Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lielbritānijas vēstnieks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.06.1999., Nr. 186/189 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19775

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeima kā domu kopības un atšķirības apliecinājums

Vēl šajā numurā

09.06.1999., Nr. 186/189

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

— Lielbritānijas vēstnieks

Vakar, 8.februārī, Eiropas lietu komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvji tikās ar Lielbritānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nikolasu Džeroldu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanu un PHARE programmas ietvaros Briselē un Māstrihtā rīkotos kursus Latvijas parlamentāriešiem par ES.

N.Džerolds informēja, ka Lielbritānijas kā ES dalībvalsts prioritātes ir jaunu darbavietu radīšana, ekonomisko reformu sekmīga īstenošana, efektīvas ES darbības nodrošināšana un ES paplašināšana. Vēstnieks uzsvēra, ka Lielbritānija vienmēr atbalstījusi ES paplašināšanas nepieciešamību, jo tādējādi tiktu pielikts punkts aukstā kara radītajām sekām — Eiropas sadalīšanai, kā arī garantēta šī reģiona drošība un labklājība. Lielbritānija aizstāv viedokli par sarunu sākšanu pēc Helsinku sanāksmes ar visām ES kandidātvalstīm, tāpēc Latvija var uzskatīt Lielbritāniju par savu sabiedroto. N.Džerolds akcentēja, ka Eiropas Komisijas sagatavotie ziņojumi par Latviju bijuši objektīvi, un augstu novērtēja Latvijas valdību operatīvo rīcību tajos norādīto trūkumu novēršanā.

Pārrunājot PHARE organizēto kursu rezultātus, Latvijas parlamentārieši atzina, ka tie bijuši ļoti noderīgi — iegūtas zināšanas ne tikai par ES, bet arī par valsts pārvaldes institūciju funkcionēšanas jautājumiem, kas Latvijas ceļā uz iestāšanos ES ir īpaši būtiski.

Atbildot uz deputātu jautājumu par ES kopējo lauksaimniecības politiku, N.Džerolds pastāstīja, ka tās budžetu turpmāko sešu gadu laikā plānots samazināt, tādējādi lielākus līdzekļus atvēlot citām jomām, to skaitā arī ES kandidātvalstu izstrādāto projektu finansiālai nodrošināšanai.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!