Par situāciju ministrijas pārziņā esošajās jomās

Strādājot pie 2010.gada valsts budžeta projekta un darot visu, lai nepieļautu līdzekļu papildu samazinājumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajām jomām, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un IZM pārstāvji gan vairākkārt tikušies un snieguši detalizētu informāciju par finansiālo stāvokli IZM pārziņā esošajās jomās starptautiskajiem aizdevējiem, gan aizstāv savas pozīcijas vadībā, gan turpina ciešu dialogu ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

Septembra beigās T.Koķe nosūtīja arī vēstules ar detalizētu situācijas skaidrojumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Pasaules Bankai (PB) un Eiropas Komisijai (EK), aicinot starptautiskos aizdevējus nepieļaut vēl lielāku līdzekļu samazinājumu IZM pārziņā esošajām jomām, jo tieši šīs jomas ir garants turpmākai valsts attīstībai. T.Koķe norādījusi, ka līdzekļu papildu samazinājums varētu kaitēt izglītības sistēmai un tās tālākajai attīstībai. Tāpat ministre starptautiskajiem aizdevējiem paudusi bažas par nevienlīdzīgo pieeju, mazinot līdzekļus IZM pārziņā esošajām jomām, pretstatā citām nozarēm.

Vēstulēs SVF, PB un EK ministre salīdzinājusi piedāvāto 2010.gada valsts budžeta projektu ar 2009.gada sākotnējo budžetu un akcentējusi, ka šādā salīdzinājuma perspektīvā IZM pārziņā esošajām jomām samazinājums veido apmēram 50%. T.Koķe vērsusi uzmanību, ka lielākais samazinājums ir piecām jomām: profesionālajai izglītībai – 38%, mērķdotācijām pašvaldībām – 47%, augstākajai izglītībai – 53%, zinātnei – 57%, jaunatnes politikai – 75%:

• profesionālajā izglītībā – īpaši iestāžu uzturēšana, pedagogu algas un apgrūtinātas iespējas audzēkņiem iegūt profesionālo izglītību;

• skolotāju algas – sākot 2009./2010.mācību gadu, skolotāju alga par vienu likmi tika samazināta no vidēji 345 uz 250 latiem mēnesī un papildu samazinājums skolotāju algām jeb mērķdotācijām pašvaldībām nav pieļaujams, pretējā gadījumā tas kaitētu esošajai izglītības sistēmai un valsts nākotnei;

• augstākajā izglītībā – īpaši no valsts budžeta finansēto studiju vietu nodrošināšana;

• zinātnē – īpaši pētniecība un zinātniskā darbība, līdz ar to šo rezultātu izmantošana ekonomikas atveseļošanai;

• jaunatnes politika – iespējamais samazinājums negatīvi ietekmētu jauniešu iekļaušanu sabiedrībā un jauniešu dzīves kvalitāti nākotnē.

T.Koķe arī vairākkārt tiksies ar SVF, PB un EK pārstāvjiem, lai personīgi skaidrotu gan finansiālo situāciju un tās ietekmi uz katru sistēmā iesaistīto, gan izglītības reformu būtību, gan sniegtu argumentus turpmākai līdzekļu samazināšanas nepieļaušanai IZM pārziņā esošajās jomās. Turklāt, pateicoties ministres un IZM aktīvai rīcībai, ar Pasaules Banku izdevies vienoties, ka 2009./2010.mācību gadā skolotāju, kuri strādā ar piecus un sešus gadus veciem bērniem, algas tiek maksātas no valsts budžeta. Pēc savas iniciatīvas ministre tikās arī ar Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālo lietu komisāru Vladimiru Špidlu un panāca atbalstu ES struktūrfondu aktivitātei “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, kuras sākšana un īstenošana iepriekš bija apdraudēta.

Agnese Korbe, ministres padomniece