Pieminot pārliecināto demokrātu, politisko darbinieku, Latvijas pirmo prezidentu Jāni Čaksti 150.gadskārtā

Vakar, 14.septembrī, Rīgā un Jelgavā notika svinīgi pasākumi par godu neatkarīgās Latvijas Republikas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 150.gadskārtai. Piedaloties svinīgajā piemiņas pasākumā pie Jāņa Čakstes pieminekļa Rīgas Meža kapos (no kreisās): Lilita Zatleres kundze, Valsts prezidents Valdis Zatlers, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidents:

Vakar, 14.septembrī, Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās vairākos pasākumos, kas tika rīkoti par godu Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 150 gadu jubilejai.

Latvijas Universitātē notikušajā sarīkojumā “Taisnība vienmēr uzvarēs” V.Zatlers uzsvēra: “Tas, ko J.Čakste ir teicis par nenogurstošu darbu Latvijas valsts labā, par Latvijas valsts vienprātību, tas ir ļoti būtiski arī šodien. Šajā laikā, kad daudzi mūsu sabiedrībā gaida padomu, ir pienācis laiks paklausīties par Čaksti kā demokrātiskas valsts vadītāju.”

Valsts prezidents atzina, ka “tie daži ziedi, kurus es bērnībā kopā ar savu vecmāmiņu noliku pie Čakstes pieminekļa, manā sirdī iedēstīja Latvijas valsti”. V.Zatlers pateicās Čakstes dzimtas pārstāvjiem par ievērojamā Latvijas valstsvīra piemiņas turēšanu, kā arī konferences veidotājiem un lektoriem, norādot, ka konference būs liels ieguldījums Latvijas valstiskuma veicināšanā.

Konferences laikā tika prezentēta arī J.Čakstes sarakstītā grāmata “Taisnība vienmēr uzvarēs”, ko sastādījis un apkopojis Ainārs Dimants, kā arī režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma “Amats Nr.1 – Valsts prezidents – Jānis Čakste”.

Turpinājumā Valsts prezidents piedalījās atceres pasākumā pie J.Čakstes pieminekļa Otrajos Meža kapos Rīgā, kur nolika ziedus un norādīja, ka “pirmais prezidents būs vienmēr kaut kas īpašs. Viņš būs kā celmlauzis, kā pamatlicējs mūsu valstij un arī mūsu nākotnes nodomiem”.

V.Zatlers uzsvēra, ka drūmajos okupācijas gados Čakstes piemineklis bija vieta, kur atnākt smelties spēkus, saprast, ka Latvijas valsts ir dzīva un to, ka, nesot Latviju savās sirdīs un prātos, tā vienu dienu augšāmcelsies. “Mēs nāksim šeit arī pēc 50 un 100 gadiem, jo tas ir mūsu sākums,” atzina Valsts prezidents.

Vakarā V.Zatlers piedalījās arī piemiņas brīdī un ziedu nolikšanā pie J.Čakstes pieminekļa Jelgavā.

J.Čakstes 150.gadadienai veltītajos pasākumos līdz ar Valsts prezidentu piedalījās arī citas valsts augstākās amatpersonas, diplomātiskā korpusa, kā arī Čakstes dzimtas pārstāvji, tostarp arī Valsts pirmā prezidenta mazbērni un mazmazbērni. Daļa no viņiem ceļu uz Latviju mēroja no savām mājām dažādās pasaules valstīs.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Jāni Čaksti

Jānis Čakste dzimis 1859.gada 14.septembrī Lielsesavas pagasta Čakstēs. 1882.gada pavasarī viņš pabeidza Jelgavas ģimnāziju, tā paša gada rudenī iestājās Maskavas universitātes juridiskajā fakultātē.

Kopš 1887.gada nākamais prezidents aktīvi piedalījās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.

1905.gada revolūcijas laikā Čakste bija viens no Latvijas autonomijas programmas radītājiem. 1906.gadā viņu kā Progresīvās tautas partijas kandidātu no Kurzemes ievēlēja pirmās Krievijas Valsts domes sastāvā.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Čakste kļuva par Jelgavas Sarkanā Krusta komitejas priekšsēdētāju.

1917.gada 7.maijā Čakste aktīvi piedalījās Kurzemes Zemes sapulcē, kas notika Tērbatā. Viņš tika ievēlēts sapulces prezidijā, bet pēc tam par Kurzemes galveno pārstāvi sadarbībai ar Krievijas Pagaidu valdības oficiālajām iestādēm.

Kopš 1919. gada 13. jūlija Čakste uzņēmās Tautas padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, ko vadīja līdz Satversmes sapulces sanākšanai.

1920.gada 1.maijā Čakste atklāja Satversmes sapulces pirmo sēdi. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, otram kandidātam – Rainim – iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā Čakste atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku.

1922.gada 14.novembrī Latvijas pirmā Saeima ar 92 balsīm, sešiem deputātiem atturoties, Jāni Čaksti kā vienīgo kandidātu ievēlēja par pirmo Latvijas Valsts prezidentu. 1925.gada 6. novembrī otrā Saeima viņu, 60 deputātiem balsojot “par”, atkārtoti ievēlēja prezidenta amatā.

1927.gada 14.marta vakarā Čakste nomira. Viņš apglabāts Rīgas Meža kapos, kur uzcelts Kārļa Jansona veidots piemineklis.

1998.gada 7.novembrī Šveicē, Jungfraujohas kalnā, atklāja Brīvības halli, kas veltīta 100 izcilākajiem pasaules demokrātiem. Līdzās tādiem vārdiem kā Vudro Vilsons, Vinstons Čērčils un Ichāks Rabīns te minēts arī Jāņa Čakstes vārds.

“LV” informācija