Eiropas Komisija: Par pārrobežu patērētāju e-komerciju

Kā liecina 22.oktobrī publicētais Eiropas Komisijas jaunais ziņojums par pārrobežu patērētāju e-komerciju, pasūtījumu atteikums ir izplatīta problēma, ES patērētājiem mēģinot iegādāties preces tiešsaistē citā dalībvalstī. Komisijas uzdevumā tika veikts plašs neatkarīgs anonīmas iepirkšanās uzdevums, kurā pircēji visā ES mēģināja iegādāties 100 populārus produktus – piemēram, fotoaparātus, kompaktdiskus, grāmatas, apģērbu – no pārrobežu tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja. Kopumā veica vairāk nekā 11 000 pārbaudes pasūtījumu. Pētījumā atklājās, ka 60% no pārrobežu transakcijām patērētājs nevarēja pabeigt, jo pārdevējs nesūtīja produktu uz viņa valsti vai nepiedāvāja adekvātu pārrobežu maksājuma veidu. Vismazākās iespējas patērētājiem veikt pārrobežu pirkumu ir Latvijā, Beļģijā, Rumānijā un Bulgārijā. Tomēr visās valstīs, izņemot divas, veiksmīga pārrobežu darījuma iespējas ir mazākas par 50%.

Skaidras ir arī iedzīvotāju zaudētās priekšrocības. Vairāk nekā pusē no dalībvalstīm 50% vai pat vairāk produktu tīmeklī citā valstī varēja atrast par 10% lētāk (ierēķinot transporta izdevumus). Un 50% meklēto produktu nebija iespējams atrast savas valsts tīmekļa vietnēs, un tos piedāvāja tikai citas dalībvalsts tirgotājs. Paziņojumā izklāstīta virkne pasākumu, lai mazinātu sarežģīto regulējošo vidi, kas darbojas kā uzņēmējdarbību bremzējošs faktors citu dalībvalstu patērētāju vajadzību apmierināšanai. Turklāt, lai veicinātu paļāvību uz tirdzniecību tiešsaistē, ieinteresēto personu forumā analizēs problēmas saistībā ar komercdatu vākšanu un to izmantošanu patērētāju profila un mērķauditorijas veidošanai.

Patērētāju aizsardzības komisāre Meglena Kuneva sacīja: “Šā pētījuma rezultāti ir ļoti pārsteidzoši, tagad mums ir konkrēti fakti un skaitļi, kas norāda, ka Eiropas vienotais tirgus patērētājiem tiešsaistes tirdzniecībā vienkārši nedarbojas. No izdevīgākiem piedāvājumiem un lielākas produktu izvēles patērētājus mūsu plašajā Eiropas tirgū varētu šķirt tikai peles taustiņa klikšķis. Taču patiesībā cilvēkiem, kas iepērkas tiešsaistē, vēl aizvien nākas aprobežoties ar savas valsts tirgus piedāvājumu. Eiropas patērētājiem ir liegta labāka izvēle un izdevīgākā cena. Taču viņi nav pelnījuši šādu attieksmi. Mums jāvienkāršo juridiskais labirints, kas traucē tirgotājiem tiešsaistē piedāvāt preces citās valstīs.”

ES informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga teica: “Digitālā vienotā tirgus izveide ir nozīmīga Eiropas prioritāte. Mums nebūs īstas digitālās ekonomikas, kamēr mēs nenovērsīsim visus šķēršļus tiešsaistes darījumiem arī galapatērētājiem. Lai atdzīvinātu vienotā tirgus īstenošanu, šim mērķim jābūt visu politikas iniciatīvu saraksta galvgalī.”

E-komercijas tirgus

Pēc aplēsēm Eiropas e-komercijas tirgus vērtība 2006.gadā bija 106 miljardi eiro. Internets ir visstraujāk augošais mazumtirdzniecības kanāls. 2008.gadā 51% ES tirgotāju preces pārdeva tiešsaistē.

Taču tiešsaistes tirdzniecības šķēršļu iespaidā plaisa starp iekšzemes un pārrobežu e-komerciju arvien paplašinās. Kamēr to ES patērētāju skaits, kuri iepērkas tiešsaistē, divu gadu laikā (2006–2008) pieauga no 27% līdz 33%, to patērētāju skaits, kuri kaut ko iegādājās tiešsaistē no citas ES valsts, palika nemainīgs (6% līdz 7%). Un tikai 21% tirgotāju patlaban tirgojas arī pāri robežām.

Tomēr potenciālu var skaidri samanīt. Trešdaļa ES patērētāju apgalvo, ka viņi apsvērtu iepirkšanos tiešsaistē kādā citā ES valstī, ja produkts būtu lētāks vai labāks, un trešdaļa ir ar mieru iepirkties citā valodā. 59% mazumtirgotāju ir gatavi tirgoties vairāk nekā vienā valodā.

Anonīmā iepirkšanās: secinājumi

Eiropas Komisijas uzdevumā veiktais tiešsaistes pārbaudījums tika sākts, izpētot iepirkšanās gaitu, lai pārbaudītu iespējas un šķēršļus patērētājiem, kuri veic pārrobežu tiešsaistes pirkumus ES. Testētāji visās ES valstīs meklēja internetā 100 populārus produktus (sākot no kompaktdiskiem līdz datoriem, digitāliem fotoaparātiem un veļas mašīnām), skatoties, kādu ietaupījumu var gūt, iepērkoties pāri robežām, un cik grūti ir iepirkties tiešsaistē citā ES valstī. Kopumā tika veiktas gandrīz 11 000 testa transakcijas. Galvenie secinājumi ir šādi:

• patērētājiem iespējams ievērojami ietaupīt. 13 valstīs no 27 un vismaz pusei no meklētajiem produktiem patērētāji varēja atrast piedāvājumu citā ES valstī, kas bija vismaz par 10% lētāks nekā labākais vietējais piedāvājums (ieskaitot visas izmaksas, piemēram, piegādi uz patērētāja valsti);

• piekļuve produktiem, kuri savā valstī nav pieejami. Pircēji 13 ES valstīs nevarēja atrast vietējus piedāvājumus tiešsaistē vismaz 50% meklēto produktu, taču atrada tos kādā citā ES valstī;

• lielākā daļa pasūtījumu neizdodas. Vidēji 61% tiešsaistē veikto pasūtījumu citā ES valstī neizdevās, pārsvarā tādēļ, ka tirgotājs atsacījās apkalpot patērētāja uzturēšanās valsti vai nepiedāvāja adekvātu pārrobežu maksājuma veidu.

Šķēršļi e-komercijai

22.oktobrī publicētajā paziņojumā izklāstīta stratēģija pārrobežu tiešsaistes tirdzniecības barjeru apkarošanai. Dažas no prioritārajām darbības jomām:

• izveidot vienkāršu, vienotu tiesību kopumu ES patērētājiem. Patērētāju tiesību direktīvas priekšlikuma mērķis ir aizvietot pašreizējo sajukumu radošo likumu mozaīku ar vienu vienkāršu ES mēroga tiesību kopumu, kas piedāvā patērētājiem vienlīdzīgu aizsardzību, samazinot tirgotājiem atbilstības nodrošināšanas izmaksas un piedāvājot tiem juridisku skaidrību;

• veicināt pārrobežu īstenošanu. Jāturpina koordinēta ES vadīta darbība, lai īstenotu patērētāju tiesības (piemēram, vērienīgi interneta pārbaudes pasākumi), lai izskaustu nelegālu praksi un vairotu patērētāju uzticēšanos pārrobežu tirdzniecībai;

• vienkāršot pārrobežu noteikumus mazumtirgotājiem, piemēram, par PVN, otrreizējās pārstrādes maksu un autortiesību nodevām. Pašlaik daži mazumtirgotāji saskaras ar vairākām nodokļu iestādēm, ir pakļauti dažādiem valstu noteikumiem par elektronisko atkritumu pārstrādi un viņiem var nākties maksāt autortiesību nodevas par to pašu preci vairākās valstīs. Komisijas priekšlikumos apskatītas divas pirmās problēmas. Steidzami jāatrod praktiski risinājumi par autortiesību nodevām.