Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Egils Levits intervijā Jānim Plepam un Gatim Litvinam. Satversmes jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos

Šajā vasarā jau ierasta ir ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam.

Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos ne vien nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi.

Pašlaik ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), “Jurista Vārds” uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju Egilu Levitu.

• Dzintra Pededze. Parakstītāju daudzums neatsver trūkumus pieteikuma saturā

Acīmredzami advokātes Ingunas Bašas nekvalitatīva darba dēļ Satversmes tiesa ir spiesta atteikties ierosināt lietu par pieteikumu Satversmes tiesai, ko parakstījuši vairāk nekā trīs simti vecāku.

Šī ir pirmā reize manā divpadsmit gadus ilgajā darbā Satversmes tiesā, kad esmu izšķīrusies publiski izteikt kritiku par kādu konkrētu pieteikumu. Uz to mani pamudināja ar šo pieteikumu saistītās plašās diskusijas, kurās zvērināta advokāte I.Baša, kas savu darbu pieteikuma sastādīšanā veikusi acīmredzami pavirši, nekaunas pārmest Satversmes tiesai subjektivitāti un nevēlēšanos būt pretimnākošai.

Raksts pauž tikai un vienīgi manu personīgo viedokli. Tā mērķis nav kritizēt zvērinātus advokātus un viņu sastādītos pieteikumus kopumā. Diskusijās sakarā ar šo Satversmes tiesas kolēģijas lēmumu izskanējis daudz pesimisma par valsts attieksmi pret vecākiem. Ar šo rakstu vēlos pateikt, ka minētā lēmuma dēļ vecākiem nav pamata vilties nedz Satversmes tiesā kā institūcijā, nedz tiesu varā vai valstī. Runa ir tikai par vienas advokātes acīmredzami nekvalitatīvu darbu.

• Ieva Čudina. Bērna izcelšanās noteikšana: procesuālo tiesību nepilnības

Vērtējot Latvijas Republikas normatīvos aktus un tiesu praksi, analizējot Latvijas tiesību vēsturi bērnu izcelšanās noteikšanas institūta evolūcijas aspektā, secināms, ka normatīvie akti, sākot no pamatregulējuma Civillikumā un Civilprocesa likumā, nepilnīgi regulē bērna izcelšanās noteikšanas institūtu.

Autores rakstos “Bērna izcelšanās noteikšana: materiālo tiesību nepilnības” un “Tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos” minēti trūkumi Civillikumā un Civilstāvokļu aktu likumā, taču tikpat svarīgi ir arī norādīt uz papildinājumiem un grozījumiem, kādi nepieciešami bērna izcelšanās noteikšanas regulējumā Civilprocesa likumā.

Civilprocesa likuma 26.panta pirmā daļa nosaka, ka prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās dzīvesvietas. Civilprocesa likuma 28.panta otrā daļa nosaka, ka prasību par paternitātes noteikšanu prasītājs var celt pēc savas dzīvesvietas. Novērtējot abas minētās tiesību normas, redzams, ka paternitātes noteikšana tiek nostādīta īpaši priviliģētā stāvoklī, salīdzinot ar paternitātes fakta konstatēšanu un paternitātes apstrīdēšanu.

“Jurista Vārda” redakcija