Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 12.novembrī

EM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

 

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un 12.novembrī iesniedza normatīvo aktu starpinstitūciju saskaņošanai. Līdz ar šiem grozījumiem paredzēts palielināt administratīvo atbildību par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā.

Šobrīd spēkā esošais regulējums nosaka naudas sodu par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā fiziskām personām no 50 līdz 1000 latiem, bet juridiskām personām – no 50 līdz 5000 latu.

Bieži vien praksē ir novēroti gadījumi, kad indivīds nenodrošina savlaicīgu būves nodošanu ekspluatācijā un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Ekspluatējot šādas būves, pastāv risks cilvēka veselībai un dzīvībai, kā arī videi, jo nav pārbaudīta uzbūvētās būves atbilstība būvprojektam, kurā ir ietvertas visas būves būtiskās prasības – stiprība, stabilitāte, ugunsdrošība, higiēniskums, nekaitīgums cilvēka veselībai un videi, u.c. Vienlaikus secināts, ka būves nenodošana ekspluatācijā (bet sākot tajā dzīvot) notiek apzināti, lai izvairītos no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas.

Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz palielināt naudas sodu par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā – fiziskām personām līdz 2000 latu un juridiskām personām līdz 10 000 latu.

Plānots, ka grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā atturēs indivīdu no administratīvi sodāmo darbību izdarīšanas, kas var kaitēt cilvēkiem un sabiedrībai, un veicinās būves nodošanu ekspluatācijā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”

 

Lai uzlabotu ārzonu, zemu nodokļu un beznodokļu valstīs reģistrēto subjektu darbības Latvijā tiesisko regulējumu, 12.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, precizējot nodokļu maksāšanas kārtību par zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā gūto ienākumu.

Grozījumi likumā nepieciešami, lai novērstu iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas par tādu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumu Latvijā gūto ienākumu, kas savas saimnieciskās darbības vajadzībām Latvijā izmanto pārstāvi, kura darbība atbilst pastāvīgās pārstāvniecības pazīmēm.

Ar grozījumiem likumā plānots precizēt nodokļu maksāšanas kārtību par zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā gūto ienākumu, nosakot, ka persona, kura Latvijā regulāri slēgs līgumus šādu uzņēmumu vārdā un kuras darbība atbildīs nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības (“neatkarīgā aģenta”) Latvijā pazīmēm, tiks uzskatīta par nodokļu maksātāju. Tādējādi šai personai tiks uzlikts nodokļu nomaksas pienākums par zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumu Latvijā gūto ienākumu.

Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumi nereti veic saimniecisko darbību Latvijā, nereģistrējot nodokļu uzlikšanas vajadzībām pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā un līdz ar to arī nemaksājot nodokļus par Latvijā gūto ienākumu. Latvijā nenomaksāto nodokļu piedziņa no zemu nodokļu vai beznodokļu valstu uzņēmumiem ir gandrīz neiespējama, jo šo uzņēmumu īpašnieki parasti nav zināmi un ar šīm valstīm un teritorijām Latvijai nav starptautisko līgumu par administratīvo sadarbību.

Paredzēts, ka izstrādātie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” mazinās iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas par zemu nodokļu un beznodokļu valstu vai teritoriju uzņēmumu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā gūto ienākumu, tādējādi veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem.

Likumprojektu vēl izskatīs Ministru kabinets, un par tā pieņemšanu lems Saeima.

 

FM: Par zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu

 

12.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām, izslēdzot no zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksta Kampiones pilsētu (Itālijas Republika), kā arī Madeiras salu un Santamarijas salu (Portugāles Republika).

Atbilstoši grozījumi noteikumos nepieciešami, pamatojoties uz konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kuras Latvijas Republika ir noslēgusi ar Itālijas Republiku un Portugāles Republiku.

Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā minētā valsts vai teritorija nav uzskatāma par beznodokļu vai zemu nodokļu valsti vai teritoriju, sākot ar gadu, kurā tiek uzsākta Latvijas Republikas un attiecīgās valsts noslēgtā starptautiskā līguma par nodokļu dubultās aplikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu piemērošana. Līdz ar to jāveic atbilstošas izmaiņas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.

Zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju saraksts šajos MK noteikumos ietverts nodokļu uzlikšanas vajadzībām un tiek izmantots, lai piemērotu likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas, kas paredz, ka uzņēmumam vai fiziskai personai, veicot maksājumus uz šajā sarakstā minētajām valstīm vai teritorijām, ir jāietur nodoklis attiecīgi pēc 15% vai 23% likmes.

Noteikumu projektu vēl izskatīs, un par tā pieņemšanu lems MK.

 

FM: Par kārtību, kādā veicamas pārbaudes no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas vietās

 

12.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas no jauna sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par kārtību, kādā veicamas pārbaudes no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas vietās.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicamas pārbaudes no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto vides un transporta infrastruktūras projektu un ar šo projektu īstenošanu un vadību saistītās tehniskās palīdzības projektu īstenošanas vietās.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai vienkāršotu atskaitīšanās kārtību par 2004.–2006.gada plānošanas periodā veikto pārbaužu Kohēzijas fonda projektu īstenošanas vietās rezultātiem, to saskaņojot ar 2007.–2013.gada plānošanas periodā paredzēto kārtību. Tāpat jāatrunā pārbaužu uz vietas veikšanas kārtība Kohēzijas fonda projektu pēcuzraudzības periodā.

Jauni MK noteikumi nepieciešami, jo pašreizējais tiesiskais regulējums ir spēkā kopš 2006.gada, kad vēl nebija sākts aktīvs ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas process.

Līdz ar jaunajiem noteikumiem spēku zaudēs MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.271 “Kārtība, kādā veicamas pārbaudes no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas vietās”.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par grozījumiem Latvijas sodu izpildes kodeksā

 

Iekšlietu ministrija sagatavoja, un 12.novembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts “Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā”, kas paredz, ka kriminālsodu – arestu, kas piespriests kā pamatsods, izpilda Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādes.

Izvērtējot situāciju un finansiālās iespējas, secināts, ka šobrīd Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās nav iespējama kriminālsoda – aresta – izpilde, jo tās nav piemērotas personu ilgstošai turēšanai nebrīvē. Tāpat tās neatbilst Latvijas Sodu izpildes kodeksā aresta izpildes paredzētajām prasībām, līdz ar to, lai īstenotu šo normu, būtu jāveic nopietni būvniecības darbi, kuru nodrošināšanai nav atbilstoša finansējuma. 

Iekšlietu ministrija uzskata, ka aresta izpildes nodošana Iekšlietu ministrijas kompetencē neveicina valsts pārvaldes institūciju efektīvu funkciju sadalījumu, jo Valsts policija veic izmeklēšanas, nevis kriminālsodu izpildes funkcijas.

Šobrīd Latvijas Sodu izpildes kodeksa 5.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka kriminālsodu – arestu, kas piespriests kā pamatsods, izpilda Valsts policijas iestādes, savukārt kodeksa 127.panta pirmā daļa paredz, ka ar arestu notiesātie tiek turēti kopieslodzījumā Valsts policijas iestādēs arestam iekārtotās izolētās un apsargājamās telpās. Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” pārejas noteikumiem līdz 2010.gada 1.martam netiek piemērots Krimināllikumā paredzētais soda veids – arests, savukārt Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumos minēts, ka Ministru kabinetam jānodrošina, lai līdz 2010.gada 1.martam tiek izveidoti un darbu sāk attiecīgi dienesti Valsts policijas iestādēs, kas nodrošina soda veida – aresta – izpildi.

Ar likumprojektu tiek grozīts Latvijas Sodu izpildes kodeksa 5.panta pirmās daļas 1.punkts un izslēgts 5.panta pirmās daļas 2.punkts, paredzot, ka kriminālsodu – arestu, kas piespriests kā pamatsods, izpilda Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādes.

Likumprojekts paredz grozīt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 127.panta pirmo daļu, paredzot, ka ar arestu notiesātie tiek turēti kopieslodzījumā brīvības atņemšanas iestādēs arestam iekārtotās izolētās un apsargājamās telpās.

Ar likumprojektu tiek svītrots Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 1.punkta 2.apakšpunkts.

 

IeM: Par Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu

 

12.novembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts “Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums”, kurā paredzēta pirotehnisko izstrādājumu ražošanas, atbilstības novērtēšanas, marķēšanas, glabāšanas, realizēšanas, iegādāšanās, pārvadāšanas un izmantošanas kārtība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū prasībām.

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar 2007.gada 23.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (2007/23/EK) par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū, kuras mērķis ir nodrošināt pirotehnisko izstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū, ieviešot vienādus standartus Kopienas teritorijā. Saskaņā ar direktīvas 2007/23/EK 21.pantu dalībvalstīm līdz 2010.gada 4.janvārim jāpieņem normatīvie akti atbilstoši direktīvas prasībām.

Pašlaik pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtību nosaka Ieroču aprites likums un Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra noteikumi Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi”.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

 

IZM: Par grozījumiem Jaunatnes likumā

 

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā”, kas paredz konkretizēt IZM kompetenci jaunatnes politikas nozarē un papildināt Jaunatnes likumu ar būtiskākajiem IZM uzdevumiem, nodrošinot vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes jomā un tās koordinētu īstenošanu. Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009.–2018.gadam identificētajām problēmām jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā.

Tā kā īpaši liela ietekme uz jauniešu ikdienas dzīvi ir pašvaldību līmenī pieņemtajiem lēmumiem, likumprojektā precizēta pašvaldības kompetence jaunatnes politikas nozarē, paredzot, ka pašvaldība plāno darba ar jaunatni īstenošanu un attīstību, piemēram, iekļaujot darba ar jaunatni īstenošanas jautājumus vietējās pašvaldības attīstības programmā. Pašvaldībām arī jānosaka atbildīgā institūcija darbam ar jaunatni, jāizveido pašvaldības jaunatnes lietu konsultatīvā komisija, kā arī jāizveido pašvaldības jauniešu dome.

 

“Jaunatnes politikas īstenošana pašvaldību mērogā ir īpaši būtiska, jo tajā pieņemtajiem lēmumiem ir liela ietekme uz jauniešu ikdienas dzīvi, viņu iespējām, informētību, līdzdalību un brīvo laiku, sociāli ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un kopumā apmierinātību ar dzīves kvalitāti,” uzsver IZM Politikas koordinācijas departamenta Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs.

Likumprojekts paredz papildināt Jaunatnes likumu ar plānošanas reģionu kompetenci jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, nosakot, ka plānošanas reģioni veicina pašvaldību sadarbību darba ar jaunatni attīstībā un plāno tā īstenošanu un attīstību, piemēram, iekļaujot darba ar jaunatni jautājumus plānošanas reģiona attīstības programmā.

Likumprojekts arī paredz jaunatnes organizāciju uzskaites regulējumu, kas atvieglotu jaunatnes organizāciju iesaistīšanu valsts un pašvaldību mēroga lēmumu pieņemšanas procesā. Lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, likumprojekts nosaka pašvaldību tiesības atbalstīt jauniešu iniciatīvas no pašvaldības budžeta un paredz kārtību, kādā tiek piešķirts valsts budžeta finansējums jaunatnes organizācijām.

Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Jaunatnes organizāciju konsultatīvo komisiju, Jaunatnes konsultatīvo padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, plānošanas reģionu administrācijām, pašvaldību jaunatnes lietu koordinatoriem, kā arī biedrību “Latvijas Jaunatnes padome” un valsts aģentūru “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā” 12.novembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Pēc saskaņošanas tas tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi konkrētām maksātāju kategorijām 2010.gadam

 

Labklājības ministrija (LM) 2010.gadam ir aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmām personām un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi.

LM izstrādātie Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2010.gadā 12.novembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Arī nākamgad obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 33,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 24,09% veiks darba devējs un 9% – darba ņēmējs.

Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, nākamajā gadā obligāto iemaksu likme plānota 25,94%, kur darba devējs maksātu 18,88%, bet darba ņēmējs – 7,06% (2009.gadā – 20,60% un 7,70%).

Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai invalīdiem valsts speciālās pensijas saņēmējiem, 2010.gadā iemaksu likme būtu 28,41%, kur darba devējs maksātu 20,68%, bet darba ņēmējs – 7,73% (2009.gadā – 22,34% un 8,34%).

Obligātā sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2010.gadā plānota 28,17% apmērā no darba ienākumiem.

Savukārt cilvēkiem, kuri sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi, iemaksu likme pensiju apdrošināšanai 2010.gadā plānota 21,66%. Pašnodarbināto laulātajiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, brīvprātīgo iemaksu likme pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai 2010.gadā plānota 28,99%.

 

Obligāto iemaksu likme atsevišķām maksātāju kategorijām 2010.gadā

Darba ņēmēji, kas apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem	33,09%
Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu	25,94%
Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai invalīdi valsts speciālās pensijas saņēmēji	28,41%
Pašnodarbinātie	28,17%
Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši pensijas vecumu	25,65%
Namīpašnieki, zemes iznomātāji	24,13%
Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja ārvalstnieka	28,99%

 

LM: Par pašvaldību izdevumu segšanu par bez vecāku uzraudzības esošo bērnu izmitināšanu bērnu aprūpes iestādēs

 

Plānots, ka arī no 2010.gada 1.janvāra Labklājības ministrija (LM) no valsts budžeta līdzekļiem varētu turpināt segt pašvaldību izdevumus, kas radušies par bez vecāku pavadības esošo nepilngadīgo bērnu izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē.

Tas nozīmē, ka par nepilngadīga patvēruma meklētāja izmitināšanu pašvaldības finansētā bērnu aprūpes iestādē no valsts budžeta līdzekļiem varētu segt izdevumus 14 latu apmērā par katru uzturēšanās dienu iestādē.

Līdz ar to plānots, ka pašvaldībai līdz kārtējā mēneša 15.datumam būs LM jāiesniedz pieprasījums par iepriekšējā mēneša izdevumu segšanu.

Savukārt Labklājības ministrija divu nedēļu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas pieņems lēmumu un, pamatojoties uz pieprasījumu, no valsts budžeta līdzekļiem pārskaitīs pašvaldībai norādīto finansējumu.

To paredz 12.novembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts par kārtību un apmēru, kādā no valsts budžeta līdzekļiem sedz pašvaldības izdevumus, kas tai radušies, izmitinot bērnu aprūpes iestādē nepilngadīgu patvēruma meklētāju, kurš ir bez vecāku pavadības. Minētie noteikumi vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāpieņem valdībā.

Bez vecāku pavadības esošu bērnu izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, pie bāriņtiesas iecelta aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē. Lēmumu par minētā bērna izmitināšanu pieņem bāriņtiesa.

Līdzšinējā Latvijas pieredze liecina, ka kopumā pēdējos desmit gados ir bijuši tikai deviņi nepavadīti nepilngadīgie, kuriem bija jānodrošina izmitināšana.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli

 

Satiksmes ministrija (SM) precizējusi prasības autoceļu uzturēšanai un kritērijus autoceļu klases noteikšanai. Turklāt VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) par valsts, bet pašvaldībām par savu autoceļu uzturēšanas pasākumiem informācija būs jāievieto savā mājaslapā. Šādas izmaiņas paredz 12.novembrī valsts sekretāru sanāksmē atbalstītais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”.

Iepriekš par Latvijas autoceļu uzturēšanu LVC un pašvaldības informēja ar mediju starpniecību. Taču turpmāk līdzekļu ekonomijas dēļ attiecīgā informācija tiks ievietota LVC un pašvaldību mājaslapā un plašsaziņas līdzekļi pēc savas iniciatīvas varēs pārpublicēt aktualitātes autoceļu uzturēšanas jomā.

Papildus minētais Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka ceļa īpašnieks nodrošina autoceļu uzturēšanu, ievērojot prasības un darbu izpildes termiņus, kas noteikti konkrētai uzturēšanas klasei.

Tādējādi, lai nodrošinātu netraucētu transportlīdzekļu satiksmi pa autoceļiem pastāvīgos un mainīgos laika apstākļos, autoceļu vai to posmu sarakstus ar pazeminātām uzturēšanas klasēm pirms ziemas un vasaras sezonas sākuma apstiprina SM (valsts autoceļiem) un attiecīgā pašvaldība (pašvaldību autoceļiem). Turklāt ceļa īpašniekam atbilstoši pieejamajam finansējumam ir tiesības vasaras sezonā samazināt noteikumos paredzēto prasību līmeni par vienu uzturēšanas klasi.

Grozījumi stāsies spēkā pēc apstiprinājuma valdībā.

 

SM: Par transportlīdzekļa vadīšanas eksāmenā pieļauto kļūdu vērtēšanu

 

Paredzēts mainīt transportlīdzekļa vadīšanas eksāmenā pieļauto kļūdu vērtēšanu, ieviešot kompetences vērtēšanas principus. Ja pašlaik par pārkāpumiem eksāmenā piešķir noteiktu punktu skaitu, tad nākotnē iecerēts vērtēt topošā vadītāja prasmes kopumā.

Tas nozīmē, ka transportlīdzekļa vadīšanas eksāmenā katru pieļauto pārkāpumu vērtēs pēc būtības, kādu bīstamību tas izraisījis, nevis formāli piešķirs noteiktos kļūdu uzskaites punktus.

To paredz 12.novembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība, kā arī vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība”. Lai noteikumi stātos spēkā, tiem vēl jāgūst atbalsts valdībā.

Tāpat kā līdz šim vadīšanas eksāmenā pieļautās kļūdas novērtēs pēc to nozīmīguma un bīstamības pakāpes. Proti, par nenozīmīgām kļūdām uzskata tādas, kuras parasti neietekmē satiksmes drošību. Vidēji smagas kļūdas ir tās, kas atsevišķos gadījumos var apdraudēt satiksmes drošību, bet kuru dēļ attiecīgajā situācijā netiek radīti tieši draudi tai. Bet bīstamas kļūdas – gandrīz vienmēr rada draudus satiksmes drošībai vai kuru dēļ attiecīgajā situācijā tiek radīti tieši draudi.

Jaunie MK noteikumi paredz, ka eksāmens būs nokārtots, ja pretendents tā laikā nepieļaus:

• būtisku kļūdu;

• vairāk nekā divas vidēji smagas

kļūdas vienā un tajā pašā

vērtējuma kritērijā vai vairāk

nekā trīs vidēji smagas kļūdas;

• vairāk nekā piecas

nenozīmīgas kļūdas.

Ja topošo vadītāju neapmierinās eksāmena vērtējums, to mēneša laikā varēs apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, kuras izveidota komisija savu atzinumu dos 30 dienu laikā.

Ieviests arī speciāls teorētiskais eksāmens A kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, ietverot jautājumus par šiem vadītājiem tieši nepieciešamajām, specifiskajām zināšanām. Šāds regulējums bija vajadzīgs, jo prakse pierādījusi, ka A kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem ir jāapgūst specifiski jautājumi, kas netiek apgūti, veicot apmācību ar citas kategorijas transportlīdzekļiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par atkritumu poligonu ierīkošanu, apsaimniekošanu un slēgšanu

 

12.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.474 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi””.

Šobrīd Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumu Nr.474 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi” 80.3.apakšpunkts nosaka, ka, veicot poligona, tā daļas vai izgāztuves rekultivāciju, izgāztuves sānu nogāzes nedrīkst būt stāvākas kā 1:3 (augstums pret platumu). Noteikumu projekts paredz noteikt, ka, veidojot izgāztuves sānu nogāzes, izmanto tehniskos paņēmienus un materiālus, kas novērš iespējamus grunts noslīdējumus un grunts kustības.

Minētā grozījuma mērķis ir nodrošināt tehniskās prasības visu izgāztuvju slēgšanai, paplašinot izgāztuvju slēgšanā izmantojamo tehnisko paņēmienu un materiālu loku, nodrošinot pietiekami augstu vides aizsardzības līmeni slēgtajās izgāztuvēs.

Vides ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par izmaiņām vairākos noteikumos sakarā ar Nacionālā diagnostikas centra reorganizāciju

 

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Klasiskā cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”, “Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība” un “Noteikumi par references laboratorijas statusa piešķiršanas un akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī iekārtām un aprīkojumam noteiktajām prasībām pārtikas, dzīvnieku barības un veterinārajā jomā”, ko 12.novembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Paredzēts, ka turpmāk, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, oficiālos laboratoriskos izmeklējumus klasiskā cūku mēra diagnostikā veiks Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts. Tāpat institūta pārziņā būs oficiālo laboratorisko izmeklējumu epizootiskas slimības noteikšana, kā arī references laboratorijas funkciju veikšana pārtikas, dzīvnieku barības un veterinārajā jomā.

ZM jau iepriekš informēja, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) struktūrā ar 2010.gada 1.janvāri vairs neietilps Nacionālais diagnostikas centrs un tā laboratorijas. Plānots, ka Nacionālā diagnostikas centra funkcijas tiks nodotas valsts zinātniskajam institūtam “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts”.

Tāpat izmaiņas saistībā ar PVD Nacionālā diagnostikas centra funkciju nodošanu jaunizveidotajam institūtam paredzēts veikt arī citos MK noteikumos.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa