• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija: Par valsts telpiskās attīstības perspektīvu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.11.2009., Nr. 182 https://www.vestnesis.lv/ta/id/200717

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Veselības ministrija: Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdi

Vēl šajā numurā

17.11.2009., Nr. 182

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija: Par valsts telpiskās attīstības perspektīvu

 

Turpinot diskusiju par Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem, 16.novembrī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) notika diskusija ar plānošanas reģionu un pašvaldību pārstāvjiem par valsts telpiskās attīstības perspektīvu.

Tās mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas, līdz ar to radot priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai, starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai un Latvijas savdabības saglabāšanai.

Telpiskā perspektīva ir daļa no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (LIAS). RAPLM speciālistu izstrādātā telpiskās attīstības perspektīva piedāvā vadlīnijas investīciju plānošanai nacionālā, reģionālā un vietējā pārvaldes līmenī. Ņemot vērā, ka pēdējā laikā strauji attīstījusies sadarbība starp valstīm Eiropā un Baltijas jūras reģionā, īstenojot konkrētus attīstības projektus, Latvijai ar Baltijas jūras reģiona valstīm jāizmanto savs ģeogrāfiskais stāvoklis un jāieņem sava vieta globālajā konkurences telpā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālisti akcentēja, ka Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums Baltijas jūras reģionā var kļūt par svarīgu valsts attīstības priekšnoteikumu. Latvijas teritorijā ir trīs lielas ostas – Rīga, Ventspils un Liepāja, strauji augoša lidosta un starptautiski tranzīta koridori. Piemēram, par reģiona centriem var kļūt tās pilsētas, caur kurām iespējama piekļuve ārvalstu tirgiem un zināšanu resursiem.

Lai attīstības un izaugsmes procesi skartu visu valsts teritoriju un pilsētas spētu integrēties Baltijas jūras reģiona un Eiropas tīklos, tām jāsadarbojas. Jāveicina plašu pilsētu sadarbības tīklu attīstība, kurus stiprinātu transporta un komunikāciju tīkli.

LIAS paredz, ka iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labklājību ilgtermiņā nodrošinātu teritoriālo atšķirību ievērošana, savukārt ainavu un dabas teritoriju unikalitāte un vērtības, kā arī teritoriju un vietu identitāte kļūs par Latvijas konkurētspējas resursu nākotnē.

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, ko paredz LIAS, ir līdz 2030.gadam izveidot transporta sistēmu, kas ar dažādiem transporta veidiem ļautu no jebkuras valsts vietas sasniegt galvaspilsētu divu stundu laikā, savukārt pārreģionālo un reģionālo centru sakārtošana nodrošinātu labu kā valsts iekšējo sasniedzamību, tā starptautisko sasniedzamību.

Augstas kvalitātes sasniedzamības infrastruktūra un tīkli ir būtisks priekšnosacījums sekmīgai un līdzsvarotai valsts ekonomiskajai attīstībai, Latvijas integrācijai Baltijas jūras reģionā un globālajā telpā, kā arī starptautiskai konkurētspējai, uzskata RAPLM.

LIAS paredz arī tūlītējus darbības virzienus, piemēram, pilsētu attīstības politikas izstrādi, kura nodrošinātu efektīvu pilsētu attīstību. Stratēģijā jāidentificē atsevišķu pilsētu konkurētspējas priekšrocības. Tāpat jāsagatavo priekšlikumi pilsētu infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai un nepieciešamie uzlabojumi.

Kā akcentēja plānošanas reģiona un pašvaldību pārstāvji, jāattīsta transporta sistēma, tomēr šobrīd ir vairāki transporta veidi, kuri savstarpēji konkurē, sadrumstalojot infrastruktūras attīstībai pieejamos resursus, tāpēc nepieciešama loģistikas koncepcijas izstrāde.

Ilgtspējīga attīstības stratēģija līdz 2030.gadam apkopo galvenos valsts un sabiedrības ilgtermiņa uzdevumus ceļā uz līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Stratēģijā profesora Roberta Ķīļa vadītā ekspertu grupa piedāvā risinājumus, kā vislabākajā veidā izmantot Latvijas nacionālās bagātības – cilvēka, kultūras, ekonomisko, sociālo, dabas un vietas kapitālus.

LIAS galaredakcijas projekts pēc plašām diskusijām ar sabiedrību, kurās piedalījušies aptuveni 45 000 dažādu paaudžu un profesiju cilvēku, ir sagatavots iesniegšanai Nacionālajā attīstības padomē. Pēc tās akcepta LIAS tiks virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā.

Attīstības plānošanas sistēmas likums nosaka, ka LIAS ir augstākais attīstības plānošanas dokuments, kas aptver laika periodu līdz 25 gadiem un nosaka ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!