• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeima kā domu kopības un atšķirības apliecinājums (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.06.1999., Nr. 193/194 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19894

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tautas garu salauzt, tautu izvest - tāds bija 14. jūnija mērķis Latvijā

Vēl šajā numurā

15.06.1999., Nr. 193/194

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima kā domu kopības un atšķirības apliecinājums

Turpinājums no 1.lpp.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

 

Bieži vien, atzīšos, man šķiet, ka mūsu partneri no citām politiskām partijām varbūt skatās uz mums kā uz tādu dīvainu, savādu partiju, jo ir pierasts apmēram tā — ja ir mūsu ministrs, tad mēs cīnāmies par viņa atbalstīšanu, ja nav mūsu ministra, tad tā nozare var attīstīties, kā vien spēj. Vienīgais, ko varētu izdarīt, būtu vienoties, tā: labi, mēs jūs atbalstīsim izglītībā, bet tad jūs mūs — aizsardzības lietās. Bet mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka šajā gadījumā tas nav tas jautājums, ar ko varētu spekulēt, Jo skaidrs, ka izglītība ir jautājums par mūsu bērniem. Mūsu darbaspēkam jābūt ar augstu kvalifikāciju, lai varētu tautsaimniecību uzturēt, un lielā mērā tas ir jautājums ne tikai par ekonomisko kategoriju darbaspēku, ne tikai par zināšanu līmeni, bet arī par to, kāda būs mūsu cilvēku personība un individualitāte, kāda būs viņu spēju un talanta robeža, tātad arī, kāda būs mūsu vieta Eiropā.

Cits jautājums, ko mēs, sociāldemokrāti, pašreiz jau līdz otrajam lasījumam esam izcīnījuši, kas panākts ar cīniņiem Koalīcijas padomē, un es domāju, ir par pirmsskolas iestāžu finansējumu no 1.septembra, nevis, kā tika plānots, no 1.janvāra. Piedāvājums bija tāds — lai valstī būtu vajadzīgais finansējums. Līdz ar to bērnudārziem ne visur būtu šī nauda nodrošināta, jo pašvaldības ir gan trūcīgākas, gan turīgākas. Un bieži vien tās trūcīgākās pašvaldības bija spiestas šos bērnudārzus likvidēt. Bet tāpēc jau bērni nepazūd.

Sociāldemokrāti gāja lielajā cīņā ar "Lattelekom". Tā bija mūsu iniciatīva. Ar lielām pūlēm mēs savācām 34 balsis Saeimā, kas ir minimums, lai ierosinātu parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Un, neskatoties uz to, ka es ļoti atbalstu Jauno partiju kā sadarbības partneri, uz viņiem vienbrīd koalīcijas padomē bija tik nežēlīgi stiprs spiediens, ka vismaz ziņu aģentūrās parādījās informācija, ka viņi varētu atsaukt savus parakstus. Paldies Dievam, viņi neatsauca savus parakstus. Tur arī bija mūsu sarunu rezultāti. Šī parlamentārā izmeklēšanas komisija tika izveidota. Tātad, pirmkārt, mēs izdarījām vienu — savācām šos parakstus. Otrkārt, izveidojām parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Mēs pirmo reizi iesniedzām reālo analīzi par to, kāda ir "Lattelekom" piedāvātā tarifu projektu atbilstība likumam. Un konstatējām, ka likumi ļoti daudzās vietās ir pārkāpti — likums par telekomunikācijām, Telekomunikāciju tarifu padomes nolikums, ka šiem tarifiem nav likumīgas bāzes. Tas bija pietiekami nopietni. Un šajā gadījumā tā bija parlamentārā izmeklēšanas komisija, kurā bija no visām sešām frakcijām pa diviem deputātiem, kas šos jautājumus izlēma neatkarīgi no politiskajām simpātijām, un komisija panāca savu.

— Kādus likumprojektus frakcijas deputāti gatavojas iesniegt vai atbalstīt to izskatīšanu Saeimā?

— Mēs, sociāldemokrāti, jau mēģinājām iesniegt izskatīšanai Saeimā likumu par lauksaimnieku pašpārvaldi. Domāju, ka mēs to vēlreiz piedāvāsim citā redakcijā, lai ievērotu it visu laucinieku intereses.

— Kā prognozējat Saeimas darbu nākamajā — rudens — sesijā?

— Paredzu kā ļoti saspringtu un tomēr efektīvāku, jo vairums deputātu jau ir uzkrājuši nepieciešamo pieredzi rudens, ziemas un pavasara sesijā. Bet sasprindzinātība droši vien būs saistīta ar valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarotības problēmām. Ar budžetu ir tā — kod kurā pirkstā, visi sāp.

— Vai jūs apmierina Saeimas Prezidija un Kancelejas līdzšinējā darbība, un kas tajā būtu pilnveidojams?

— Par Prezidiju varētu izteikties ļoti pozitīvi. Arī ar Kancelejas darbu esam apmierināti, kaut gan ne vienmēr esam pārliecināti, ka visas vēstules un visi iesniegumi nonāk līdz mums. Bet šīs kļūmes acīmredzot izskaidrojamas ar ieilgušo remontu Saeimas nama telpās, kas diemžēl sācies jau parlamenta pavasara sesijas darba laikā.

— Cik auglīgs un konstruktīvs, pēc jūsu domām, ir bijis Frakciju padomes darbs?

— Īpaši nejūtu Frakciju padomes darbu. Nevaru teikt, ka tai būtu daudzmaz nozīmīga ietekme uz Saeimas vai valdības darbu. Būtiskākās nostādnes ir skaidras jau pirms Frakciju padomes sēdes, ņemot vērā pozīcijas un opozīcijas attieksmi pret apspriežamajiem jautājumiem.

— Kā vērtējat mūsu parlamenta pozīcijas un opozīcijas pašreizējās attiecības?

— Vispirms laikam jāizvērtē, ko nozīmē termins "pozīcija". Es uzskatu, ka pozīcija ir atrašanās valdībā, nevis koalīcijas attiecībās. Arī opozīcija taču var veidot koalīciju.

Saeimā šīs opozīcijas un pozīcijas attiecības ir ļoti daudzšķautņainas. Negribētu teikt, ka vienmēr pozīcijai ir taisnība, tomēr tā lielākoties dara to, kas ir reāli iespējams. Tas attiecas arī uz budžeta ieņēmumu un izdevumu sadalījumu. Manuprāt, opozīcijas nostāja daudzos jautājumos ir diezgan konkrēta, lai gan ne vienmēr tā ievēro reālās valsts finansējuma iespējas.

Taču reizēm opozīcija dod veselīgu stimulu tā sauktajai pozīcijai dažādos jautājumos.

— Kāda ir un kādai vajadzētu būt Valsts prezidenta lomai Saeimas darbā?

— Saeimas darbā tikai atsevišķos gadījumos Valsts prezidentam ir izšķiroša loma. Manuprāt, Valsts prezidents daudz biežāk varētu izmantot savas likumdošanas tiesības.

— Vai tuvākā vai tālākā nākotnē varētu mainīties jūsu frakcijas locekļu skaits, deputātiem to atstājot vai tajā iestājoties?

— No deputātu staigāšanas nav pasargāta neviena Saeimas frakcija. Sociāldemokrāti, tāpat kā citas partijas, strādā pie tā, lai tā nenotiktu. Lai to panāktu, mums ir tikai viena iespēja — koleģiāls lēmumu pieņemšanas mehānisms.

— Kas būtu darāms, lai paaugstinātos Saeimas prestižs sabiedrības acīs?

— Saeimas prestižs visvairāk atkarīgs no publikācijām laikrakstos un raidījumiem radio un televīzijā. Bieži vien masu informācijas līdzekļi uzsver savu neatkarību, taču tajā pašā laikā neapšaubāmi ir atkarīgi no pasūtījumu devējiem. Politiķiem, protams, nepieciešama konstruktīva un barga kritika, bet ne patvarīga apliešana ar netīrumiem.

— Kā izveidojušās un turpinās jūsu frakcijas deputātu attiecības ar 7.Saeimas vēlētājiem?

— Katru piektdienu mēs dodamies pie saviem vēlētājiem. Cenšamies atbildēt uz visām vēstulēm un uz visiem telefonzvaniem, lai gan pēdējā laikā Saeimas telpās notiekošo remontdarbu dēļ viena otra vēstule kaut kur ir noklīdusi. Bet tā ir gadījies arī pārējām frakcijām. Taču tas nenozīmē, ka Saeimas Kanceleja pavirši strādā, arī mēs frakcijā varbūt dažkārt kļūdāmies šajā remontu laikā.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!