Latvijas Zinātņu akadēmija: Par mums pašiem — par mūsu vēsturi, kultūru, valodu

“Letonikas” kongresa pirmajā dienā, 26.oktobrī (no kreisās): LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis, bij. Valsts prezidente akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga un LZA viceprezidents akadēmiķis Tālavs Jundzis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 26.oktobrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnes namā uz valsts pētījumu Letonikas programmas trešo kongresu pulcējās plaša zinātniskā auditorija, kam dzīvē vitāli svarīgas ir Latvijas valsts un latviešu tautas pamata problēmas un to risinājumi visplašākajā ietvaramplitūdā.

Valsts prioritārā pētījumu programma “Letonika” darbojas kopš 2005.gada otrās puses, pētot latviešu valodu, Latvijas vēsturi un kultūru no vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām. Programmu koordinē Latvijas Zinātņu akadēmija. Programma apvieno pētniekus no 15 institūcijām, ceturtā daļa no izpildītājiem ir jaunie, ar maģistra un bakalaura grādu. Un rezultāti ir vērā ņemami: 154 grāmatas, vairāk nekā 1200 rakstu, izdoti kompaktdiski, publiskotas datubāzes, sarīkotas konferences, lasījumi. 2009.gads papildinās publikāciju skaitu ar tipogrāfijās nodotajām grāmatām un rakstiem. Trešais kongress (iepriekšējie – 2005. un 2007.gadā) ir rezultātu apkopošanas un perspektīvu iezīmēšanas kongress.

Trešajam kongresam ievadvārdus teica LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis, apsveikumus bija atsūtījuši Valsts prezidents Valdis Zatlers un kultūras ministrs Ints Dālderis, izjusti domās par programmas misiju dalījās Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, Igaunijas vēstnieks Jāks Jērīts (latviešu valodā), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš, LU rektors akadēmiķis Mārcis Auziņš. Kongress vienaldzīgus nebija atstājis Saeimas deputātus Ingunu Rībenu, Visvaldi Lāci, Paulu Putniņu, Igoru Pimenovu, daudzos akadēmiķus, profesorus, humanitāro un citu nozaru pētniekus.

Akadēmiskos ziņojumus sniedza akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga (pieteiktā tēma: “Dziesma, tauta, valoda”), akadēmiķis Jānis Stradiņš: “Latvijas intelektuālās un politiskās elites izveidošanās – problēmas un pretrunas”, akadēmiķe Letonikas programmas koordinatore Ilga Jansone: “Letonika no ieceres līdz rezultātiem”, akadēmiķis Tālavs Jundzis: “Nevardarbīgās pretošanās pieredzes izpēte un tās nozīme starptautiskajā kontekstā”, LZA goda loceklis Heinrihs Strods: “Netradicionāla pieeja padomju okupācijas perioda izpētē”, LZA goda doktors Eduards Bruno Deksnis: “Trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā ārzemēs un tās izpēte”, akadēmiķis Inesis Feldmanis: “Latvijas ārpolitiskā stratēģija starpkaru periodā” un citi.

Vienlaikus vakar tika atklāta autoritatīva pēdējo gadu un vissvaigāko, tikko no tipogrāfijām nākušo zinātnisko publikāciju izstāde un priekšācelšana. Bet šodien – kongresa otrā diena. Ar citiem referātiem un citām jaunām pētījumu atziņām.

LZA (Ilga Tālberga) un “Latvijas Vēstneša” informācija