• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Daidžests. Citu rakstītais. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.1999., Nr. 200/207 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20140

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

22.06.1999., Nr. 200/207

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Latvijas pirmā prezidente"

"Dagens Nyheter"

un "Expressen"

— 99.06.18.

Rīga. Latvijas parlaments ceturtdienas vakarā par prezidenti ievēlēja bijušo Kanādas pavalstnieci un akadēmiķi Vairu Vīķi-Freibergu. Viņa ir pirmā šīs bijušās padomju republikas prezidente.

Parlamenta balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdis Romualds Ražuks pavēstīja, ka Freiberga ir saņēmusi 53 no 100 balsīm. Ārlietu ministrs Valdis Birkavs ieguva 20 balsis un ekonomikas ministre Ingrīda Ūdre deviņas.

Freibergu pēc dramatiskiem notikumiem ievēlēja septītajā kārtā. Savu kandidatūru atsauca favorīts Raimonds Pauls pēc tam, kad bija uzvarējis, tomēr nebija ieguvis nepieciešamo vairākumu parlamenta pirmajā balsošanas kārtā.

Sociāldemokrāti atbalstīja 61 gadi veco Vairu Vīķi-Freibergu, kura ir bijusī Kanādas pilsone un ir dzīvojusi trimdā. Vīķe-Freiberga tagad ir Latvijas institūta direktore.

Valdošā partija Latvijas ceļš ar 21 mandātu nominēja savu ārzemēs cienīto ārlietu ministru Birkavu. Mazā Jaunā partija ar 8 mandātiem atbalstīja ekonomikas ministri Ingrīdu Ūdri.

Guntim Ulmanim, kurš ir bijis prezidents kopš 1993. gada, saskaņā ar satversmi ir jāatkāpjas pēc valsts vadītāja amatā pavadītiem diviem trīs gadu periodiem.

"Latvijas parlaments vēlē prezidentu"

"Frankfurter

Allgemeine Zeitung"

— 99.06.17.

Četri kandidāti. Spriedze valdošajā koalīcijā.

Stokholma, 16.jūnijs. Šajā ceturtdienā Latvijas parlaments, Saeima, vēl jaunu valsts prezidentu. Amatā esošais prezidents Ulmanis kandidēt vairs nevar, jo ir ieņēmis prezidenta amatu divu periodu garumā kopš 1993. gada. Izvēle notiks starp četriem kandidātiem, kuriem nez vai izdosies iegūt nepieciešamo absolūto vairākumu pirmajā vēlēšanu kārtā. Tādēļ Rīga sagaida mokpilnu vēlēšanu norisi, kas jau pēdējo nedēļu laikā noveda līdz spriedzei centra-labējo koalīciju un varēja radīt krīzi ministru prezidenta Krištopana valdībā. Mazākuma valdības koalīcija, ko veido Latvijas ceļš, Jaunā partija, kā ar Tēvzemes un brīvības partija, nevarēja vienoties par vienu kopīgu kandidatūru. Katra no trim partijām izvirzīja savu kandidātu. Lielākā opozīcijas partija un vienlaicīgi parlamentā spēcīgākā labēji liberālā Tautas partija arī ir izvirzījusi savu kandidātu. Abām sociāldemokrātiskajām partijām, kuras nupat ir apvienojušās vienā organizācijā, un atbalsta valdības koalīciju, neizdevās vienoties par kopīga kandidāta izvirzīšanu. Viņu rīcība vēlēšanās varētu būt izšķiroša.

Valdībā, kurā valda domstarpības par valsts enerģētikas saimniecības privatizāciju, īpašas pretrunas pastāv starp Latvijas ceļu un Tēvzemei un brīvībai . Latvijas ceļš izlēma nominēt kādreizējo Latvijas komunistu partijas vadītāju un pēdējo Augstākās Padomes priekšsēdētāju Gorbunovu. Gorbunovs, kurš patreiz ir satiksmes ministrs, astoņdesmito gadu beigās gan atbalstīja "Tautas fronti", Latvijas neatkarības kustību, taču kā vecās nomenklatūras pārstāvis tiek noliegts no antikomunistiskās nacionālās kustības Tēvzemei un brīvībai puses. Gorbunovs pats sākotnēji savu kandidēšanu komunistiskās pagātnes dēļ noliedza, taču partijas vadības spiediena rezultātā tomēr piekrita, tādējādi apsteidzot ārlietu ministru Birkavu, kurš cerēja uz ievēlēšanu.

Tēvzemei un brīvībai

, tāpat kā Tautas partija , izvirzījusi kandidātu no latviešu trimdas sabiedrības vidus. Nacionālkonservatīvie nominēja Jāni Priedkalnu, kurš kopš deviņdesmito gadu vidus ir Latvijas vēstnieks Apvienotajās Nācijās. Priedkalns ir uzaudzis Austrālijā un strādājis par mācību spēku universitātēs Amerikā un Anglijā. Tautas partija izvirzīja Vairu Paegli, emigrācijas latvieti no Amerikas, kura iepriekš bija latviešu trimdas organizācijas prezidente. Abi iestājas par vēl spēcīgāku valsts piesaisti Rietumiem. Paegles kundze, Taut as partijas deputāte parlamentā, pirms vēlēšanām cita starpā kritizēja Krištopana ekonomisko politiku, kas esot pārāk virzīta uz Krieviju.

Kā kompromisa kandidāts varētu izrādīties Raimonds Pauls, Jaunās partijas priekšsēdētājs, kurš Latvijā ir pazīstams un iemīļots kā šlāgeru komponists. Jaunajai partijai, kas ir vismazākā koalīcijas partija, parlamentā ir tikai astoņas no simts vietām. Taču, tā kā ne Latvijas ceļš , ne arī Tēvzemei un brīvībai nevarēs vienoties par vienu no to izvirzītajiem abiem kandidātiem, kā arī par opozīcijas kandidātu, Pauls ir kā trešā iespēja. Trim valdošajām koalīcijas partijām kopā gan ir tikai 46 no simts vietām, tāpēc tās ir atkarīgas no sadarbības ar Tautas partiju vai sociāldemokrātiem. Nez vai Tautas partija atbalstīs Paulu. Savukārt sociāldemokrāti varētu izteikt gatavību atbalstīt Latvijas ceļu un Gorbunovu, lai pretim iegūtu vietu valdībā. Krištopanam tādā gadījumā būtu jārēķinās ar to, ka Tēvzemei un brīvībai koalīciju pamestu.

"Prezidenta vēlēšanas bez rezultāta"

"Sūddeutsche Zeitung"

— 99.06.18.

Parlamentā neviens no pieciem kandidātiem neiegūst vairākumu.

Varšava

. Rīgā Latvijas parlamenta 100 deputāti ceturtdien izvēlējās jaunu valsts vadītāju. Saskaņā ar konstitūciju prezidents Guntis Ulmanis, kuru pirmo reizi ievēlēja 1992. gadā, pēc diviem termiņiem valsts vadītāja amatā vēlreiz kandidēt nevar. Rīgā nereķinājās ar to, ka lēmums varētu tikt pieņemts ātri. Pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no pieciem kandidātiem vairākumu neieguva.

Pēdējās nedēļās kandidāti galvenokārt iepazīstinaja ar savām ekonomiskās politikas pozīcijām. Pie tam iezīmējās divas pretrunīgas koncepcijas: tranzītceļu attīstīšana izejvielām un precēm no Krievijas un industrijas attīstīšana valstī. Saskaņā ar pirmo variantu Latvija arī turpmāk ienākumus galvenokārt iegūtu no tranzīta nodevām un preču apgrozījuma. Tā atbalstītāji saka, ka tā būtu arī garantija konstruktīvai Maskavas nostājai. Tā kā Krievija ir atkarīga no izejvielu eksporta pāri Baltijas jūrai, tad tā nevarētu izvēlēties konfrontācijas kursu ar Rīgu. Maskava tad nevarētu saviem nolūkiem izmantot arī krievu minoritāti, kas Latvijā sastāda apmēram trešo daļu no iedzīvotāju kopskaita. Par ciešām ekonomiskajām attiecībām ar Krieviju visenerģiskāk izteicās mēreni nacionālistiskās partijas "Latvijas ceļš" vadītājs Anatolijs Gorbunovs (tā tekstā - tulk .), kurš pirms desmit gadiem bija Latvijas komunistu vadītājs. Par tranzītu iestājas arī kopš padomju laikiem populārais šlāgeru komponists Raimonds Pauls, kuram Rīgā pieder izklaides koncerns "Vernisāža".

No šādas politikas brīdināja 57 gadus vecā Vaira Paegle un 65 gadus vecais Jānis Priedkalns, kuri abi ir atgriezušies no trimdas Amerikā. Viņi "tranzītsaimniecībā" saskata ne tikai pieaugošu atkarību no Maskavas, bet arī briesmas, ka latvieši "kļūs inerti un neattīstīs savas spējas". Abi vēlas veicināt augstas kvalitātes tehnoloģijas ieviešanu Latvijā un vairāk atbalstīt vietējos pētījumus.

Piektais kandidāts, 64 gadus vecais komunistu vadītājs Arnis Kalniņš visvairāk vēlas anulēt daudzu objektu privatizāciju. Tomēr nevienam no kandidātiem nebūs iespēja realizēt savu programmu. Latvijā prezidentam ir tikai reprezentatīvas funkcijas.

"Maza politiskā pieredze"

"Frankfurter

Allgemeine Zeitung"

— 99.06.19.

Vaira Vīķe-Freiberga ievēlēta par Latvijas valsts prezidenti.

Stokholma, 18. jūnijs. Latvijā par valsts prezidenti ir ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga. Līdz ar to par Baltijas republikas valsts galvu ir kļuvusi zinātniece, kura līdz šim nav ieguvusi lielu politisku pieredzi. Pēc garas vēlēšanu nakts trimdas latvietei no Kanādas izdevās parlamentā (Saeimā) gūt pārsvaru pār ārlietu ministru Birkavu un ekonomikas ministri Ūdri. Visi trīs kandidāti tika nominēti papildus ceturtdienas vakarā, pēc tam, kad bez rezultātiem bija beigušās visas vēlēšanu kārtas un visi sākotnējie kandidāti bija atteikuši tālāku dalību vēlēšanās. Ne valdošās koalīcijas frakcijām, ne arī opozīcijai bija izdevies vienoties par kopīgu kandidātu. No pieciem kandidātiem - satiksmes ministrs Gorbunovs no Latvijas ceļa , Jānis Priedkalns no Tēvzemes un brīvības , Raimonds Pauls no Jaunās partijas , Vaira Paegle no Tautas partijas un Arnis Kalniņš no sociāldemokrātiem - beigās vislielāko balsu skaitu izdevās iegūt šlāgeru komponistam un partijas priekšsēdētājam Paulam, neiegūstot nepieciešamo absolūto vairākumu. Pēc tam, kad Priedkalns un Kalniņš jau iepriekš bija izstājušies, arī pārējie trīs atlikušie kandidāti vēlāk atteicās no kandidēšanas.

Tālāk sociāldemokrāti, Tēvzemei un brīvībai un lielākā opozīcijas partija, Tautas partija , nominēja Vīķes-Freibergas kundzi. Tādējādi viņa guva parlamentā kā kreiso, tā arī labējo atbalstu. Tikai nacionālkonservatīvā partija Tēvzemei un brīvībai ir koalīcijas partnere ministru prezidenta Krištopana ( Latvijas ceļš ) mazākuma valdībā. Sociāldemokrāti sadarbojas ar valdību brīvā sasaistē, nodrošinot tai absolūtu vairākumu, kamēr labēji liberālā Tautas partija noraida sadarbību ar valdību. Jaunā partija , mazākā valdības partija, uz sacensību nosūtīja ekonomikas ministri Ingrīdu Ūdri. Latvijas ceļš , lielākā valdības partija, nominēja ārlietu ministru Birkavu. Vīķes-Freibergas kundze saņēma 53 no 100 balsīm.

Vaira Vīķe-Freiberga ir otrā Baltijas valsts vadītāja, kas padomju okupācijas laiku pavadījusi trimdā. Lietuvā pagājušā gada sākumā par prezidentu tika ievēlēts trimdas lietuvietis Adamkus. 1937. gadā Rīgā dzimusī psiholoģe un valodniece Latviju atstāja kopā ar vecākiem Otrā pasaules kara laikā un no 1965. līdz 1998. gadam bija pasniedzēja Monreālas universitātē. Kopš pagājušā gada oktobra viņa vada Latvijas institūtu Rīgā. Īsi pirms vēlēšanām viņa atteicās no savas Kanādas pilsonības.

Pēc ievēlēšanas Vīķes-Freibergas kundze teica, ka vēlas turpināt sava priekšteča Ulmaņa darbu. Ulmanis, kurš guva atzinību ar savu izturētību un neatkarību, pēc divu periodu atrašanās amatā vairs nevarēja kandidēt. Vīķes-Freibergas kundze atzīmēja, ka vēloties vest Latviju uz Eiropas Savienību un NATO. Valsts varot sagaidīt iestāšanos abās organizācijās vēl līdz viņas prezidentūras beigām 2003. gadā. Spēcīgāk kā citi kandidāti, kuri izlīgumu ar Krieviju ierindoja līdzās dalībai ES, viņa pirmajā vietā izcēla valsts tuvināšanos Rietumiem. Tomēr prezidentam Latvijā ir tikai ierobežotas iespējas ietekmēt valdības darbu. Viņš piedalās valdības sastādīšanā un reprezentē valsti uz āru. Prezidents var likumus nosūtīt atpakaļ parlamentam, bet nevar tos aizkavēt.

Ministru prezidents Krištopans uz Vīķes-Freibergas kundzes ievēlēšanu reaģēja ar atturību. Koalīciju neapdraudot sadarbība starp koalīcijas partneri Tēvzemei un brīvībai un opozīciju. Tomēr valdība sēžot uz "pulvera mucas", viņš teica. Prezidenta amatam valstī esot tikai "reprezentācijas spēks".

"Latvijā jauna prezidente"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 99.06.19

Pārsteidzoša bijušās trimdas latvietes Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšana

.

Latvijai ir jauna prezidente. (..) Ievērības cienīga Vairas Vīķes- Freibergas nominācija bija nevis dēļ tā, ka viņa nav saistīta ne ar vienu partiju, bet gan tādēļ, ka Latvijā viņa dzīvo tikai kopš1998. gada.

Jaunizceptā prezidente pirms gada bija mācībspēks psiholoģijā Monreālas universitātē un līdz tam darbojās akadēmiskās interesēs. ... Kopš atgriešanās viņa vada Latvijas institūtu , aģentūru, kas līdzīgi Gētes institūtam, nodarbojas ar latviešu kultūras saglabāšanu un izplatīšanu ārzemēs.

Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšana par prezidenti parlamentam nebija viegls process. (..).

Pēc partejiski politiskiem cīniņiem piecās iepriekšējās kārtās Vīķes-Freibergas ievēlēšana bija iespējama vienīgi tādēļ, ka trīs partijas "pārlēca pāri pašas savai ēnai" un spēja vienoties par bijušo trimdas latvieti, ar ko partijas tai tika nodrošinājušas nepieciešamo balsu vairākumu.

Kas bija par iemeslu šo triju partiju pārdrošajai apvienībai, tomēr nav skaidrs. Valdošā labējā "Tēvzemei un brīvībai", uzņēmēja Andra Šķēles opozicionālā Tautas partija un sociāldemokrāti līdz šim nebija izcēlušies ar kopīgu sadarbību.

Nav zināms, kādi impulsi ir sagaidāmi no Vīķes- Freibergas prezidentūras, jo akadēmiķe līdz šim politiskajā jomā nav darbojusies.

Pirmajā reakcijā uz savu ievēlēšanu viņa vienīgi darīja zināmu, ka savu darbu viņa turpināšot sava priekšteča Ulmaņa garā. Viņa arī apliecināja, ka Latvija tiekšoties pēc līdzdalības ES un NATO.

"Prezidente pēc ilgstošas vēlēšanu cīņas"

"Svenska Dagbladet"

— 99.06.18.

Vēlā ceturtdienas vakarā par Latvijas prezidenti tika ievēlēta 61 gadu vecā Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa ir bezpartejiska un tika izvirzīta kā kompromiss, kad bija "krituši" visi partiju kandidāti. Parlaments balsoja septiņas reizes, iekams izšķīrās par Freibergu, kura ir kļuvusi par pirmo prezidenti postsovjetiskā valstī.

Viņa ir ieguvusi doktores grādu eksperimentālajā psiholoģijā un lielāko mūža daļu kā trimdas latviete ir nodzīvojusi Kanādā. Viņas ģimene Otrajā pasaules karā atstāja Latviju, kļuva par bēgļiem Vācijā un pēc tam ieradās Monreālā. Freiberga runā franču, angļu, vācu un spāņu valodā un ir uzrakstījusi septiņas grāmatas par latviešu tautasdziesmām. Kopš pagājušā gada rudens viņa vada Latvijas institūtu Rīgā.

Viņa tika izvirzīta ceturtdienas vakarā, kad pēc balsojumiem visas dienas garumā bija iestājusies pilnīga paralīze. Dažādās partijas bloķēja cita citas kandidātus. Kaut arī šajā skrējienā uzvarēja Raimonds Pauls, viņš tomēr neieguva nepieciešamo vairākumu. Strauji tika mobilizēti trīs jauni kandidāti, kad parlamenta priekšsēdis pieprasīja nekavējošu lēmumu. Freiberga tika nostādīta pret ārlietu ministru Valdi Birkavu un pēc pirmā nederīgā balsojuma saņēma 53 no 100 parlamenta balsīm.

Jaunā prezidente saņēma vēlīnu mājienu, ka viņa varētu tikt izvirzīta, ja pārējie kandidāti netiks ievēlēti. Tādēļ viņa vēl trešdien pārbaudīja, vai vairs nav Kanādas pilsone. Viņas vārds bija minēts intelektuāļu grupas atklātā vēstulē. Viņi lūdza parlamentu pacelties pāri partiju ķildām un par Latvijas seju pasaulē ievēlēt neatkarīgu, labi izglītotu un svešvalodas protošu personu kā Vīķi-Freibergu.

Viņa stāsies Gunta Ulmaņa vietā, kurš, atbilstoši pamatlikumam, ir nostrādājis sev atvēlētos divus trīs gadu periodus. Viņš ir bijis aktīvs prezidents ne tikai ārpolitikā, bet arī sarežģītos iekšpolitikas jautājumos.

Tajā pašā laikā, kad parlaments nodarbojās ar prezidenta vēlēšanām - Latvija vēl netiek uzskatīta par gatavu tiešajām vēlēšanām - tika darīti zināmi graujoši skaitļi par ekonomiku. Pēc Krievijas krīzes eksports tā arī nav atjaunojies kā nākas. Valdība tomēr cer, ka Eiropas Savienība Somijas prezidentūras laikā dos piekrišanu sarunām par iestāšanos. Nupat tika sperts vēl viens solis Rietumu virzienā, atceļot nāvessodu. Eiropas Padomes ekspertu ziņojumā ir atzinīgi novērtēta attieksme pret krievu minoritāti. Attiecības ar Krieviju ir ievērojami labākas nekā pagājušajā gadā.

Karš Balkānos ir aizēnojis Baltijas valstis, un ir manāms zināms satraukums - vai Eiropas Savienība spēs īstenot strauju paplašināšanos uz austrumiem, kad tik akūta ir Kosovas atjaunošana? Problēmas tomēr ir saistītas galvenokārt ar ekonomiku. Latvieši gūst lielu mierinājumu tajā, ka, atšķirībā no Balkānu tautām, viņiem savus minoritāšu jautājumus ir izdevies risināt bez asinsizliešanas.

Elizabete Krona

"Integrācija Rietumos

— vissvarīgākā prioritāte"

"Hufvudstadsbladet"

— 99.06.19.

Rīga.

Pirmā bijušās padomju republikas Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar solīja paātrināt savas valsts integrāciju Rietumos un atjaunot tautas uzticību valdībai.

Vienā balsojumā pēc otra Latvijas parlamentam ceturtdien neizdevās ievēlēt prezidentu. Tomēr tad, pāri pusnaktij pēc vietējā laika, lielajā politikā pilnīgi nepazīstamajai psiholoģijas pasniedzējai Vairai Vīķei-Freibergai no 100 balsīm izdevās iegūt 53, par divām vairāk nekā nepieciešams.

Vīķe-Freiberga teica, ka viņas uzvara esot attīstības pazīme.

"Pirmajos neatkarības gados ārvalstu novērotāji aizrādīja, ka šejienes sabiedrība neakceptē sieviešu izvirzīšanu augstos amatos un ir diezgan tradicionāla. Tomēr fakts, ka ievēlēta sieviete, patiešām ir pozitīvs pierādījums tam, ka šīs jūtas ir pārvarētas", viņa teica.

Vīķe-Freiberga 8. jūlijā kļūs par prezidenti Gunta Ulmaņa vietā. Viņas galvenā prioritāte būs panākt Latvijas iestāšanos ES un NATO. Viņa arī teica, ka latvieši esot zaudējuši uzticību valsts vadītājiem, pirmām kārtām tādēļ, ka realitāte neatbilst lielajām cerībām, kas tautai bija pēc Latvijas izlaušanās no Padomju Savienības.

"Cilvēki ir ciniski. Pāreja no komunisma uz brīvo tirgus ekonomiku ir bijusi ārkārtīgi traumatiska, un iedzīvotājiem nācās saņemt ekonomisko pārmaiņu radītos triecienus."

Viņa saka, ka latviešiem tagad esot radusies tāda sajūta, ka valdībā neviens viņus neuzklausa un neko nedara, lai uzlabotu viņu dzīves līmeni. "Izaicinājums būs pārliecināt tautu, ka man ar to ir kontakts un ka es tajā ieklausos", viņa sacīja.

61 gadu vecā Vīķe-Freiberga ir dzimusi Latvijā, bet kopā ar ģimeni aizbēga, kad padomju karaspēks Otrā pasaules kara beigās okupēja Latviju. Būdama pieaugusi, viņa apmetās uz dzīvi Monreālā un no 1965. līdz 1998. gadam pasniedza psiholoģiju Monreālas universitātē. Jau sen viņa interesējās par Latvijas politiku, taču dzimtenē atgriezās tikai pagājušajā gadā.

Daļa latviešu ar aizdomām raugās uz prezidenti, kura lielāko savas dzīves daļu ir nodzīvojusi ārzemēs, taču Vīķe-Freiberga norāda, ka viņas izglītība, zinātniskais darbs un Rietumvalstī pavadītie gadi ir svarīgs ieguvums darbā, kas lielākoties ir saistīts ar Latvijas pārstāvēšanu ārzemēs.

"Latvijai pirmo reizi ir prezidente"

"Die Welt"

— 99.06.19./20.

No trimdas mājās atgriezusies psiholoģe Vaira Vīķe – Freiberga uzvar sestajā vēlēšanu kārtā.

Viļņa

. Par neatkarīgās Latvijas sesto valsts vadītāju un otro pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā ir kļuvusi sieviete. Saeima (parlaments), kurā ir 100 deputātu, ar 53 balsīm šajā amatā ievēlēja Vairu Vīķi – Freibergu. 61 gadu vecā psiholoģijas profesore tikai pāris dienu pirms tam atteicās no Kanādas pilsonības. Vīķe – Freiberga ir pirmā sieviete, kura kopš 1989. gada kādā Vidus- un Austrumeiropas valstī ir ievēlēta šajā augstajā amatā.

1937. gada decembrī Rīgā dzimusī zinātniece Latviju atstāja 1945. gadā un četrus gadus apmeklēja pamatskolu latviešu bēgļu nometnē Lībekā. Bez vācu valodas viņa runā arī angļu, franču, spāņu, itāļu un portugāļu valodā. Vēlāk Vaira Vīķe - Freiberga devās uz Kanādu un tur taisīja ievērības cienīgu zinātnisko karjeru. Pirms diviem gadiem viņa atgriezās Latvijā, kur 1998. gadā pārņēma Latvijas institūta vadību. Viņas meita palika Kanādā, bet dēls tagad dzīvo Rīgā.

Balsošana Saeimā ieilga līdz pat vēlai naktij pēc tam, kad nevienam no pieciem pirmajiem kandidātiem nebija izdevies iegūt ievēlēšanai nepieciešamās vairāk nekā 50% balsis. Kad atkrita populārais, bet komunistiskās pagātnes dēļ arī spēcīgi apstrīdētais "Latvijas ceļa" priekšsēdētājs (?) Anatolijs Gorbunovs, piektajā kārtā palika tikai labējās Tautas partijas , kurai ar 24 vietām parlamentā ir lielākā frakcija, kandidāte Vaira Paegle un Jaunās partijas priekšsēdētājs, komponists Raimonds Pauls.

Taču abi atsauca savas kandidatūras un deva vietu trim jauniem kandidātiem. Bez Vīķes – Freibergas kundzes tika izvirzīti arī ārlietu ministrs Valdis Birkavs un tikai pirms pāris dienām ekonomikas ministra amatā stājusies Ingrīda Ūdre, kuri attiecīgi saņēma 20 un 9 balsis.

Politiskos novērotājus Kanādas latvietes ievēlēšana nepārsteidza. Viņi Vīķes-Freibergas uzvaru pamato ar faktu, ka politiski viņu nekas neapgrūtina un galvenokārt ar to, ka viņai nav pagātnes "padomju okupētajā Latvijā". Balsojumam pārskatāmā nākotnē varētu būt ietekme arī uz parlamenta darbu. Pēdējā balsojuma laikā uzmanību piesaistīja tas, ka sociāldemokrāti savas balsis nenodeva par ārlietu ministru, bet par Vairu Vīķi – Freibergu, un, lai gan viņi oficiāli koalīcijai nepieder, viņiem tomēr ir divi ministru posteņi.

Valsts vadītāja postenis ir izteikti reprezentatīvs, bet pēc Latvijas politiskās skatuves pazinēju domām, "īstajai personai varētu būt ievērojama ietekme". Vīķes – Freibergas kundze stingri atbalsta latviešu vēlmi iestāties ES un NATO. Turpretī mazāk viņa zina par attiecībām ar Krieviju. Jaunā prezidente oficiāli amatu no 1993. gadā ievēlētā priekšteča Gunta Ulmaņa pārņems 8. jūlijā.

Pēc ievēlēšanas jaunā prezidente kritizēja Eiropas Savienību. Vīķe – Freiberga teica, ka ES nedod pietiekami skaidru signālu, kad viņas valsts varētu rēķināties ar iestāšanās sarunu startu. "Lietas ir ievilkušās garumā. Ir sajūta, ka tiekam vazāti aiz deguna."

Rainers Gatermans

"Latvija iegūst prezidenti"

"Sūddeutsche Zeitung"

— 99.06.19./20.

Balsojumā parlamentā uzvar psiholoģijas profesore un bijusī kanādiete Vaira Vīķe - Freiberga.

Varšava

. Rīgā Latvijas parlamenta 100 deputāti naktī uz piektdienu negaidīti valsts prezidenta amatā ievēlēja 61 gadu veco psiholoģijas profesori. Līdz ar to tagad vienas Baltijas valsts vadībā atrodas sieviete. Jaunā prezidente ir dzimtenē atgriezusies emigrante. Līdz deviņdesmito gadu vidum viņa dzīvoja Kanādā un tikai 1999. gadā atteicās no Kanādas pilsonības.

Vēlēšanu rezultāts pārsteidzošs galvenokārt ir tāpēc, ka Vira Vīķe – Freiberga vispār nekandidēja. Bija izvirzīti pieci citi kandidāti. Par favorītiem tika uzskatīti Raimonds Pauls, kurš padomju laikā kļuva populārs kā šlāgeru komponists, kā arī bijušais KP vadītājs Anatolijs Gorbunovs. Vēlēšanu kārtība gadījumā, ja neviens no kandidātiem neiegūst absolūto vairākumu, paredz nākošo vēlēšanu kārtu, kurā vairs nevar piedalīties tas, kurš atrodas pēdējā vietā. Šādā veidā beigās palika tikai Raimonds Pauls un no Amerikas trimdas Rīgā atgriezusies Vaira Paegle. Pauls, kurš ir rakstījis dziesmas arī populārajai krievu šlāgeru dziedātājai Allai Pugačovai, gan uzvarēja ceturtajā vēlēšanu kārtā, tomēr viņam trūka absolūtā vairākuma, jo daudzi deputāti balsojumā nepiedalījās. Tāpēc komponists, kuram šodien Rīgā pieder izklaides centrs, atsauca savu kandidatūru. Tika izvirzīti jauni kandidāti: bez Vairas Vīķes – Freibergas arī ekonomikas ministre Ingrīda Ūdre un ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Bijusī kanādiete saņēma 53 balsis. Ir sagaidāms, ka lietas viņa no prezidenta Gunta Ulmaņa pārņems jūlijā. Populārais Ulmanis pēc diviem termiņiem prezidenta amatā atkārtoti kandidēt nevarēja.

Nākamā valsts vadītāja tiek uzskatīta par stingru trīs Baltijas valstu iestāšanās ES un NATO atbalstītāju. Vīķe – Freiberga ir precējusies un viņai ir divi bērni. Viņa pārvalda vairākas svešvalodas, starp tām arī vācu. Tomēr Latvijas prezidentam gandrīz nav politisko kompetenču. Arī kaimiņos esošās Lietuvas vadībā kopš 1998. gada ir prezidents, kurš ir atgriezies no Ziemeļamerikas trimdas: Valdas Adamkuss pirms tam bija ASV pilsonis. Mājās atgriezušies emigtanti vadošo lomu spēlē arī Igaunijā, kas no visām trim Baltijas republikām atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Bijušie reformkomunisti, pie kuriem ir jāpieskaita arī Anatolijs Gorbunovs, atstāj politisko skatuvi.

"Valsts vadītāja Latvijai"

"Tages Anzeiger"

— 99.06.19./20.

Parlaments Rīgā negaidīti par valsts prezidenti ievēlēja 61 gadu veco psiholoģijas profesori Vairu Vīķi – Freibergu.

Patiesībā viņa pat nekandidēja: taču tad, kad pirms tam pieci citi kandidāti bija cietuši neveiksmi, parlaments ar 53 no 100 balsīm Vairu Vīķi – Freibergu ievēlēja par Latvijas vadītāju.

Jaunā prezidente ir mājās atgriezusies emigrante. Līdz deviņdesmito gadu vidum viņa dzīvoja Kanādā un tikai nesen atteicās no Kanādas pilsonības. Nākošajā mēnesī viņa pārņems lietas no patreizējā prezidenta Gunta Ulmaņa. Visādi populārais Ulmanis pēc diviem termiņiem prezidenta amatā vēlreiz kandidēt nevarēja. Latvijas valsts vadītājam galvenokārt ir reprezentatīvi pienākumi un tikai ierobežotas politiskās kompetences.

Latvijas nākamā prezidente tiek uzskatīta par pārliecinātu trīs Baltijas valstu iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā atbalstītāju. Viņa ir precējusies un viņai ir divi bērni. Viņa pārvalda vairākas svešvalodas, starp tām vācu, franču un angļu. Arī kaimiņos esošās Lietuvas vadībā kopš pagājušā gada atrodas prezidents no Ziemeļamerikas trimdas: Valds Adamkus pirms tam bija ASV pilsonis. Mājās atgriezušies emigranti vadošo lomu spēlē arī Igaunijā. Turpretī bijušie reformkomunisti visās trīs Baltijas valstīs pazūd no politiskās skatuves.

Tomass Urbans

"Psiholoģe no trimdas"

"Frankfurter Rundschau"

— 99.06.19./20.

Portrets: Latvijas jaunā prezidente.

Par jauno Latvijas prezidenti kļuva psiholoģijas profesore bez politiskās pieredzes, kura tikai pagājušajā gadā atgriezās dzimtenē no trimdas Kanādā. Tas ir ārkārtīgi negaidīts šīs Baltijas valsts prezidenta vēlēšanu rezultāts. Pirms tam bija izkritusi vesela virkne politisko partiju nominēto kandidātu.

61 gadu vecā Vaira Vīķe – Freiberga tagad nomainīs līdzšinējo valsts vadītāju Gunti Ulmani, kurš pēc diviem trīs gadus ilgiem termiņiem šajā amtā atkārtoti kandidēt vairs nevarēja. Vīķe - Freiberga prezidenta zvērestu Saeimā, parlamentā Rīgā, nodos 8. jūlijā. Viņu parlaments ievēlēja ceturtdien vēlu vakarā tikai septītajā vēlēšanu kārtā. Latvieši par vēlēšanu rezultātu bija pārsteigti. "Līdz vakardienai mēs par viņu vispār neko nezinājām," tāda bija tipiskākā reakcija piektdien. "Viņa ir kā neaprakstīta lapa." Vairai – Vīķei Freibergai ceļu pašķīra intelektuāļu aprindas un viņa tika nominēta kā kompromisa kandidāte, kad neviens no pieciem sākotnējiem kandidātiem neieguva balsu vairākumu.

1937. gadā Rīgā dzimusī sieviete pirmo izglītību ieguva bēgļu nometnē Lībekā un tad franču skolā Kasablankā, bet vēlāk kopā ar ģimeni emigrēja uz Kanādu. Tur viņa studēja psiholoģiju un beigās saņēma profesūru Monreālas universitātē. Bez tam viņa piedalījās arī trimdas latviešu kustībā un nodarbojās ar latviešu folkloru: galvenokārt ar tautas dziesmu poēziju – hobijs, kas viņai ir kopīgs ar vīru, kurš tāpat ir trimdas latvietis un Kvebekas universitātē pasniedz informācijas tehniku.

Tāpat kā Lietuvā, kur pagājušajā gadā pēc desmitiem ASV pavadītajiem gadiem par prezidentu kļuva Valds Adamkuss, tagad arī Latvijā ir valsts vadītājs, kurš dzīves pieredzi ir guvis trimdā Rietumos. Vīķe - Freiberga nav nevienas partijas dalībniece un pēdējā vēlēšanu kārtā viņu nominēja nacionāli – konservatīvie, sociāldemokrāti un opozīcijā esošā Tautas partija . Ar 53 balsīm viņa pārspēja ārlietu ministru Valdi Birkavu (20) un ekonomikas ministri Ingrīdu Ūdri (9). Visi trīs sacensībā devās pēc tam, kad bija noraidīti pieci iepriekš nominētie kandidāti. Katrā balsošanas kārtā izstājās tas, kuram bija sliktākais rezultāts; tomēr līdz pat beigām neviens neieguva nepieciešamo 51 no 100 balsīm. Vadošais kandidāts Raimonds Pauls, kurš galvenokārt ir pazīstams kā šlāgeru komponists, atsauca savu kandidatūru, kad uzskatīja, ka viņš arī bez pretkandidāta nesaņems nepieciešamo uzticības balsojumu.

Kamēr divas no koalīcijas partijām ar Birkavu un Ūdri izvirzīja savus kandidātus, nacionālkonservatīvie vienojās ar opozīciju un nominēja ārpus partijām stāvošo Vairu Vīķi – Freibergu, kura īsti pirms pusnakts kļuva par jauno valsts prezidenti. Tas, ka koalīcijai neizdevās pirms vēlēšanām vienoties par kopēju kandidātu, ne arī vēlēšanu procesa laikā savas balsis koncentrēt uz vadošo valdības kandidātu, raksturo Rīgā valdošo labēji – centrisko ministru kabinetu. Koalīcija, kas Rīgā ministru prezidenta Viļa Krištopāna vadībā ir pie varas astoto mēnesi, nesen parlamentā izturēja uzticības balsojumu; tomēr Rīgā uzskata par neiespējamu, ka tā varētu piedzīvot arī savu pirmo dzimšanas dienu.

Hanness Gamilšegs

"Atkal mājās"

"Frankfurter Rundschau"

— 99.06.19./20.

Latvijas valdībai Vairas Vīķes – Freibergas ievēlēšana par prezidenti ir sakāve.

Ja kāds aizvakar būtu jautājis, kas ir Vaira Vīķe Freiberga, viņš pat Latvijā saņemtu atbildi "nav ne jausmas". Tagad viņa ir ievēlēta par prezidenti. Kā bērns aizbēgusi uz Rietumiem, izaugusi Kanādā, tikai pirms gada atgriezusies dzimtenē un tagad jau kļuvusi par tās vadītāju – tā nav karjera no politiskās mācību grāmatas. Latvijai ar tās personisko antipātiju veicināto ieilgušo iekšpolitisko strīdu un ar tās saspringtajām attiecībām starp latviešu un krievu tautu grupām ārpus partijām stāvoša, nepolitiska un no ārzemēm nākusi psiholoģe kā valsts vadītāja, iespējams, nav pat tas sliktākais atrisinājums – arī tad, ja viņas dzīves pieredze un cilvēki, par kuru prezidenti viņa ir kļuvusi, diez vai varētu būt atšķirīgāki.

Taču Latvijas valdībai šī ievēlēšana ir sakāve. Ar to, ka trīs partiju koalīcija nespēja vienoties par kopēju kandidātu, vēl varētu samierināties. Taču tas, ka koalīcijas partijas arī tad, kad atkrita viens kandidāts pēc otra, konsekventi izvairījās atbalstīt partneri, kurš atradās labākajā vietā, tā ka beigās vajadzēja izmainīt visu kandidātu loku, raksturo sadarbību ministru kabinetā Rīgā. Un, ja tad vēl kāda no valdības partijām ir uz vienu roku ar opozīciju, lai mazinātu sāncenšu izredzes ministru kabinetā, ir lojalitātes trūkums, kura sekas var būt vienīgi koalīcijas sabrukums. Politiski nepieredzējušo prezidenti jau drīz vien gaida ugunskristības valdības sastādīšanā.

Hanness Gamilše

"Sieviete no trimdas"

"Die Presse"

— 99.06.19./20.

Latvija. Vairu Vīķi – Freibergu parlaments negaidīti ievēl par jauno valsts vadītāju.

Rīga

. Par Latvijas jauno valsts vadītāju kļuva tikai pagājušajā gadā no trimdas Kanādā dzimtenē atgriezusies psiholoģe bez politiskās pieredzes. Tas bija pārsteidzošs prezidenta vēlēšanu rezultāts, kurās viens pēc otra atkrita partiju nominētie kandidāti.

Līdz ar to 61 gadu vecā Vaira Vīķe – Freiberga nomainīs Gunti Ulmani, kurš pēc diviem trīs gdus ilgiem termiņiem prezidenta amatā vēlreiz kandidēt nevarēja. Vīķe - Freiberga prezidenta zvērestu Saeimā, parlametā Rīgā, nodos 8. jūlijā. Viņu parlaments ceturtdien vēlu vakarā ievēlēja tikai septītajā vēlēšanu kārtā.

Psiholoģe, kura 1945. gadā izceļoja uz Kanādu un mājās atgriezās tikai pagājušajā gadā, ir pirmā sieviete, kura kādā no Padomju Savienības pēctečvalstīm un Vidusaustrumeiropas valstīm demokrātiskās vēlēšanās tiek ievēlēta augstākajā amatā valstī.

"Pirmo reizi Latvijas vadībā

atradīsies sieviete"

"Handelsblatt"

— 99.06.21.

Varšava. Latvijas parlamentā bija nepieciešami septiņi balsojumi līdz 61 gadu vecā zinātniece Vaira Vīķe - Freiberga kļuva par patreizējā prezidenta Gunta Ulmaņa pēcteci.

Viņa saņēma 53 balsis no 100. Par jauno prezidenti balsoja bijušā ministru prezidenta Andra Šķēles "Tautas partijas", konservatīvā grupējuma "Tēvzemei un Brīvībai", kā arī sociāldemokrātu deputāti.

Līdz ar Vīķi - Freibergu pirmo reizi Latvijas vadībā atradīsies sieviete. Tāpat kā Lietuvas prezidents Valds Adamkuss, arī jaunā prezidente ilgu laiku ir dzīvojusi trimdā.

Viņa ir dzimusi Latvijā, bet pēc tam, kad dzimteni okupēja padomju vara, emigrēja uz Kanādu. Habilitētā psiholoģe ir precējusies, viņai ir divi bērni un viņa runā vairākās svešvalodās. Pēc vēlēšanām viņa paziņoja, ka iepriecina tas, ka viņu ir atbalstījis plašs politiskais spektrs, kas aptver labējos, kreisos un centriskos spēkus.

"Mēs atveram jaunu lappusi Latvijas vēsturē." Pirms tam sacensībā piedalījās vēl septiņi kandidāti, pie kam komponists un "Jaunās partijas" kandidāts Raimonds Pauls ilgu laiku izskatījās kā iespējamais uzvarētājs. Pēc piektā balsojuma Pauls sanervozējies padevās ar vārdiem: "Es nezinu, kurš par kuru šeit balso. Šeit nevienam nevar uzticēties." Sākumā savus kandidātus bija izvirzījuši arī "Tēvzemei un Brīvībai", Tautas partija un sociāldemokrāti, kā arī "Latvijas ceļš". Pēdējais grupējums pat divus. Lai gan valsts vadītājam Latvijā pārsvarā ir reprezentācijas uzdevumi, viņa amats partiju strīdos tomēr tiek uzskatīts par svarīgu ķīlu. Te klāt nāk vēl arī tas, ka prezidentam ir tiesības izteikt savu priekšlikumu nominējot ministru prezidentu. Patreiz ministru prezidenta Viļa Krištopana valdošās koalīcijas, kas sastāv no "Latvijas ceļa", "Tēvzemei un Brīvībai" un Jaunās partijas , rīcībā parlamentā ir 46 balsis no 100. Balsojot par Vīķes - Freibergas kundzi valdības un opozīcijas partijas kopā balsoja vai nu par vai pret .

Pretrunas starp Latvijas partijām lielā mērā nosaka atšķirīgās ekonomiskās intereses. Kamēr premjers Krištopans un viņa "Latvijas ceļš" tiek uzskatīti par naftas industrijas pārstāvjiem, Andris Šķēle un viņa "Tautas partija" kontrolē ievērojamu daļu no pārtikas līdzekļu rūpniecības, kas cieta ievērojamus zaudējumus Krievijas krīzes dēļ.

Līdzšinējais valsts prezidents Guntis Ulmanis, kurš amatu atstās 8. jūlijā, vienmēr ir uzskatīts par gudru starpnieku, kurš stāv pāri partiju strīdiem un šādā ziņā ietekmē sabiedrību. Tā, piemēram, viņš dedzīgi iestājās par pilsonības piešķiršanu krievu minoritātei un pie tam īpaši kritizēja "Tēvzemei un brīvībai" partijas nacionālismu.

"Vienādojums, ko nav iespējams atrisināt"

"Dagens Nyheter"

— 99.06.16.

Pensijas Latvijā. Daudzi vecie ļaudis mēģina papildināt savus niecīgos ienākumus.

Rīga.

Viņi pārdod mājās adītas zeķes, dzintaru, pašu dārziņā augušus ziedus, kaķēnus vai plastmasas maisiņus. Viņi slauka parkus un pieskata bērnus. Daži ubago.

Lielākā daļa ir sievietes, un daudzi ir pensionāri. Viņi dara, ko vien spēj, lai papildinātu ļoti mazo pensiju un lai dažkārt palīdzētu saviem bez darba esošajiem bērniem.

Gandrīz visu Latvijas pensionāru materiālais stāvoklis pēc neatkarības atgūšanas ir pasliktinājies. Neraugoties uz to, neviens no mūsu sastaptajiem nevēlas pagriezt pulksteni atpakaļ uz padomju laiku.

"Pensija ir neizsakāmi maza. Taču, ja mēs esam spējušas tik tālu izdzīvot, pārciest karu un okupāciju, tad droši vien tiksim cauri arī tagad", teica 84 gadus vecā Emīlija Kampāne. Viņa ir bijusi strādniece un 40 gadus nostrādājusi vienā fabrikā. Emīlja dzīvo vienā no savu bērnu ģimenēm un saka, ka viņu starpā valda laba saskaņa, tomēr viņa ir nedaudz satraukta par to, ka varētu nokļūt veco ļaužu mītnē.

75 gadus vecā Skaidrīte Lorenca saka: "Agrāk naudas pietika, un dzīvokļa īre bija maza. No otras puses, toreiz veikalos nebija sevišķi daudz, ko pirkt. Es esmu laimīga, ka valsts ir brīva, taču esmu ārkārtīgi vīlusies mūsu valsts vadītājos".

Pie Vērmaņdārza brīvdabas skatuves mēs ieraugām vīriešus. Te viņi spēlē šahu vai kārtis un spriež par politiku. Roberts Grants sēž viens pats un gaida spēles partneri. "Es esmu bijis iespiedējs, bet aizgāju pensijā pirms gada, kad man palika 60 gadi. Es pat īsti nezinu, kā spēju iztikt. Par visa mūža darbu piešķirtā pensija taču ir smieklīgi maza, es saņemu 46 latus mēnesī. Es gribētu strādāt, taču darbu nevaru dabūt", viņš saka.

Desmit minūšu gājiena attālumā no šejienes atrodas centrālais tirgus, kur lielajos angāros iespējams nopirkt jebkādu pārtiku. Ārpus tiem rindu rindās stāv pārdevēji, daudzi no viņiem pensionāri, un daudzi ir krievi. Daļa šeit stāv nelikumīgi - to mēs saprotam, kad, tuvojoties policistiem, daudzi nemanāmi izklīst pūlī. Te pārdod visu, sākot no plastmasas maisiņiem līdz džemperiem un zeķubiksēm. Daļa tirgotāju mierīgi paliek uz vietas, jo viņiem ir atļauja. Viņi no mājām pārdošanai ir atnesuši dažādas mantas.

Mēs ejam cauri Rīgai, kur kādreizējo pelēcību tagad strauji nomaina neaprakstāmi skaistas nokrāsotas fasādes. Visur notiek celtniecības un atjaunošanas darbi. Mēs ejam ciemos pie Mudītes Gaiševskas, lai iedzertu kādu tasi kafijas un intervētu viņu par dzīvi kā pensionārei.

Viņas dzīvoklis atrodas mājā, kas atjaunošanu vēl nav pieredzējusi. Virtuvē ir iededzināti divi gāzes plīts riņķi, un vienīgās istabas vidū atrodas ieslēgts elektriskais radiators. Tas viss, lai dzīvoklī uzturētu siltumu. Mudīte mūs sagaida ar sajūsmu, jo ir priecīga par ikdienā ienesto pārmaiņu.

Viņa ir skaista, gara un slaida, 64 gadus veca sieviete. Viņa dzīvo viena pati gleznu, grāmatu, klavieru un dēla, viņa sievas un bērna fotogrāfiju vidū.

Mudīte aizgāja pensijā 55 gadu vecumā, padomju laikā tā darīja visas sievietes. Viņa ir dzimusi Rīgā un ir patriote, viņa saka.

"Rīga tolaik bija skaista un kulturāla pilsēta, un tā ir spēcīgi ietekmējusi manu dzīvi un raksturu."

Mudīte ir bijusi arī teātra direktore, tomēr viņai daudzus gadus nācās strādāt zivju fabrikā. Tagad viņa savelk kopā galus, strādājot par apkopēju.

Dzīve sākās tik labi. Tēvs bija savulaik Latvijā lielākās kuģniecības galvenais ekonomists, un Mudīte bija vienīgais bērns. Tēvs nomira, kad viņai bija septiņi gadi. Vēstures karuselis griezās - vienu semestri pie klases sienas atradās Staļina bilde, nākamajā Hitlera ģīmetne un tad atkal Staļina.

Māte mēģināja apgādāt Mudīti un sevi, tirgū pārdodot kurpes. Tas tomēr nebija atļauts, un viņa nokļuva cietumā. Mudīte 14 gadu vecumā sāka strādāt pastā un vakaros mācījās. Pēc darba tekstilfabrikā viņa Maskavā un toreizējā Ļeņingradā ieguva teātra direktores izglītību.

Viņa kļuva par kādas mazas Latvijas pilsētas teātra direktori, taču tur viņas garam kļuva par šauru. Viņa pārcēlās uz Rīgu, kur viņai izdevās nodibināt savu eksperimentālo teātri. VDK tas nepatika, un nebija pa prātam arī tas, ka viņa bija iestājusies organizācijā, kas izplatīja aizliegtus rakstus.

"Man aizliedza strādāt intelektuālu darbu, un tādēļ vajadzēja sākt strādāt provinces zivju fabrikā. Dzīve tomēr nebija tik traka. Es, piemēram, esmu daudz ceļojusi, kaut arī tikai pa Padomju Savienību. Es apprecējos, man piedzima dēls, alga bija laba, un mums bija ledusskapis un televizors."

Vīrs diemžēl nodzērās, un viņai nācās vienai kopā ar dēlu cīnīties dzīvē uz priekšu.

"Man nebija iespēju dot viņam labu izglītību, un tādēļ tagad esmu satraukta par viņa nākotni."

Par sevi viņa pārāk daudz nesatraucas. Viņa ir kļuvusi ticīga, ir pievērsusies grieķu-pareizticīgo baznīcai, kur rod mierinājumu.

"Ar pensiju tomēr nepietiek. Tā ir 56 lati, bet par īri, elektrību un tālruni es mēnesī maksāju 60 latus."

Lai atrisinātu šo neiespējamo vienādojumu, viņa raksta rakstus avīzēm un katru rītu skolā strādā par apkopēju.

"Tas ir aerobikas vietā", viņa joko. "Tagad mūsu materiālais stāvoklis ir daudz sliktāks nekā agrāk. Man nav naudas, lai ar vilcienu aizbrauktu uz Jūrmalu (peldvietu ārpus Rīgas), jo biļete maksā vienu latu. Es ēdu ļoti maz. Centrāltirgū pērku eļļu un kartupeļus, bet gaļu un zivis ēdu pavisam reti."

Vai tu neesi sarūgtināta?

"Gadās rūgti mirkļi. Es taču nekad nekļūšu jauna un nekad neaizbraukšu uz Parīzi."

Kari Molīna

"Ar pensiju pietiek tikai pusei no īres"

"Dagens Nyheter"

— 99.06.16.

Četrdesmit piecu minūšu automašīnas brauciena attālumā uz dienvidaustrumiem no Rīgas atrodas Ozolnieku ciems.

Mežmalā stalti paceļas pašvaldības veco ļaužu nams "Pansionāts Zemgale ". Baltā halātā tērpta un ar stetoskopu ap kaklu mūs sagaida tā vienīgā ārste Vija Vildava. Viņa ir pensionāre, tāpat kā veco ļaužu nama direktore.

"Ārstiem un skolotājiem ir ļoti mazas pensijas", viņa saka.

Šeit patlaban dzīvo apmēram 140 vecīši, lielākoties sievietes.

"Es te ierados pirms četriem mēnešiem", stāsta Regīna Rozaščenkova. Viņa dzīvo vienā no deviņiem tā sauktajiem sociālajiem dzīvokļiem, kas te ir ierīkoti. Dzīvoklī ir viena istaba, kurā atrodas viņas mēbeles un citas lietas, un par to viņa maksā mazu īri. "Agrāk es dzīvoju pie dēla, taču vedekla uz mani dusmojās, tādēļ man vajadzēja pārcelties", viņa saka.

Kādreiz šeit ieradās pensionāri no visas Latvijas, bet tagad tikai no tuvākās apkārtnes. Agrāk maksāja valsts, tagad pensionāri. Mēnesī ir jāmaksā 108 lati, kas ir divas reizes vairāk nekā pensija, ko saņem lielākā daļa pensionāru.

"Mēs ceram, ka radinieki samaksās starpību. Pašvaldība maksā zināmu daļu, taču tā ir nabadzīga", Vija Vildava stāsta. "Daudzi veci cilvēki mājās dzīvo ārkārtīgi smagos apstākļos. Tie, kuri pēdējā laikā nonāk šeit, ir tik slimi, ka drīz nomirst, jo ir ieradušies par vēlu."

Zemākajos stāvos dzīvo mundrākie, un daļai no viņiem ir savas istabas. Pansionātam ir lielas ekonomiskās problēmas, sevišķi dārga ir apkure, un tikai pēdējā laikā ir sākti remontdarbi.

Mājā atrodas mazs un lēts veikaliņš - tajā iespējams iegādāties arī alkoholu un cigaretes - un ir arī neliela virtuve tiem, kuri vēlas paši gatavot ēdienu. Īpašs darbinieks ir atbildīgs par brīvā laika nodarbību organizēšanu. Dažreiz notiek koncerti, citu reizi viņi dodas uz teātri. Iecienīts ir šahs un kāršu spēles.

Jo augstāk mēs kāpjam, jo vājākus vecos ļaudis mēs redzam. Pēdējā stāvā atrodas visnespēcīgākie, un tur viņi katrā istabā guļ pieci vai seši.

"Personālam tā ir labāk, jo viņi šā vai tā guļ visu dienu", saka Vija Vildava.

Tagad vismaz līdz pēdējam stāvam ir ierīkots lifts, kas ir paveikts ar Kanādas palīdzības naudas palīdzību. Pirms lifta izbūvēšanas bija tādi vecīši, kuri ārā nebija bijuši septiņus gadus.

Pansionātā strādā apmēram 50 darbinieku. Tagad cilvēki stāv rindā, lai dabūtu darbu, un lielākajai daļai ir ģimnāzijas izglītība. "Agrāk, kad pie mums nebija bezdarba, mums vajadzēja pieņemt tos, kuri nekur citur darbu nevarēja dabūt. Tagad mēs varam izvirzīt prasības, viņiem ir jābūt laipniem un jāmāk runāt ar veciem cilvēkiem."

Latvijā vēl aizvien pastāv tradīcija, ka ģimene rūpējas par vecajiem ļaudīm, vismaz laukos. Diezgan parasta lieta, ka viņi dzīvo pie saviem bērniem. Šodien, kad bezdarbs ir liels, pensija var būt vienīgais ģimenes ienākumu avots.

"Ļoti pietrūkst labu pansionātu", saka Latvijas pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietniece Aija Kušķe. Šī ir visu valsts pensionāru biedrību jumta organizācija. Viņa cīnās par to, lai netālu no veco ļaužu mājām tiktu izveidotas nelielas kopdzīves vietas.

Pensionāru organizācijām ir diezgan liela ietekme, saka daudzi, ar kuriem mēs runājam, un viņa tam daļēji piekrīt. "Vismaz politiķi uzklausa, tuvojoties vēlēšanām", viņa piebilda.

"Mazās pensijas, protams, ir liela problēma. Lielākā pensionāru daļa taupa uz pārtikas rēķina, un tas izraisa daudzas slimības. Daudziem nav arī naudas, lai apmeklētu ārstu."

"Informācijas sniegšana par pensionāru tiesībām ir mūsu galvenais uzdevums, jo sevišķi tādēļ, ka likumi visu laiku mainās. Mēs mēģinām viņiem paskaidrot, kas notiek sabiedrībā, un tas nemaz nav tik viegli. Mēs viņiem palīdzam rakstīt dažādus dokumentus, jo viņi nav pieraduši paši visu pieprasīt. Mums ir arī aktīvisti, kas katrs ir atbildīgs par 10 līdz 12 pensionāriem, un viņu uzdevums ir raudzīties, vai vecajiem cilvēkiem nav vajadzīgas, piemēram, ogles vai nauda zobārsta apmeklējumam."

Fakti par pensionāriem Latvijā:

Apmēram 23% Latvijas iedzīvotāju ir pensionāri, un nav gaidāms, ka viņu īpatsvars tuvākajos gadus varētu palielināties. Valstī kopumā mīt apmēram 2,4 miljoni iedzīvotāju, un viņu skaits samazinās.

• Pensijā aiziešanas vecums sievietēm agrāk bija 55 gadi un vīriešiem 60, bet tagad abiem dzimumiem būs 60. Daudzi strādā ilgāk, jo tas nav aizliegts, taču lielais bezdarbs ir problēma.

• Vīriešu mūža vidējais ilgums ir apmēram 64 gadi un sievietēm nepilni 76. Daudzi vīrieši mirst jauni, un alkoholisms ir liela problēma.

• Latvijā un pārējās Baltijas valstīs vecajā Padomju Savienībā bija augstākais dzīves līmenis. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā un tirgus ekonomikas ieviešanas ir palielinājusies sabiedrības noslāņošanās, un lielākās iedzīvotāju daļas ekonomiskais stāvoklis ir pasliktinājies.

• Minimālā pensija ir 30 latu. Vidējā pensija ir 55 lati neto, bet vidējā darba alga nedaudz pārsniedz 100 latus. Sievietes bieži vien saņem mazākas pensijas nekā vīrieši. Parasts pensionārs dzīvo krietni zem pieņemtā eksistences minimuma, un tas pats attiecas arī uz daudziem strādājošajiem.

• Agrāk lielākā pensionāru daļa saņēma apmēram vienādas pensijas. Tagad sociālās apdrošināšanas sistēmā tiek veiktas lielas izmaiņas. Pensiju sistēmā tiek īstenoti radikāli grozījumi, un patlaban ieviešamā sistēma ir līdzīga jaunajam Zviedrijas modelim.

"Valsts, kurā ir attīstīta hermenētika"

"Sankt-Peterburgskije

vedomosti"

— 99.06.11.

Hermenētika - tā ir zinātne par tekstu skaidrojumiem, kas radās Rietumu un Centrāleiropā jau XVIII gadsimtā. Tomēr spēcīgu uzplaukumu šī zinātņu nozare sasniedza uz II un III tūkstošgades sliekšņa mazajā Batijas valstiņā Latvijā.

Kā piemēru var minēt vienošanos "Par Latvijas Republikā dzīvojošo militāro pensionāru un viņu ģimeņu sociālās aizsardzības jautājumiem", kuru 1994.gada pavasarī parakstīja Krievijas un Latvijas prezidenti kopā ar citiem dokumentiem, kas attiecās uz Krievijas armijas izvešanu no Latvijas. Jāatgādina, ka, saskaņā ar šo vienošanos, 22 tūkstoši militāro pensionāru un viņu ģimeņu ieguva tiesības saglabāt savu dzīvojamo platību, kā arī neierobežotas tiesības to privatizēt. Latvijas puse uzņēmās dzīvokļu un citos sociālajos jautājumos izturēties pret krievu atvaļinātajiem militāristiem kā pret saviem iedzīvotājiem. 1994.gadā armija bez visa cita nodeva Latvijas varas iestādēm 4 tūkstošus dzīvokļu ar kopējo platību 206 tūkstoši kavdrātmetru, kas tā laika cenās maksāja 150 miljonus $. Tika paredzēts, kaa daļa šī dzīvojamā fonda vai iegūtie līdzekļi tiks izmantoti dzīvokļu problēmu risināšanai, ja tādas radīsies militārajiem pensionāriem.

Tomēr jau no pirmajām vienošanās darbības dienām tulkotāji-hermenētiķi patiesībā nodarbojās ar krievu militāristu un viņu ģimeņu padzīšanu no Latvijas. Simtiem atvaļināto militāristu šajā laikā, izmantojot dažādus aizbildinājumus, zaudēja pierakstu, un tas nozīmē - tiesības uz likumīgu atrašanos valstī. Reizē ar viņiem nelegāli automātiski kļuva arī viņu pilngadīgie bērni. Pēc līguma parakstīšanas Latviju kopumā atstāja trīs tūkstoši bijušo militāristu un viņu ģimeņu. Par katru izmisīgi cīnījās Krievijas vēstniecība, un dažus pat izdevās pasargāt no izraidīšanas.

Šogad beidzas termiņš, kuru ir noteikušas varas iestādes, kad republikas iedzīvotāji drīkst privatizēt savus dzīvokļus. Daudziem atvaļinātajiem militāristiem tas var izvērsties par traģēdiju. Lieta tā, ka samaksāt par privatizējamo dzīvokli var vai nu ar sertifikātiem, kas militāristiem un viņu ģimenēm nepienācās, vai arī par skaidru naudu, kas ir ļoti dārgi un lielākajai daļai atvaļināto militāristu, neraugoties uz viņu pieklājīgajām pensijām, nav pa kabatai. Nopietnas problēmas ir tiem, kuri dzīvo saimnieku jeb denacionalizētajās mājās. Pēc tam, kad būs pagājuši septiņi gadi pēc denacionalizācijas - un tas notiks jau šoruden - saimnieki iegūs tiesības vienkārši izmest iedzīvotājus uz ielas.

Cita problēma: līdz pat šim laikam nav atcelts Latvijas Ministru padomes 1991.gada rīkojums, kas toreiz piedēvēja atvaļināto virsnieku dzīvokļiem "dienesta dzīvokļu" statusu. Bet "dienesta" dzīvokļus privatizēt nedrīkst, neanulējot šo statusu. Nav brīnums, ka, kā liecina Krievijas vēstniecības Latvijā sociālās nodrošināšanas nodaļas dati, tikai 10% atvaļināto militārpersonu ir privatizējuši savus dzīvokļus.

Acīm redzot, ne saviem spēkiem, ne ar vēstniecības palīdzību bijušie militāristi šīs problēmas neatrisinās. Ir nepieciešama Krievijas varas iestāžu iejaukšanās. Ir pienācis laiks paraudzīties, kurš pilda vienošanās, bet kurš vienīgi tās "interpretē". Un, saskaņā ar starptautiskajiem likumiem, pieprasīt hermenētiķu skaidrojumus.

Jurijs Čerņavskis

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozares redaktors GINTS MOORS

gs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!