpalikumi", "8544 Debitoru pārpalikumi", "8549 Pārējie pārpalikumi" un kontu grupas "8640 Inventarizācijās konstatētie iztrūkumi" kontos "8641 Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iztrūkumi", "8642 Finanšu ieguldījumu iztrūkumi", "8643 Krājumu iztrūkumi", "8644 Debitoru iztrūkumi", "8649 Pārējie iztrūkumi" uzskaita inventarizācijā konstatētās starpības starp faktiskajiem un uzskaites datiem.

289. Kontā "8649 Pārējie iztrūkumi" uzskaita budžeta iestādes skaidras un bezskaidras naudas inventarizācijā konstatētos iztrūkumus.

290. Kontu grupas "8550 Ieņēmumi no izveidoto uzkrājumu samazināšanas" un "8650 Izdevumi uzkrājumu veidošanai" lieto nedrošo (šaubīgo) prasību un avansu uzkrājumu veidošanai un ieņēmumu uzskaitei no izveidoto uzkrājumu samazināšanas.

291. Kontā "8630 Izdevumi no prasību norakstīšanas un aizdevumu dzēšanas" uzskaita izdevumus no prasību norakstīšanas, kuras nav atgūstamas un kuru piedziņa nav iespējama, un izsniegto aizdevumu dzēšanu.

292. Kontu grupas "8580 Ieņēmumi no ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē" kontos "8581 Ieņēmumi no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās atzīšanas", "8582 Ieņēmumi no finanšu ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē", "8589 Ieņēmumi no pārējo ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē" un kontā "8570 Ieņēmumi no krājumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē" uzskaita līdz šim neuzskaitītu aktīvu vērtības, atzīstot tos budžeta iestādes uzskaitē.

293. Kontu grupās "8590 Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi" un "8690 Pārējie iepriekš neklasificētie izdevumi" uzskaita darījumus, kuru uzskaite nav konkrēti paredzēta nevienā no minētajiem kontiem.

294. Kontā "8591 Ieņēmumi no mežaudžu vērtības palielinājuma" uzskaita ieņēmumus, kas rodas no mežaudžu vērtības aktualizācijas, veicot mežu inventarizāciju.

295. Kontā "8592 Ieņēmumi no ilgtermiņu ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves samazinājuma" uzskaita ieņēmumus, kas rodas no ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves samazinājuma.

296. Kontā "8599 Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos ieņēmumus.

297. Kontā "8691 Izdevumi no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma", "8692 Izdevumi no finanšu ieguldījumu vērtības samazinājuma", "8693 Izdevumi no krājumu vērtības samazinājuma" uzskaita izdevumus, kurus atzīst, nosakot aktīvu vērtības samazinājumu.

298. Kontā "8699 Pārējie iepriekš neklasificētie izdevumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos izdevumus.

299. Zembilances kontā "Nomātie aktīvi" uzskaita ilgtermiņa ieguldījumus (pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus) un krājumus, kas atrodas budžeta iestādes lietošanā saskaņā ar operatīvās nomas līgumiem.

300. Zembilances kontā "Prasības par dividendēm un saņemamie maksājumi par kapitāla daļu izmantošanu" norāda informāciju par prasībām par dividendēm un saņemamiem maksājumiem par kapitāla daļu izmantošanu, kuri:

300.1. ir apstiprināti pēc bilances datuma un nav iekļauti pārskata gada finanšu pārskatā kā ieņēmumi, ja ieguldījums uzskaitīts pēc izmaksu metodes;

300.2. ir apstiprināti pēc bilances datuma un nav samazināts finanšu ieguldījums, ja ieguldījums uzskaitīts pēc pašu kapitāla metodes.

301. Zembilances kontā "Saņemamās soda un kavējuma naudas" norāda aprēķinātās saņemamās soda un kavējuma naudas, kuras nav saņemtas līdz bilances datumam, un prasības, kuras nav uzskaitītas bilancē, no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības saņemt attiecīgo soda naudu.

302. Zembilances kontā "Prasības par prettiesiskā ceļā atsavinātiem aktīviem" norāda vērtību atbilstoši aktīva atlikušajai vērtībai dienā, kad tas tika prettiesiski atsavināts.

303. Zembilances kontā "Nākotnes maksājumi saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem" norāda nākotnes saistību summu par noslēgtajiem līgumiem neizpildīto darbu apjomā bilances datumā par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem.

304. Zembilances kontā "Nākotnes maksājumi saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par pamatlīdzekļu iegādi, izņemot tos, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem" norāda nākotnes saistību summu par noslēgtajiem līgumiem neizpildīto darbu apjomā bilances datumā (izņemot nākotnes saistību summu par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem).

305. Zembilances kontā "Nākotnes nomas maksājumi" norāda nākotnes minimālo nomas maksājumu kopsummu bilances datumā, kuri būtu jāsamaksā bilances datumā par neatceļamām nomām.

306. Minimālie nomas maksājumi šo noteikumu izpratnē ir maksājumi nomas termiņa laikā, kurus maksā nomnieks vai kurus no viņa var pieprasīt (izņemot iespējamo nomas maksu, pakalpojumu izmaksas un nodokļus, kurus maksā iznomātājs un kas ir atlīdzināmi iznomātājam), kopā ar:

306.1. nomniekam – jebkurām summām, kuras ir garantējis nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona;

306.2. iznomātājam – jebkuru atlikušo vērtību, kuru iznomātājam ir garantējis nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona, vai neatkarīga trešā persona, kas ir finansiāli spējīga pildīt pienākumus saskaņā ar garantiju;

306.3. maksājumiem nomas termiņa laikā un aktīva pirkšanas maksājumu, ja nomniekam ir iespēja pirkt aktīvu par cenu, kas varētu būt pietiekami zemāka par patieso vērtību datumā, kad šo iespēju var izmantot, un nomas uzsākšanas datumā pastāv pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos.

307. Neatceļamā noma šo noteikumu izpratnē ir noma, kuru var atcelt tikai, ja:

307.1. īstenojas kāda iespējama situācija, kuras īstenošanās varbūtība bijusi neliela;

307.2. ir iznomātāja atļauja;

307.3. nomnieks uzsāk jaunu nomu ar to pašu iznomātāju par to pašu vai līdzvērtīgu aktīvu;

307.4. nomnieks samaksā tādu papildu summu, ka jau nomas sākumā pastāv pamatota noteiktība, ka noma turpināsies.

308. Zembilances kontā "Nākotnes saistības" norāda saistību summu nākotnes ieguldījumiem pamatlīdzekļos un citos ilgtermiņa aktīvos saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti līdz pārskata gada beigām, un dokumentētiem budžeta iestādes vadības lēmumiem.

Finanšu ministrs E.Repše