Saeimas 2009. gada 3. septembra sēdes stenogramma (sākums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 3.septembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu – Muižnieces, Lagzdiņa, Kučinska, Paula, Ģīļa, Ārberga, Brieža, Porieša, Zommeres un Eglīša – iesniegumu ar lūgumu iekļaut sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par Saeimas priekšsēdētāja biedres Vinetas Muižnieces atsaukšanu no amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no darba kārtības likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu izslēgt no darba kārtības 19.punktu – likumprojekta “Grozījums Tūrisma likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Sākam tradicionāli ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 5, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Es ļoti atvainojos, laikam nokavēju. Mēs vēlējāmies, lai arī mūsu komisijai nodotu šo likumprojektu. Var vēl?

Sēdes vadītājs.

Es arī ļoti atvainojos, bet jūs patiešām nokavējāt.

Tātad likumprojekts ir nodots tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Katrā ziņā Kārtības rullis ļauj komisijai lūgt arī jūsu komisijas atzinumu un viedokli par šo likumprojektu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Kādēļ mūsu likumprojekts, kas paredz nacionālo minoritāšu diskriminācijas samazināšanu darba tirgū, tika iesniegts tieši pašreiz? Šādi iemesli ir trīs.

Pirmkārt. Patlaban bezdarbs ir kļuvis par nacionālo katastrofu, un jebkāda veida diskriminācija, kas attiecas uz pieeju darba tirgum un uz iespēju atgriezties šajā tirgū, nav pieļaujama.

Otrkārt. Uz problēmām, kas saistītas ar antidiskriminācijas pasākumu trūkumu nacionālajā likumdošanā, jau norādīja Eiropas Komisija. Labklājības ministrija bija sagatavojusi attiecīgus priekšlikumus, kurus mēs daļēji pārņēmām arī piedāvātajā likumprojektā. Lai izvairītos no lielām starptautiskām nepatikšanām, labāk būtu paātrināt procesu un iesniegt šos priekšlikumus uzreiz Saeimā izskatīšanai.

Treškārt. Nodarbinātības valsts dienests beidzot tika publicējis datus par bezdarbnieku etnisko sastāvu. Šie dati tika publicēti, ieskaitot 2004.gadu, pēc tam šādas publikācijas tika pārtrauktas. Neskatoties uz to, no Latvijas sniegtajām atskaitēm starptautiskajām organizācijām izrietēja, ka valdībai ir šie dati. Pēc PCTVL frakcijas divkārtējiem jautājumiem Ministru prezidentam šādi dati atkal tika publicēti, un mēs tos apstrādājām. Sanāk, ka nelatviešu daļa bezdarbnieku vidū ir daudz augstāka par viņu daļu iedzīvotāju sastāvā. Konkrēti – aptuveni tā ir par 30 procentiem augstāka nekā latviešu vidū. Šī pārsniegšana novērojama arī visās riska grupās, kuras izdalījis Nodarbinātības valsts dienests. Nacionālo minoritāšu pārstāvju īpatsvars starp ilgstošiem bezdarbniekiem ir par 43 procentiem, pirmspensijas vecuma bezdarbnieku – par 95 procentiem, bet bijušo ieslodzīto – gandrīz trīs reizes lielāks nekā latviešu vidū. Šādas disproporcijas, ja tādas tiktu konstatētas civilizētā valstī, izsauktu nekavējošu reakciju un speciālus pasākumus, kas domāti to izskaušanai.

Mēs arī piedāvājam valdībai šos pasākumus izstrādāt un pirmām kārtām atteikties no privātās sfēras darbinieku valsts valodas masveida atestācijas, ko paredz Ministru kabineta noteikumi, kas aizvakar stājās spēkā.

Cits likumprojekta aspekts – tā ir krievu valodas ieviešana bezdarbnieku pārkvalifikācijas procesā. Tā pati statistika demonstrē, ka tikai 34 procentiem bezdarbnieku, kuriem būtu nepieciešams saņemt valsts valodas apliecības, pārkvalificēšanās nodarbības ir kaut vai daļēji efektīvas, bet vēl 54 procentiem krievu bezdarbnieku tās ir pilnībā neefektīvas. Tas attiecas uz visām izdalītajām riska grupām. Tostarp attiecībā uz bijušajiem ieslodzītajiem šie skaitļi sastāda attiecīgi 15 un 83 procentus. Valsts dod priekšroku tam, lai sūtītu šos cilvēkus aplaupīt garāmgājējus, nevis dod viņiem iespēju dzimtajā valodā apgūt sabiedrībai noderīgas nodarbes.

Oponentu pamatiebildums: “Bet kādēļ lietot tieši krievu valodu, nevis, piemēram, suahili valodu?” Ja tiektos pēc abstrakta taisnīguma, tad tā varētu būt arī suahili, bet, ja cenšamies efektīvi izmantot budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tad derētu ņemt vērā, ka 99 procenti šo bezdarbnieku ir spējīgi apgūt mācības tieši krievu valodā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Laiks!”) Aicinu nobalsot…

Sēdes vadītājs.

Plinera kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

J.Pliners.

… par likumprojekta nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iesniegtais priekšlikums nav nekādas rūpes par bezdarbniekiem. Tas izskatās pēc vēlmes kacināt cilvēkus, cenšoties izraisīt etniska rakstura pretrunas. To ļoti labi raksturo šis dokuments, kas iesniegts it kā mazākumtautību organizāciju vārdā. Es te jums nolasīšu dažas tās mazākumtautību organizācijas: Latvijas Cilvēktiesību komiteja – līdzpriekšsēdētājs Kotovs, Krievu sabiedrība Latvijā – Favorska, Blokādi pārcietušo Ļeņingradas iedzīvotāju biedrība – kaut kāda Šnejevsone (nu, es atvainojos, nevaru lāgā salasīt), Rīgas Reģionālā krievu kopiena – Baranovs, “Deti vojni” – Noginova, Liepājas Krievu kopiena, Latvijas Krievu kopiena – prezidents Altuhovs. Kur te ir tās mazākumtautības? Interesantākais ir viens, ko uzrakstījusi “Rezistans Frances” (tikai ne sevišķi pareizā franču valodā), bet parakstījis Hmeļevskis, un pirmais burts ir tāds ļoti skaists krievu “X”. Kas pēc tā “X” nāk, nav lāgā saprotams. Lūk, otro burtu nevar kārtīgi salasīt.

Lūk, te ir tā lieta, ka kārtējo reizi izmanto cilvēku nelaimi, cilvēku nepatikšanas, lai izvirzītu priekšplānā etniska rakstura nesaskaņas. Aiz šīs mazākumtautību aizstāvju maskas slēpjas skaidri izteikts politikānisms. Tas bija arī labi dzirdams, nākot šodien uz Saeimas sēdi, nedaudz ieklausoties šo mītiņotāju runās. Tur skaidri tika pateikts – latviešu valoda neesot konkurētspējīga, gandrīz vai vispār to nav ko te īpaši respektēt. Šāda satura runas man ir jādzird tepat pie Saeimas! Neapšaubāmi, iesniedzēji, norūpējušies par savu politisko lejupkrišanu, kas ir acīm redzama, norūpējušies par konkurenci, kas valda attiecīgi šajā spārnā, mēģinās jebkuriem paņēmieniem izraisīt kaut kāda veida nesaskaņas. Jo jaukt mazākumtautības ar vienu tautību ir diezgan amizanti.

Arī iesniegtajā likumprojektā vietumis parādās it kā mazākumtautības, un vēl interesantāk, ka parādās it kā daži vārdi, kas runā par dzimto valodu – nevis par latviešu, bet par kaut kādu citu dzimto valodu. Interesanti, cik dzimtajās valodās tad būtu jātulko dokumenti un cik dzimtajās valodās būtu jāsniedz kaut kāda veida informācija?

Tā ka, godātie kolēģi, šāda veida mēģinājumi radīt kaut kādus nemierus, kaut kādas nesaskaņas ir katrā ziņā pilnībā jānoraida, un arī jebkuri citi mēģinājumi “ieslidināt” nesaskaņas, kas skar dažādas etniskās minoritātes, ir jānovērš, un aicinu šāda veida priekšlikumus neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 55, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi, pirms turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums jālemj vēl par iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā. Ir saņemts piecu deputātu – Zaķa, Daudzes, Muižnieces, Līdakas un Grīnblata – iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šo pašu piecu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Kārtības rulli vienam deputātam ir tiesības runāt “par”, vienam – “pret” grozījumiem darba kārtībā.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie deputāti! Es ļoti gribu, lai jūs sev pateiktu, pirms cik minūtēm jūs saņēmāt šo likumprojektu. Es to saņēmu pirms divām minūtēm. Un es gribu šodien aicināt jūs visupirms no juridiskās tehnikas viedokļa, bet pēc tam arī pēc būtības neiekļaut šo likumprojektu šodienas darba kārtībā.

Kāpēc? Pirmkārt, ja jūs paskatīsieties darba kārtībā, tad redzēsiet, ka, manuprāt, tas jau ir iekļauts 14.punktā …ka šis likumprojekts tiek izskatīts pirmajā lasījumā.

Otrkārt, es nesaprotu, kāpēc ir tāda steiga, jo, nedaudz pārzinot šo likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, mēs varam redzēt, ka 2009.gada 16.jūnijā jūs paši jau esat pieņēmuši grozījumus šajā likumā.

Un, proti, kas tur ir paredzēts? Tur šajos grozījumos ir paredzēts, ka rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības ir tiesīgas samazināt apliekamo ienākumu par summu, kura ziedota budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām vai iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma.

Līdz šim tas nedrīkstēja pārsniegt 20 procentus no nodokļu kopējās summas. Kādu iemeslu dēļ likumprojekta iesniedzēji atkal atgriežas pie iepriekšējās kārtības?

Nākamais jautājums: vai šis jautājums ir saskaņots ar finanšu ministru, jo katrā ziņā tam ir būtiska ietekme uz valsts budžetu?

Kas šeit deg? Ja mēs paskatāmies tiesisko regulējumu šīm sabiedriskā labuma organizācijām, es varu teikt, ka šeit vienā maisā ir samestas kopā futbola bumbas ar ežiem. Ja mēs skatāmies, piemēram, tādas sabiedriskā labuma organizācijas… ja mēs runājam par kādām bērnu tiesību aizsardzības organizācijām, tad tās var salīdzināt ar mazu, mazu kaķīti, bet, piemēram, Latvijas Olimpiskā komiteja būtu apmēram zilonis... Taču jūs pasakāt, ka tie abi ir vienādi, jo abiem diviem ir četras kājas.

Es ļoti labi saprotu, kas jums šeit deg, bet tas ir jāizskata normālā kārtībā, kādu paredz Kārtības rullis. Šeit nekur nav jāskrien, īpaši ņemot vērā to, ka arī vakar, ja mēs katrā ziņā runājam par koalīcijas sadarbību, arī Sadarbības padomes sēdē šis jautājums no visu frakciju puses netika atbalstīts.

Paldies. Es ļoti lūdzu neatbalstīt šo nepārdomāto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pirms es dodu vārdu deputātam Ventam Armandam Krauklim, es gan gribu aizrādīt Čepānes kundzei, ka Kārtības rullis netiek pārkāpts, ierosinot grozīt darba kārtību.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Stipra personība spēj atzīt savas kļūdas, un ir pilnīgi skaidrs, ka tā bija kļūda – pirmām kārtām tādā steigā mainīt šo normu, bet otrām kārtām – tā rezultātā atstāt bez līdzekļiem labdarības organizācijas, sporta organizācijas, kultūras organizācijas, turklāt ar katru šo organizāciju ir saistīti daudzi cilvēki – gan veci cilvēki, gan bērni, gan sociāli aktīvi cilvēki. Un tāpēc nav ko kavēties…

Protams, komisijai ir iespēja arī šo te priekšlikumu iekļaut tajā likumprojektā, kas jau ir nodots pirmajam lasījumam. Tur nav nekādas pretrunas, tāpēc es aicinu nestiept garumā un atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” darba kārtības grozījumiem.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta šodienas sēdes darba kārtība un sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” tiktu iekļauts Saeimas Prezidija ziņojums par deputātu Zaķa, Daudzes, Muižnieces, Līdakas un Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 8, atturas – 6. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Daudzes, Muižnieces, Līdakas un Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Daudzes, Muižnieces, Līdakas un Grīnblata iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 6, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi, turpinām ar nākamo apakšsadaļu pie Saeimas Prezidija ziņojumiem – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Deputāts Aigars Štokenbergs bija lūdzis Saeimas Prezidiju piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.augustā. Šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs ir piešķīris. Šis jautājums nav balsojams, tam ir informatīva nozīme.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Mārtiņa Rozes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 1.septembra līdz 7.septembrim. Arī šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs ir piešķīris, un arī par šo jautājumu mums nav jābalso. Vienkārši Saeimas Prezidijs informē par savu pieņemto lēmumu.

Pirms sākam izskatīt nākamo apstiprinātās darba kārtības punktu un nākamo sadaļu, mums jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo darba kārtības grozījumu – iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 14, atturas – 18. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā grozījumu – sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, kuru ir izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija, un to izskatīt šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nē!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību un sākam izskatīt sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas priekšsēdētāja biedres Vinetas Muižnieces atsaukšanu no amata”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas priekšsēdētāja biedres Vinetas Muižnieces atsaukšanu no amata”! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Lai strādā! Lai strādā!”) Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – 5. Lēmums pieņemts.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei. Viņa vēlas runāt par balsošanas motīviem.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Liels paldies, ka jūs esat atbalstījuši manu vēlmi šobrīd pilnībā pildīt frakcijas vadītājas pienākumus. Tieši tāpēc es arī aizeju no darba Saeimas Prezidijā.

Man jāsaka paldies arī saviem Prezidija locekļiem… jā, maniem kolēģiem. Darbs šajā ziņā ir bijis ārkārtīgi konstruktīvs, un šis laiks, strādājot Prezidijā, arī ir bijis ļoti interesants. Un jūs ļoti labi saprotat, ka šobrīd es dodos pildīt frakcijas vadītāja pienākumus nevis tādēļ, ka tas būtu vieglāk, jaukāk vai labāk apmaksāts, bet tieši tādēļ, ka tas ir jauns, sarežģīts izaicinājums laikā, kādā mēs šobrīd dzīvojam, kad valstī situācija nav vienkārša un politiķiem ir jāmeklē labi risinājumi.

Esmu pārliecināta, ka arī nākamais kolēģis no mūsu partijas pienācīgi spēs pildīt Prezidija locekļa pienākumus un baudīs jūsu uzticību.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Un es vēlos gan savā, gan Saeimas Prezidija, gan mūsu visu vārdā pateikt paldies Vinetai Muižniecei par darbu Saeimas Prezidijā. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šajā pašā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu par Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām. Un ir iesniegts lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Antas Rugātes ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek grozīta darba kārtība? (No zāles: “Nav iebildumu! Nē!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta. Tas nozīmē, ka mums ir jāizdara šobrīd Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanas. Citas kandidatūras nav iesniegtas, tātad ir viena kandidatūra – deputāte Anta Rugāte.

Balsu skaitītāju vārdā deputāts Pēteris Tabūns, jo Saeimas kārtības rullis nosaka, ka šī balsošana ir aizklāta un notiek ar vēlēšanu zīmēm.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā kandidāts ir tikai viens, balsošana nav sarežģīta. Jūs jau ļoti labi zināt šo kārtību, tāpēc sīkāk nestāstīšu. Balsu skaitītājiem lūdzu ierasties Balsošanas zālē, kur ķersimies pie darba.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Es deputātus aicinu ieklausīties zāles signālos, jo ar zvanu deputāti tiks aicināti balsot.

Bet, pirms mēs ejam balsot… Godātie kolēģi! Šodien, tieši šodien, dzimšanas diena ir mūsu kolēģei Dagnijai Staķei. Mēs sveicam Dagniju Staķi mūsu visu vārdā! (Aplausi.)

Pārtraukums

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 54.laidienā