Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2009. gada 3. septembrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes

2009.gada 3.septembrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, J.Sokolovska, V.Buhvalova, M.Mitrofanova jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (jautājumu reģistra Nr.169/J9)  

“Par procedūru Šengenas vīzu saņemšanai un tūrisma attīstību Latvijā”.

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

Deputāti Jakovs Pliners, Vladimirs Buzajevs, Juris Sokolovskis, Valērijs Buhvalovs, Miroslavs Mitrofanovs

2. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, M.Mitrofanova, J.Sokolovska, V.Buhvalova jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (jautājumu reģistra Nr.170/J9)  

“Par procedūru Šengenas vīzu saņemšanai un tūrisma attīstību Latvijā”.

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

Deputāti Jakovs Pliners, Vladimirs Buzajevs, Miroslavs Mitrofanovs, Juris Sokolovskis, Valērijs Buhvalovs

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

 Rīgā 2009.gada 31.augustā

Pielikums

Par procedūru Šengenas vīzu saņemšanai un tūrisma attīstību Latvijā

 Ārlietu ministram M.Riekstiņam

Saskaņā ar “Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm” (2002) un “Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju” (2001) tūrisms ir uzskatāms par vienu no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām un prioritātēm, tautsaimniecības orientāciju uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību.

2007.gada 21.decembrī Latvija pievienojās Šengenas zonai. Visām Eiropas Savienības valstīm tika izvirzītas vienotas prasības, taču Latvijā tās ir interpretētas maksimāli stingri un ir izveidota Šengenas vīzu saņemšanas procedūra, kas ir izteikti nedraudzīga vīzas pieprasītājam un potenciālajam tūristam. Latvijas kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva, kā arī Somija – ir spējušas ieviest daudz draudzīgākas un vienkāršākas Šengenas vīzu saņemšanas procedūras, kas rezultātā ir nesis šo valstu tūrisma nozarēm daudzu simtu tūkstošu latu lielu peļņu, galvenokārt uz Krievijas un citu NVS valstu tūristu rēķina.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ministrija neplāno izvirzīt jautājumu par Šengenas vīzas saņemšanas procedūras vienkāršošanu Latvijā, piemēram, atsakoties no ielūgumu sistēmas, kura nepastāv Igaunijā, vai vienkāršojot tūrista garantijas (kā tas ir Igaunijā un Lietuvā)?

2. Vai Jūs neuzskatāt, ka lietderīgi būtu dot tiesības Latvijas vēstniekiem personīgi uzaicināt uz Latviju uzņēmēju, maksimāli vienkāršojot Šengenas vīzas saņemšanas procedūru šajā gadījumā, kā tas tiek praktizēts Lietuvas vēstniecībā?

3. Kādi ir cēloņi Latvijā izveidotajai tūristiem nedraudzīgajai Šengenas vīzu saņemšanas procedūrai, vai Latvija jūtas vairāk apdraudēta no iebraucējiem nekā Igaunija un Lietuva un vai nav bezjēdzīgi realizēt tik stingru vīzu izsniegšanas procedūru, ja tas noved tikai pie tūristu plūsmas (un ar to saistītās naudas) novirzīšanu uz citām valstīm, nekādi nepasargājot, šajā gadījumā, Šengenas zonas ārējo robežu?

4. Vai ir notikuši mēģinājumi panākt vienotu politiku Šengenas vīzu izdošanā starp Baltijas valstīm?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, J.Sokolovskis,
V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2009.gada 27.augustā

Par procedūru Šengenas vīzu saņemšanai un tūrisma attīstību Latvijā

Iekšlietu ministrei L.Mūrniecei

Saskaņā ar “Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm” (2002) un “Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju” (2001) tūrisms ir uzskatāms par vienu no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām un prioritātēm, tautsaimniecības orientāciju uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību.

2007.gada 21.decembrī Latvija pievienojās Šengenas zonai. Visām Eiropas Savienības valstīm tika izvirzītas vienotas prasības, taču Latvijā tās ir interpretētas maksimāli stingri un ir izveidota Šengenas vīzu saņemšanas procedūra, kas ir izteikti nedraudzīga vīzas pieprasītājam un potenciālajam tūristam. Latvijas kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva, kā arī Somija – ir spējušas ieviest daudz draudzīgākas un vienkāršākas Šengenas vīzu saņemšanas procedūras, kas rezultātā ir nesis šo valstu tūrisma nozarēm daudzu simtu tūkstošu latu lielu peļņu, galvenokārt uz Krievijas un citu NVS valstu tūristu rēķina.

Migrācijas jautājumi ir Iekšlietu ministrijas kompetencē, tāpēc sakarā ar iepriekšminēto lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ministrija neplāno izvirzīt jautājumu par Šengenas vīzas saņemšanas procedūras vienkāršošanu Latvijā, piemēram, atsakoties no ielūgumu sistēmas, kura nepastāv Igaunijā, vai vienkāršojot tūrista garantijas (kā tas ir Igaunijā un Lietuvā)?

2. Vai Jūs neuzskatāt, ka lietderīgi būtu dot tiesības Latvijas vēstniekiem personīgi uzaicināt uz Latviju uzņēmēju, maksimāli vienkāršojot Šengenas vīzas saņemšanas procedūru šajā gadījumā, kā tas tiek praktizēts Lietuvas vēstniecībā?

3. Kādi ir cēloņi Latvijā izveidotajai tūristiem nedraudzīgajai Šengenas vīzu saņemšanas procedūrai, vai Latvija jūtas vairāk apdraudēta no iebraucējiem nekā Igaunija un Lietuva un vai nav bezjēdzīgi realizēt tik stingru vīzu izsniegšanas procedūru, ja tas noved tikai pie tūristu plūsmas (un ar to saistītās naudas) novirzīšanu uz citām valstīm, nekādi nepasargājot, šajā gadījumā, Šengenas zonas ārējo robežu?

4. Vai ir notikuši mēģinājumi panākt vienotu politiku Šengenas vīzu izdošanā starp Baltijas valstīm?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, J.Sokolovskis,
V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2009.gada 27.augustā