Godinot un glabājot atmiņā Latvijas brīvības cīnītājus

Šodien — Lāčplēša diena

Pirms 90 gadiem, kad 1919.gada 4.novembrī Rīgas 6.kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju, sākās Rīgas atbrīvošanas cīņas. Sevišķi asiņainas kaujas notika pie Sudrabkalniņa. Pēc piecām dienām, 9.novembrī, ienaidnieks tika padzīts arī no Zasulauka un Torņakalna, bet 11.novembra agrā rīta stundā ienaidnieku izdzina no visas Pārdaugavas. Līdz ar to Rīga bija atbrīvota no Bermonta (Avalova) karaspēka.

Šajā dienā tika iedibināts arī Lāčplēša kara ordenis ar devīzi “Par Latviju”, un 11.novembris tika pasludināts par Lāčplēša dienu.

Cīņās ar bermontiešiem mūsu armija zaudēja 57 virsniekus un 686 karavīrus, kas atdeva savas dzīvības par Tēviju. Sudrabkalniņā neatkarīgās Latvijas laikā 1937.gada 31.oktobrī atklāja pieminekli.

Attēlā: Sudrabkalniņš kā nozīmīga piemiņas vieta brīvības cīnītājiem – arī šodien Foto: photo2.poga.lv

Par valsts svētkiem veltītu izstādi Ārlietu ministrijā

Atzīmējot Latvijas Republikas dibināšanas 91.gadadienu, 13.novembrī Ārlietu ministrijā tiks atklāta izstāde “Sarkanbaltsarkanā Latvijas karoga stāsti” un apbalvoti eseju, vēstuļu konkursa “Mans Latvijas karoga stāsts” laureāti. Pasākumu atklās ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Izstāde “Sarkanbaltsarkanā Latvijas karoga stāsti” vēstīs gan par Latvijas karoga izveides procesiem, gan karoga un to lietotāju sarežģītajiem likteņiem 20.gadsimtā. Tā būs noderīgs izziņas avots Latvijas vēstures apzināšanā. Interesentiem būs iespēja aplūkot daudzas unikālas relikvijas, kuru vidū arī pirmais zināmais izšūtais latviešu sarkanbaltsarkanais karogs. Izstādi veidojuši Vidzemes vēstures un tūrisma centra Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti. Izstādē būs eksponēti galvenokārt oriģinālmateriāli no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja un Latvijas Okupācijas muzeja krājuma, bet reproducētie materiāli glabājas dažādu muzeju, arhīvu, bibliotēku un privātpersonu krājumos. Apmeklētājiem ekspozīcija būs pieejama līdz 17.decembrim Ārlietu ministrijas foajē, iepriekš piesakoties ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā pa tālruni 67016447 (Zane Ampermane).

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Vidzemes vēstures un tūrisma centru, “Latvijas Avīzi” un Latvijas Institūtu aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju atzīmēt šo rudeni Latvijas karoga zīmē, daloties savos stāstos par Latvijas valsts karogu. Aicinājumam ar savām esejām atsaucās 86 skolas no visiem Latvijas reģioniem un Eiropas skola Luksemburgā, kā arī 28 iedzīvotāji, atspoguļojot savus Latvijas karoga stāstus emocionālās vēstulēs.

Par Aizsardzības ministra tikšanos ar karavīru biedrību

Par godu Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas 91.gadadienai 10.novembrī Latvijas Kara muzejā aizsardzības ministrs Imants Lieģis un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs uz tikšanos bija aicinājis karavīru biedrību un apvienību biedrus.

Savā uzrunā I.Lieģis uzsvēra, ka 11.novembrim Eiropas valstu vēsturē ir ļoti svarīga nozīme – 1918.gada 11.novembrī beidzās asiņainais Pirmais pasaules karš, savukārt Latvijai 11.novembris kļuva par liktenīgu dienu gadu vēlāk. “Rīt mēs svinēsim 90.gadadienu, kopš drosmīgie un varonīgie latviešu karavīri ar plašas sabiedrības atbalstu atbrīvoja Rīgu no Bermonta armijas. Tā pati drosme un dzimtenes mīlestība noteica latviešu karavīru iesaistīšanos arī Otrajā pasaules karā. Tādēļ izsaku savu visdziļāko cieņu jums, kara veterāni, un jūsu cīņas biedriem par pašaizliedzīgo dienesta pildīšanu,” teica I.Lieģis.

Aizsardzības ministrs norādīja, ka savās domās esam kopā īpaši ar tiem mūsu karavīriem, kuri starptautiskajā operācijā Afganistānā turpina parādīt drosmi un savu augsto profesionalitāti.

Novērtējot karavīru biedrību un apvienību dalībnieku sniegto ieguldījumu nacionālās apziņas un valstiskuma stiprināšanā, aizsardzības ministrs un NBS komandieris pasniedza apbalvojumus karavīru biedrību un apvienību dalībniekiem.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments;
Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments