Par skolotāju profesionālo attīstību starptautiskā salīdzinājumā

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un Eiropas Komisija 24.novembrī sniedza jauno ziņojumu “Skolotāju profesionālā attīstība: Eiropa starptautiskā salīdzinājumā”. Ziņojumā secināts, ka skolotājiem jāsaņem pilnvērtīgas atsauksmes par darba kvalitāti, lai pilnībā izmantotu apmācības iespēju priekšrocības, turklāt dažāda veida apmācība un labāka darba vide skolās ir ļoti svarīga sekmīgai profesionālai attīstībai. Saskaņā ar ziņojumu gandrīz deviņi no desmit skolotājiem piedalās kādā no profesionālajām mācībām darba vietā un vairāk nekā puse vēlas saņemt papildu apmācību. Pamatojoties uz šā gada Starptautisko mācīšanas un apguves pētījumu (TALIS), kurā piedalījās 23 valstis, ziņojumā pirmoreiz sniegti starptautiski salīdzināmi dati par skolotāju profesionālo attīstību.

Publiskojot ziņojumu, Eiropas Izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes lietu komisārs Marošs Ševčovičs piebilda: “ES ir vairāk nekā seši miljoni skolotāju, un to spēja iedvesmot skolēnus, lai tie mācītos, ir būtiska mūsu sabiedrības nākotnei. Ja vēlamies augstas kvalitātes izglītību, mums skolotājiem jānodrošina vislabākās iespējas pilnveidot savas prasmes ne tikai karjeras sākumā, bet arī tās laikā. Rosinot skolotājus pievērsties profesionālai attīstībai, mēs uzlabojam profesijas statusu un pievilcību.”

ESAO ģenerālsekretārs Endžels Gurija piebilda: “Skolotāji ir izglītības virzītājspēks, un skolotāju profesionālā izaugsme ir būtisks elements izglītības sistēmu kvalitātes uzturēšanai. Šajā ziņojumā iekļautie TALIS rezultāti liecina par to, ka skolotājiem ir vēlme mācīties un nepārtraukti pilnveidoties, kā arī par to, ka profesionālās izaugsmes iespējas darbavietā labāk jāpiemēro skolotāju vajadzībām.”

Ziņojuma “Skolotāju profesionālā attīstība: Eiropa starptautiskā salīdzinājumā” galvenais atzinums – profesionālā izaugsme ir skolotāju ikdienas pastāvīga sastāvdaļa. Tādējādi tai ir nozīmīgs potenciāls, lai veicinātu uzlabojumus izglītības jomā. Tomēr skolotāji uzskata, ka darba grafiks ir galvenais šķērslis, kas traucē piedalīties profesionālo izaugsmi veicinošos pasākumos; tas liecina, ka būtu lietderīgi izstrādāt politiku, kas efektīvāk integrētu skolotāju profesionālo izaugsmi skolu darbībā un darbā kopumā.

Kopumā rezultāti rāda, ka skolas nostāja attiecībā uz atsauksmēm par skolotāju darbu ir cieši saistīta ar skolotāju profesionālo izaugsmi un no tās izrietošo ietekmi. Turklāt svarīga ir skolas vide. Skolotājiem, kuri savā darbā un skolā jūtas labi, ir pozitīva attieksme pret profesionālo izaugsmi. Politikas veidotājiem šie atzinumi liek domāt, ka, pievēršot lielāku uzmanību novērtēšanai, atsauksmēm un labvēlīgai skolas videi, tiks veicināta skolu kā mācību organizāciju pilnveidošana, sekmējot nepārtrauktas mācības profesionālajā jomā un tādējādi uzlabojot mācīšanas kvalitāti.

Tematisko ziņojumu “Skolotāju profesionālā attīstība: Eiropa starptautiskā salīdzinājumā” sagatavoja Tventes universitātes (Nīderlande) pētnieku grupa, kuru vadīja profesors Jāps Šērens, kurš arī bija ziņojuma redaktors.

Pētījums tika veikts ar Eiropas Komisijas atbalstu un tajā piedalījās 23 valstis: Austrālija, Austrija, Beļģija (flāmu kopiena), Brazīlija, Bulgārija, Dānija, Igaunija, Ungārija, Īslande, Īrija, Itālija, Koreja, Lietuva, Malaizija, Malta, Meksika, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Turcija.

Katrā valstī pēc nejaušības principa tika izraudzītas aptuveni 200 skolas, kurās vienu anketu aizpildīja skolas direktors, bet 20 anketas tika iedotas pēc nejaušības principa izraudzītiem skolotājiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa