Izglītības un zinātnes ministrija: Atbildes uz LIZDA prasībām budžeta sakarā

12.oktobrī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe ministrijas personā nosūtījusi atbildi uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iesniegtajām prasībām 2010.gada valsts budžeta sakarā:

“Atbildot uz Jūsu 2009.gada 8.oktobra vēstuli Nr.195, vispirms vēlos izteikt pateicību par līdzšinējo sadarbību un Jūsu izteiktajiem priekšlikumiem gan saistībā ar darbu pie finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” izstrādes un ieviešanas, gan attiecībā uz priekšlikumiem 2010.gada valsts budžeta projekta finansējuma sadalei IZM pārziņā esošajām jomām, gan citiem jautājumiem. Šādas saliedētas rīcības rezultātā izdevies panākt, ka valsts budžeta finansējums izglītībai 2010.gadā kopumā netiek pakļauts tik lielam samazinājumam kā citu ministriju pārziņā esošajām nozarēm.

Ņemot vērā LIZDA izvirzītās konkrētās prasības, IZM sniedz šādu informāciju.

LIZDA prasība:

1. Pieprasīt 2010.gada budžetā palielināt finansējumu izglītības nozarei, lai:

1.1. Palielinātu finansējumu uz vienu izglītojamo ar vismaz ne lielāku kā 20% samazinājumu pret 2009.gada sākumā plānoto, t.i., 770 lati uz vienu izglītojamo, kas ļautu palielināt normēto skolēnu skaita koeficientu 1.-4.klasē no 0,75 uz 1, kā arī ieviest iedzīvotāju skaita blīvuma koeficientu.

IZM informē:

2009.gada septembrī–decembrī vidējais finansējums vienam skolēnam gadā ir 463 lati. No 2010.gada 1.janvāra plānots, ka finansējuma apjoms vienam skolēnam varētu tikt palielināts vidēji līdz 650 latiem gadā jeb par 33%. Tādējādi tiktu atrisināts jautājums ar pagarināto dienas grupu nodrošināšanu, klašu dalīšanu grupās svešvalodu apguvei, samaksu par rakstu darbu labošanu u.c. pedagogu pienākumiem.

Vienlaikus IZM izveidotā darba grupa, kuru vada IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos K.Vāgnere, kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tajā skaitā LIZDA, šajā mācību gadā turpina aktīvu darbu pie finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” pilnveides, lai nodrošinātu atbilstošu šā principa īstenošanu, ņemot vērā gan skolēnu indeksu, gan citus kritērijus. Šīs darba grupas viens no uzdevumiem ir analizēt situāciju, kas saistīta ar šā finansēšanas principa ieviešanu, ņemot vērā gan pašvaldību pārstāvju, gan pedagogu ierosinājumus tā pilnveidei, tajā skaitā attiecībā uz blīvuma jeb indeksa koeficienta ieviešanu, kas būtu vēlama, lai nodrošinātu atbilstošu izglītības procesu mazapdzīvotajās pašvaldībās un pierobežā.

Šobrīd izglītības pakāpes koeficients ir veidots atbilstoši mācību plānā esošajam stundu skaitam (ieteiktajam stundu skaitam katrā konkrētā izglītības pakāpē, proti, 1.–4.klasē – vidēji 24 mācību stundas nedēļā; 5.–9.klasē – vidēji 31; 10.–12.klasē – vidēji 36), tomēr, vērtējot reālo situāciju pašvaldībās attiecībā uz sākumskolām, darba grupā tiks izskatīts ikviens konstruktīvs priekšlikums to darbības attīstībai un papildu koeficientu piemērošanai.

LIZDA prasība:

1.2. Apturēt normētā skolēnu skaita attiecības pieaugumu uz vienu pedagoga mēneša darba algas likmi no 2010./2011.m.g.

IZM informē:

Latvijā 2008./2009.mācību gadā uz vienu pedagoģisko likmi bija vidēji 6,4 skolēni, kas bija viszemākā proporcija Eiropā. Salīdzinājumam 2008./2009.mācību gadā Lietuvā – 11, Igaunijā – 13, Eiropas Savienībā (ES) – līdz pat 18 skolēnu uz vienu pedagoģisko likmi; vidējais rādītājs starp OECD valstīm ir 16 un 13 bērni attiecīgi pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēm (OECD, Education at a Glance 2009, tabula D2.2, B3.2a). Papildus jāatzīmē, ka šajā pašā pētījumā minēts, ka pretstatā Latvijai OECD dalībvalstīs tikai 80–90% no pamata un vidējās izglītības izdevumiem tiek segti no valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Vienlaikus uzskatām, lai sekmētu izglītības procesa kvalitatīvu īstenošanu, tajā skaitā dažādojot mācību metodes un bagātinot skolēnu pieredzi, nav lietderīgi apturēt proporcijas palielināšanu nākotnē. Latvijā šobrīd skolēnu skaits uz vienu pedagoģisko likmi novados ir 8 skolēni, republikas pilsētās 10,2 skolēni. Ņemot vērā nepieciešamību veicināt iespējas īstenot kvalitatīvu izglītības procesu, nākamajos mācību gados šīs proporcijas izmaiņu plānots turpināt, vienlaikus uzklausot un ņemot vērā argumentētus priekšlikumus par iespējami atbilstošāko risinājuma variantu.

LIZDA prasība:

1.3. Palielināt zinātnes bāzes finansējumu vismaz 12,6 miljoni latu apmērā, kurš ietver ESF līdzfinansējuma saņemšanu.

IZM informē:

2009.gadā zinātnes bāzes finansējums ir 8,48 miljoni latu. 2010.gadā plānotais zinātnes bāzes finansējums – 4,9 miljoni latu, kas pietiekams tikai zinātnisko institūciju uzturēšanai (komunālie maksājumi utt.). Kopējais ES struktūrfondu publiskais finansējums 2007.–2013.gadā zinātnei:

• Eiropas Sociālais fonds – 40,24 miljoni latu;

• Eiropas Reģionālās attīstības fonds – 180,44 miljoni latu.

Savukārt šobrīd 2010.gadam plānotais ES struktūrfondu publiskais finansējums zinātnei ir apmēram 44 miljoni latu, tomēr tā apguve ir tieši atkarīga no valsts budžeta piešķirtā līdzfinansējuma apmēra. Nepieciešamais līdzfinansējums (15% apmērā) šo projektu īstenošanai veido vidēji 7 miljonus latu gadā (papildus esošajam 4,9 miljoniem latu).

IZM uzskata, ka LIZDA viedoklis šajā jautājumā ņemams vērā, jo minētais finansējums nepieciešams ES struktūrfondu līdzfinansējumam, patentu u.c. izgudrojumu uzturēšanai, zinātnisko institūciju infrastruktūras uzturēšanai. Tāpēc IZM vairākkārt vērsusi uz to gan Finanšu ministrijas (FM) un finanšu ministra, gan Ministru prezidenta un visas valdību veidojošās koalīcijas uzmanību un argumentējusi par nepieciešamību nodrošināt vajadzīgo līdzfinansējumu ES struktūrfondu projektu atbilstošai uzsākšanai un īstenošanai.

Savukārt IZM kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem nodrošinājusi nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanu un virzību. 2009.gada 4.augustā Ministru kabinetā (MK) atbalstīts un iesniegts izskatīšanai Saeimā likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Tas ietver deleģējumu, kas noteiktu vienotus valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu zinātnisko darbinieku un akadēmiskajos amatos strādājošo darbinieku darba laika un darba samaksas uzskaites principus; deleģējumu, kas noteiktu intelektuālā īpašuma, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības, un no tā izrietošo tiesību deleģēšanas; kā arī zinātniskajai institūcijai deleģēto intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas kārtību.

Tāpat valdībā iesniegts MK noteikumu projekts “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem”, kurā precizēti bāzes finansējuma aprēķināšanas principi, paredzot finansējumu zinātniskās institūcijas attīstībai, pastiprinot kvalitātes prasības bāzes finansējuma piešķiršanai, kā arī paredzot iespēju bāzes finansējumu izmantot kā līdzfinansējumu ES struktūrfondu projektu īstenošanai.

LIZDA prasība:

1.4. Palielināt finansējumu profesionālajai izglītībai.

IZM informē:

IZM pilnībā apzinās kritisko situāciju, kura ir izveidojusies profesionālās izglītības sistēmā. Vairāku gadu garumā paredzētais finansējums uz vienu audzēkni šajā sistēmā sedz 50% no normatīvajos aktos paredzētajām izmaksām. Šobrīd budžeta finansējums profesionālās izglītības programmu īstenošanai ir 6,8 miljoni latu jeb 245 lati gadā uz audzēkni, nepieciešamo 13,2 miljonu latu jeb vidēji 474 latu uz audzēkni vietā.

Tādēļ, ņemot vērā iepriekšminēto un lai kaut daļēji risinātu izveidojušos situāciju profesionālajā izglītībā, pēc konsultācijām ar speciālās izglītības iestāžu vadītājiem IZM izstrādāja priekšlikumus finansējuma pārdalei, kurus 2009.gada 30.septembra MK sēdē (protokollēmums Nr.60 1.§) valdība atbalstīja. Tā rezultātā IZM jāiesniedz FM un Valsts kancelejā rakstisks saskaņojums ar Latvijas Pašvaldību savienību un attiecīgajām pašvaldībām par 2,6 miljonu latu finansējuma pārdali no resora 62 “Mērķdotācijas pašvaldībām” uz IZM budžetu, lai pārceltu 2,6 miljonus latu no mērķdotācijām pašvaldībām speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai uz pozīciju profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai, jo valsts budžeta mērķdotācija speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai ir vienīgā pozīcija, kuru kopš 2008.gada nav skāris samazinājums. Vienlaikus tas nepieciešams, lai nodrošinātu profesionālo skolu funkcionēšanu, kā arī ņemot vērā, ka papildu finansējums IZM profesionālajai izglītībai nav pieejams.

Savukārt, pamatojoties uz 2009.gada 15.septembra MK ārkārtas sēdes lēmumu, IZM līdz 2009.gada 1.decembrim iesniegs valdībā Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmu, kas veicinās efektīvāku profesionālajai izglītībai paredzētā finansējuma izmantošanu.

Sadarbībā ar nozaru asociācijām un plānošanas reģioniem notiek darbs pie reģionos atbalstāmo profesionālās izglītības iestāžu noteikšanas. Ir definētas trīs tipu profesionālās izglītības iestādes: 1) reģiona profesionālās izglītības iestādes ar materiālo bāzi pamatiemaņu apgūšanai; 2) profesionālās izglītības iestādes, kuras specializējas kādā noteiktā profesijā un kurās ir nepieciešamā materiāli tehniskā bāze atbilstošajā specializācijā augsti profesionālu prasmju apgūšanai; 3) reģionālie (kompetences) centri, kuros ir nepieciešamā materiāli tehniskā bāze augsti profesionālu prasmju apguvei bāzes profesijās.

LIZDA prasība:

2. Nepieļaut tālāku finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai.

IZM informē:

2009.gadā esošais finansējums augstskolām ir 36,80 miljoni latu. 2010.gadā plānotais finansējums augstskolām ir 27,60 miljoni latu jeb par apmēram 10% lielāks, nekā iepriekš plānots (sākotnēji 2010.gadā bija plānoti 25,3 miljoni latu). Taču, ņemot vērā, ka pretēji paredzētajam 2009.gadā pilnībā netika sākts īstenot valsts galvotos rekonstrukcijas projektus, 2010.gadā daļu no finansējuma valsts galvojumu atmaksai 2,89 miljonus latu plānots novirzīt augstākajai izglītībai. Savukārt finansējums koledžām 2009.gadā ir 7,26 miljoni latu, bet 2010.gadā plānots – 5,04 miljoni latu.

Saskaņā ar Ministru prezidenta uzdevumu ekonomikas ministra vadībā strādā darba grupa, kas līdz 1.novembrim valdībā iesniegs priekšlikumus reformām augstākajā izglītībā un zinātnē. Savukārt IZM kopā ar partneriem un iesaistītajām mērķauditorijām, ņemot vērā ekonomikas ministra darba grupas iesniegtos priekšlikumus, izstrādās augstākās izglītības darbības optimizācijas programmu, kuru paredzēts iesniegt valdībā līdz 2010.gada 1.februārim. Paredzēts, ka šo priekšlikumu īstenošanai vajadzētu sekmēt efektīvāku un uz rezultātu vērstu līdzekļu izmantošanu augstākajā izglītībā.

LIZDA prasība:

3. Pieprasīt, lai pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba samaksu nosaka Ministru kabinets.

IZM informē:

IZM izstrādājusi un iesniegusi valdībā grozījumus 2009.gada 28.jūlija MK noteikumos Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (saskaņā ar 2009.gada 8.septembra MK sēdē izskatīto Sociālās drošības tīkla stratēģiju). Šie grozījumi paredz, ka pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kas nodarbināti bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā, darba samaksu nodrošina no valsts budžeta, paredzot noteikt zemāko mēneša darba algas likmi MK noteiktajā kārtībā un apmērā. 2009.gada 13.oktobra MK sēdē paredzēts skatīt attiecīgos normatīvos aktus, līdz ar to, tāpat kā iepriekš, piecgadīgo un sešgadīgo sagatavošana skolai varētu būt obligāta un valsts nodrošinātu tai finansējumu.

Turklāt, lai operatīvi nodrošinātu nepieciešamo finansējumu piecgadīgo un sešgadīgo izglītībā iesaistīto pedagogu darba samaksai, IZM veica visus nepieciešamos priekšdarbus, tajā skaitā balstoties uz pašvaldību iesniegto precizēto informāciju, un laikus iesniedza FM pieprasījumu attiecīgā finansējuma saņemšanai. Tomēr finansējums atbilstoši iepriekšminētajam šā gada 8.septembra MK lēmumam par Sociālās drošības tīkla stratēģiju IZM joprojām nav saņemts.

Esmu pārliecināta, ka tikai konstruktīva, kā arī konsekventa rīcība un motivēta attieksme dod vēlamos rezultātus, tāpēc aicinu Jūs arī turpmāk sniegt savu ieguldījumu izglītībā un zinātnē, gan turpinot kopīgu darbu pie 2010.gada valsts budžeta veidošanas, gan nozares kompetencē esošo funkciju īstenošanas.

Ar cieņu, ministre T.Koķe”