Par piemiņas monētas “Ziemassvētku eglīte” laišanu apgrozībā

Monētas priekšpuse (averss): Centrā – vīrs ar nocirstu eglīti, vāvere un mēness. Augšdaļā puslokā pa kreisi – Eiropas Savienības piemiņas monētu programmas “Eiropas mantojums” zīme un uzraksts ZIEMASSVĒTKU EGLĪTEI 500, monētas lejasdaļā – skaitlis 1 un uzraksts LATS.		Monētas aizmugure (reverss): Centrā – ķekatnieki tradicionālajās maskās, lejasdaļā puslokā pa labi – gadskaitlis 2009. Monētas josta: Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Nominālvērtība: 1 lats; Svars: 22,00 g, diametrs: 35,00 mm; Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof; Kalta 2009.gadā Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande); Mākslinieki: Edgars Folks (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums).

Latvijas Banka Eiropas Savienības piemiņas monētu programmā “Eiropas mantojums” 26.novembrī laida apgrozībā sudraba piemiņas monētu “Ziemassvētku eglīte”. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Edgars Folks, ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Ziemassvētkos cilvēki arī monētās sagaida sižetus un tēlus, kas nes prieku, mieru, siltumu. Atceramies, ka pagājušajā gadā tā bija Laimes monēta ar skursteņslauķi, ko cilvēki novērtēja kā Latvijas Gada monētu 2008.

Šogad, atceroties pirms 500 gadiem pie Rīgas Melngalvju nama pirmoreiz uz Ziemassvētkiem rotāto egli, sudraba monēta tiek veltīta šim cilvēcei un ikvienam Latvijā mīļajam un gaidītajam simbolam – eglītei. Monētas aizmugurē mākslinieki tēlojuši citu Ziemassvētku tradīciju – ķekatniekus maskās. Monēta “Ziemassvētku eglīte” iekļauta kopējā Eiropas Savienības valstu kolekciju monētu programmā “Eiropas mantojums”.

Sudraba 1 lata monēta “Ziemassvētku eglīte” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā tirāža – 20 000 eksemplāru, no tiem 10 000 – tirdzniecībai Latvijā. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 23,10.

Cilvēces daudzo simbolu vidū ir kāds, kas katru gadu aizkustina un dara svētbijīgas miljoniem siržu. Tā ir Ziemassvētku eglīte, kuras smarža, skaistums un miera pilnais laimes starojums piepilda dvēseles jau agrā bērnībā un pavada visu mūžu. Katru gadu decembrī, tuvojoties saulgriežiem un Kristus dzimšanas dienai, eglīti uzstāda pilsētu laukumos, tā grezno skatlogus un darbavietas, to liek goda vietā ļaužu mājokļos. Eglīte pulcina ap sevi ģimeni, vienojot bērnus un vecākus, mierina skumjus vientuļniekus un žilbina priekapilnos.

Bet vai zinām, no kurienes šī tradīcija? Un vai tā tikai kristiešiem piederīga? Jo Kristus dzimtenei raksturīgs vienmēr bijis palmas zars. Ziemassvētku eglītes tradīciju, domājams, aizsācis Asīzes Francisks, kas 1222.gadā mežā izveidojis Jēzus dzimšanas skatu un pie silītes eglēs ielicis aizdegtas sveces. Rīgā par godu Kristus dzimšanai pirmoreiz ziediem izgreznota egle rotāja Melngalvju brālības Rīgas ielās rīkotu karnevālu Ziemassvētku sagaidīšanai un aizvadīšanai, kas noslēdzās ar šā Ziemassvētku koka sadedzināšanu 1510.gadā pirms Vastlāvju iestāšanās. Atvadīšanās no vecā un priecāšanās par jauna gada iestāšanos Latvijā notiek, uzturot un kopjot gan seno latviešu, gan kristīgās Ziemassvētku tradīcijas. Saulgriežu rituāli ar iešanu ķekatās, budēļos vai čigānos izsenis saistīti arī ar egles godāšanu, bet egle kristietībā simbolizē labā un ļaunā pazīšanas koku paradīzē, Kristus dāvāto cerību uz mūžīgu dzīvi, degošas sveces eglē – Kristus atnesto gaismu pasaules tumsā.

Kristīgajā pasaulē Ziemassvētku eglītes tradīcija vispirms pakāpeniski izplatījās vācu zemēs, kur jau 17.gadsimta sākumā bija pieņemts Ziemassvētkos nest to mājās un rotāt ar papīra rozēm un āboliem. Tikai 19.gadsimtā šī tradīcija nostiprinājās Lielbritānijā, tad arī Amerikas Savienotajās Valstīs un citur pasaulē.

Eglīte Ziemassvētkos daudziem nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai rituālu vai svētku dekoru. Tā ir vitalitātes un atdzimšanas simbols, kas cauri gadsimtiem turpina sniegt pasaulei vienojošu garīgu enerģiju, paust miera un vienotības ideju. Ar īpašu monētu Ziemassvētku eglīti godina arī Latvijas Banka.

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs