Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 1152 "Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.10.2009., Nr. 163 https://www.vestnesis.lv/ta/id/199083

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1155

Uzraudzības komitejas nolikums

Vēl šajā numurā

14.10.2009., Nr. 163

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1152

Pieņemts: 06.10.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1152

Rīgā 2009.gada 6.oktobrī (prot. Nr.67 63.§)
Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai
Izdoti saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likuma
9.panta ceturto daļu, 14.panta otro daļu un 15.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek noteikts publiskās un privātās partnerības līguma veids un tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, kā arī kritērijus publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaitei, lai noteiktu publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu;

1.2. kārtību, kādā uzraudzības institūcija sniedz atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, tai skaitā atzinumu sniegšanas termiņus, ievērojot finanšu un ekonomiskajos aprēķinos paredzēto līgumcenu un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri;

1.3. kārtību, kādā Finanšu ministrija sniedz atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.
2. Publiskais partneris ir atbildīgs par potenciālā publiskās un privātās partnerības projekta (turpmāk – projekts) finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu (līdz ar to arī par tajos sniegto ziņu pareizību un precizitāti) un publiskās un privātās partnerības līguma veida un paredzētās līgumcenas noteikšanu.
3. Sagatavojot finanšu un ekonomiskos aprēķinus, publiskais partneris izmanto Finanšu ministrijas izstrādātos ieteikumus par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļaujamo vai tiem pievienojamo informāciju. Finanšu ministrija ieteikumus par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļaujamo vai tiem pievienojamo informāciju publicē mājaslapā internetā www.ppp.gov.lv.
II. Finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana un publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšana
4. Finanšu un ekonomiskie aprēķini sastāv no:

4.1. esošās situācijas raksturojuma un projekta īstenošanas pamatojuma;

4.2. projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzinājuma;

4.3. projekta īstenošanas labākās alternatīvas novērtējuma.
5. Esošās situācijas raksturojums un projekta īstenošanas pamatojums ietver:

5.1. projekta īstenošanas jomā esošās situācijas aprakstu un projekta īstenošanas nozīmības pamatojumu (iekļaujot atzinumu, kuru izsniegusi atbildīgā iestāde par politikas izstrādi nozarē, kurā plānots īstenot projektu);

5.2. novērtējumu par projekta atbilstību vietējā, reģionālā un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī tā ietekmi uz reģionālo attīstību un tautsaimniecību kopumā;

5.3. projekta īstenošanas tehniskās iespējamības novērtējumu (piemēram, projektā ietvertajiem būvdarbiem un pakalpojumiem izvirzītās prasības (tai skaitā sagaidāmo būvdarbu vai pakalpojumu kvalitātes līmenis), mērķi, to izpildes laiks un vieta un, ja nepieciešams, izmantojamās būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas metodes un resursi);

5.4. projekta īstenošanas tiesiskās pieļaujamības pamatojumu (piemēram, vai konkrētais publiskais partneris vai tā pārstāvis ir tiesīgs projektu nodot privātā partnera izpildei un kādā veidā (institucionālā vai līgumiskā publiskā un privātā partnerība) to var veikt);

5.5. projekta novērtējumu atbilstoši paredzētajām projekta izmaksām un sagaidāmajiem projekta gala rezultātiem (ieguvumiem), ņemot vērā ne tikai tiešās finansiālās izmaksas un ieguvumus, bet arī netiešās izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar projekta īstenošanu;

5.6. Eiropas Savienības vai citu fondu līdzfinansējuma piesaistes projekta īstenošanai iespējamības novērtējumu.
6. Atbilstoši esošās situācijas raksturojumam un projekta īstenošanas pamatojumam nosaka visas iespējamās projekta īstenošanas alternatīvas, kas atbilst publiskās un privātās partnerības veidiem.
7. Projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanas analīzi (tajā skaitā projekta atmaksāšanās perioda novērtējumu, risku analīzi un, ja nepie­ciešams, jutīguma analīzi) veic labākajām šo noteikumu 6.punktā noteiktajām alternatīvām no publiskās personas finanšu resursu racionālas un efektīvas izmantošanas viedokļa, kā arī projekta īstenošanas alternatīvai atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai projekta īstenošanas alternatīvai, kad publiskais partneris pats turpina attiecīgās funkcijas nodrošināšanu.
8. Projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanu veic, uzskatāmi norādot izvirzītos pieņēmumus, izmaksas, ieņēmumus un šo faktoru ietekmi uz projekta finanšu rādītājiem.
9. Uzsākot projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanu, ņemot vērā esošās situācijas raksturojumu un projekta īstenošanas pamatojumu, nosaka visus projekta pieņēmumus, kas ir pamatoti, tajā skaitā:

9.1. projekta iespējamā īstenošanas ilguma un tā sadalījuma (cik ilgs ir būvniecības un renovācijas vai rekonstrukcijas periods, pakalpojuma sniegšanas periods) pieņēmumus;

9.2. projekta izmaksu (norādot, kādi ir finanšu ieguldījumi, uzturēšanas izmaksas, nodokļi) un ieņēmumu (ja tādi ir paredzēti) pieņēmumus;

9.3. projekta finansējuma un finansējuma avotu (norādot, cik no projektam nepieciešamā finansējuma būs pieejams no publiskā partnera līdzekļiem, kāds finansējuma apmērs piesaistāms no privātā partnera vai finansētāja līdzekļiem vai no citiem avotiem, kad būs pieejams finan­sējums un cik lielā apmērā, kādas ir pieļaujamās finansētāja piesaistes izmaksas un aizdevuma gada procentu likme) pieņēmumus;

9.4. publiskā partnera sniegto galvojumu no valsts budžeta līdzekļiem (ja tādi ir paredzēti) pieņēmumus;

9.5. publiskā partnera pieejamības maksājumu (ja tādi ir paredzēti) veikšanas nosacījumu pieņēmumus;

9.6. nepieciešamo prasību par privātā partnera darbības ilgumu jomā, kurā tiek īstenots projekts (ja tādas ir nepieciešamas), pieņēmumus.
10. Projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanas analīzē iekļauj katras projekta īstenošanas alternatīvas ietekmes uz pašvaldības vai valsts budžetu novērtējumu, kas ietver:

10.1. publiskā partnera budžeta apjoma un ilgtermiņa saistību novērtē­jumu;

10.2. projektā plānoto publiskā partnera maksājumu ietekmes uz pašval­dības vai valsts budžetu ilgtermiņā novērtējumu;

10.3. ar projektu saistīto ieņēmumu ietekmes uz pašvaldības vai valsts budžetu ilgtermiņā novērtējumu.
11. Veicot projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanu, piemēro projekta diskontētās naudas plūsmas principu visam projekta īstenošanas laikam, izmantojot šo noteikumu pielikumā noteiktos makroekonomiskos pieņēmumus un prognozes. Finanšu ministrija makroekonomisko pieņēmumu un prognožu skaitliskās vērtības aktualizē reizi ceturksnī un publicē mājaslapā internetā www.ppp.gov.lv.
12. Lai noteiktu projekta īstenošanas laiku, veic projekta atmaksāšanās perioda novērtējumu – par projekta īstenošanas ilgumu izvēlas projekta ekono­miski pamatotāko laikposmu, kurā ir iespējams gūt finansiālu vai ekonomisku labumu no projektā ieguldītajiem līdzekļiem, resursiem vai radītajiem aktīviem. Ja nepieciešams, projekta īstenošanas ilgumu izvēlas atbilstoši attiecīgās tautsaimniecības nozares specifikai.
13. Veicot projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanu, ņem vērā projekta risku analīzes rezultātus. Ja saskaņā ar projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanas aprēķinu rezultātiem ir vairākas līdzvērtīgi labas projekta īstenošanas alternatīvas (to naudas plūsmas diskontētā tīrā šodienas vērtība atšķiras ne vairāk kā par 10 procentiem), veic attiecīgo alternatīvu jutīguma analīzi, nosakot projekta galvenos pieņēmumus, kuru izmaiņas (pozitīvas vai negatīvas) par vienu procentu no naudas plūsmas diskontētās tīrās šodienas vērtības izmaina pamatvērtību par pieciem procentiem, un robež­svārstību aprēķinu, norādot, pie kādām procentuālajām galveno pieņēmumu izmaiņām naudas plūsmas diskontētā tīrā šodienas vērtība ir nulle.
14. Projekta risku analīzē veic projekta īstenošanas alternatīvā identificēto risku kvalificēšanu (riska prioritātes noteikšana, novērtējot riska iestāšanās varbūtību un riska notikuma iestāšanās sekas) un kvantificēšanu (riska notikuma iestāšanās novērtējums naudas izteiksmē), kā arī to sākotnējo pārdali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā.
15. Risku analīzi obligāti veic šādiem riskiem:

15.1. būvniecības risks – saistīts ar projekta būvniecības darbu izpildi (piemēram, ar būvniecības izmaksu sadārdzināšanos, papildu izmaksu rašanos, novēlotu būvmateriālu piegādi, zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies būv­niecības darbu rezultātā, bet atklāti ekspluatācijas laikā, noteikto specifikāciju ievērošanu);

15.2. pieejamības risks – saistīts ar projektā sniegto pakalpojumu izpildi (piemēram, ar sniegtā pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu atbilstoši noteikta­jām specifikācijām plānotajā apjomā un termiņā);

15.3. pieprasījuma risks – saistīts ar projektā sniegto pakalpojumu pieprasījumu (piemēram, ar pakalpojuma galalietotāju skaita samazināšanos vai palielināšanos, bet šī novirze nedrīkst būt radusies pakalpojuma nepietiekamas vai zemas kvalitātes dēļ, vai ar jebkuriem citiem apstākļiem, kas ietekmē sniegtā pakalpojuma kvantitāti vai kvalitāti).
16. Projekta īstenošanas labākas alternatīvas novērtējumu sagatavo, ņemot vērā projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanas analīzes rezultātus. Par labāko alternatīvu uzskata projekta īstenošanas alternatīvu, kurai ir visaug­stākā ieguldījumam atbilstošā vērtība – visefektīvākā projekta izmaksu un ieguvumu kombinācija.
17. Ja visaugstākā ieguldījumam atbilstošā vērtība ir kādai no analizētajām projekta īstenošanas alternatīvām, kas atbilst publiskai un privātai partnerībai, projekta īstenošanas labākās alternatīvas novērtējumā nosaka publiskās un privātās partnerības līguma veidu un paredzēto līgumcenu.
III. Atzinuma sniegšana par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem
18. Publiskās un privātās partnerības likuma 14.panta trešajā daļā noteiktā persona vai institūcija (turpmāk – iesniedzējs) pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas minētos aprēķinus iesniedz Finanšu ministrijā un uzraudzības institūcijā.
19. Finanšu un ekonomiskos aprēķinus katrai šo noteikumu 18.punktā minētajai iestādei iesniedz papīra formā vienā eksem­plārā, kā arī ierakstītus elektroniskajā informācijas nesējā.
20. Ja finanšu un ekonomiskajos aprēķinos nav detalizēti atspoguļoti visi veiktie aprēķini, nav sniegts pamatojums kādas vērtības vai pieņēmuma izman­tošanai vai ir nepieciešama papildu informācija šajos aprēķinos iekļauto pieņē­mumu un risku izvērtēšanai, uzraudzības institūcija nosūta iesniedzējam vēstuli par papildu informācijas nepieciešamību vai finanšu un ekonomisko aprēķinu precizēšanu (norādot konkrētās nepilnības aprēķinos). Šo vēstuli uzraudzības institūcija nosūta arī Finanšu ministrijai informācijai.
21. Iesniedzējs šo noteikumu 20.punktā minēto informāciju iesniedz papīra formā vienā eksemplārā, kā arī ierakstītu elektroniskajā informācijas nesējā. Minēto informāciju iesniedz katrai šo noteikumu 18.punktā minētajai iestādei.
22. Sagatavojot atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļau­tajiem pieņēmumiem, risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri un paredzamo līgumcenu, uzraudzības institūcija pārbauda, vai:

22.1. finanšu un ekonomiskajos aprēķinos izmantotie pieņēmumi ir pama­toti un visi veiktie aprēķini sniedz pareizus rezultātus un atbilst loģiskai darbības praksei;

22.2. finanšu un ekonomiskajos aprēķinos apskatīto projekta īstenošanas alternatīvu veiktā risku analīze ir korekta un risku sākotnējā pārdale starp publisko un privāto partneri ir izdevīga no publiskā sektora finanšu resursu racionālas un efektīvas izmantošanas viedokļa, kā arī pārbauda tās atbilstību Publiskās un privātās partnerības likumam;

22.3. projekta īstenošanas labākās alternatīvas novērtējumā noteiktais publiskās un privātās partnerības līguma veids un līgumcena atbilst Publiskās un privātās partnerības likumam un veiktajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem.
23. Sagatavoto atzinumu uzraudzības institūcija 20 darbdienu laikā pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu vai to precizējumu saņemšanas nosūta Finanšu ministrijai un iesniedzējam.
24. Finanšu ministrija izvērtē finanšu un ekonomiskos aprēķinus, ņemot vērā uzraudzības institūcijas atzinumu.
25. Ja ir nepieciešama papildu informācija par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minētajiem nosacījumiem, Finanšu ministrija nosūta iesniedzējam vēstuli par papildu informācijas nepieciešamību, norādot konkrētus nosacījumus, par kuriem ir nepieciešama papildu informācija. Šo vēstuli Finanšu ministrija nosūta arī uzraudzības institūcijai informācijai.
26. Iesniedzējs šo noteikumu 25.punktā minēto informāciju iesniedz papīra formā vienā eksemplārā, kā arī ierakstītu elektroniskajā informācijas nesējā. Minēto informāciju iesniedz katrai šo noteikumu 18.punktā minētajai iestādei.
27. Sagatavojot atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu, Finanšu ministrija izvērtē:

27.1. finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un kopējo ietekmi uz valsts parādu atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību;

27.2. finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta deficītu, ilgtermiņa saistību apjomu un valsts (vispārējās valdības sektora) parādu atbilstoši Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Kopienā (ESA-95) nosacījumiem.
28. Vērtējot finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu pare­dzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un kopējo ietekmi uz valsts parādu atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību, Finanšu ministrija izvērtē:

28.1. informāciju par nepieciešamajiem līdzekļiem un to finansēšanas avotiem visam projekta īstenošanas laikam, ikgadējiem ekspluatācijas izdevumiem un potenciālajiem ieņēmumiem visā publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā;

28.2. publiskā partnera uzņemtās un plānotās saistības pa gadiem (aizņē­mumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības);

28.3. publiskā partnera finanšu pārskatu par iepriekšējo gadu;

28.4. projekta finanšu un ekonomiskajos aprēķinos norādīto Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma iespējamību.
29. Vērtējot finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu pare­dzamo ietekmi uz valsts budžeta deficītu, ilgtermiņa saistību apjomu un valsts (vispārējās valdības sektora) parādu atbilstoši Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Kopienā (ESA-95) nosacījumiem, Finanšu ministrija publiskās un privātās partnerības aktīvus attiecina kā privātā partnera aktīvus, ja tiek ievēroti šādi kritēriji:

29.1. privātais partneris uzņemas būvniecības riska lielāko daļu un lielāko daļu no pieejamības vai pieprasījuma riska. Par risku uzņemšanās lielāko daļu uzskata publiskās un privātās partnerības līguma nosacījumus un riska faktoru kopumu, kas paredz attiecīgajam partnerim segt vairāk nekā 50 procentu no iespējamām attiecīgā riska iestāšanās izmaksām;

29.2. ja publiskās un privātās partnerības līguma nosacījumi paredz izveidotā aktīva nodošanu īpašumā publiskajam partnerim, tad paredzamajam publiskā partnera maksājumu apmēram par šo aktīvu publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā jāatbilst šā aktīva ekonomiskās vērtības novēr­tējumam;

29.3. ja publiskās un privātās partnerības līguma nosacījumi paredz publiskā partnera līdzfinansējumu sākotnējo projekta izmaksu segšanā, tad tas ir mazāks par 50 procentiem no aktīva būvniecības un renovācijas vai rekonstrukcijas izmaksām;

29.4. ja publiskās un privātās partnerības līguma nosacījumi paredz publiskā partnera galvojumu projekta finansētājam par privātā partnera piesaistītā finan­sējuma atmaksu, tad pastāv nebūtiska varbūtība par galvojuma iestāšanos;

29.5. publiskā partnera maksājumu (ja tādi tiek veikti) nosacījumi neietver tiešu privātā partnera izmaksu pieauguma segšanas sastāvdaļu;

29.6. privātajam partnerim vai kādai no to veidojošām personām ir vismaz triju gadu darbības pieredze jomā, kurā tiek īstenots projekts.
30. Vērtējot finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta deficītu, ilgtermiņa saistību apjomu un valsts (vispārējās valdības sektora) parādu atbilstoši Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Kopienā (ESA-95) nosacījumiem, publiskās un privātās partnerības aktīvus attiecina kā publiskā partnera aktīvus, ja netiek ievērots kaut viens no šo noteikumu 29.punktā minētajiem kritērijiem.
31. Ja nepieciešams, Finanšu ministrija šo noteikumu 27.2.apakšpunktā minētā vērtējuma sniegšanai var piesaistīt Ekonomikas ministriju.
32. Sagatavotajā atzinumā Finanšu ministrija norāda:

32.1. tos finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minētos publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumus, kas ir par pamatu provizoriskam secinājumam, ka publiskās un privātās partnerības līgums radīs vai neradīs nevē­lamu ietekmi uz valsts budžeta deficītu, ilgtermiņa saistību apjomu un valsts (vispārējās valdības sektora) parādu atbilstoši Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Kopienā (ESA-95) nosacījumiem;

32.2. projekta kopējo ietekmi uz valsts (pašvaldību un valsts) budžeta ilgtermiņa saistību apjomu, to sadalījumu pa gadiem, kā arī kopējo ietekmi uz valsts parādu un tā sadalījumu pa gadiem;

32.3. noteikumus, kas jāievēro, lai publiskās un privātās partnerības līgums neradītu neparedzētu nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un parādu.
33. Sagatavoto atzinumu Finanšu ministrija 20 darbdienu laikā pēc uzrau­dzības institūcijas sniegtā atzinuma saņemšanas vai šo noteikumu 25.punktā minētās papildu informācijas saņemšanas nosūta iesniedzējam un uzraudzības institūcijai. Ja Finanšu ministrija šo noteikumu 27.2.apakš­punktā minētā vērtējuma sniegšanai piesaista Ekonomikas ministriju, Finanšu ministrija par to rakstiski informē iesniedzēju un sagatavoto atzinumu nosūta 15 darbdienu laikā pēc Ekonomikas ministrijas vērtējuma saņemšanas.
Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministra vietā – iekšlietu ministre L.Mūrniece
Pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.1152
Makroekonomiskie pieņēmumi un prognozes Latvijā finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai
1. Veicot projekta īstenošanas alternatīvu izmaksu salīdzināšanu, izmanto šādus makroekonomiskos pieņēmumus cenu indeksu izmaiņām (pa gadiem):

1.1. patēriņa cenu izmaiņas (procentos);

1.2. iekšzemes kopprodukta deflators (procentos);

1.3. kopējā pamatkapitāla veidošanas deflators (procentos).

2. Veicot projekta īstenošanas alternatīvu izmaksu salīdzināšanu, izmanto šādas vidēja termiņa un ilgtermiņa makroekonomiskās prognozes (pa gadiem):

2.1. iekšzemes kopprodukta izmaiņas, salīdzināmās cenās (procentos);

2.2. iekšzemes kopprodukta izmaiņas uz vienu iedzīvotāju, salīdzināmās cenās (procentos);

2.3. nodarbinātības izmaiņas (procentos);

2.4. neto darba algas izmaiņas, salīdzināmās cenās (procentos).

3. Veicot projekta īstenošanas alternatīvu izmaksu salīdzināšanu, izmanto šādas diskonta likmes:

3.1. nominālā diskonta likme projekta īstenošanas alternatīvai atbilstoši Publiskās un privātās partnerības likumam;

3.2. nominālā diskonta likme projekta īstenošanas alternatīvai atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.
Finanšu ministra vietā – iekšlietu ministre L.Mūrniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!