Eiropas Komisija: Par valsts atbalstu finanšu krīzes pārvarēšanai

Eiropas Komisijas jaunākais Valsts atbalsta progresa ziņojums liecina, ka, reaģējot uz finanšu krīzi, valsts atbalsta kopapjoms 2008.gadā pieauga līdz 279,6 miljardiem eiro jeb 2,2% no ES-27 IKP salīdzinājumā ar 66,5 miljardiem eiro jeb 0,52% no IKP 2007.gadā. Ja atskaita krīzes pasākumus, atbalsta kopapjoms 2008.gadā bija 67,4 miljardi eiro jeb 0,54% no IKP. Pateicoties dalībvalstu un Komisijas savlaicīgai un saskaņotai rīcībai, ir izdevies saglabāt finanšu stabilitāti.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas deva iespēju nodrošināt, ka šis kopumā sekmīgais glābšanas process notika saskaņoti, bija Eiropas Komisijas valsts atbalsta politika. Komisija deva atļauju nekavējoties īstenot līdz šim nepieredzēta mēroga atbalsta pasākumus, taču vienlaikus nodrošināja, ka vienotā tirgus darbība netiek traucēta pārmērīgu konkurences kropļojumu dēļ. Ar krīzi nesaistītā atbalsta apjoms lielā mērā saglabājās līdzšinējā līmenī un bija vērsts uz vispārējas nozīmes mērķiem.

Konkurences komisāre Nēlī Krūsa to komentēja šādi: “Pēdējos 14 mēnešos īstenotie vērienīgie glābšanas pasākumi ir devuši Eiropas Savienībai iespēju stabilizēt finanšu tirgus un bruģēt ceļu uz ekonomikas atveseļošanos. Paātrināti izvērtējot šo atbalstu un stingri kontrolējot tā izlietojumu, esam nodrošinājuši, ka valsts atbalsts ir viens no faktoriem krīzes pārvarēšanā. Tagad banku sistēmā sākas pārstrukturēšanas posms, un ir jau pieņemti pirmie svarīgie lēmumi, piemēram, attiecībā uz “KBC”, “ING”, “Lloyds”, “Fortis” un “Commerzbank”. Turklāt 2009.gadā mēs esam apstiprinājuši arī papildu atbalstu reālajai tautsaimniecībai kredītresursu apsīkuma kontekstā. Esmu ļoti gandarīta, ka, neraugoties uz grūtajiem laikiem, dalībvalstis ir saglabājušas disciplīnu valsts atbalsta jomā un ir turpinājušas novirzīt atbalstu tādiem vispārējas nozīmes horizontāliem mērķiem kā zinātniskās izpētes veicināšana. Ekonomikas atveseļošanā arī turpmāk svarīga loma būs mērķtiecīgam valsts atbalstam.”

Atbalsts finanšu krīzes pārvarēšanai

Dalībvalstīm un Komisijai darbojoties saskaņoti, kā arī ieviešot krīzes laika noteikumus, ir izdevies ātri īstenot tādas atbalsta shēmas un vienreizējus pasākumus, kas nav nelabvēlīgi ietekmējuši ES konkurences nosacījumus.

Kopumā 2008.gadā dalībvalstis krīzes pārvarēšanai atvēlēja (un Komisija apstiprināja) 3361 miljardu eiro. Dalībvalstu faktiski īstenotais atbalsts krīzes pārvarēšanai 2008.gadā bija daudz mazāks – nominālā summa bija 958 miljardi eiro. Saskaņā ar aplēsēm valsts atbalsta elements šajā summā veido 212,2 miljardus eiro, kas atbilst 1,7% no ES-27 IKP. Atbalsta faktiskā summa ir ievērojami mazāka nekā nominālā, īpaši tāpēc, ka atbalsta elements valsts galvojumos parasti ir tikai neliela daļa no galvotajām summām. Turklāt reālie budžeta izdevumi rodas tikai tad, kad faktiski nepieciešams izmaksāt valsts galvojumu.

Dalībvalstis turpina novirzīt atbalstu horizontāliem mērķiem

Runājot par pārējiem, ar krīzes pārvarēšanu nesaistītiem pasākumiem, dalībvalstis sekmīgi turpināja strādāt pie tā, lai novirzītu atbalstu vispārējas nozīmes horizontāliem mērķiem. Pašlaik aptuveni 88% no atbalsta, kas tiek sniegts rūpniecības un pakalpojumu nozarēm, ir vērsts uz vispārējas nozīmes horizontāliem mērķiem, savukārt ar krīzi nesaistītā glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta īpatsvars samazinās. Galvenais, ko Komisija ir secinājusi, ir tas, ka lielāks uzsvars tiek likts uz reģionālo atbalstu un atbalstu zinātniskajai izpētei, tehnoloģiju izstrādei un inovācijai, kas savukārt, kā paredzams, nākotnē veicinās nodarbinātības iespējas.

Vienkāršošana un elastīgums

Valsts atbalsta rīcības plānā 2005.–2008.gadam paredzētās reformas turpina nest augļus. Jauni atbrīvojumi no Komisijas iepriekšēja novērtējuma, pamatojoties vai nu uz de minimis regulu, vai uz nesen pieņemto vispārējo grupu atbrīvojuma regulu, samazina administratīvo slogu, neskarot konkurences nosacījumus. No atbalsta kopapjoma aptuveni 19% atbalsta tiek piešķirti, pamatojoties uz grupu atbrīvojumiem. Aptuveni 76% no valsts atbalsta Komisija vērtē, pamatojoties uz atbalsta shēmām. Šādas Komisijas apstiprinātas shēmas vai programmas dalībvalstīm dod iespēju piešķirt atbalstu lielam skaitam atbalsta saņēmēju bez papildu Komisijas pārbaudēm. Pasākumi, kuriem piemēro individuālu novērtējumu konkrētā atbalsta saņēmēja līmenī, veido tikai 5% no atbalsta kopapjoma. Tas nozīmē, ka dalībvalstis var izmantot ļoti elastīgu pieeju, taču vienlaikus vienotais tirgus tiek aizsargāts ar atbalsta saderības kritēriju piemērošanu.

Atbalsta atgūšana

Progresa ziņojumā secināts, ka tiek gūti labāki panākumi nelikumīga un ar noteikumiem nesaderīga atbalsta atgūšanā. Līdz 2009.gada jūnija beigām bija faktiski atgūti 9,4 miljardi eiro. Tikai 9% prettiesiskā atbalsta vēl nav atgūti, kas nozīmē, ka attiecīgie atbalsta saņēmēji faktiski ir atmaksājuši 91% no visa nelikumīgā un ar noteikumiem nesaderīgā atbalsta salīdzinājumā ar tikai 25% 2004.gada beigās.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa