ES Ministru padome: Par Eiropas pētniecības prioritāšu noteikšanas principiem

Latvija atbalsta Eiropas Padomes secinājumus par principiem un vadlīnijām attiecībā uz Eiropas pētniecības prioritātēm pēc 2010.gada un esam gandarīti gan par panākto rezultātu, gan arī par to, ka ir definētas galvenās ievirzes tālākajam darbam – uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, 3.decembrī piedaloties Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē Briselē, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta ar pētniecību un konkurētspēju saistītiem jautājumiem pēc 2010.gada.

Šajā sanāksmē dalībvalstis atbalstīja Eiropas Padomes secinājumu projektu par vadlīnijām (principiem) Eiropas pētniecības un tajā balstīto inovāciju nākotnes prioritāšu definēšanai, nākamās Eiropas Savienības Konkurētspējas stratēģijas ietvaros – pēc Lisabonas stratēģijas beigām 2010.gadā.

Padomes secinājumos tiek akcentēta pētniecības loma Eiropas attīstībā un izaugsmē, konkurētspējas stiprināšana, uz inovācijām balstīta ražošana, sadarbība starp zinātni un industriju, sistēmas efektivizācija, vienkāršošana u.c. Apstiprinot šo Eiropas Savienības līmeņa politikas dokumentu, ES dalībvalstu zinātnes ministri ir vienojušies par principiem, kuri tiks izmantoti, izstrādājot nākotnes Eiropas pētniecības prioritātes.

Tatjana Koķe pauda viedokli par diskusijas nepieciešamību saistībā ar kvalitatīvu un kvantitatīvu mērķu nospraušanu Eiropas Savienības konkurētspējas stratēģijai pēc 2010.gada. Savukārt konkurētspējas veicināšanai jāstiprina ES pētniecības atbalsta programmu kapacitāte un efektivitāte, jāpalielina tām piešķirtais finansējums.

Tāpat, paužot Latvijas nostāju, ministre akcentēja pētniecības un inovāciju saiknes stiprināšanu un īpaši izcēla nepieciešamību attīstīt sadarbības mehānismus, lai veicinātu ražošanai un industrijai nepieciešamo pētniecību, bet jo īpaši tādus sadarbības mehānismus, kas atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus (MVU).

Tādēļ svarīgi izmantot pašreizējo ES pieredzi no vairākām pētniecības atbalsta programmām, kuras jau darbojas ES līmenī zinātnes un industrijas saiknes veicināšanai (Vienotās tehnoloģiju iniciatīvas; Eiropas tehnoloģiju platformas), kopīgās dalībvalstu finansētās pētniecības programmas, kurām Eiropas Komisija nodrošina daļu finansējuma (169.panta iniciatīvas; 7.ietvara programmas ERA-Net projekti); MVU pētniecības atbalsta programmu (EUREKA), starptautiskās sadarbības atbalsta programmu, zinātnieku un pētnieku pašu iniciētai sadarbībai Eiropas līmenī (COST), publiskās un privātās partnerības pieredzi un pagājušajā gadā izveidoto Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu Budapeštā.

Latvija ir iesaistījusies vairākās šajās iniciatīvās un ir gatava piedāvāt savu ieguldījumu šo programmu veicināšanai, attīstīšanai un darbības vienkāršošanai.

Ministre piebilda: lai palielinātu iepriekš minēto iniciatīvu efektivitāti, jāveicina Eiropas Savienības un dalībvalstu pētniecības un attīstības finansēšanas mehānismu sabalansētība.

T.Koķe atbalsta nepieciešamību izveidot Eiropas stratēģiju pārrobežu sadarbībai starp pētniecības institūcijām, tādējādi veicinot pasaules līmeņa pētniecības un inovāciju vides attīstību visā Eiropā. Šādas stratēģijas īstenošanai nepieciešamajiem mehānismiem jānodrošina visu dalībvalstu spēja tos izmantot.

Runājot par Eiropas Savienības 7.ietvara programmas zinātnes un tehnoloģiju attīstībai pilnveidi, ministre bija pārliecināta par nepieciešamību turpināt sinerģiju starp šo programmu un citām pētniecības un zinātnes iniciatīvām, piemēram, konkurētspējas un inovāciju jomu, kohēzijas politiku, izglītības programmām, kā arī Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna aktivitātēm.

T.Koķe atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto saistībā ar 7.ietvara programmas administratīvo pasākumu vienkāršošanu, piebilstot, ka tā jāturpina. Šajā sakarā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas apņemšanos nākt klajā ar piedāvājumu par turpmāko 7.ietvara programmas administratīvo pasākumu vienkāršošanu, ņemot vērā pētniecības sektora specifiku. Turklāt šajā procesā svarīga ir aktīva dalībvalstu rīcība, pārskatot un precizējot pašreizējos zinātnes finansēšanas nosacījumus nacionālā līmenī, lai iegūtu spēcīgāku sasaisti ar Eiropas Komisijas centieniem administratīvo pasākumu mazināšanā. Tāpat ir jāveicina daudz efektīvāks pētniecības un attīstības finansējuma lietojums un sasaiste starp 7.ietvara programmu un katras dalībvalsts nacionālajiem resursiem.

Ministre pauda pārliecību, ka būtiski stiprināt Eiropas pētniecības telpas vienotību, jo diemžēl līdz šim tomēr nav izdevies likvidēt plaisu starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. To arī apliecina salīdzinājumā nelielā jauno dalībvalstu sekmība, līdzdalība lielajos projektos un konkurētspējīgos konsorcijos. Tādēļ ir jāturpina aktivitātes saistībā ar jauno dalībvalstu pētniecības potenciāla integrēšanu Eiropas pētniecības telpā. Ministre īpaši pievērsās konkrētu pasākumu nepieciešamībai:

• pārskatīt 7.ietvara programmas dalības noteikumus un finanšu ietvara noteikumus, veicinot pētniecības finansējuma pārraudzības specifikas ievērošanu;

• īstenot 6.ietvara programmas izvērtējuma ziņojuma rekomendācijas administratīvo šķēršļu novēršanai;

• dalībvalstīm ir jāraugās, lai nacionālo pētniecības programmu administratīvie procesi un noteikumi finansējuma saņemšanai būtu samērīgi un atbilstu Eiropas programmu vienkāršošanas centieniem. Tādējādi tiktu veicināta sasaiste starp 7.ietvara programmā pieejamiem līdzekļiem un nacionālo finansējumu;

• lai palielinātu 7.ietvara programmas un struktūrfondu projektu efektivitāti, svarīgi būtu pastiprināti veicināt šo projektu resursu sasaisti.

Nobeigumā ministre uzsvēra: “Veiksmīgai Eiropas pētniecības telpas mērķu īstenošanai nepieciešama līdzvērtīga un līdztiesīga partnerība starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju.”

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece