• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par grozījumiem Izglītības likumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.10.2009., Nr. 170 https://www.vestnesis.lv/ta/id/199635

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par grozījumiem piespiedu nomas likumos

Vēl šajā numurā

27.10.2009., Nr. 170

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par grozījumiem Izglītības likumā

 
 

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 20.oktobrī, pirms 3.lasījuma apspriežot grozījumus Izglītības likumā, vienojās tajā ietvert normu, kas regulē valsts valodas un svešvalodas lietojumu valsts augstskolās.

Komisijas deputātu atbalstītā likuma norma nosaka, ka valsts dibinātas augstskolas studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana iespējama tikai atsevišķos gadījumos.

Attiecīga likuma norma jau iekļauta Augstskolu likumā. Ņemot vērā, ka Izglītības likums ir būtiskākais nozari regulējošais likums, deputāti atbalstīja arī šā likuma papildināšanu ar valodas prasībām augstākajai izglītībai.

Komisijas atbalstītais priekšlikums paredz, ka Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot studiju programmas, kuras Latvijā apgūst ārvalstu studējošie, kā arī studiju programmas, kas tiek īstenotas starptautiskas sadarbības ietvaros. Ja studijas Latvijā būs ilgākas par sešiem mēnešiem vai pārsniegs divdesmit kredītpunktus, ārvalstu studentam būs jāapgūst arī valsts valoda. Svešvalodā varēs īstenot ne vairāk par piekto daļu no studiju programmas. Izņēmums būs valodu un kultūras studijas un valodu programmas.

Tāpat, strādājot pie izmaiņām Izglītības likumā, deputāti diskutēja par priekšlikumu vidējās izglītības apguvi noteikt kā obligātu. Pamatojot šo priekšlikumu, deputāts Kārlis Šadurskis skaidroja, ka obligāta vidējā izglītība ir noteikta daudzās attīstītajās valstīs un tas vairo šo valstu ekonomisko potenciālo. Arī vairāki komisijas deputāti pauda atbalstu šādai iecerei, vienlaikus norādot, ka tādā gadījumā būtu jānosaka vairāku gadu pārejas periods.

Patlaban Izglītības likums nosaka, ka obligāta ir pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecumam.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš rezumēja, ka, pirms lemt par priekšlikumu, tiks noskaidrots izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes viedoklis.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nākamajās sēdēs turpinās darbu pie Izglītības likuma izmaiņu sagatavošanas 3.lasījumam.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!