Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

LZA Terminoloģijas komisija
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija publicē lēmumus par terminu un to definīciju apstiprināšanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
LZA Terminoloģijas komisijas 2008. gada 18. marta lēmums Nr. 72 "Par terminu raudze un ģermānismu "prove" kā dārgmetālu satura rādītāju kausējumā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.10.2009., Nr. 163 https://www.vestnesis.lv/ta/id/199074

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr.73

Par termina "republikas pilsēta" neiederību Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu nosaukumu sistēmā

Vēl šajā numurā

14.10.2009., Nr. 163

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: LZA Terminoloģijas komisija

Veids: lēmums

Numurs: 72

Pieņemts: 18.03.2008.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr.72

Par terminu raudze un ģermānismu “prove” kā dārgmetālu satura rādītāju kausējumā

Pieņemts 18.03.2008.; prot. Nr.3/1084

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr.405 2. un 3.5.p.


LZA Terminoloģijas komisija (TK) pēc Valsts proves uzraudzības inspekcijas lūguma ir atkārtoti izvērtējusi dārgmetālu satura norādīšanai izmantoto terminu raudze un “prove” jēdzienisko piemērotību un stilistisko atbilstību lietošanai oficiālajā saziņā – dokumentos, institūciju nosaukumos u.tml. LZA TK atzīst, ka:

1) nav pamata mainīt iepriekšējo LZA TK lēmumu par vārdu raudze kā oficiāli lietojamo terminu ģermānisma “prove” aizstāšanai un nav lietderīgi paturēt vārdu “prove” arī sinonīma statusā;

2) izņēmums pieļaujams, minot vēsturisku institūciju vai dokumentu nosaukumus (piem., Proves valde), tomēr, dibinot jaunas institūcijas vai izstrādājot jaunus normatīvos aktus, lietojams oficiālais termins raudze (īpašas motivācijas gadījumā kā pagaidu variantu pieļaujot iespēju iekavās minēt arī vārdu “prove”).

 LZA TK priekšsēdētāja V.Skujiņa

LZA TK sekretāre A.Ščucka

 

Pamatojums

1. Aizguvums “prove” un ar to saistītie atvasinājumi “provēt”, “izprovēt”, “paprovēt” (piem., ēdienu u.tml.) ir ģermānismi, ko latviešu valodā plaša sabiedrība uztver par tikpat nevēlamiem barbarismiem kā ģermānismus “ķēķis”, “širce”, “forši” u.tml., turklāt latviešu valodā “provēt”, ko dažkārt dzird lietojam sarunvalodā, ir saistāms ar ‘mēģināšanas’, nevis ‘raudzes’ nozīmi.

2. Kaut arī vārds prove sakņojas latīņu valodā (probāre ‘atzīt par labu’; probātus ‘pārbaudīts, krietns’), tomēr formas un nozīmes ziņā “prove” nav internacionālisms, un nav korekti, pamatojot ģermānisma “prove” lietojumu, jēdzieniski to pielīdzināt angļu vārdam proof vai vācu Probe, jo, kā liecina vārdnīcas, angļu proof nozīmē ‘pierādījums’, ‘pārbaude’, bet vācu Probe – ‘pārbaude’, ‘mēģinājums’. Savukārt ‘raudzes’ nozīmē angļu valodā lieto standard vai hallmark, bet vācu valodā – Feingehalt. Krievu valodā ‘raudzes’ nozīmē gan paturēts ģermānisms проба.

3. Senāks latviešu valodā ir ģermānisms “prove”: kā uzrādīts ME papildinājumu II sējumā, tas ‘mēģinājuma’ nozīmē fiksēts “Baltijas Vēstnesī” (5256, 1): “tīšām jāju proves dēļ” (t.i., ‘lai pamēģinātu’). Savukārt vārds raudze (no raudzīt) ģermānisma “prove” aizstāšanai, turklāt tieši dārgmetālu satura apzīmēšanai kausējumā, visticamāk, darināts 20.gs. sākumā, un pirmo reizi kā jauntermins tas publicēts 1922.gada “Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” (ko izstrādāja Izglītības ministrijas pārziņā 1919.gadā nodibinātā Latviešu valodas terminoloģijas un pareizrakstības komisija). Šajā vārdnīcā tautsaimniecības terminu kopā publicēti arī ar raudzi saistīti termini raudzes nodeva, raudzes spiedogs, raudzes valde, raudzes nolikums (27.lpp.).

4. Vārds raudze kā īss, labskanīgs, pareizi darināts un no atbilstošā darbības vārda raudzīt regulāri atvasināts, kā arī saturiski dārgmetāla satura norādei atbilstošs termins jau kopš 20.gs. 30.gadiem kā vairāk ieteicamais variants ātri ieviesās dažādās gan vispārlietojamās leksikas, gan terminu vārdnīcās (to skaitā arī “Latviešu konversācijas vārdnīcā”, bet jaunākajā laikā – LZA TK apstiprinātajās 90. gados publicētajās ekonomikas terminu vārdnīcās – “Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini” (ELDO) un “Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca” (ESV) u.c.). Vārds raudze tiek plaši lietots arī oficiālajā dokumentācijā (Latvijas Bankā, SIA “Latvijas Standarts” u.c.), kā arī mūsdienu valodas praksē plašā sabiedrībā (par to var pārliecināties internetā).

5. Kā termina raudze trūkums tiek minēta vajadzība to lietot savienojumā ar vārdu uzraudzība, piem., nosaukumā “Valsts raudzes uzraudzības inspekcija”. Taču cik loģisks vispār ir vārdu savienojums “raudzes uzraudzīšana”? Raudzi nosaka, pārbauda, bet – vai “uzrauga”? Varbūt inspekcijas nosaukumā trūkums meklējams nevis terminā raudze, bet gan liekvārdīgajā vārdkopā “uzraudzības inspekcija”, jo inspekcija ir ‘uzraudzīšana’, ‘pārraudzības iestāde’ u.tml. (Sk. “Svešvārdu vārdnīca” – Rīga, 1999.) Novēršot liekvārdību, iegūstam labskanīgus un īsus nosaukumus: Raudzes valde, Valsts raudzes inspekcija, arī – Raudzes likums.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!