Par skaidras naudas norēķiniem vairumtirdzniecības bāzēs

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 14.oktobrī, pārrunājot administratīvo šķēršļu novēršanu tirdzniecībā, konceptuāli atbalstīja skaidras naudas norēķinu atļaušanu vietās, kur vienuviet notiek vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

Šobrīd vienā telpā tirgot preces vairumā un mazumā var tikai tad, ja par mazumtirdzniecībā nopirkto preci klients norēķinās ar pārskaitījumu. Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmēji, kuriem pamatnodarbošanās ir vairumtirdzniecība, nevar attīstīt mazumtirdzniecības virzienu, skaidroja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Savulaik šāda prasība tika ieviesta, lai labāk spētu kontrolēt naudas apriti un mazinātu ēnu ekonomiku. Arī šobrīd Valsts ieņēmumu dienests neatbalsta skaidras naudas norēķinu atļaušanu, informēja šīs kontrolējošās iestādes pārstāve.

Deputāti pauda uzskatu, ka prasība veikt tikai bezskaidras naudas norēķinus ir lieks ierobežojums. “Kāpēc 95 procenti uzņēmēju jāapgrūtina, lai vērstos pret dažiem, kas ir negodīgi?” retoriski jautāja komisijas deputāts Juris Sokolovskis. Savukārt komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis norādīja, ka “vairumtirdzniecības vietas nav tās riskantākās pelēkās ekonomikas veidotājas un, paredzot kases aparātu nepieciešamību, darījumus varēs izkontrolēt”.

Arī komisijas deputāts Vitālijs Aizbalts uzsvēra, ka Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta argumenti ir nepārliecinoši, tāpēc labāk dot iespēju pelnīt uzņēmējiem, nevis bankām, kuras saņem procentus par katru veikto pārskaitījumu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicinās par likumu “Par nodokļiem un nodevām” atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju sagatavot likuma izmaiņas, kas atceļ prasību vietās, kur vienuviet notiek vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, veikt tikai bezskaidras naudas norēķinus.

Saeimas preses dienests