Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1000
Rīgā 2009.gada 1.septembrī (prot. Nr.55 6.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 209-09 “Mazstāvu dzīvojamās mājas”
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 209-09 ”Mazstāvu dzīvojamās mājas”.
2. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā akceptēti vai iesniegti akceptam līdz 2009.gada 31.oktobrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām. Būvprojektus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, drīkst nepārstrādāt atbilstoši šo noteikumu prasībām.
3. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.novembrī.
Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše
Ekonomikas ministrs A.Kampars
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2009.gada 1.septembra noteikumiem Nr.1000
Latvijas būvnormatīvs LBN 209-09 “Mazstāvu dzīvojamās mājas”
I. Vispārīgie jautājumi
1. Būvnormatīvs nosaka būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas projektēšanas prasības dzīvojamām mājām, kurās ir ne vairāk kā trīs stāvi, viens vai divi dzīvokļi ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, patstāvīgas iekšējās inženierkomunikācijas, kā arī citas izmantošanas telpas ir ne vairāk kā 50 % no ēkas virszemes stāvu kopējās platības, kā arī to palīgēkām (turpmāk – mazstāvu dzīvojamās mājas), ciktāl tas nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
2. Mazstāvu dzīvojamās mājas var būt brīvi stāvošas vai bloķētas – rindu mājas, bloķētās mājas un dvīņu mājas.
3. Projektējot mazstāvu dzīvojamo māju, ievēro normatīvos aktus, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kā arī projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības. Citas izmantošanas telpas, kas tiek izvietotas mazstāvu dzīvojamā mājā, projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē attiecīgo telpu projektēšanu. Personām ar īpašām vajadzībām publiska rakstura telpās nodrošina vides pieejamību, izņemot tūristu mītnes, kuru ēkas kopējā platība nav lielāka par 150 m2.
4. Mazstāvu dzīvojamo māju projektēšanā piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru saraksts ir publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
5. Zemesgabalā drīkst izvietot pie mazstāvu dzīvojamās mājas funkcionāli piederīgas nedzīvojamas piebūvētas vai brīvi stāvošas palīgēkas.
6. Mazstāvu dzīvojamo māju augstumu un izvietojumu, kā arī apbūvi raksturojošos lielumus (piemēram, apbūves blīvuma, apbūves intensitātes, brīvās teritorijas rādītājus) nosaka plānošanas un arhitektūras uzdevumā atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
7. Mazstāvu dzīvojamo māju galvenos raksturojošos rādītājus – stāvu skaitu, apbūves laukumu, stāvu platību – aprēķina atbilstoši daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu būvnormatīvam.
8. Citas izmantošanas telpās, kas izvietotas mazstāvu dzīvojamās mājās vai piebūvētas tām, nav pieļaujama tādu ķīmisko vielu un maisījumu noliktavu un ražotņu izvietošana, kas noteiktas normatīvajos aktos par ķīmiskajām vielām un maisījumiem.
9. Mazstāvu dzīvojamās mājas telpu sastāvu, labiekārtošanas līmeni un plānoto kalpošanas laiku nosaka pasūtītājs projektēšanas uzdevumā. Projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības nedrīkst būt pretrunā ar būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
II. Projektēšanas uzdevums
10. Pasūtītājs projektēšanas uzdevumā norāda šādu informāciju:
10.1. apbūvei paredzētā zemesgabala platība;
10.2. norādījumi mazstāvu dzīvojamo māju izvietojumam;
10.3. prasības teritorijas iekārtojumam;
10.4. projektējamo mazstāvu dzīvojamo māju platība un stāvu skaits;
10.5. nepieciešamo telpu saraksts, norādot telpu platību;
10.6. prasības ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju veidam;
10.7. prasības ailu aizpildījuma veidam (logiem, durvīm un vārtiem);
10.8. prasības telpu apdarei (sienām, griestiem un grīdai);
10.9. prasības mazstāvu dzīvojamo māju inženierkomunikāciju projektēšanai (apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmas veids, nepieciešamās elektroapgādes un vājstrāvu sistēmas);
10.10. prasības vides pieejamībai, iespējai pielāgot telpas un universālā dizaina izmantošanai.
11. Pasūtītājam projektēšanas uzdevumā ir tiesības papildus norādīt šādu informāciju:
11.1. prasības izstrādājamā būvprojekta apjomam, ja tas pārsniedz šajā būvnormatīvā noteikto;
11.2. prasības autoruzraudzībai un būvuzraudzībai;
11.3. prasības būvdarbu organizēšanai un veikšanai;
11.4. prasība sagatavot mazstāvu dzīvojamo māju ekspluatācijas instrukciju, ietverot:
11.4.1. elementu, detaļu un iekārtu remonta, apkopes vai nomaiņas termiņu, ja attiecīgajam elementam, detaļai un iekārtai ir īsāks kalpošanas laiks par ēkas kopējo kalpošanas laiku;
11.4.2. rādītājus, kas nepieciešami ēkas ekspluatācijas procesā, tai skaitā informāciju par galvenajām konstrukcijām un iekšējo inženiertīklu sistēmām, karkasa slēpto elementu, slēpto pievadu un inženiertīklu izvietojuma shēmas, kā arī maksimālo slodžu rādītājus uz ēkas konstrukcijām un elektrotīkliem;
11.4.3. ieteicamo uzņēmumu sarakstu, kas var veikt ēkā iebūvēto iekārtu apkopi un remontu.
12. Projektēšanas uzdevumu paraksta pasūtītājs un atbildīgais projektētājs.
III. Mazstāvu dzīvojamās mājas būvprojekts
13. Mazstāvu dzīvojamo māju projektē tehniskā projekta stadijā.
14. Mazstāvu dzīvojamās mājas tehniskajam projektam ir šāds minimālais sastāvs:
14.1. vispārīgā daļa: īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas, būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti, projektēšanas uzdevums, zemesgabala topogrāfiskais plāns un paskaidrojuma raksts;
14.2. arhitektūras daļa: situācijas plāns, ģenerālplāns ar labiekārtojumu un savietoto inženiertīklu shēmu, vertikālais plānojums ar ēku un būvju vertikālo un horizontālo piesaisti, ēkas stāvu plāni, raksturīgākie griezumi un fasādes, iekšējie un ārējie apdares darbi ar apjomiem;
14.3. inženierrisinājumu daļa: pamatu, pārseguma, spāru, pārsedžu, jumta plāni un nepieciešamie šķēlumi, konstrukciju griezumi un to eksplikācijas, būvkonstrukciju specifikācijas;
14.4. energoefektivitātes aprēķins, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums.
IV. Prasības projektēšanai
15. Mazstāvu dzīvojamās mājas izvieto zemesgabalā atbilstoši ugunsdrošības prasībām, kā arī to iekšējo plānojumu izstrādā, izvērtējot būvvietas hidroģeoloģiskos apstākļus, debespušu, vēja virziena un apkārtnes ietekmi.
16. Mazstāvu dzīvojamās mājas ieteicams projektēt, nodrošinot vides pieejamības nosacījumus mājas ieejā un galvenajā stāvā.
17. Tūristu mītnēs, kuru ēkas kopējā platība nav lielāka par 150 m2, un mazstāvu dzīvojamās mājās, kuras paredzētas personai ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumi), vides pieejamību projektē atbilstoši daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu būvnormatīvā noteiktajām prasībām.
18. Kāpnes un slīpnes, kas savieno horizontālas virsmas, kuru līmeņu starpība vertikālajā projekcijā ir lielāka par 0,45 m, aprīko ar roku balstiem (margām vai barjerām), ne zemākiem par 1,00 m. Slīpņu brīvās malas norobežo ar apmalēm (bortiņiem).
19. Balkonus, jumta terases un ārējās kāpnes norobežo ar margām vai barjerām, kuru minimālais augstums ir 1,00 m un vertikālais dalījums vai atstarpes starp margu elementiem optimāli nodrošina bērnu drošību un nav platākas par 0,15 m.
20. Ārējām norobežojošām konstrukcijām un atdalošām konstrukcijām starp bloķētām mājām nodrošina skaņas gaisā izolācijas indeksu, ne zemāku par 54 dB.
21. Mazstāvu dzīvojamās mājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai paredzētās katla iekārtas ar jaudu līdz 40 kW atļauts uzstādīt telpā, kurā ir ventilācija. Katlu iekārtas ar jaudu virs 40 kW papildus norobežo no citām telpām ar ugunsdrošām norobežojošām konstrukcijām, kuru ugunsizturība nav mazāka par EI-60, un ugunsdrošām durvīm (EI-30).
22. Mazstāvu dzīvojamo māju inženierkomunikācijas (piemēram, gāzesapgādi, ventilāciju, iekšējo un ārējo ūdensapgādi, kanalizāciju, elektroapgādi) ierīko atbilstoši attiecīgo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
23. Mazstāvu dzīvojamo māju teritorijā paredz iespēju izvietot atkritumu savākšanas zonu atbilstoši attiecīgās pašvaldības saistošo noteikumu norādījumiem.
Ekonomikas ministrs A.Kampars