Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.2009., Nr. 194 https://www.vestnesis.lv/ta/id/201804-noteikumi-par-rupnieciskas-zvejas-limitiem-un-to-izmantosanas-kartibu-piekrastes-udenos

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.523

Par R.Bērziņa komandējumu

Vēl šajā numurā

10.12.2009., Nr. 194

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1375

Pieņemts: 30.11.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1375

Rīgā 2009.gada 30.novembrī (prot. Nr.85 26.§)
Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta 4.2 daļu
1. Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos (turpmāk – piekraste) iedalāmo zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu, kas attiecas uz pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, kā arī šo limitu izmantošanas kārtību.
2. Ikgadējos kopējos nozvejas limitus piekrastē nosaka, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem par Latvijas Republikai iedalīto daļu no kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma (turpmāk – nozvejas apjoms) kārtējam gadam, ievērojot šādus nosacījumus:

2.1. mencu nozvejas limits Baltijas jūras piekrastē ir vismaz trīs procenti no Latvijas Republikai noteiktā mencu nozvejas apjoma, kuru tālāk sadala atbilstoši piekrastes ūdeņiem, kas robežojas ar pašvaldību administratīvajām teritorijām, saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā noteikto procentuālo dalījumu;

2.2. reņģu nozvejas limits Baltijas jūras piekrastē ir vismaz četri procenti no Latvijas Republikai noteiktā reņģu nozvejas apjoma;

2.3. pārējo Eiropas Savienības tiesību aktos reglamentēto zivju sugu nozvejas limits piekrastē nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē noteikto nozvejas limitu.
3. Atbilstoši šiem noteikumiem un valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" (turpmāk – institūts) zinātniskajām rekomendācijām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, tiek noteikts mencu nozvejas apjoma limits (aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā paredzēto procentuālo dalījumu) un iedalīts zvejas rīku skaita limits (2.pielikums) tālākai izmantošanai piekrastes zvejā.
4. Zemkopības ministrija ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15.decembrim Zemkopības ministrijas mājaslapā internetā publisko un attiecīgajām pašvaldībām nosūta saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto attiecīgo zivju sugu kopējo nozvejas apjoma limitu piekrastē, kā arī pašvaldībām piekrastes zvejai aprēķinātos mencu nozvejas apjoma limitus.
5. Pašvaldība, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu, kā arī šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus piekrastē, veic šādas darbības:

5.1. fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi (turpmāk – zvejnieki), iedala zvejas rīku skaitu un, ja tas ir noteikts un atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, – mencu nozvejas apjomu. Citām zivju sugām (izņemot mencas) atsevišķiem zvejniekiem nozvejas apjomu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā nenorāda;

5.2. nodrošina, ka kopējais zvejniekiem iedalītais zvejas rīku skaits vai mencu nozvejas apjoms nepārsniedz pašvaldībai noteikto piekrastes zvejas limitu.
6. Saskaņā ar pašvaldību savstarpēju vienošanos līdz kalendāra gada beigām pašvaldībai iedalīto mencu nozvejas apjoma limitu vai tā daļu var nodot citai šo noteikumu 1.pielikumā minētajai pašvaldībai, ja pēc kārtējā gada 1.jūnija pašvaldībai ir palicis zvejniekiem neiedalīts mencu nozvejas apjoma limits. Pašvaldība piecu dienu laikā pēc mencu nozvejas apjoma limita nodošanas citai pašvaldībai informē Zemkopības ministriju un Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi par nozvejas limita nodošanu un nodotā limita apjomu.
7. Pašpatēriņa zvejai nav iedalāms mencu nozvejas apjoms. Katram zvejniekam pašpatēriņa zvejai var iedalīt ne vairāk kā vienu zivju tīklu, ne vairāk kā vienu reņģu tīklu, ne vairāk kā vienu lucīšu murdu un ne vairāk kā 100 āķu. Zvejniekam pašpatēriņa zvejai var iedalīt visu minēto zvejas rīku veidu limitu, bet vienlaikus zvejā var lietot tikai vienu zvejas rīku veidu.
8. Ja, izmantojot Zvejniecības likumā noteikto komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi sasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs neļauj iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai, pašvaldībai ir tiesības šīm vajadzībām nodalīt atsevišķu zvejas rīku limita daļu, kas nepārsniedz piecus procentus no attiecīgā zvejas rīku veida kopējā limita.
9. Institūts apkopo un uzskaita piekrastes nozvejas datus sadalījumā pa pašvaldībām un pēc katra zvejas mēneša līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz tos Zemkopības ministrijā. Attiecīgās zivju sugas zveja piekrastē tiek pārtraukta, kad tās kopējais zvejas limits, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu, ir pilnībā izmantots un Zemkopības ministrija savā mājaslapā internetā un plašsaziņas līdzekļos ir paziņojusi par konkrētās zivju sugas zvejas pārtraukšanu piekrastē.
10. Ja zvejnieks zvejo blakus esošās piekrastes pašvaldības administratīvajā teritorijā, iedalītais zvejas rīku limits izmantojams tikai tajā piekrastes daļā, kas robežojas ar pašvaldības administratīvo teritoriju, kurā attiecīgais zvejas rīku limits ir piešķirts, vienlaikus pieļaujot 200 metru pielaidi uz katru pusi no iedomāta krasta līnijas perpendikula, kas vilkts no blakus esošo piekrastes pašvaldību administratīvo teritoriju robežpunkta uz krasta līnijas, to turpinot jūras virzienā līdz 20 metru dziļuma izobatai.
11. Pašvaldības reizi gadā līdz 1.jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par piekrastē noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus un iesniedz Zemkopības ministrijā zinātniski pamatotu atzinumu par pašvaldību priekšlikumiem par zvejas limitu izmaiņām.
12. Zemkopības ministrija apkopo institūta izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām un līdz attiecīgā gada 1.decembrim iesniedz Ministru kabinetā attiecīgā tiesību akta projektu.
13. Zveju saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.punktā noteiktajiem zvejas limitiem var uzsākt ar 2010.gada 1.janvāri.
14. Šo noteikumu 3., 9., 11. un 12.punktā minētās institūta funkcijas līdz 2009.gada 31.decembrim pilda valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra".
Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1375
Mencu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums pa pašvaldībām piekrastē

Nr.p.k.

Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits

Pagasts, uz kura teritorijas piekrasti attiecas limits

Nozvejas limits (%) no piekrastei noteiktā kopējā pieļaujamā mencu nozvejas apjoma

1. Ventspils pilsēta 1,25
2. Ventspils novads Tārgale 1,33
Vārve 0,99
Užava 2,62
Jūrkalne 10,42
Kopā Ventspils novads 15,36
3. Pāvilostas novads Saka 21,3
Vērgale 8,00
Kopā Pāvilostas novads 29,3
4. Grobiņas novads Medze 0,69
5. Liepājas pilsēta 18,41
6. Nīcas novads Nīca 29,71
7. Rucavas novads Rucava 5,28
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1375
Zvejas rīku skaita limits sadalījumā pa pašvaldībām piekrastē

Nr.
p.k.

Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits

Reņģu stāvvadi

Zivju murdi

Lucīšu murdi

Sīkzivju murdi

Zivju tīkli

Reņģu tīkli

Zivju āķi

Zivju vadi

Akmeņplekstu tīkli

Plekstu vadi

1. Salacgrīvas novads

21

56

85

1

195

27

7500

NA

NA

Skaits nav ierobežots
2. Limbažu novads

4

2

45

NA

30

5

500

NA

NA

Skaits nav ierobežots
3. Saulkrastu novads

7

7

60

NA

105

60

2000

NA

NA

Skaits nav ierobežots
4. Carnikavas novads

5

6

10

NA

10

NA

500

NA

NA

Skaits nav ierobežots
5. Rīgas pilsēta

6

26

23

NA

110

20

700

NA

NA

Skaits nav ierobežots
6. Jūrmalas pilsēta

15

18

40

NA

105

85

1200

NA

NA

Skaits nav ierobežots
7. Engures novads

16

10

260

2

308

152

3000

NA

NA

Skaits nav ierobežots
8. Rojas novads

14

13

160

6

145

80

4000

NA

NA

Skaits nav ierobežots
9. Dundagas novads

321

29

25

5

145

35

1000

NA

NA

Skaits nav ierobežots
10. Ventspils pilsēta

3

NA

5

NA

69

30

1000

NA

20

Skaits nav ierobežots
11. Ventspils novads

7

20

50

NA

609

141

6700

NA

125

Skaits nav ierobežots
12. Pāvilostas novads

5

1

31

NA

394

110

9000

NA

90

Skaits nav ierobežots
13. Grobiņas novads

NA

NA

NA

NA

13

5

500

NA

5

Skaits nav ierobežots
14. Liepājas pilsēta

5

1

50

NA

102

35

3000

NA

20

Skaits nav ierobežots
15. Nīcas novads

15

7

30

NA

230

150

8000

3

45

Skaits nav ierobežots
16. Rucavas novads

4

NA

NA

NA

113

35

4000

5

45

Skaits nav ierobežots
Kopā

159

196

874

14

2683

970

52600

8

350

Skaits nav ierobežots

Piezīmes.
1. 1 Dundagas novada pašvaldības teritorijas piekrastē posmā no Kolkasraga līdz Sīkragam reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 26, pārējā Dundagas novada teritorijas piekrastē reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 6.

2. NA – attiecīgo zvejas rīku limits nav attiecināms.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!