Rīgas Domā svētdien, 13.jūnijā, Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca aizlūdz par mūsu Tautas gara spēku un vienotību

1941.gada jūnija vidū no Latvijas laukiem un pilsētām padomju okupācijas vara katorgā aizveda 14194 cilvēkus. Sirmgalvjus un zīdaiņus, sievietes un vīriešus. No ģimenēm atšķīra jaunekļus un vīrus spēka gados, liekot tiem strādāt smagākos vergu darbus.

Kirovas apgabala Ļesnojes ciematā, kur atradās VJATLAG koncentrācijas nometne un kur apraktas apmēram 2000 no Latvijas aizdzīto vīriešu mirstīgās atliekas, ekspedīcija no Latvijas 1995.gadā uzstādīja šo krustu savu tēvu un brāļu piemiņai.

Ekspedīcijas dalībnieka Ilmāra Knaģa foto

 

 

 

 

 

Lūgšana              &n Teodors Spāde

Dievs, varenais Dievs,

Ja ļāvi krist man ienaidnieka rokās,

Ļauj jūgā galvu lepni celt

Un neļimt izmisuma mokās.

Dod spēku ienaidam,

Kurš neļaus mūsu garu lauzt.

Tu dod zvaigznēm mirdzumu,

Zemei viņas spēku briedā,

Putniem — dziesmu košumu,

Smaržu — arī sīkajā ziedā.

Vai atmetīsi, Dievs,

Ticībā ja lūgsimies?

Dievs, varenais Dievs,

Ļauj jūgā galvu lepni celt

Un neļimt izmisuma mokās.

 

Latvijas diena

Elza Ķezbere

Šī tava diena, Latvija!

Ik bērns tavs piemin māti.

Lai šķīra mūs un dalīja

No tevis sirdis, prāti.

Šī tava diena, Latvija!

Mūs asinsbalss tik cieši sien,

Mēs mūžu mūžos tavi vien.

Šī tava diena, Latvija!

No trimdas kapu smiltīm

Un vergu važām, Tēvija,

Tu šodien latvju ciltīm

Uz īstām mājām vēli iet.

Mums tava diena nenoriet,

Šī tava diena, Latvija.

Šalc ozols, spīvi šalc

Caur zibeņiem un vētrām.

Šī tava diena, Latvija!

Tev zari plaukst vēl dzīvi.

Zeļ atvases, reiz atzels valsts,

Dievs Latvijai lai sargs un balsts.

Šī tava diena, Latvija!

 

Visu pazemoto un nogalināto, visu taigā nosalušo un sniegputeņos pazudušo, visu tautību nevainīgo mocekļu — komunistiskā terora upuru piemiņai Rīgas Domā svētdien, 13.jūnijā, pēc Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītā aizlūguma tautas gara spēkam un vienotībai — Romualda Jermaka oratorijas "Sāpju ceļš" pirmatskaņojums. Dziedās Rīgas kamerkoris "Ave Sol", solisti Dita Kalniņa un Andris Gailis, pie erģelēm — Roberts Hansons. Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir Imants Kokars, diriģents — Uldis Kokars.

Romualda Jermaka dziesmas skan koncertos un Dziesmusvētkos, viņa polkas spēlē kāzās un zaļumballēs, tomēr vistālāko atbalsi guvuši viņa skaņdarbi ērģelēm un baznīcas mūzika, arī "Missa solemnis", kas veltīta pāvestam Jānim Pāvilam II un tika atskaņota Viņa Ekselences vizītes laikā 1993.gadā.

Par oratoriju "Sāpju ceļš" komponists saka, ka iecere radusies Barikāžu dienās, kad viņš biezā kažokā kopā ar Mūzikas akadēmijas studentiem veselu nedēļu dežurējis pie Saeimas: "Bija laiks pāršķirstīt biezo kladi, kur no avīzēm, grāmatām un žurnāliem esmu vācis kopā dzejoļus, kādas labas domas. Toreiz, četrdesmit pirmajā, manā dzimtajā pusē Rundēnos daudzus izveda, bērni palika bez vecākiem, daudz bēdu bija. Izvešana būtu skārusi arī mūsu ģimeni, kā nekā bijām pārtikuši, sešiarpus hektāri zemes un pats saimnieks — baznīcas kalps. Mans tēvs Boļeslavs bija labākais ērģelnieks visā Latgalē, cienīts un godāts. Tāpēc labi ļaudis pateica, lai glābjamies. Pametām visu, arī klavieres, kas mums bija dārgākā manta, un bēgām uz Rīgu. Ar visiem sešiem bērniem. Tēvs dabūja ērģelnieka vietu Sv. Antona draudzē Maskavas priekšpilsētā. Mums ierādīja veselas divas istabas un no baznīcas ļāva paņemt divus solus. Tie ilgi kalpoja gan par gultu, gan sēdekli.

Šis oratorijas pirmatskaņojums ir Imanta Kokara mīlestības darbs. Vājam korim lielie dziedājumi nav pa spēkam, bet slavenākie kolektīvi vairāk domā par ārzemju braucieniem. Šī nav modes mūzika, un ārzemniekus mūsu ciešanu stāsts nezin vai interesē. Bet tā ir ļoti dziļa, ļoti spēcīga dzeja, ko esmu savijis vienā kompozīcijā. Te ir Elzas Ķezberes pārdzīvojumi Gulbenes stacijā 1945.gada 14.jūnija naktī, te ir eskadras komandiera jūras kapteiņa Teodora Spādes vīrišķīgi skarbā dzeja un Aleksandra Pelēča veltījums Pededzei un Mālupes pļavām, ko viņš 1962.gada pavasarī rakstījis izsūtījumā — taigā pie Sevakas. Vēl — Zinaīda Lazda, Alfrēds Kvālis, Harijs Skuja ... viņi visi ir komunistiskā terora upuri."

Oratorijas finālā skan Elzas Ķezberes gaiši starojošā dzeja "Latvijas diena". Tā ir sāpju mūzika, kas dvēseli stipru dara.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Vēl par notikumu — 5.lpp.