Par Valsts radio un televīzijas centra saimniecisko darbību

Valsts kontrole:

Revidējot Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) darbību, Valsts kontrole (VK) atklājusi būtiskus trūkumus, kas saistīti ar neefektīvu līdzekļu izlietojumu un sadārdzinājuši izmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem.

LVRTC pamatdarbības ieņēmumi 2008.–2009.gadā nesedz tā darbības izmaksas, zaudējumiem pieaugot no 14,4 tūkstošiem latu 2008.gadā līdz plānotiem 733,9 tūkstošiem latu 2009.gadā. Rentabilitāti ietekmēja arī nepietiekama izdevumu kontrole un nepamatotu izdevumu veikšana. Tāpat nav izstrādāta brīvo finanšu līdzekļu pārvaldības politika, kas nodrošinātu pamatotu un mērķtiecīgu rīcību ar tiem, kaut gan vairāk nekā 70% no LVRTC ieņēmumiem veidoja uzņēmuma īpašumā esošo SIA “Latvijas mobilais telefons” kapitāla daļu dividendes un procentu maksājumi par to noguldīšanu komercbankās.

Šādas politikas izstrādi un rīcību ar finanšu resursiem ierobežoja arī Satiksmes ministrijas (SM) lēmumi par jaunu, tajā skaitā nerentablu un LVRTC specifikai neatbilstošu, darbības virzienu uzdošanu savai kapitālsabiedrībai.

VK norāda, ka LVRTC, izmaksājot prēmijās 1 048 006 latus (revidējamā laika periodā), ir piemērojis necaurskatāmu prēmiju piešķiršanas sistēmu, t.sk. 92 900 latu izmaksājot 2009.gadā, kad likums noteica atlīdzības izdevumu ierobežojumus.

LVRTC neefektīvi izmanto savu autoparku – vismaz 11 automašīnas šā gadā februārī, martā ilgstoši netika lietotas, tai pašā laikā tika nomāta automašīna valdes priekšsēdētāja vajadzībām, par to maksājot 791 latu mēnesī.

Par nelietderīgiem tēriņiem VK uzskata arī LVRTC praksi daļēji segt uzņēmuma darbinieku un viņu ģimenes locekļu atpūtas pasākumu izdevumus. Pārbaudītajā periodā apmaksāti tūrisma braucieni uz Portugāli, Spāniju, Kipru, Turciju un Slovākiju par 7165 latiem.

VK norāda uz būtiskām nepilnībām SM organizētajā konkursā par zemes ciparu televīzijas apraides ieviešanu, uzskatot, ka konkursa izsekojamas un caurskatāmas organizēšanas gadījumā tā rezultāti varētu atšķirties. VK uzsver, ka konkursa nosacījumi neatbilst Ministru kabineta apstiprinātajai koncepcijai. LVRTC daļēji zaudēja infrastruktūras nodrošināšanas tiesības Rīgā un Rīgas reģionā par labu SIA “Hannu Digital”, kas vienlaikus izraisīja arī papildu maksājumu veikšanu, tādējādi sadārdzinot tarifus raidorganizācijām un pastarpināti galalietotājiem – televīzijas programmu skatītājiem.

VK norāda, ka LVRTC padome nav veikusi kapitālsabiedrības lietu atbilstošu uzraudzību, jo akceptējusi līgumus par LRVTC dalību zemes ciparu televīzijas ieviešanā, kaut arī apšaubījusi to atbilstību tiesību aktu prasībām un Ministru kabineta apstiprinātajai koncepcijai.

Pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5.panta trešās daļas nosacījumiem, LVRTC un zemes ciparu televīzijas ieviešanā iesaistītie komersanti ir noteikuši komercnoslēpuma statusu daļai revīzijas ziņojumā iekļautās informācijas, līdz ar to ierobežojot ziņojuma pilnas versijas publiskošanas iespējas.

LVRTC darbības rezultātus negatīvi ietekmēja arī SM lēmums nodot tam VAS “Latvijas Pasts” iesākto elektroniskā paraksta sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu. Tas ne tikai neatbilst uzņēmuma darbības mērķiem, bet arī rada papildu izdevumus 619 tūkstošus latu un pasliktina uzņēmuma finanšu stāvokli par summu, ko veido uzkrātie VAS “Latvijas Pasts” zaudējumi. Pastāv iespēja, ka tuvākajos gados šis darbības virziens uzņēmumam radīs vēl vairākus miljonus latu zaudējumus.

Valsts kontroles likumības revīzija par VAS LVRTC ieņēmumu izlietojuma likumību un atbilstību darbības mērķiem veikta par laika posmu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.jūnijam.

Valsts kontroles informācija

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs:

VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) nepiekrīt vairākiem Valsts kontroles (VK) 2.decembrī publiskotā revīzijas ziņojuma secinājumiem, vienlaikus norādot, ka vairākus no revīzijas laikā izteiktajiem VK ieteikumiem uzņēmums ir ne tikai uzklausījis, bet arī jau reāli ieviesis praksē.

Vispirms uzņēmums vēlas uzsvērt, ka LVRTC nav valsts finansēta iestāde, bet gan komersants, kuram, tāpat kā ikvienam privātajam komersantam, ir jāstrādā un jākonkurē tirgū, piesaistot labākos darbiniekus, vienlaikus domājot par uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāju uzlabošanu. Diemžēl Valsts kontrole, veicot revīziju, šo būtisko apstākli nav ņēmusi vērā.

Attiecībā uz prēmiju izmaksu LVRTC laikā no 2007. līdz 2009.gadam LVRTC vēlas norādīt, ka, jau sākot no 2007.gada, prēmiju īpatsvars kopējā atalgojuma paketē uzņēmumā ir ticis pakāpeniski samazināts, lai gan līdz pat 2008.gada nogalei nekādu ierobežojumu prēmiju izmaksās attiecībā uz valstij piederošajiem uzņēmumiem nebija. Savukārt LVRTC 2009.gada budžetā prēmiju izmaksa pat netika plānota, kā arī tās nav izmaksātas.

LVRTC arī nevar piekrist Valsts kontroles apgalvojumam, ka prēmiju izmaksa uzņēmumā nav caurspīdīga. LVRTC darba samaksas, tostarp prēmiju izmaksas 2007. un 2008.gadā, noteikumus reglamentē Darba koplīgums. LVRTC valde, izvērtējot uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātus, ik ceturksni noteica prēmiju fondu procentos no darbinieku amatalgas kopsummas atkarībā no darba rezultātiem.

LVRTC arī nevar akceptēt pārmetumu par 2007.gadā uzņēmuma daļēji apmaksāto braucienu darbiniekiem. Atbilstoši Darba likumam LVRTC ir saistošas Darba koplīguma normas. Darba koplīgumā bija paredzēts, ka uzņēmums gada ietvaros apmaksā katram darbiniekam brauciena izdevumus 50 latu apjomā, turklāt šajā gadījumā uzņēmums katram darbiniekam apmaksāja tikai pusi no minētās summas.

Nedz 2008., nedz 2009.gadā, kad ekonomiskā situācija visā valstī ir pasliktinājusies, uzņēmums šādus pakalpojumus darbiniekiem nav apmaksājis, lai gan Darba koplīgumā darbiniekiem tas joprojām ir paredzēts.

Tāpat nevaram piekrist par autoparka izmantošanu, jo attiecībā uz šo sadaļu secinājumi izdarīti fragmentāri, par pamatu ņemot tikai divu mēnešu datus, kā arī neņemot vērā uzņēmuma darbības specifiku un sezonālo raksturu.

Attiecībā uz pārmetumiem par Satiksmes ministrijas izsludināto konkursu par zemes ciparu televīzijas apraides ieviešanu, šis nav LVRTC kompetences jautājums, jo LVRTC nav līgumslēdzēja puse, turklāt nevar komentēt citu komersantu noslēgtos līgumus. Kā infrastruktūras nodrošināšanas partneris ciparu TV ieviešanas projektā LVRTC jau kopš pavasara paātrinātā tempā strādā pie tā, lai jau no 2010.gada janvāra visā Latvijas teritorijā būtu uztverams ciparu TV signāls. Citās valstīs šādi infrastruktūras projekti tiek īstenoti vairāku gadu garumā, kas būtiski vienkāršo projekta īstenotāja darbu.

Savukārt attiecībā uz e-paraksta pārņemšanu LVRTC vēlas atgādināt, ka LVRTC ir viens no retajiem 100% valstij piederošajiem infrastruktūras uzņēmumiem. Strauji mainoties tehnoloģijām, arī valsts uzņēmumam ir jādomā par attīstību nākotnē.

Sertifikācijas pakalpojumu sniegšana, ko LVRTC ir pārņēmis no “Latvijas Pasta”, ir iespēja uzņēmumam attīstīties, sniedzot tirgū pieprasītus pakalpojumus, turklāt tie ir saistīti ar vairākiem jau esošajiem LVRTC pamatdarbības veidiem.

Ieva Līne, LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja