
Tikšanās laikā tika pārspriesta ES darbības jauno institūciju izveide un Ārējo attiecību padomes, Vispārējo lietu padomes un Eiropadomes darba gaita. Spānijas prezidentūra būs pirmā, kas norisināsies, balstoties uz Lisabonas līguma noteikumiem, saskaņā ar kuriem tiek izveidoti jauni Eiropadomes priekšsēdētāja un augstā pārstāvja ārlietu un drošības politikas jautājumos amati, kā arī ieviestas citas izmaiņas Eiropas Savienības institucionālajā ietvarā.
Sarunā īpaša uzmanība tika pievērsta Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidei. Ārlietu ministrs M.Riekstiņš uzsvēra, ka ES un arī Latvijas interesēs ir spēcīgs dienests ar adekvātu dalībvalstu pārstāvību, vienlaikus dodot iespēju dalībvalstīm piedāvāt atbilstošas kvalifikācijas diplomātus.
Spānija prezidējošā valsts Eiropas Savienībā būs no 1.janvāra, nomainot līdzšinējo prezidentūru Zviedriju.
Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments