Par Eiropas Kopienas dibināšanas dokumentiem

Turpinājums no 1.lpp.

Tā kā Eiropas Kopienas uzbūves un darbības pamatā ir līgums un tiesības, ko tas rada, ievērojama nozīme Kopienas darbībā ir tiesām — gan Eiropas Tiesai, gan dalībvalstu tiesām, kas tiesvedībā piemēro Eiropas tiesību normas. Eiropas Tiesa, skaidrojot dibināšanas līgumu, it īpaši Romas Līguma, kā arī Kopienas iestāžu pieņemto sekundāro (atvasināto) normatīvo aktu normas, Eiropas tiesību sistēmā ir nodibinājusi Kopienas tiesību augstākā juridiskā spēka un tiešās iedarbības un piemērojamības principu.

Eiropas Kopienā ir pārstāvētas gan valstis ar kontinentālo (romāņu un ģermāņu) tiesību sistēmu, gan arī valstis ar anglosakšu tiesību sistēmu. Eiropas Tiesa padarījusi Eiropas Kopienas tiesību sistēmu par šo abu tiesību sistēmu principu apkopojumu. Papildus dibināšanas līgumiem un Kopienas likumdevēju iestāžu pieņemtiem sekundāriem normatīviem aktiem Kopienas tiesību sistēmā nozīmīgs tiesību avots ir arī Eiropas Tiesas prakse.

Romas Līgums neaptver visas Eiropas valstu integrācijas jomas; Eiropas Savienības kompetence ir daudz plašāka par Eiropas Kopienas kompetenci. Eiropas Savienība, kas izveidota saskaņā ar 1992.gadā noslēgto Māstrihtas Līgumu, papildus Romas Līgumā iekļautajām sfērām (ko pieņemts saukt par Eiropas Savienības Pirmo pīlāru — kopējo ekonomikas politiku) aptver vēl divas valstu sadarbības jomas. Tas ir Otrais pīlārs (kopēja ārpolitika un drošības politika) un Trešais pīlārs (sadarbība tieslietās un iekšlietās). Pašreiz Eiropas Savienības Otrā un Trešā pīlāra nozīme nemitīgi pieaug un darbības joma paplašinās.

Eiropas integrācijas rezultāts nekad nebūs pilnīga vienādošanās tajās jomās, ko uzskata par būtiskiem valsts suverēnās varas atribūtiem, piemēram, tiesu iekārtu vai kriminālprocesu. Šajās jomās dalībvalstu mērķis, darbojoties Eiropas Savienībā, ir panākt pilnīgas savstarpējas uzticības gaisotni. Augstākais likums katrā Eiropas Savienības dalībvalstī vienmēr paliks tās nacionālā Satversme. Savukārt Romas Līgums ir savdabīga Eiropas Savienības Satversme, tāpēc jācer, ka šis izdevums patiešām noderēs Latvijas juristiem, ekonomistiem, likumdevējiem un visiem, kas interesējas par Eiropas integrāciju.

Latvijas Republikas

tieslietu ministre Ingrīda Labucka

Saturs

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums

Pirmā daļa — Principi

Otrā daļa — Savienības pilsonība

Trešā daļa — Kopienas politika

I sadaļa — Brīva preču aprite

II sadaļa — Lauksaimniecība

III sadaļa — Personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite

IV sadaļa — Transports

V sadaļa — Kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un likumu tuvināšanu

VI sadaļa — Ekonomikas politika un monetārā politika

VII sadaļa — Kopēja tirdzniecības politika

VIII sadaļa — Sociālā politika izglītībā, arodmācības un jaunieši

IX sadaļa — Kultūra

X sadaļa — Veselības aisardzība

XI sadaļa — Patērētāju tiesību aizsardzība

XII sadaļa — Eiropas komunikāciju tīkli

XIII sadaļa — Rūpniecība

XIV sadaļa — Ekonomiska un sociāla kohēzija

XV sadaļa — Zinātnes un tehnoloģijas attīstība

XVI sadaļa — Vide

XVII sadaļa — Sadarbība attīstības atbalstam

Ceturtā daļa — Aizjūras zemju un teritoriju asociēšana

Piektā daļa — Kopienas iestādes

I sadaļa — Noteikumi par iestādēm

II sadaļa — Finanšu noteikumi

Sestā daļa — Vispārīgi noteikumi un nobeiguma noteikumi

Iestāžu izveide

Nobeiguma noteikumi

Protokols (A) par Eiropas Investīciju bankas Statūtiem

Protokols (B) par Eiropas Kopienu Tiesas Statūtiem

I sadaļa — Tiesneši un ģenerāladvokāti

II sadaļa — Organizācija

III sadaļa — Process

IV sadaļa — Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa

Protokols (Nr.1) par īpašuma iegūšanu Dānijā

Protokols (Nr.2) par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 119.pantu

Protokols (Nr.3) par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem

un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem

Protokols (Nr.4) par Eiropas Monetārā institūta Statūtiem

Protokols (Nr.5) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru

Protokols (Nr.6) par konverģences kritērijiem, kas minēti

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 109.j pantā

Protokols (Nr.7), kas groza Protokolu par privilēģijām

un neaizskaramību Eiropas Kopienās

Protokols par privilēģijām un neaizskaramību Eiropas Kopienās

Protokols (Nr.8) par Dāniju

Protokols (Nr.9) par Portugāli

Protokols (Nr.10) par pāreju uz ekonomiskas un

monetāras savienības trešo posmu

Protokols (Nr.11) par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas

un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

Protokols (Nr.12) par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju

Protokols (Nr.13) par Franciju

Protokols (Nr.14) par sociālo politiku

Protokols (Nr.15) par ekonomisku un sociālu kohēziju

Protokols (Nr.16) par Ekonomikas un sociālo lietu komiteju

un Reģionu komiteju

Deklarācija (Nr.1) — par civilo aizsardzību, enerģētiku un tūrismu

Deklarācija (Nr.2) — par dalībvalstu pilsonību

Deklarācija (Nr.3) — par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma

trešās daļas III un IV sadaļu

Deklarācija (Nr.4) — par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma

trešās daļas VI sadaļu

Deklarācija (Nr.5) — par monetāru sadarbību ar trešām valstīm

Deklarācija (Nr.6) — par monetārām attiecībām ar Sanmarino Republiku,

Vatikāna Pilsētvalsti un Monako Firstisti

Deklarācija (Nr.7) — par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 73.d pantu

Deklarācija (Nr.8) — par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 109.pantu

Deklarācija (Nr.9) — par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma

trešās daļas XVI sadaļu

Deklarācija (Nr.10) — par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma

109., 130.r un 130.y pantu

Deklarācija (Nr.11) — par 1998.gada 24.novembra direktīvu

(direktīvu par izplūdēm)

Deklarācija (Nr.12) — par Eiropas Attīstības fondu

Deklarācija (Nr.13) — par valstu parlamentu nozīmi Eiropas Savienībā

Deklarācija (Nr.14) — par parlamentu konferencēm

Deklarācija (Nr.15) — par Komisijas un Eiropas Parlamenta locekļu skaitu

Deklarācija (Nr.16) — par Kopienas tiesību aktu hierarhiju

Deklarācija (Nr.17) — par tiesībām iegūt informāciju

Deklarācija (Nr.18) — par izmaksām, ko paredz Komisijas priekšlikumi

Deklarācija (Nr.19) — par Kopienas tiesību īstenošanu

Deklarācija (Nr.20) — par kopienas pasākumu ietekmi uz vidi

Deklarācija (Nr.21) — par Revīzijas tiesu

Deklarācija (Nr.22) — par ekonomikas un sociālo lietu komiteju

Deklarācija (Nr.23) — par sadarbību ar solidaritātes apvienībām

Deklarācija (Nr.24) — par dzīvnieku aizsardzību

Pēcvārds

Ar šo izdevumu Tulkošanas un terminoloģijas centrs (TTC) sāk Eiropas Savienības pamatdokumentu publikāciju virkni.

Latvijas valdības uzdevumā TTC, kas sāka darbu 1997.gada martā, tulkos un laidīs klajā visus svarīgākos tiesību aktus, kuru publikācija katras kandidātvalsts valodā ir obligāta, lai šī valsts varētu pievienoties Eiropas Savienībai. Pēc pievienošanās attiecīgās valsts valoda kļūst par oficiālu Eiropas Savienības valodu, un visus dokumentu tulkojumus atzīst par autentiskiem. Īpaši svarīgi ir laikus sākt ES tiesību aktu tulkošanu, izstrādājot vienotu un juridiski precīzu terminoloģiju, jo tieši šos tulkojumus valstis izmanto, saskaņojot savus tiesību aktus ar Eiropas Savienības normām un izstrādājot jaunus aktus. Izmantojot šā līguma tulkojumu, Tulkošanas un terminoloģijas centrā ir radīta terminoloģijas datu bāze, kurā daudzi termini ir īpaši ES tiesību termini, kas nav sastopami Latvijas tiesību sistēmā.

Šajā izdevumā TTC piedāvā konsolidētu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma versiju, ko veido Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums (Romas Līgums) un vēlāk pieņemtie tiesību akti, kas groza šo līgumu, kā arī svarīgākās sadaļas no Līguma par Eiropas Savienību, kas paplašinājis Eiropas Savienības darbības jomu, ieviešot kopēju ārpolitiku un drošības politiku un sadarbību tieslietās un iekšlietās. Šis vēsturiskais dokuments atklāj ne tikai Eiropas Kopienas izveides pamatprincipus, iestāžu uzbūvi un darbību, lēmumu pieņemšanas procedūras, bet arī ļauj gūt priekšstatu par šādu oficiālu tekstu smagnējo stilu, formas kanoniem, sīki izstrādātu struktūru, neitrālās frāzes bieži vien ir sarežģītās diplomātiskās sarunās panāktu kompromisu redzamā daļa, kas atspoguļo gan atšķirīgas politiskas un ekonomiskas intereses, gan arī dažādas kultūras tradīcijas un vēsturiskus priekšstatus.

Strādājot ar šo līgumu, pētot tekstu no juridiskā un valodas viedokļa, ir nācies risināt arī dažus principiālus jautājumus: kā precīzi ievērot pamattekstu jēdzieniskās robežas, patvaļīgi nepaplašinot vai nesašaurinot tās; kā panākt iespējami raitu valodas plūdumu, nepazaudējot sīkos valodas segmentus — atrunas, iespraudumus, pieļāvumus, bez kuriem teksts būtu vieglāk uztverams, taču zaudētu stilistisko identitāti un juridisko niansētību; kā nodalīt neizbēgami vajadzīgo eirožargonu no neveikliem jaunvārdiem, kuru mehāniska pārņemšana vai darināšana ne tikai apgrūtina uztveri, bet arī rada lietišķā stilā neiederīgu komismu.

Līdz 1972.gadam, kad Kopienai pievienojās Lielbritānija, visi oficiālie teksti rakstīti franču valodā, un tulkojumi citās valodās (tostarp angļu valodā) reizēm nav precīzi. Šis līgums ir tulkots no angļu valodas, salīdzinājumam izmantojot franču tekstu, tādēļ vietumis publikācija formāli neatbilst angļu versijai.

Tā kā Tulkošanas un terminoloģijas centram paredzēts turpināt ES tiesību aktu tulkošanu, kā arī tulkošanas metodikas un dažādu nozaru terminoloģijas izstrādi un apkopošanu, TTC jau iepriekš pateicas visiem interesentiem, kas atbalstīs mūsu darbu ar ierosinājumiem un piebildēm. Uzskatām, ka juridisku dokumentu tulkošanas uzlabošana un vienotas terminoloģijas izveide ir valstiski svarīgs uzdevums, kas jāveic, domājot par eiropeiskas Latvijas nākotni.

TTC pateicas visiem atbalstītājiem, jo īpaši Eiropas Integrācijas birojam, Tieslietu ministrijai, PHARE, TAIEX, Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūrai (CIDA), Somijas Tieslietu ministrijai, Lielbritānijas Padomei, Francijas vēstniecībai, Igaunijas Juridiskās tulkošanas centram, kā arī daudziem speciālistiem ministrijās, Zinātņu akadēmijā, Latvijas Universitātē un Latvijas Bankā (konkrēti — Gundegai Vizulei), kuru konsultācijas ir izmantotas, veicot šo darbu.

Tulkošanas un terminoloģijas centrs