Eiropas Komisija: Par digitālās televīzijas iespējām un problēmām

Eiropas Komisija 16.oktobrī sāka sabiedrisko apspriešanos ar ES audiovizuālās jomas profesionāļiem par to, kā vislabāk izmantot digitālās televīzijas iespējas un risināt “digitālās revolūcijas” problēmas ES kinofilmu nozarē. Digitālais kino var padarīt filmu izplatīšanu lētāku un elastīgāku, nodrošinot lielāku Eiropas filmu apriti. Tomēr pāriešanai uz digitālo kino nepieciešami lieli ieguldījumi.

Tā kā digitālās iekārtas ir dārgas, vienai trešdaļai Eiropas kinoteātru varētu draudēt slēgšana, ja vien tagad netiks izstrādāti jauni uzņēmējdarbības modeļi un dzīvotspējīgs publiskā sektora atbalsts. Atziņas, ko sniegs kinematogrāfijas un audiovizuālās jomas profesionāļi, kā arī nacionālās kino aģentūras un citas ieinteresētās personas divu mēnešu ilgajā sabiedriskajā apspriešanā, ko 16.oktobrī atklāja Komisija, tiks apkopotas nākamā gada sākumā plānotajā paziņojumā, kurā tiks izklāstīta Komisijas rīcībpolitika digitālā kino jomā.

“Pašlaik vērojama digitālā revolūcija, un Eiropas kinematogrāfijas nozarei tai jābūt labi sagatavotai!” teica ES informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga. “Tradicionālā satura un digitālo tehnoloģiju saplūšana radikāli maina veidu, kādā tiek veidotas, izplatītas un skatītas filmas. Šī tehnoloģiju attīstība var radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas, jaunas darbavietas un jaunus pakalpojumus patērētajiem, ja mēs radīsim pareizo vidi šā procesa veicināšanai. Tādēļ Komisija vēlas apspriesties ar visām ieinteresētajām personām par viņu pieredzi, vajadzībām un cerībām saistībā ar digitalizāciju, kam ir milzīga nozīme Eiropas kino nākotnē.”

Konkurences komisāre Nēlī Krūsa to komentēja šādi: “Jau sen bija nepieciešamas sabiedriskās diskusijas par digitālo kino Eiropā. Digitalizācijas atbalstam būs vajadzīgi lieli ieguldījumi un, iespējams, valsts subsīdijas. Tāpēc mums labi jāizprot nozares dinamika, lai nodrošinātu, ka pāriešana uz digitālo formātu notiktu kinematogrāfijas nozares dalībnieku un tādējādi arī patērētāju interesēs.”

Filmu veidotāji arvien vairāk izmanto digitālās tehnoloģijas. Jaunas kinokameras un formāti atvieglo filmu uzņemšanu. Aizraujošiem specefektiem un 3D filmām tiek izmantoti citi digitālie paņēmieni. Digitālā formātā ierakstītas filmas izplatīšana var būt līdz pat desmit reizēm lētāka par tradicionāli 35 mm kinolentā ierakstītas filmas izplatīšanu; tāpēc digitālais kino varētu atvieglot Eiropas filmu demonstrēšanu pasaulē. Tomēr digitālās filmu demonstrēšanas iekārtas daudziem Eiropas kinoteātriem var izmaksāt pārāk dārgi; aptuveni 31% Eiropas kinoteātru ir aprīkots ar vienu ekrānu, un tikai 10% kinoteātru ir ar vairākām kinozālēm.

16.oktobrī uzsāktajā apspriešanā Eiropas Komisija vēlas noskaidrot, kā digitālais kino varētu ietekmēt Eiropas filmu nozari un jo īpaši 30 000 Eiropas kinoteātru. Tā vēršas pie ES filmu demonstrētājiem, izplatītājiem, nacionālajām filmu aģentūrām un publiskā un privātā sektora filmu organizācijām ar aicinājumu paust viedokli.

ASV patlaban ieņem galveno vietu digitālās kinematogrāfijas jomā. Jau tagad 90% ASV filmu ir pieejams oriģināleksemplārs digitālā formātā, turpretī Francijā, kas ir ES lielākā filmu ražotājvalsts, – mazāk nekā puse jauno filmu ir pieejama digitālā formātā. Turklāt ASV ir izstrādājusi t.s. VPF modeli (Virtual Print Fee – maksa par virtuālu kopiju), kurā trešās personas var iegūt daļu no filmu izplatītāju ietaupītiem līdzekļiem, ko var izmantot digitālo iekārtu finansēšanai. Līdz šim tikai 2428 kinoekrāni Eiropā ir pārveidoti, pielāgojot tos digitālai filmu demonstrēšanai. Visā pasaulē aptuveni 12 000 kinoekrānu no kopējā skaita – 110 000 – ir uzstādīts digitālais aprīkojums. Sagaidāms, ka līdz 2012.gadam tiks pielāgoti gandrīz 20% kinoteātru visā pasaulē.

Valstu valdības patlaban apsver iespēju subsidēt pāreju uz digitālo kino. Itālija jau ir paziņojusi par valsts atbalsta shēmu, par kuru patlaban notiek sabiedriskā apspriešana. Citas valstis (tostarp Francija, Vācija un Norvēģija) pašlaik plāno vai drīzumā pabeigs izstrādāt valsts atbalsta shēmas, bet lielākajai daļai mākslas filmu kinoteātru (kinoteātri, kas demonstrē Eiropas neatkarīgo producentu filmas, piemēram, “Europa Cinemas” tīkla dalībnieki, kurus atbalsta no “Media” programmas līdzekļiem) patlaban nav nedz publiskā, nedz privātā sektora finansējuma, lai ieviestu digitālās iekārtas.

Papildus jautājumiem Eiropas filmu un kinonozares profesionāļiem Komisija 16.oktobrī turklāt ir publicējusi analīzi par digitālo kinematogrāfiju un ir izklāstījusi savu rīcībpolitiku šajā jomā, aplūkojot arī valsts atbalsta jautājumus. Analīze un atziņas, kas tiks iegūtas sabiedriskajā apspriešanā, kura norisināsies līdz 16.decembrim, palīdzēs 2010.gadā Komisijai pabeigt paziņojumu “Eiropas kinematogrāfijas iespējas un problēmas digitālajā laikmetā”.

Vispārīga informācija

Šī sabiedriskā apspriešana izriet no diskusijām, kas risinājās ekspertu grupā, kuru Komisija izveidoja 2008.gada pavasarī, lai izvērtētu iespējamos draudus Eiropas kinoteātru daudzveidībai un nepieciešamību radīt alternatīvus uzņēmējdarbības modeļus.

“Media” 2007 programma, kas darbojas Eiropā, laikposmā no 2007. līdz 2013.gadam nodrošinās 755 miljonu eiro finansējumu Eiropas audiovizuālās jomas nozarei, tādējādi palīdzot Eiropas profesionāļiem iziet apmācību un veidot, izplatīt un reklamēt savus darbus visā Eiropā.

Programma “Media” kopš 1991.gada ir tikusi pastāvīgi pielāgota, lai atbalstītu Eiropas audiovizuālo jomu. Pavisam nesen programmā tika iekļautas jaunas tehnoloģijas, sākot no apmācības līdz demonstrēšanai. Viens no apmācības virzieniem, ko atbalsta “Media” programma, ir digitālās tehnoloģijas filmu veidošanā, izplatīšanā un demonstrēšanā. Turklāt tika sākti vairāki eksperimentālie projekti; izmaksas saistībā ar Eiropas filmu izplatīšanu digitālā formātā jau vairākus gadus var deklarēt kā attiecināmās izmaksas, un līdz ar “Europa Cinemas” ir radīta īpaša atbalsta shēma Eiropas filmu digitālai demonstrēšanai.