• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1247 "Latvijas izcelsmes laukaugu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.11.2009., Nr. 176 https://www.vestnesis.lv/ta/id/200127

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.751

Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 17.maija rīkojumā Nr.287 "Par Ārzemju mākslas muzeja ēkas Rīgā, Doma laukumā 6, rekonstrukciju"

Vēl šajā numurā

05.11.2009., Nr. 176

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1247

Pieņemts: 27.10.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1247

Rīgā 2009.gada 27.oktobrī (prot. Nr.76 51.§)

Latvijas izcelsmes laukaugu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sēklu aprites likuma 2.panta 1.punkta “e” apakšpunktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas izcelsmes laukaugu (labības, lopbarības augu, biešu, kartupeļu, eļļas augu un šķiedraugu) vietējo šķirņu vai šķirņu, kas dabiskā veidā pielāgotas vietējiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija (turpmāk – saglabājamā šķirne), šķirnes atzīšanas un sēklu aprites kārtību, kā arī reglamentē:

1.1. prasības saglabājamās šķirnes atzīšanai;

1.2. minimālās prasības un kārtību, kādā veicama saglabājamās šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude;

1.3. prasības un kārtību, kādā saglabājamās šķirnes iekļauj Latvijas augu šķirņu katalogā;

1.4. prasības saglabājamo šķirņu sēklu apritei un aprites kvantitatīvos ierobežojumus;

1.5. prasības saglabājamo šķirņu sēklu kvalitātei;

1.6. prasības saglabājamo šķirņu sēklu saiņošanai un etiķetēšanai;

1.7. prasības saglabājamo šķirņu sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos, lai pārbaudītu šķirnes identitāti un šķirnes tīrību.

2. Saglabājamās šķirnes uzturēšana (arī in situ apstākļos), sēklu audzēšana un tirdzniecība atļauta tikai Latvijas teritorijā. Saglabājamās šķirnes uzturēšana in situ apstākļos ir šķirnes uzturēšana dabiskā vidē, kultivētām sugām – vidē, kurā saglabājamā šķirne ir attīstījusi tai raksturīgās īpašības.

3. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) veic vai organizē saglabājamās šķirnes sēklas pēcpārbaudi un nodrošina sēklu tirdzniecības kontroli.

4. Audzējot un tirgojot sējas lucernas (Medicago sativa L.) un kartupeļu (Solanum tuberosum L.) saglabājamo šķirņu sēklas, tiek ievērotas normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktās prasības.

5. Ar saglabājamās šķirnes sēklu audzēšanu, sagatavošanu un tirgošanu atļauts nodarboties personai, kura ir reģistrējusies dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrs) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

 

II. Prasības saglabājamās šķirnes atzīšanai un saglabājamās šķirnes pārbaudes veikšanai

6. Šķirni atzīst par saglabājamu, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

6.1. šķirne ir atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu;

6.2. šķirne ir nozīmīga no laukaugu ģenētisko resursu uzturēšanas viedokļa, un to ir apstiprinājis Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Ģenētisko resursu centrs (turpmāk – Ģenētisko resursu centrs);

6.3. šķirne nav aizsargāta saskaņā ar:

6.3.1. Padomes 1994.gada 27.jūlija (EK) Regulu Nr.2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību;

6.3.2. normatīvajiem aktiem par augu šķirņu aizsardzību;

6.4. nav iesniegts pieteikums Kopienas Augu šķirņu birojā (CPVO) vai iesniegums dienestā par šķirnes aizsardzību;

6.5. šķirne atbilst vienam šo šādiem nosacījumiem:

6.5.1. šķirne nav iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs) vai Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā;

6.5.2. šķirne vismaz divus gadus nav oficiāli sertificēta pēc katalogā vai Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā norādītā oficiālā sertificēšanas un tirdzniecības termiņa beigām.

7. Saglabājamo šķirni par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu dienests var atzīt, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti vienā no šādām šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudēm (turpmāk – šķirnes pārbaude):

7.1. šķirnes pārbaudē, kas veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē vai veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu;

7.2. saglabājamās šķirnes pārbaudē atbilstoši minimālajām prasībām (pārbauda šķirnes, kurām šķirnes pārbaude nav veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.1.apakšpunktu), kas veikta saskaņā ar šiem noteikumiem, ievērojot šādus nosacījumus:

7.2.1. atšķirīguma un stabilitātes pārbaudi veic saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem (publicēti dienesta mājaslapā internetā), kas minēti normatīvajos aktos par kārtību, kādā organizē vai veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu, lai pārbaudītu vismaz tās pazīmes, kas minētas Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokolu tehniskajās anketās;

7.2.2. ja attiecīgajai sugai nav Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokola, atšķirīguma un stabilitātes pārbaudi veic saskaņā ar Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām (publicētas dienesta mājaslapā internetā), kas minētas normatīvajos aktos par kārtību, kādā organizē vai veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu, lai pārbaudītu vismaz tās pazīmes, kas minētas Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīniju tehniskajās anketās;

7.2.3. viendabīguma pārbaudi veic saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem vai Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām un nosaka šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaitu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

8. Šķirnēm, kas ir aprakstītas pēc morfoloģiskajām pazīmēm (deskriptoriem) un kuru aprakstu ir apstiprinājis Ģenētisko resursu centrs, veic tikai šķirnes viendabīguma pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 7.2.3.apakšpunktu. Šķirnes pēc morfoloģiskajām pazīmēm apraksta institūcijas, kas minētas normatīvajos aktos par institūciju un komercsabiedrību specializāciju lauksaimniecības augu sugu ģenētisko resursu kolekcionēšanā, saglabāšanā, raksturošanā, izvērtēšanā un izmantošanā.

9. Šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto saglabājamās šķirnes pārbaudi atbilstoši minimālajām prasībām veic institūcija, kura ir reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā un kuras rīcībā ir Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokolos vai Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijās minētās attiecīgās sugas paraugšķirņu kolekcija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē vai veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu.

10. Lai veiktu šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto saglabājamās šķirnes pārbaudi, sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona iesniedz šo noteikumu 9.punktā minētajā institūcijā iesniegumu.

 

III. Saglabājamās šķirnes iekļaušana Latvijas augu šķirņu katalogā

11. Lai saglabājamo šķirni iekļautu katalogā, sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona, kas uztur saglabājamo šķirni (turpmāk – iesniedzējs), dienestā iesniedz:

11.1. iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;

11.2. apliecinājumu, ka ir samaksāta valsts nodeva par šķirnes iekļaušanu katalogā;

11.3. Ģenētisko resursu centra atzinumu par šķirnes nozīmīgumu no laukaugu ģenētisko resursu saglabāšanas viedokļa;

11.4. šķirnes pārbaudes pārskatu un šķirnes apraksta oriģinālu vai apstiprinātu oriģināla kopiju, ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.1.apakšpunktu;

11.5. ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.2.apakšpunktu:

11.5.1. šķirnes pārbaudes pārskatu;

11.5.2. šķirnes apraksta tehnisko anketu saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem vai Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē vai veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu;

11.6. ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu:

11.6.1. Ģenētisko resursu centra apstiprinātu šķirnes aprakstu pēc morfoloģiskajām pazīmēm (deskriptoriem);

11.6.2. atzinumu par šķirnes viendabīgumu saskaņā ar šo noteikumu 7.2.3.apakšpunktu;

11.7. šķirnes uzturēšanas shēmu;

11.8. informāciju par šķirnes audzēšanu, pavairošanu un izmantošanas veidiem periodā, kad šķirne audzēta.

12. Ja šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītā vai tam pievienotā informācija nav pilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests septiņu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa iesniedzējam precizēt informāciju. Iesniedzējs mēneša laikā iesniedz dienestā precizēto informāciju.

13. Ja iesniedzējs līdz noteiktā termiņa beigām nav novērsis šo noteikumu 12.punktā minētos trūkumus, dienests iesniegumu noraida un nedēļas laikā par to rakstiski paziņo iesniedzējam.

14. Ja šķirnes nosaukums ir bijis zināms pirms 2000.gada 25.maija, šķirnes nosaukumā var būt atkāpes no Komisijas 2009.gada 22.jūlija Regulas (EK) Nr.637/2009, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību noteiktajām prasībām (turpmāk – Regula Nr.637/2009), ja vien ar šādām atkāpēm netiek pārkāptas kādas trešās personas primārās tiesības, kas aizsargātas ar Regulas Nr.637/2009 2.pantu.

15. Saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu šķirnei var būt vairāk par vienu nosaukumu, ja attiecīgie nosaukumi ir pazīstami. Ja šķirnei ir vairāki nosaukumi, dienests katalogā norāda šķirnes nosaukumu un nosaukuma sinonīmus.

16. Mēneša laikā pēc šo noteikumu 11.punktā minēto dokumentu saņemšanas dienests tos izvērtē un pieņem lēmumu par šķirnes iekļaušanu katalogā ar norādi “Saglabājamā šķirne” vai neiekļaušanu tajā. Piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienests par to rakstiski informē iesniedzēju.

17. Saglabājamo šķirni katalogā iekļauj ne ilgāk kā uz 10 gadiem. Saglabājamās šķirnes nosaukuma atbilstības pārbaude, uzturēšana, termiņa pagarināšana un svītrošana no kataloga notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu.

 

IV. Saglabājamās šķirnes sēklu aprites prasības un kvantitatīvie ierobežojumi tirdzniecībā

18. Saglabājamās šķirnes sēklu tirdzniecība notiek, nepārsniedzot šo noteikumu 3.pielikumā minēto daudzumu.

19. Saglabājamās šķirnes sēklaudzētājs katru gadu dienestā iesniedz informāciju par plānotajām saglabājamās šķirnes sēklu ieguves platībām un sēklu daudzumu, ko nākamajā gadā plānots iegūt, kā arī tirdzniecībai paredzēto sēklu daudzumu, to norādot pa šķirnēm un konkrētajiem sēklaudzēšanas laukiem:

19.1. par ziemāju labībām – līdz 25.augustam;

19.2. par pārējiem kultūraugiem – līdz 25.martam.

20. Dienests:

20.1. līdz kārtējā gada 1.septembrim apkopo informāciju par ziemāju labībām un līdz kārtējā gada 1.aprīlim – par pārējiem kultūraugiem. Ja kādai saglabājamajai šķirnei sēklaudzētāju kopējais plānotais sēklu daudzums pārsniedz maksimālo daudzumu, kas minēts šo noteikumu 3.pielikuma 4. un 5.ailē, to proporcionāli plānotajam sēklu daudzumam samazina katram sēklaudzētājam līdz atļautajam sēklu daudzumam un piecu dienu laikā rakstiski informē sēklaudzētājus par plānoto tirdzniecībā atļauto sēklu daudzuma samazinājumu;

20.2. ievieto dienesta mājaslapā internetā informāciju par saglabājamo šķirņu sēklaudzētājiem un katram saglabājamās šķirnes sēklaudzētājam tirdzniecībai atļauto sēklu daudzumu.

21. Ja kāds no saglabājamās šķirnes sēklaudzētājiem sēklu ražošanas periodā konstatē, ka atļauto sēklu daudzumu nespēs iegūt, viņš rakstiski informē dienestu par prognozēto sēklu daudzuma samazinājumu.

22. Dienests 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 21.punktā minētās informācijas saņemšanas un pēc saskaņošanas ar pārējiem attiecīgās saglabājamās šķirnes sēklaudzētājiem izdara korekcijas, palielinot tirdzniecībai atļauto sēklu daudzumu citiem sēklaudzētājiem, un rakstiski informē sēklaudzētājus par tirdzniecībā atļauto sēklu daudzuma palielinājumu.

23. Saglabājamās šķirnes sēklas iegūst no sēklām, ko saražojis šķirnes uzturētājs.

 

V. Sēklu kvalitātes prasības un sēklu kvalitātes novērtēšana

24. Saglabājamās šķirnes sēklu kvalitāte atbilst sertificētu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. Kartupeļiem nepiemēro sertificētu sēklu kvalitātes prasības par minimālo sēklas kartupeļu izmēru, kā arī par atšķirību starp lielākā un mazākā bumbuļa izmēru.

25. Sēklu kvalitāti apliecina sēklas iesaiņojuma etiķete, kurā ietverta šo noteikumu 4.pielikumā minētā informācija.

26. Sēklu partiju lielums un paraugu masa ir noteikta normatīvajos aktos par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

27. Lai novērtētu sēklu kvalitāti, paraugus no katras sagatavotās viendabīgās sēklu partijas var ņemt:

27.1. sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona (saglabājamās šķirnes sēklas īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona);

27.2. dienests, ja tas saņēmis sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas iesniegumu.

28. Paraugus ņem saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzētajām metodēm (publicētas dienesta mājaslapā internetā). Kartupeļiem paraugus ņem, izmantojot kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos iekļautās metodes.

29. Sēklas novērtē oficiālā sēklu kontroles laboratorijā vai oficiālā pārraudzībā esošā sēklu kontroles laboratorijā, izmantojot Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzētās metodes. Kartupeļu paraugus novērtē, izmantojot kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos iekļautās metodes.

30. Par saglabājamās šķirnes sēklu kvalitatīvo rādītāju atbilstību konkrētās sugas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām atbild saglabājamās šķirnes sēklaudzētājs vai sēklu sagatavotājs.

 

VI. Sēklu saiņošana un etiķetēšana

31. Sēklas nodod tirdzniecībai iesaiņojumā, kas noslēgts tā, lai to nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm uz etiķetes vai iesaiņojuma. Iesaiņojuma noslēgšanai lieto saiņotāja etiķeti, ja netiek izmantota vienreizējā noslēgšanas sistēma. Etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama.

32. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

33. Uz iesaiņojuma etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs.

34. Sēklu partiju noliktavā novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un paņemt paraugu.

 

VII. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

35. Dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību izlases veidā veic saglabājamās šķirnes sēklu pēcpārbaudi, lai noteiktu šķirnes identitāti un šķirnes tīrību kontrollauciņos.

36. Sugām, kurām pēcpārbaude Latvijā netiek veikta, dienests šķirnes pēcpārbaudi organizē kādā Eiropas Savienības dalībvalstī. Ar pēcpārbaudi saistītie izdevumi tiek segti saskaņā ar dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

37. Pēcpārbaudei nepieciešamo oriģinālo šķirnes sēklu paraugu dienestam piegādā saglabājamās šķirnes uzturētājs, ja dienestā nav oriģinālā šķirnes sēklu parauga. Oriģinālā šķirnes sēklu parauga masa ir noteikta normatīvajos aktos par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

38. Saglabājamās šķirnes sēklu paraugs neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaits pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā minēto skaitu.

39. Ja pēcpārbaudē konstatē, ka kāda no saglabājamās šķirnes sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, dienests pieņem lēmumu par attiecīgās sēklu partijas turpmākās pavairošanas iespējām un septiņu darbdienu laikā par to paziņo sēklu partijas sagatavotājam un šķirnes uzturētājam.

 

VIII. Informācijas apmaiņa

40. Sēklu tirgotājs, kas tirgo saglabājamās šķirnes sēklas, katru gadu līdz 5.jūlijam iesniedz dienestā informāciju par pārdotajām sēklu partijām pa sugām un šķirnēm laikposmā no iepriekšējā gada 1.jūlija līdz kārtējā gada 30.jūnijam, norādot sēklu partiju numuru un daudzumu.

41. Dienests pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma elektroniski nosūta Eiropas Komisijai un citām dalībvalstīm informāciju par katras saglabājamās šķirnes pārdoto sēklu daudzumu.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Komisijas 2008.gada 20.jūnija Direktīvas 2008/62/EK, ar ko paredz atsevišķas atkāpes saistībā ar to lauksaimniecības savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kuras dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija, un minēto savvaļas sugu un šķirņu sēklu un sēklas kartupeļu tirdzniecību.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 6.novembri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1247

Viendabīguma pārbaudē un pēcpārbaudē maksimāli pieļaujamais šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaits

Nr.
p.k.

Pārbaudāmo augu skaits

Maksimāli pieļaujamais šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaits

1.

50

8

2.

100

14

3.

150

20

4.

200

26

5.

250

31

6.

300

36

7.

350

41

8.

400

46

9.

450

51

10.

500

56

11.

550

61

12.

600

66

13.

650

71

14.

700

76

15.

750

82

16.

800

87

17.

850

92

18.

900

97

19.

950

102

20.

1000

107

21.

1050

112

22.

1100

117

23.

1150

122

24.

1200

127

25.

1250

132

26.

1300

137

27.

1350

142

28.

1400

147

29.

1450

152

30.

1500

157

31.

1550

162

32.

1600

167

33.

1650

172

34.

1700

177

35.

1750

182

36.

1800

187

37.

1850

192

38.

1900

197

39.

1950

202

40.

2000

207

41.

2050

212

42.

2100

217

43.

2150

222

44.

2200

227

45.

2250

232

46.

2300

237

47.

2350

242

48.

2400

247

49.

2450

252

50.

2500

257

51.

2550

262

52.

2600

267

53.

2650

272

54.

2700

277

55.

2750

282

56.

2800

287

57.

2850

292

58.

2900

297

59.

2950

302

60.

3000

307

61.

3050

312

62.

3100

317

63.

3150

322

64.

3200

327

65.

3250

332

66.

3300

337

67.

3350

342

68.

3400

347

69.

3450

352

70.

3500

357

71.

3550

362

72.

3600

367

73.

3650

372

74.

3700

377

75.

3750

381

76.

3800

386

77.

3850

391

78.

3900

396

79.

3950

401

80.

4000

406

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1247

Iesnieguma saturs saglabājamās šķirnes iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā

1. Augu sugas nosaukums latīņu valodā.

2. Augu sugas nosaukums latviešu valodā.

3. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot ģinti, sugu, pasugu, varietāti.

4. Iesniegtais šķirnes nosaukums.

5. Šķirnes nosaukuma sinonīmi (ja tādi ir).

6. Informācija par iesniedzēju:

6.1. juridiskai personai:

6.1.1. nosaukums;

6.1.2. juridiskā adrese;

6.1.3. reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā;

6.1.4. kontaktinformācija (kontaktpersona, tālruņa numurs, fakss, elektroniskā pasta adrese);

6.2. fiziskai personai:

6.2.1. vārds, uzvārds;

6.2.2. personas kods;

6.2.3. dzīvesvietas adrese;

6.2.4. kontaktinformācija (tālruņa numurs, fakss, elektroniskā pasta adrese).

7. Atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude (kad un kur tā pabeigta).

8. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem (piemēram, šķirnes izmantošanas veids, intensitāte, agrīnuma grupa).

9. Datums, paraksts un zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “Datums”, “Paraksts” un “Zīmogs” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Prasība par zīmoga lietojumu attiecas tikai uz juridiskām personām.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1247

Laukaugu ģenētisko resursu saglabājamo šķirņu sēklu maksimālais vienā gadā atļautais daudzums tirdzniecībā

Nr.
p.k.

Sugas nosaukums latīņu valodā

Sugas nosaukums latviešu valodā

Vienai šķirnei atļautais maksimālais sēklu daudzums, kg

Vienai sugai atļautais maksimālais sēklu daudzums, kg

1.

Triticum aestivum L.

Ziemas kvieši

120 500

4 017 200

2.

Secale cereale L.

Ziemas rudzi

53 100

1 062 300

3.

Triticum aestivum L.

Vasaras kvieši

53 500

1 784 700

4.

Hordeum vulgare L.

Vasaras mieži

95 100

3 169 500

5.

Avena sativa L.

Auzas

63 900

1 277 000

6.

Solanum tuberosum L.

Kartupeļi

430 000

14 367 900

7.

Linum usitatissimum L.

Lini

11 000

11 000

8.

Vicia sativa L.

Vīķi

12 000

12 000

9.

Trifolium pratense L.

Sarkanais āboliņš

1 500

6 000

10.

Pisum sativum L.

Sējas zirņi

25 000

150 000

 

 

Piezīme. Ja tiek audzēta suga, kas nav minēta tabulā, dienests saskaņā ar Nacionālās augu šķirņu padomes ieteikumiem par attiecīgās sugas izsējas normu atļauto maksimālo sēklu daudzumu vienai šķirnei nosaka, ņemot vērā nepieciešamo sēklu daudzumu 100 hektāru liela lauka apsēšanai.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1247

Etiķetes saturs

1. Norāde “Eiropas Savienības tiesību akti” (var lietot arī “ES tiesību akti”).

2. Saiņotāja – fiziskas personas – vārds un uzvārds vai juridiskas personas nosaukums un adrese.

3. Šķirne.

4. Suga.

5. Sēklu saiņotāja piešķirtais sēklu partijas identifikācijas numurs.

6. Audzēšanas vieta, norādot sēklu ražošanas novadu.

7. Norāde “Saglabājamā šķirne”.

8. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā sēklu kvalitātes parauga ņemšanas mēnesis un gads*.

9. Deklarētā neto vai bruto masa vai deklarētais tīro sēklu skaits*.

10. Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

Piezīme. * Kartupeļiem etiķetē nenorāda šā pielikuma 8.punktā minēto pēdējā sēklu kvalitātes parauga ņemšanas mēnesi un gadu un šā pielikuma 9.punktā minēto deklarēto tīro sēklu skaitu. 

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!