• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Pad-šampanietis un augļu saldējums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.06.1999., Nr. 198/199 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20048

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Pauze ieelpai Baltijā"

Vēl šajā numurā

18.06.1999., Nr. 198/199

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Pad–šampanietis un augļu saldējums"

"Kauppalehti"

— 99.06.14.

Pagājušajā nedēļā Latvijas vēstniecībā Somijā notika Latvijas pārtikas rūpniecības prezentācija.

Padomju laika šampanieša pudele Sovetskoje Igristoje ir pirmā, kas piesaista uzmanību, aplūkojot latviešu pārtikas produktu ražotāju prezentācijas galdu. Otrā galda pusē tiek prezentēts pēc Eiropas standartiem iesaiņots mājas apstākļos saldējams augļu saldējums.

Tie abi ir produkti, ar kurām latviešu pārtikas rūpniecība gatavojas palielināt eksportu uz ārzemēm.

Jau desmit gadus Baltijas valstis ir cīnījušās pret Padomju Savienības atstāto mantojumu, tādēļ Sovetskoje pudeli uz galda varētu uzskatīt par humoru.

Tā tas gluži nav. Latvieši ir ieguldījuši daudz darba, lai iegūtu no Krievijas vīnu institūta licenci par Sovetkoje nosaukuma lietošanas un dzirkstošā vīna pārdošanas tiesībām.

Tā ir garšīga un starptautiski atzīta šķirne, smaida Rīgas vīnu eksporta daļas vadītājs Jānis Dirba.

Piecdesmito gadu sākumā Staļins uzsāka dzirkstošā vīna ražošanu Rīgā tādēļ, ka viņš uzticējās latviešu spēcīgajām rūpniecības tradīcijām. Tagad ražošanas iekārtas ir atjaunotas, un Dirba tās novērtēja kā atbilstošas ES prasībām.

Par pagājušajo padomju laika tradīciju pozitīvu izmantošanu liecina arī daži konservi un marinādes, kuru receptes ir pārmantotas no kaukāziešiem.

Nozīmīgi standarti

Demonstrējot savas preces, Latvijas ražotāji vispirms uzrādīja preču sertifikātus. Tas mazina šaubas par preču ražošanas procesu un izejvielām.

Latvieši vēlas uzsvērt produkcijas tīrību. Viens no eksporta vadītājiem teica, ka viņu produkcijas ražošana izpilda gan bijušos padomju, gan ES standartus. Dažas padomju laika normas bija daudz stingrākas par ES normām.

Iepriekšējo gadu laikā mūsu ražotāji ir daudz investējuši produkcijas kvalitātes un pētniecisko laboratoriju uzlabošanā. Mūsu pārtikas produktiem ir jāatbilst visiem ES noteiktajiem standartiem, izteicās Latvijas attīstības aģentūras projekta vadītājs Gunārs Ostrovskis.

Viens no uzņēmumiem, kurš nepārtraukti rūpējas par savas produkcijas kvalitātes uzlabošanu, ir desmit gadus vecā Piebalgas alus darītava, kurā alus tiek turēts speciālās vaļējās tvertnēs. Alus ir nepasterizēts un ar vienreizēju garšu. No eksporta viedokļa raugoties, alum varētu būt uzglabāšanas problēmas. Viens no darītavas īpašniekiem un atbildīgā persona par produkcijas attīstību Pēteris Micāns atzina, ka patreizējais alus derīguma termiņš 2-3 mēneši eksportam ir nepietiekams.

Ticu, ka derīguma termiņu mēs drīz spēsim pagarināt līdz sešiem mēnešiem, kas nodrošinās eksporta iespējas. Iespējams, ka kāda no alus eksporta šķirnēm tiks pasterizēta, taču pašmāju tirgum vienmēr piedāvājam nepasterizētu produkciju, teica Micāns.

Pēc viņa domām pasterizēšanas procesā alus zaudē savas raksturīgās iezīmes.

Tāpat labs piemērs jau no kaut cik attīstītā eksporta ir zivju konservu ražotāji, kuru produkcija tiek jau pārdota Vācijā un Austrijā.Uz pārdošanā esošajiem konserviem ir ražotājvalsts Latvijas vārds, bet ne rūpnīcas Brīvais Vilnis vārds.

 

Krīzes nojautas

Palielinot cūkgaļas ievemuitas tarifus, Latvija ir aizvainojusi savus kaimiņus, lai tādējādi aizsargātu vietējo cūkgaļas ražošanu. Valsts ir paaugstinājusi ievedmuitu Lietuvai un Igaunijai, neraugoties uz to, ka starp valstīm ir brīvās tirdzniecības līgums. Kāds latviešu eksporta vadītājs uzsvēra, ka kaimiņvalstīm negribot ir nācies ciest no tā, ka latvieši baidās no ļoti lētās Amerikas gaļas. Amerikas eksportētāji Baltijā ir meklējuši jauna tirgus iespējas tādiem gaļas izstrādājumiem, kas sākotnēji bija domāti Krievijas tirgum.

Krievijas krīze arī citādi ir ietekmējusi Latvijas ekonomiku, piemēram, pārtikas rūpniecības un dzērienu eksports gada laikā ir krities gadrīz par ceturto daļu. Ostrovskis daļēji vaino Rietumus, kuru humānā palīdzība tieši konkurē ar Latvijas eksporta tirgu Krievijā un tādējādi apgrūtina valsts rūpniecības attīstību. Latvijā jau parādās jaunas veiksmīgas preces.

Kā izteicās eksporta vadītāja Irma Arredondo Stiprā, Tetra Pak iepildītais mājas augļu saldējums jau tiek veiksmīgi pārdots Beniluksa valstīs un tirgus tiks paplašināts arī citur Eiropā, vispirms Francijā.

Tapani Makinens

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!