Eiropas Komisija: Par finanšu nozares uzraudzības stiprināšanu Eiropā

Eiropas Komisija 23.septembrī pieņēma svarīgu tiesību aktu projektu kopumu, lai būtiski nostiprinātu Eiropas finanšu nozares uzraudzību. Šo uzlaboto sadarbības pasākumu mērķis ir ilgtspējīgā veidā stiprināt finanšu stabilitāti ES, nodrošināt vienādu tehnisko pamatnoteikumu konsekventu piemērošanu un izpildi, iespējami agri nodrošināt daudz efektīvāku kopīgu rīcību ārkārtas situācijās un izšķirt strīdus starp uzraudzības iestādēm.

Ar šiem tiesību aktiem izveidos jaunu Eiropas Sistēmisko risku komiteju (ESRK), kuras uzdevums būs atklāt apdraudējumus finanšu sistēmai kopumā, jo īpaši nodrošināt agrīno brīdināšanu, lai būtu iespējams ātri rīkoties. Ar tiem izveidos arī Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS), kas sastāvēs no dalībvalstu uzraudzības iestādēm un trīs jaunām Eiropas uzraudzības iestādēm banku, vērtspapīru, apdrošināšanas un fondēto pensiju nozares uzraudzībai.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: “Finanšu tirgi ir ne tikai valsts, bet arī Eiropas un pasaules mēroga tirgi. To uzraudzīšanai arī jānotiek Eiropas un pasaules līmenī. Šodien ar dalībvalstu politisku atbalstu mēs ierosinām jaunu Eiropas uzraudzības sistēmu, kas pamatojas uz de Larosjēra ziņojumu. Mūsu mērķis ir aizsargāt Eiropas nodokļu maksātājus, nepieļaujot, ka atkārtojas 2008.gada rudens drūmās dienas, kad valstu valdības bija spiestas ieguldīt banku glābšanā miljardiem eiro. Šī Eiropas sistēma var rosināt izveidot arī pasaules mēroga uzraudzības sistēmu, un par to mēs centīsimies pārliecināt Pitsburgā.”

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Čārlijs Makkrīvijs sacīja: “Šie tiesību aktu projekti ir Komisijas straujas un mērķtiecīgas darbības rezultāts, lai novērstu trūkumus Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā, un tie palīdzēs novērst turpmākas finanšu krīzes. Tāpēc es ieteiktu Padomei un Parlamentam nevilcināties ar šo tiesību aktu pieņemšanu, lai jaunās struktūras varētu sākt darbu jau 2010.gadā.”

“Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošana, lai atklātu un novērstu apdraudējumus ES finanšu stabilitātei, kā arī jaunie pasākumi uzraudzības uzlabošanai iestāžu līmenī būs nozīmīgs solis uz priekšu, lai novērstu nelīdzsvarotību mūsu finanšu sistēmās un nepilnības finanšu uzraudzības sistēmā, kuras vismaz daļēji ir vainojamas finanšu krīzē,” sacīto papildināja ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Pašreizējā finanšu krīze ir labi parādījusi ES uzraudzības sistēmas nepilnības. Lai gan Eiropas vienotais tirgus tika izveidots vairāk nekā pirms desmit gadiem un svarīga nozīme ir Eiropas mēroga iestādēm, ES uzraudzības sistēma visās valstīs joprojām nedarbojas vienlīdz efektīvi.

23.septembrī pieņemtie tiesību aktu projekti ir vērsti uz minēto trūkumu novēršanu gan makrouzraudzības, gan mikrouzraudzības līmenī, izveidojot:

• Eiropas Sistēmisko risku komiteju (ESRK), kas uzraudzīs un novērtēs riskus, kuri apdraud finanšu sistēmas stabilitāti kopumā (makrouzraudzība). ESRK nodrošinās agrīno brīdināšanu par iespējamu sistēmisko risku veidošanos un attiecīgā gadījumā sniegs ieteikumus šo risku novēršanai;

• Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu atsevišķu finanšu iestāžu uzraudzībai (mikrouzraudzība). To veido dalībvalstu finanšu uzraudzības iestāžu tīkls, kas darbojas kopā ar Eiropas uzraudzības iestādēm, kuras izveidotas, pārveidojot esošo Banku uzraudzītāju, Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju un Vērtspapīru regulatoru komiteju. Eiropas uzraudzības iestādes būs Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

Eiropas Sistēmisko risku komiteja būs pilnvarota sniegt ieteikumus un brīdinājumus dalībvalstīm (tostarp to uzraudzības iestādēm) un Eiropas uzraudzības iestādēm, kurām tie būs jāievēro vai jāsniedz paskaidrojumi, kāpēc tie netiek ievēroti. ESRK piedalīsies Eiropas Centrālās bankas vadītāji, dalībvalstu centrālās bankas, Eiropas uzraudzības iestādes un dalībvalstu uzraudzības iestādes. Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošana atbilst vairākām iniciatīvām daudzpusējā līmenī vai ārpus ES, tostarp G-20 valstu lēmumam izveidot Finanšu stabilitātes padomi.

Mikrofinansiālās uzraudzības (atsevišķu finanšu iestāžu uzraudzība) īstenošanai ES līmenī patlaban darbojas trīs finanšu pakalpojumu komitejas, kurām ir tikai konsultatīvas pilnvaras. Tās ir Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja.

Jaunās iestādes pārņems visas minēto komiteju funkcijas, turklāt tām būs arī vairākas citas kompetences jomas, tostarp:

• sagatavot priekšlikumus par tehniskajiem standartiem, ievērojot labāka regulējuma principus,

• izšķirt strīdus starp dalībvalstu uzraudzības iestādēm, kad tiesību aktos tām noteikts pienākums sadarboties vai panākt vienošanos,

• dot ieguldījumu, lai nodrošinātu Kopienas tehnisko noteikumu konsekventu piemērošanu (tostarp izmantojot salīdzinošo novērtēšanu),

• Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei būs tiešas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz kredītreitinga aģentūrām,

• koordinācijas funkcijas ārkārtas situācijās.

Priekšlikumi ir plaši apspriesti gan pēc tam, kad ieteikumus publicēja ekspertu grupa, ko izveidoja ar Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu pilnvarojumu un kuru vadīja kādreizējais SVF izpilddirektors Žaks de Larosjērs, gan laikposmā starp maija beigām un jūlija vidu – pēc tam, kad Komisija ar priekšlikumiem iepazīstināja Eiropadomi. Jūnijā notikušajā ES samitā tika apstiprināta jaunā uzraudzības sistēma un izteikts aicinājums ātri pieņemt nepieciešamos tiesību aktus.