• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ES Izglītības ministru padomes sanāksmi Gēteborgā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.09.2009., Nr. 155 https://www.vestnesis.lv/ta/id/198436

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Polijas valsts apbalvojuma pasniegšanu

Vēl šajā numurā

30.09.2009., Nr. 155

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ES Izglītības ministru padomes sanāksmi Gēteborgā

 

Skolotāji ir nākotnes arhitekti, un profesijas pievilcības veicināšanā un profesionālo iemaņu stiprināšanā nozīmīga ir gan tradicionālā mācīšanās, piemēram, augstskolās vai kursos, gan īpaši nozīmīga ir mācīšanās citam no cita, kas veicina labākās prakses un pieredzes apmaiņu starp pašiem skolotājiem. Tāpat būtiski sniegt atbalstu, lai pedagogiem attīstītu tādas prasmes un iemaņas kā elastība, uzņēmīgums un atbildība – uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, piedaloties Eiropas Savienības (ES) Izglītības ministru padomes sanāksmē, kas notika 23. un 24.septembrī ES prezidējošajā valstī Zviedrijā (Gēteborgā).

T.Koķe atzīmēja, ka svarīgi motivēt un atbalstīt skolotājus mācīties citam no cita. Tas izvirza arī jaunus uzdevumus skolām – kļūt par iestādēm, kas mācās, kas ir radošas un atvērtas. Šādās skolās skolotājiem paveras plašākas iespējas attīstīt prasmes un stiprināt iemaņas, kas nepieciešamas gan šobrīd, gan nākotnē; prasmes un iemaņas, kas veicina pārmaiņas un to atbilstošu īstenošanu, nevis tikai palīdz pielāgoties pārmaiņām.

Uzrunājot sanāksmes dalībniekus, ministre norādīja, ka pedagoģiskās programmas ir samērā populāras lielākajā daļā Eiropas valstu, tostarp arī Latvijā. 2008./2009.mācību gadā Latvijas augstskolās pedagoģiskajās studiju programmās studēja 8,8% no kopējā studentu skaita. Vienlaikus vērojama tendence, ka samazinās absolventu skaits, kuri izvēlas strādāt skolās; tāpat daļa jauno skolotāju salīdzinoši ātri pārtrauc darba gaitas izglītībā. Tam ir dažādi skaidrojumi. Piemēram, pedagoģijas studiju programmās iegūtās zināšanas un prasmes nodrošina konkurētspēju darba tirgū ārpus izglītības jomas; jaunam skolotājam, sākot darba gaitas skolā, būtisks ir pieredzējušo kolēģu atbalsts.

Runājot par skolotāju sagatavošanu un tālākizglītību, ministre atzina, ka arī pārmaiņas sabiedrībā, tajā skaitā skolēnu un studentu skaita samazināšanās ES dalībvalstīs, IT attīstība, informācijas ieguves iespēju paplašināšanās u.c., izvirzījušas jaunus izaicinājumus šajā jomā. Tādēļ uzmanība pievēršama plaša profila skolotāju sagatavošanai, veidojot un īstenojot elastīgas skolotāju izglītības programmas, tālākizglītības piedāvājumu.

Darba vizītes ietvaros ES prezidējošajā valstī ministrei bija arī īsa tikšanās ar ES izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes komisāru Janu Figelu, kuras laikā T.Koķe ieskicēja situāciju izglītības jomā, tajā skaitā finansiālo.

24.septembrī Gēteborgā beidzās ES Izglītības ministru padomes sanāksme. Būtiskākie secinājumi: skolotāju motivācija, prasmes un iemaņas, kā arī skolu vadītāju kvalifikācija ir galvenie faktori, lai skolēni sasniegtu atbilstošus mācību rezultātus; svarīgs ir atbalsts skolotājiem – gan sākot darbu, gan turpmākās karjeras laikā; ES līmenī svarīga ir skolotāju un skolu vadītāju mobilitāte, iespēja dalīties pieredzē un mācīties vienam no otra.

 

Agnese Korbe, ministres padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!