• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Pašvaldību savienība: Par sarunām ar Pasaules bankas izpilddirektoriem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.11.2009., Nr. 177 https://www.vestnesis.lv/ta/id/200259

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

06.11.2009., Nr. 177

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Pašvaldību savienība: Par sarunām ar Pasaules bankas izpilddirektoriem

 

5.novembrī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa un LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne tikās ar Pasaules bankas (PB) izpilddirektoriem un iepazīstināja viņus ar sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanu Latvijas pašvaldībās. Jo sociālās drošības tīkla pasākumi Latvijā tiek finansēti no Pasaules bankas aizdevuma tieši šim mērķim, kā arī no ES struktūrfondiem un citiem avotiem.

Pasaules bankas pārstāvji augstu novērtēja LPS darbu sociālās drošības tīkla stratēģijas izstrādē un ieviešanā, īpaši – sarunās un koordinācijā ar ministrijām. PB pārstāvji izteica cerību, ka rezultātā Latvija iegūs ļoti labu sociālās drošības tīklu.

PB pārstāvji interesējās, vai pašvaldības jau saņem 50% no sociālās drošības tīkla naudas garantētā minimālā ienākuma (GMI) maksājumiem.

Silvija Šimfa informēja, ka 3.novembrī MK ir pieņemti noteikumi “Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas nosacījumi pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta izmaksu nodrošināšanai un līdzekļu piešķiršanas kārtība”. Noteikumi nosaka, ka valsts budžeta līdzekļus pašvaldībai GMI pabalsta izmaksu nodrošināšanai piešķir 50 procentu apmērā no mēnesī pašvaldībā izlietotajiem līdzekļiem GMI izmaksu nodrošināšanai iedzīvotājiem. Valsts budžeta līdzekļus pašvaldībai dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai piešķir 20 procentu apmērā no mēnesī pašvaldībā izlietotajiem līdzekļiem dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai iedzīvotājiem. Lai saņemtu valsts budžeta līdzekļus, pašvaldība līdz nākamā mēneša 15.datumam, kas seko pārskata mēnesim, iesniedz Labklājības ministrijai pieprasījumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, sniedzot informāciju par pašvaldības sociālajiem pabalstiem izlietoto līdzekļu un nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apmēru. 2009.gadā valsts budžeta līdzekļus GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai pašvaldībām piešķir par pārskata periodu no 2009.gada 1.oktobra līdz 2009.gada 31.decembrim.

Silvija Šimfa arī uzsvēra, ka daudzām pašvaldībām līdzekļi ir izsīkuši un tās nevar izmaksāt GMI pilnā apmērā no saviem līdzekļiem, līdz ar to tās arī nevar dabūt no sociālās drošības tīkla naudas 50% no visas summas, kas ir nepieciešama GMI izmaksai. Silvija Šimfa sacīja, ka 2009.gada deviņos mēnešos pašvaldības GMI ir izmaksājušas divreiz vairāk nekā attiecīgajā periodā 2008.gadā, bet dzīvokļa pabalstos pašvaldības 2009.gada deviņos mēnešos jau ir izmaksājušas visu 2008.gada dzīvokļa pabalstu summu.

Tikšanās laikā LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa uzsvēra: ļoti būtiski ir tas, ka no sociālās drošības tīkla naudas tiek apmaksātas pacienta iemaksas un līdzmaksājumi, kā arī trūcīgo pacientu uzturēšanās “slimnīcu viesnīcās” izdevumi ārstēšanās periodā un ka šī nauda netiek iekļauta slimnīcu kvotās, bet tiek atmaksāta kā atsevišķs maksājums. Silvija Šimfa informēja, ka 4.novembrī, LPS pārstāvjiem Viļakā tiekoties ar novada pašvaldības deputātiem un iedzīvotājiem, viļakieši augstu novērtējuši no Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansēto darba prakšu programmu un iespēju pašiem ar savu darbu nopelnīt 100 latu stipendiju, nevis tikai gaidīt sociālos pabalstus.

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere uzsvēra, ka sociālās drošības tīkla programmu augstu vērtē Latvijas sabiedrība, un aicināja PB palīdzēt novērst birokrātiskos šķēršļus programmas īstenošanā. Viņa informēja, ka pašvaldības ļoti aktīvi ievieš no ESF finansētās 100 latu stipendijas darba prakses vietas. Taču šīs darba prakses vietas ESF atļauj ieviest tikai pašā pašvaldībā, sacīja Sanita Šķiltere un lūdza PB palīdzēt mainīt nosacījumus, lai nebūtu nelikumīgi dot bezdarbniekiem darba prakses vietas arī pašvaldību uzņēmumos. Sanita Šķiltere aicināja uzlabot darba prakšu programmu arī tādā veidā, lai tā ļautu pašvaldībām bezdarbniekus ar augstāko izglītību un kvalificēta darba pieredzi izmantot darba prakšu vietās maksimāli efektīvi – atbilstoši viņu spējām, nevis tikai sūtīt slaucīt ielas un nodarbināt citos mazkvalificētos darbos, kā to pašlaik nosaka darba prakses vietu programmas noteikumi.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis aicināja PB sociālā drošības tīkla stratēģijā paredzēt finansējumu arī invalīdu bezmaksas pārvadājumu kompensācijai sabiedriskajā transportā. Līdz šim šī pozīcija sociālās drošības tīkla stratēģijā nav iekļauta, taču LPS jau ir vienojusies ar Latvijas valdību, ka tā tur būtu jāiekļauj. “Likums liek invalīdus sabiedriskajā transportā vest par velti un valstij kompensēt šos izdevumus pārvadātājiem, taču valsts budžetā šim mērķim 2010.gadā nauda nav paredzēta,” sacīja LPS priekšsēdis.

Pasaules bankas pārstāvji interesējās, kā pašvaldības spēs nodrošināt darba prakses vietas ziemā un kāds ir risks, ka ziemā iedzīvotāji nespēs samaksāt par elektrību, apkuri un citiem komunālajiem pakalpojumiem.

Sanita Šķiltere atbildēja, ka pašvaldības nodrošinās darba prakses vietas arī ziemā, it sevišķi, ja to būs iespējams darīt likumīgi caur pašvaldību uzņēmumiem, kā arī ja būs iespējams kvalificētos bezdarbniekus darba prakses vietās izmantot atbilstoši viņu kvalifikācijai.

Arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka pašvaldības maksimāli īstenos sociālā drošības tīkla stratēģiju – cik labi un daudz vien iespējams. Andris Jaunsleinis arī sacīja, ka pašvaldības palīdz un palīdzēs komunālo maksājumu parādniekiem, izmaksājot dzīvokļa pabalstus, taču problēmas var rasties resursu nepietiekamības dēļ, jo šovasar daudzi parādnieki nespēja samaksāt pērnās ziemas apkures parādus, kā tas citus gadus tomēr notika. Silvija Šimfa sacīja, ka daudzo parādu dēļ apkures nodrošināšana daudzās pašvaldībās ir apdraudēta. LPS priekšsēdis informēja arī par LPS vienošanos ar “Latvenergo” par bezmaksas 500 kWh piešķiršanu 100 000 trūcīgajām mājsaimniecībām.

Par sociālās drošības tīkla pasākumiem izglītības jomā LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne uzsvēra, ka, pateicoties sociālās drošības tīkla ieviešanai, ir atjaunota piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības finansēšana un šonedēļ pašvaldības beidzot ir saņēmušas finansējumu šo bērnu pedagogu algām par septembri un oktobri.

Olga Kokāne un Andris Jaunsleinis sacīja, ka bažas rada skolēnu pārvadājumi ziemā, jo pašvaldībām ir ļoti samazināts finansējums ceļu uzturēšanai un sniegainā ziemā var pietrūkt naudas ceļu tīrīšanai. Olga Kokāne pauda nožēlu, ka skolēnu pārvadājumu izmaksas Latvijas valdība ir nolēmusi kompensēt tikai tām pašvaldībām, kurās ir slēgtas skolas, bet vajadzētu kompensēt visām, citādi skolu apmeklējums ir apdraudēts. Viņa aicināja PB papildināt sociālās drošības tīkla stratēģiju ar punktu, ka skolēnu pārvadājumi no šīs stratēģijas naudas tiks kompensēti visām pašvaldībām, kurās rodas problēmas ar skolēnu pārvadājumiem.

Pasaules bankas pārstāvji sacīja, ka plāno pabeigt darbu pie Latvijas sociālās drošības tīkla stratēģijas tuvākajos divos mēnešos. Viņi interesējās, kā Latvijas pašvaldības vienlaikus tiek galā gan ar krīzi, gan ar administratīvi teritoriālo reformu, apvienojot un pārkārtojot novados apvienoto bijušo pašvaldību darbu.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atbildēja, ka tieši uz izglītību ir vissmagākā ilgtermiņa ietekme, jo vienlaikus noris gan pedagogu algu finansējuma reforma, gan vietējo pašvaldību apvienošana. Viņš prognozēja, ka pārdomāti un ļoti nopietni pašvaldību lēmumi par skolu reorganizāciju tiks pieņemti līdz 2010.gada 1.septembrim.

PB pārstāvji interesējās, kāpēc Latvijā uz vienu pedagogu bija un joprojām ir mazāk skolēnu nekā daudzās citās valstīs.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atbildēja, ka šī proporcija ir radusies ne tikai tāpēc, ka Latvijā būtu pārāk daudz skolu, bet gan tāpēc, ka bija prasība, lai katrs pedagogs mācītu tikai vienu mācību priekšmetu. Viņš atgādināja arī to, ka tika prasīta obligātā augstākā pedagoģiskā izglītība bērnudārzu pedagogiem un darbmācības skolotājiem, ka cilvēki ņēma kredītus un mācījās, bet daudzus lieliskus profesionāļus bērnudārzi un skolas tomēr zaudēja.

Dace Zvirbule, LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!