Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1375
Rīgā 2009.gada 30.novembrī (prot. Nr.85 26.§)
Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta 4.2 daļu
1. Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos (turpmāk – piekraste) iedalāmo zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu, kas attiecas uz pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, kā arī šo limitu izmantošanas kārtību.
2. Ikgadējos kopējos nozvejas limitus piekrastē nosaka, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem par Latvijas Republikai iedalīto daļu no kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma (turpmāk – nozvejas apjoms) kārtējam gadam, ievērojot šādus nosacījumus:
2.1. mencu nozvejas limits Baltijas jūras piekrastē ir vismaz trīs procenti no Latvijas Republikai noteiktā mencu nozvejas apjoma, kuru tālāk sadala atbilstoši piekrastes ūdeņiem, kas robežojas ar pašvaldību administratīvajām teritorijām, saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā noteikto procentuālo dalījumu;
2.2. reņģu nozvejas limits Baltijas jūras piekrastē ir vismaz četri procenti no Latvijas Republikai noteiktā reņģu nozvejas apjoma;
2.3. pārējo Eiropas Savienības tiesību aktos reglamentēto zivju sugu nozvejas limits piekrastē nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē noteikto nozvejas limitu.
3. Atbilstoši šiem noteikumiem un valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" (turpmāk – institūts) zinātniskajām rekomendācijām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, tiek noteikts mencu nozvejas apjoma limits (aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā paredzēto procentuālo dalījumu) un iedalīts zvejas rīku skaita limits (2.pielikums) tālākai izmantošanai piekrastes zvejā.
4. Zemkopības ministrija ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15.decembrim Zemkopības ministrijas mājaslapā internetā publisko un attiecīgajām pašvaldībām nosūta saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto attiecīgo zivju sugu kopējo nozvejas apjoma limitu piekrastē, kā arī pašvaldībām piekrastes zvejai aprēķinātos mencu nozvejas apjoma limitus.
5. Pašvaldība, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu, kā arī šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus piekrastē, veic šādas darbības:
5.1. fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi (turpmāk – zvejnieki), iedala zvejas rīku skaitu un, ja tas ir noteikts un atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, – mencu nozvejas apjomu. Citām zivju sugām (izņemot mencas) atsevišķiem zvejniekiem nozvejas apjomu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā nenorāda;
5.2. nodrošina, ka kopējais zvejniekiem iedalītais zvejas rīku skaits vai mencu nozvejas apjoms nepārsniedz pašvaldībai noteikto piekrastes zvejas limitu.
6. Saskaņā ar pašvaldību savstarpēju vienošanos līdz kalendāra gada beigām pašvaldībai iedalīto mencu nozvejas apjoma limitu vai tā daļu var nodot citai šo noteikumu 1.pielikumā minētajai pašvaldībai, ja pēc kārtējā gada 1.jūnija pašvaldībai ir palicis zvejniekiem neiedalīts mencu nozvejas apjoma limits. Pašvaldība piecu dienu laikā pēc mencu nozvejas apjoma limita nodošanas citai pašvaldībai informē Zemkopības ministriju un Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi par nozvejas limita nodošanu un nodotā limita apjomu.
7. Pašpatēriņa zvejai nav iedalāms mencu nozvejas apjoms. Katram zvejniekam pašpatēriņa zvejai var iedalīt ne vairāk kā vienu zivju tīklu, ne vairāk kā vienu reņģu tīklu, ne vairāk kā vienu lucīšu murdu un ne vairāk kā 100 āķu. Zvejniekam pašpatēriņa zvejai var iedalīt visu minēto zvejas rīku veidu limitu, bet vienlaikus zvejā var lietot tikai vienu zvejas rīku veidu.
8. Ja, izmantojot Zvejniecības likumā noteikto komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi sasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs neļauj iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai, pašvaldībai ir tiesības šīm vajadzībām nodalīt atsevišķu zvejas rīku limita daļu, kas nepārsniedz piecus procentus no attiecīgā zvejas rīku veida kopējā limita.
9. Institūts apkopo un uzskaita piekrastes nozvejas datus sadalījumā pa pašvaldībām un pēc katra zvejas mēneša līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz tos Zemkopības ministrijā. Attiecīgās zivju sugas zveja piekrastē tiek pārtraukta, kad tās kopējais zvejas limits, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu, ir pilnībā izmantots un Zemkopības ministrija savā mājaslapā internetā un plašsaziņas līdzekļos ir paziņojusi par konkrētās zivju sugas zvejas pārtraukšanu piekrastē.
10. Ja zvejnieks zvejo blakus esošās piekrastes pašvaldības administratīvajā teritorijā, iedalītais zvejas rīku limits izmantojams tikai tajā piekrastes daļā, kas robežojas ar pašvaldības administratīvo teritoriju, kurā attiecīgais zvejas rīku limits ir piešķirts, vienlaikus pieļaujot 200 metru pielaidi uz katru pusi no iedomāta krasta līnijas perpendikula, kas vilkts no blakus esošo piekrastes pašvaldību administratīvo teritoriju robežpunkta uz krasta līnijas, to turpinot jūras virzienā līdz 20 metru dziļuma izobatai.
11. Pašvaldības reizi gadā līdz 1.jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par piekrastē noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus un iesniedz Zemkopības ministrijā zinātniski pamatotu atzinumu par pašvaldību priekšlikumiem par zvejas limitu izmaiņām.
12. Zemkopības ministrija apkopo institūta izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām un līdz attiecīgā gada 1.decembrim iesniedz Ministru kabinetā attiecīgā tiesību akta projektu.
13. Zveju saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.punktā noteiktajiem zvejas limitiem var uzsākt ar 2010.gada 1.janvāri.
14. Šo noteikumu 3., 9., 11. un 12.punktā minētās institūta funkcijas līdz 2009.gada 31.decembrim pilda valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra".
Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1375
Mencu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums pa pašvaldībām piekrastē
|
Nr.p.k.
|
Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti
attiecas limits
|
Pagasts, uz kura teritorijas piekrasti attiecas
limits
|
Nozvejas limits (%) no piekrastei noteiktā
kopējā pieļaujamā mencu nozvejas apjoma
|
| 1. |
Ventspils pilsēta |
|
1,25 |
| 2. |
Ventspils
novads |
Tārgale |
1,33 |
| Vārve |
0,99 |
| Užava |
2,62 |
| Jūrkalne |
10,42 |
| Kopā Ventspils
novads |
15,36 |
| 3. |
Pāvilostas
novads |
Saka |
21,3 |
| Vērgale |
8,00 |
| Kopā Pāvilostas
novads |
29,3 |
| 4. |
Grobiņas novads |
Medze |
0,69 |
| 5. |
Liepājas pilsēta |
|
18,41 |
| 6. |
Nīcas novads |
Nīca |
29,71 |
| 7. |
Rucavas novads |
Rucava |
5,28 |
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1375
Zvejas rīku skaita limits sadalījumā pa pašvaldībām piekrastē
|
Nr.
p.k.
|
Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti
attiecas limits
|
Reņģu stāvvadi
|
Zivju murdi
|
Lucīšu murdi
|
Sīkzivju murdi
|
Zivju tīkli
|
Reņģu tīkli
|
Zivju āķi
|
Zivju vadi
|
Akmeņplekstu tīkli
|
Plekstu vadi
|
| 1. |
Salacgrīvas novads |
21
|
56
|
85
|
1
|
195
|
27
|
7500
|
NA
|
NA
|
Skaits nav
ierobežots |
| 2. |
Limbažu novads |
4
|
2
|
45
|
NA
|
30
|
5
|
500
|
NA
|
NA
|
Skaits nav
ierobežots |
| 3. |
Saulkrastu novads |
7
|
7
|
60
|
NA
|
105
|
60
|
2000
|
NA
|
NA
|
Skaits nav
ierobežots |
| 4. |
Carnikavas novads |
5
|
6
|
10
|
NA
|
10
|
NA
|
500
|
NA
|
NA
|
Skaits nav
ierobežots |
| 5. |
Rīgas pilsēta |
6
|
26
|
23
|
NA
|
110
|
20
|
700
|
NA
|
NA
|
Skaits nav
ierobežots |
| 6. |
Jūrmalas pilsēta |
15
|
18
|
40
|
NA
|
105
|
85
|
1200
|
NA
|
NA
|
Skaits nav
ierobežots |
| 7. |
Engures novads |
16
|
10
|
260
|
2
|
308
|
152
|
3000
|
NA
|
NA
|
Skaits nav
ierobežots |
| 8. |
Rojas novads |
14
|
13
|
160
|
6
|
145
|
80
|
4000
|
NA
|
NA
|
Skaits nav
ierobežots |
| 9. |
Dundagas novads |
321
|
29
|
25
|
5
|
145
|
35
|
1000
|
NA
|
NA
|
Skaits nav
ierobežots |
| 10. |
Ventspils pilsēta |
3
|
NA
|
5
|
NA
|
69
|
30
|
1000
|
NA
|
20
|
Skaits nav
ierobežots |
| 11. |
Ventspils novads |
7
|
20
|
50
|
NA
|
609
|
141
|
6700
|
NA
|
125
|
Skaits nav
ierobežots |
| 12. |
Pāvilostas novads |
5
|
1
|
31
|
NA
|
394
|
110
|
9000
|
NA
|
90
|
Skaits nav
ierobežots |
| 13. |
Grobiņas novads |
NA
|
NA
|
NA
|
NA
|
13
|
5
|
500
|
NA
|
5
|
Skaits nav
ierobežots |
| 14. |
Liepājas pilsēta |
5
|
1
|
50
|
NA
|
102
|
35
|
3000
|
NA
|
20
|
Skaits nav
ierobežots |
| 15. |
Nīcas novads |
15
|
7
|
30
|
NA
|
230
|
150
|
8000
|
3
|
45
|
Skaits nav
ierobežots |
| 16. |
Rucavas novads |
4
|
NA
|
NA
|
NA
|
113
|
35
|
4000
|
5
|
45
|
Skaits nav
ierobežots |
|
Kopā |
159
|
196
|
874
|
14
|
2683
|
970
|
52600
|
8
|
350
|
Skaits nav
ierobežots |
Piezīmes.
1. 1 Dundagas novada pašvaldības teritorijas
piekrastē posmā no Kolkasraga līdz Sīkragam reņģu stāvvadu
skaits nepārsniedz 26, pārējā Dundagas novada teritorijas
piekrastē reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 6.
2. NA – attiecīgo zvejas rīku limits nav attiecināms.
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
