Par ES attiecībām ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu

Gaidāmās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmes darba kārtībā iekļauti vairāki Latvijai būtiski jautājumi par ES attiecībām ar mūsu austrumu kaimiņvalstīm. To 13.novembrī, apstiprinot Latvijas nacionālo pozīciju 16. un 17.novembra ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību ministru padomei, norādīja Saeimas Eiropas lietu komisija.

“Jautājums par Eiropas Savienības attiecībām ar mūsu kaimiņvalstīm ir cieši saistīts ar Latvijas ekonomiskajām un politiskajām interesēm šajās valstīs,” norādīja komisijas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone. Viņa īpaši uzsvēra nepieciešamību strādāt pie vīzu atvieglojumiem ar Ukrainu un Baltkrieviju, tādējādi veicinot biznesa, tūrisma un kultūras sakaru attīstību.

Kā noskaidroja deputāti, ES ārlietu ministru sanāksmes darba kārtībā iekļauts jautājums par gatavošanos nākamajam ES un Krievijas samitam, kas 18.novembrī notiks Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Spriežot par ES attiecībām ar Krieviju, mūsu valsts īpašās intereses būs saistītas ar nepieciešamību risināt automašīnu Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanu procesu, informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji.

Tāpat Latvija iestāsies par nepieciešamību ES turpināt attiecībās ar Baltkrieviju pēdējā gada laikā sākto iesaistīšanās politiku, vienlaikus šajā dialogā neaizmirstot arī cilvēktiesību jautājumu. Sagaidāms, ka ES ārlietu ministri vienosies vēl par gadu pagarināt Baltkrievijai noteikto sankciju moratoriju, formāli tās tomēr vēl pilnībā neatceļot.

Savukārt ES un Ukrainas attiecību jautājumā Latvija iestāsies par to, ka izstrādes procesā esošais ES un Ukrainas Asociācijas līgums jāsaglabā kā vienots dokuments ar politisko un padziļinātas brīvās tirdzniecības sadaļu, deputātus informēja ĀM pārstāvji.

Saeimas preses dienests